Medjugorje

Saprotiet, mīļie bērni, ka baznīca, tas ir Dieva nams, tā ir vieta, kurā es gribu jūs sapulcināt, un no kuras es ilgojos jums parādīt ceļu pie Dieva. Bet skumji, ka baznīcas ir tukšas, žēl, ka cilvēkiem tās neinteresē. Bet baznīca patiešām ir pelnījusi visu cieņu. Tā ir Dievam iesvētīts veltīts nams, tādēļ, ka Dievs, kas kļuva par cilvēku, dzīvo baznīcā dienu un nakti. Euharistijas klātbūtne baznīcā un Euharistijas klātbūtne mūsu dvēselēs pēc svētās Komūnijas - tas ir apbrīnojami varens spēks, kādu Dievs dāvā cilvēkam, lai svētdarītu, pārvērstu visu cilvēci, lai mūsu dzīve kļūtu kā Dieva attēls, mums nepieciešami jāpieņem svētā Komūnija, jāpieņem Dievs savā sirdī.

Dārgie bērni! Es aicinu jūs uz dzīvu ticību. Jūsu laiks ir pienācis! Tikai ar jūsu katra palīdzību Dievs var realizēt savu plānu. Dārgie bērni, caur lūgšanu audziet ticībā no dienas dienā, arvien tuvāk Dievam.

Esmu Miera Karaliene!

Miers, miers, miers - tikai tā var izglābt pasauli. Cilvēku sirdīs jāvalda mieram, jāvalda mieram starp Dievu un cilvēkiem un cilvēku starpā.

Dodu jums 5 akmeņus pret Goliātu (sātanu):

1.Lūgšana ar sirdi - tā ir lūgšana ar mīlestību. Katru dienu lūdzieties Rožukroni. Esiet lūgšanā 24 stundas dienā.

2.Euharistija - savienošanās ar Dievu. Bieži piedalieties Svētajā Misē. Svētā Mise ir satikšanās ar Dieva neizmērāmo mīlestību, upurētu par mums visiem.

3.Svētie Raksti - lasiet katru dienu Svētos Rakstus kā īpašu sarunu ar Dievu, dzīvojiet, kā Jēzus mācījis.

4.Gavēnis - gavējiet trešdienās un piektdienās ar maizi un ūdeni, atsakieties no tā, kas jums visvairāk dārgs, bet nav vajadzīgs: no televīzijas, kafijas, alkohola.

5.Grēksūdze - ejiet pie grēksūdzes vismaz reizi mēnesī, grēksūdze jums ļaus pieaugt Dievā.

Lūgšanu grupa

1983.g. 14.jūlijā Dievmāte deva galvenos norādījumus, no kuriem jāvadās lūgšanu grupai.

Tēvs Tomislavs Vlasičs īsi to apkopoja šādos vārdos: visi, kuri vien vēlās, var ņemt dalību lūgšanu grupā, bet Dievmāte īpaši aicina jauniešus, kuri vēl ir brīvi no ģimenes un darba pienākumiem, īpaši tos, kuri vēlās pilnībā veltīt savu dzīvi Dievam, tātad izvēlēties klostera dzīves kārtu.

Šā paša gada rudenī Dievmāte lūdza šīs grupas dalībniekus, lai viņi atļautu, ka Dievmāte vada šai lūgšanas skolā četrus gadus  ilgi, un prasīja, lai šo četru gadu laikā neviens no lūgšanu grupas dalībniekiem neslēgtu  laulības Sakramentu un arī nestātos klosterī, lai tikai Dievmātes vadībā viņi  tiktu vesti uz dziļāku lūgšanas  un garīgās dzīves  izpratni un tad tiktu sagatavoti izpildīt dažādus uzdevumus Dievmātes nodomos.  Dievmāte sacīja: ”Es ilgojos vadīt šo grupu saskaņā ar garīgās dzīves pamatprincipiem, lai balstoties uz šo pieredzi ikkatrs cilvēks un katra grupa visā pasaulē varētu dzīvot Dievam veltītu dzīvi.’’

Un tātad,

1. Atmest visas personīgās un savtīgās iegribas (atteikties no visām savām iegribām, no kaprīzēm, savaldīt nekārtnas tieksmes, izvairīties no televīzijas pārmērīgas skatīšanās, it īpaši nekad neskatīties tikumībai kaitīgas programmas, kas saistās ar erotiku, pilnībā atteikties no alkohola lietošanas un no smēķēšanas, un ēšana lai būtu uztverta kā nepieciešamība dzīvības un veselības uzturēšanai, bet nemeklēt ēdienus, lai apmierinātu savu baudīšanas kāri).

2. Pilnīgi un nedalīti atdoties Dievam.

3. Reizi par visām reizēm un uz visiem laikiem atbrīvoties no jebkādām bailēm, respektīvi, lūgšanu grupas dalībniekiem nedrīkst būt sirdī bailes ne no kā šai pasaulē.

4. Ja cilvēki pilnīgi un nedalīti ir uzticējuši savu dzīvi Dievam, to sirdīs vairs nav vietas bailēm. Grūtības, protams, būs viņu dzīvē, bet šīs grūtības, kādas tie sastaps savas dzīves ceļā, vienmēr kalpos Dieva godam un katra šī lūgšanas grupas cilvēka personīgai svēttapšanai.

5. Mīliet savus ienaidniekus. Neturiet savā sirdī aizvainojumus un dusmas pret viņiem, bet lai jūsu sirdīs ir vienmēr tikai svētības vārdi,  labvēlības pilns smaids un dvēseles miers un harmonija. Lūdzieties par jūsu ienaidniekiem vismaz piecas minūtes katru dienu. Lūdzieties pie Jēzus Sirds un pie savas debesu Mātes Bezvainīgās Sirds, tad jūs saņemsiet spēju mīlēt tā, kā Jēzus mīl un pateicoties šai jūsu sirdīs ielietajai Dieva mīlestībai, jūs tad kļūsiet spējīgi mīlēt visus savus ienaidniekus.

6. Es ilgojos, Dievmāte saka, lai lūgšanas grupa gavētu divas reizes nedēļā. Jūs varat izvēlēt tādas dienas, kurās tas jums ir vieglāk, respektīvi, citas dienas, ne obligāti piektdienu, otrdienu vai trešdienu. Dažkārt es prasīšu no jums vēl papildus gavēņa dienas, kuras upurēsiet Baznīcas vajadzībās.

7. Dievmāte sacīja šai savai izvēlētai pašas formētai lūgšanu grupai: ’’Es ilgojos, lai jūs lūgtos trīs stundas ikkatru dienu. Jūs esat vāji tāpēc, ka par maz lūdzaties. Ja iespējams, tad lūdzaties ik dienas vienu stundu no rīta, vienu stundu dienas laikā un vienu stundu vakarā. Cenšaties ik dienas piedalīties svētajā Misē un katru dienu pieņemt svēto Komūniju. Meklējiet laiku lūgšanai un svētajai Misei.’’

Pacentieties ik dienas rast laika brīžus individuālai satiksmei ar Dievu. Lūdzieties ar gara sakopotību, neskatieties pulkstenī lūgšanas laikā, bet ļaujiet sevi vadīt Dieva Svētā Gara žēlastības iedvesmai.

Neesiet norūpējušies par šīs pasaules materiālajām problēmām, bet visas tās problēmas lūgšanas laikā atvēlēt savam Debesu Tēvam. Dievs rūpēsies arī par to, lai mūsu zemes lietas tiktu novestas līdz galīgam gala iznākumam, lai mēs būtu sakoncentrējuši savu uzmanību uz to, lai darītu to, kas vēlās Kungs Dievs. Svarīgi ir tikai ar lūgšanas garu piepildīt mūsu ikdienas darbu, harmonizēt mūsu darbu ar lūgšanu. Dievmāte sacīja: lūdzaties, lūdzaties, lūdzaties, ar lūgšanas palīdzību visu būs iespējams sasniegt.

8. Lai jūsos neapdziest lūgšanas gars. Padoms jauniešiem: -vismaz skolā mācību starpbrīžos cenšaties palikt vienatnē, lai sastaptos ar Jēzu. Dariet to tāpat autobusā, un visur, lūdzieties ar sirdi uz Jēzu.

9. Dievmāte vēlās, lai lūgšanas grupas dalībnieki būtu apdomīgi un nosvērti, tāpēc, ka sātans uzbrūk visiem tiem, kas pieņēmuši lēmumu veltīties Dievam. Sātans cenšas padot tādu domu – tu pārāk daudz lūdzies, tu pārāk daudz gavē, ka jums jābūt tādiem, kādi ir visi citi jaunie cilvēki, ka jums ir jāapmeklē izklaidēšanās šai pasaulē, bet kas iestājušies lūgšanu grupā, nevar klausīt šādas balsis. Viņiem jāklausās tikai Dievmātes balss un kad viņi būs nostiprinājušies ticībā, sātans viņus vairs nespēs piekrāpt.

10. Ir ļoti daudz un sirsnīgi jālūdzas par savu bīskapu un cilvēkiem, kuri atbildīgi par baznīcu. Šai nolūkā vajag par bīskapiem un priesteriem veltīt vismaz pusi no visām savām lūgšanām un pašaizliedzības upura darbiem.

Jēzu, atdotu sevi saplosīšanai vai sadedzināšanai, nāvei, bet ja to izdarītu bez mīlestības sirdī, ja es tā vienkārši sadūšotos un nostātos kā klints, kā dzelzs pretī tiem ļaunajiem cilvēkiem, kuri grib mani nonāvēt ticības dēļ, ja tikai tā es atdotu sevi tai nāvei, tad, kā svētais Pāvils raksta, tas man nekā nepalīdzētu, un būtu tukša lieta. Kas tad ir moceklības, svēto nāve vispār. Svētums - tā ir vienkārši mīlestība. Pirms dažām dienām Dievmāte mums sacīja, ka pieņemiet šo lēmumu izvēlēties svētumu, lai kļūtu svētiem, šodien, tieši šodien, un ja nu mums būtu bail, ka tas nav priekš mums, un tomēr, Dievmāte mums teica, esiet svēti, pieņemiet sirdī to lēmumu kļūt svētiem, un šodien, nevis rīt. Un vispār tas ir tik vienkārši, ka mums nav citas izejas, kā tikai svētums. Un nepieciešams katram no mums un par tādiem jākļūst. Nav nekādas iespējas no tā svētuma izbēgt, nav cita ceļa, nav citas izejas. Tāpēc, ka mēs visi vispirms gribam būt debesu valstībā.

…domājot par Jēzus Sirdi, domājot par Dievmātes Sirdi, un arī speciāli tas ir pirmsākums tam, lai tu man iedotu to žēlastību, to spēju mīlēt ienaidniekus. Mēdza teikt, ka tai lūgšanu grupā šīs ir tās vajadzības, par kurām mēs esam norūpējušies, citā gadījumā varbūt cilvēks ir normāli norūpējies par to, ka mīļais Dievs aizvāc, lūdzu, projām tos manus ienaidniekus, lai viņi netraucē dzīvot, tad šeit, jau, kas tai lūgšanu grupā iestājas, mēs lūdzam to noslēpumu – Kungs Dievs, iedod man to žēlastību iemīlēt tos ienaidniekus, lai būtu tai sirdī siltums uz to ienaidnieku raugoties un viņu satiekot. Tas siltums praktiski savukārt ir tāda karsta vēlēšanas, lai mīļais Dievs arī tos cilvēkus, kas man dara ļaunu, nu paņem, lūdzu, uz debesīm, visus, visus savāc kādreiz Dievs uz debesīm, netiesā, nesodi viņus, lai viņiem nedraud tā elle, bet tikai uz debesīm visus savāc. Lūk, tā vēlēšanās, tās ilgas, ka savāc, Kungs, tos uz debesīm, tos, kas dara man ļaunu. Tā būtu tā lūgšana, tas rezultāts, tas ir tas, ko mēs nevaram paši saņemties, tādu labvēlību, lai gribētu viņus savākt uz debesīm. Tomēr nespējam tā apņemties, saņemties un iemīlēt, tāpēc Dievmāte saka, ka piecas minūtes katru dienu speciāli lūgties par to, lai sagaidītu no Jēzus, no Dievmātes sirds to dāvanu to vēlēšanos, to spēju, sirdij tādu, lūk, lai visiem, visus gribētu uz debesīm aizvest pie Dieva.

Un tālāk, gavēnis ar maizi un ūdeni. Vakar bija piektdiena, bet tādās dienās gavēņa nav, protams, ja lielie svētki, kas iekrīt piektdienās, kā 1.janvāris, 6.janv., 19.marts , vai 29.jūnijs, vai 15.augusts vai 8.decembris, ja tie svētki iekrīt piektdienās, tad nav jāgavē. Bet kāpēc tas gavēnis vispār: atkal saka, ka nevajadzētu gavēt paša gavēņa dēļ, o, jā, lūk, jā man ir pienākums gavēt un es domāju, kā noturēties tikai, kā gavēt tāds gavēnis nav. Bet Dievmāte saka, to gavēni vajag uztvert tā, kā divas kājas - lūgšana un gavēnis, un ja gavēņa pietrūkst, ir tikai lūgšana, tad cilvēks ir klibs, un viņam vajadzīgi kruķi, lai pastaigātu. Bet gavēnis ir tā otrā kāja, lai normāli varētu attīstīties garīgajā dzīvē. Un tāpēc, ja mēs lūdzamies, mums ir lūgšana, sirdī karsta vēlēšanās, tās visas ilgas pēc Dieva, Dieva gaidīšana, bet redzi, mēs nevaram saņemt no Dieva to, ko mēs ilgotos, ko lūgtu, ja nav gavēņa. Tāpēc, ka tikai gavēnis attīra vietu tādu, uztaisa brīvu vietiņu, ka esat lūdzu, lūdzu, dod man desmit litru piena, šeit ielej iekšā, tad teiks – lūdzu, būs tev tas piens ,..bet man nebūs tā piena, jo man nav trauka. Un tas gavēnis ir tas, kas trauku sagatavo, lai tiešām mēs varētu sevī saglabāt to, ko Dievs mums grib dot. Bet ar to došanu tiešām vienmēr ir tā, kā ar saules stariem, ka viņš dod, dod, dod bez mērīšanas to žēlastību, ja tur ir kas, ja divus sīpoliņus manam dārzam uzies tai saulē, bet ja to sīpoliņu nav, tad tā zeme tāpat paliks, neskatoties uz visiem saules siltumiem un labumiem. Vai atkal otrs piemērs, kad teiksim, nu labi, kartupeļu daudz, bet man slinkums viņus iznest no pagraba ārā un iestādīt dārzā, tad saulīte tāpat sildīs to manu dārzu, arvien, bet es kartupeļus nesagaidīšu, tāpēc, ka viņi man nosēdēja pagrabā visu vasaru. Un tas ir tas, ka man to dvēseli vajag iznest tai dārziņā tā kā to kartupeli un tad jau būs viss kārtībā, kā saka, tad bez lielas prasīšanas, bet ja es sēdēšu pagrabā kā tas kartupelis, un prasīšu, mīļais Dievs iedod man ražu, tas savas žēlastības, nu lūdzu, Viņš no savas saules uz pagraba jumtu gāzīs virsū, bet nekas neaugs. Un tā tas visu laiku ir ar tām žēlastībām, ka viņas visu laiku nāk, tās žēlastības, bet vajag vai nu logu atvērt, vai aizkarus attaisīt, vai tur aiziet tajā saulītē, kur patiešām tā ir: un tas ir tā adorācija, kad mēs būsim tai lūgšanā tās trīs stundas, tai adorācijā pie tā sakramenta sildīties gribēsim, tad tiešām izaugs kaut kas. Ja mēs visu laiku domāsim par savām vajadzībām, ka tai dzīvē tur tāda problēma, tāda problēma, tur dēls dzer, tur meita skandālu taisa, … iznāk beigās, ka es domāju par to, ko man vajag, un es neaizeju nekad tais Dieva žēlastības staros, pasildīties un no tā jau nekas nav… tā uz pusīti. Un tā nevajag domāt tā par savām vajadzībām – bet aiziet tur un apsēsties saulītē un saulīte pati izvilks siltumu no zemes ārā. Mēs kādreiz esam tā saspringti, ak, Kungs Dievs, apžēlojies, apžēlojies, nu dod un palīdzi, izglāb un pasargā un tā tālāk, tas viss nav vajadzīgs, Viņš tā kā tā saule; visu laiku tur dod un dod un dod un tikai brīnās, ka tu sēdi pagrabā un neiznāc tai dārziņā. Iznākt tai dārziņā, tas nozīmē, iemantot to pareizo domāšanas veidu, sākt domāt tā, kā Dievmāmiņa mācīja savos vēstījumos.

 Es ilgojos, lai jūs lūgtos vismaz trīs stundas dienā, tas nav pātaru skaitīšana, kad Dievmāte saka: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, tad lūdzieties, tas nenozīmē palielināt lūgšanu skaitu, viņa nesaka – skaitiet divsimt reizes dienā Tēvs mūsu.. tas arī nenozīmē paildzināt varbūt lūgšanas laiku, bet tas nozīmē padziļināt lūgšanas izpratni, padziļināt vairāk to tā, lai mēs dvēseliski iekšēji intīmi satiktos ar Dievu, ka es lūdzu Tevi un Tavu klātbūtni, ka Tu esi tāda gluži taustāma realitāte man priekšā, Dievs, tas nozīmē- lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, tas nozīmē, tiecaties tikai atkal uz Dievu, tā kā tā puķīte aug, aug, vairāk tiekties, lai vairāk var attīstīties, likt tam pumpuriņam atvērties, un tam ziediņam parādīties, tas ir aicinājums – lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties.

Lūgšanu grupas dalībnieki, protams, cenšas katru dienu piedalīties svētajā Misē, un pieņemt svēto Komūniju.

Un tad pēdējais, - skolēniem māca starpbrīžos kaut kur aizbēgt, lai vienatnē satiktos ar Jēzu. Tāpat autobusā un visur ar sirdi tā pie Dieva.

Vēstījumu sākums

“Daudzi jums neticēs un daudzi dedzīgi ticīgie atdzisīs ticībā. Bet jūs palieciet noteiktībā un mudiniet cilvēkus uz lūgšanu, gandarīšanu, atgriešanos. Beigās jūs būsiet vislaimīgākie.”

Ir jau apritējuši 18 gadi, kopš Medjugorjes notikumu sākuma. Dieva Mātes atklāsmes turpinās joprojām. Medjugorje ir kļuvusi viena no kristīgās pasaules garīguma centriem, ar spēcīgu iespaidu uz visu kontinentu Baznīcām. Šo atklāsmju garīgie augļi ir tajās zemēs, kurās vēl līdz šim bija stingri aizliegta jebkura reliģija. Medjugorji apmeklējuši jau vairāk kā 25 miljoni svētceļnieku no visas pasaules, tai skaitā pusmiljona priesteru. Kas ir tas, kas cilvēka sirdis šeit, Medjugorjē, tik ļoti pievelk? Te netiek sludināta nekāda jauna mācība, tikai Evaņģēlijs. Nav redzamas nekādas jaunas reliģijas formas, šeit valda tikai Rožukroņa lūgšana un Euharistijas adorācija. Šo vietu varētu nosaukt par lūgšanas okeānu, kurā vērts iegremdēties katram. Tā ir vieta, kurā īpaši cilvēku sirdis pievelk miera atmosfēra un šeit ir jūtams Dieva tuvums, kā arī dzīva un nepārprotama vissvētās Jaunavas Marijas, Jēzus Mātes klātbūtne. Joprojām jau deviņpadsmito gadu turpinās Dievmātes vēstījumi, aicinājumi, kurus viņa ikkatru mēnesi nodod pasaulei caur savu izvēlēto vizionāri Pavloviču. Šie vēstījumi, kurus jums tagad piedāvājam šai grāmatā, nav domāti izlasīšanai tikai izlasīšanai vienu reizi. Grāmatas vārdus sapratīs tikai tas, kurš to lasīs ik dienas un dziļi pārdomās savā sirdī. Tikai tas, kurš gribēs šos debesu Mātes padomus pieņemt kā savu personīgo ceļu dvēseles un Dieva miera atrašanai. Oficiālā Vatikāna komisija, kas strādā pie Medjugorjes notikumu analīzes, nekad nav iebildusi pret šo vēstījumu atbilstību teoloģijai, morālei un Evaņģēlijam, katrs tiek aicināts ar sirds paļāvību tos pieņemt un pūlēties dzīvot saskaņā ar šiem vārdiem. Ikviens, kas vien pasaulē ir izmēģinājis īstenot savā dzīvē šos aicinājumus, ir pārliecinājies, cik lielas lietas Dievs sāk darīt viņa dzīvē kopš tā laika, kad novēlējis sevi Dieva Mātes vadībai, pieņemot šos vēstījumus kā dzīves pedagoģijas kursu. Šo grāmatiņu tagad vēlamies nodot tev, dārgais lasītāj, lai tā tev un taviem draugiem kļūtu par ceļa rādītāju un palīgu šai dzīvē.

 Miera Karaliene, palīdzi mums visiem nostāties uz atgriešanās un glābšanas ceļa šais laikos, kad samulsums pārņem pasauli. Lai debesu Māte vada mūs visus uz svētumu, lai dalāmies ar citiem tajā, ko būsim saņēmuši kā Dieva žēlastības gaismu.

Dievmātes parādības Medjugorjē (Ljudevits Rupčics OFM)

Īss apraksts

23.06.81.g

Pirmajā parādību dienā (24.06.1981.) Dievmāte nerunāja neko.

Otrajā dienā (25.06.) Dievmāte pirmo reizi runāja ar vizionāriem, bet nedeva nekādu vēstījumu, tikai lūdzās ar bērniem kopā 7 reizes “Tēvs mūsu.., Esi sveicināta..., Gods Dievam...” un 1 reizi “Es ticu...”, Tad Viņa intonēja kādu tais apvidos ļoti pazīstamo ticīgo iecienīto dziesmu “Nāc, Kungs Jēzu, nāc ...’’.

Trešā parādību dienā bērni atkal ieradās norādītā vietā, lai atkal satiktos ar parādību. Viņi bija ļoti prieka pārpilni, tikai arī mazliet izbijušies, nedroši par to, kas no visām šīm parādībām gala iznākumā var notikt. Neskatoties un to, bērni juta, ka kāds iekšējs spēks velk tos pie šīs skaistās Kundzes. Kad viņi atradās jau ceļā, trīs reizes uzliesmoja gaisma. Tā bija zīme par to, kur atrodas Dieva Māte. Šai reizē viņa parādījās mazliet augstāk kalnā nekā iepriekš. Kāds cilvēks no vietējiem iedzīvotājiem paņem līdzi svētītā ūdens trauciņu, lai bērni ar to apslacītu parādību un tā no drošinātos pret varbūtējo sātana parādīšanos. Vicka apslacīja ar svētīto ūdeni parādību un teica – ja tu esi Jaunava Marija, tad paliec, bet ja neesi, tad ej projām no mums. Dievmāte pasmaidīja un palika kopā ar bērniem. Tad Mirjana viņai jautāja: kāds ir tavs vārds. Viņa atbildēja – es esmu vissvētākā Jaunava Marija. Tai pašā dienā, kāpjot lejā no Podbrdo kalna, Dievmāte parādījās bērniem vēlreiz, bet tikai Marijai Pavlovičai un sacīja: Miers, miers, miers, lai ir tikai miers. Dievmātei aiz muguras bija krusts un Viņa raudādama divas reizes atkārtoja: mieram ir jākļūst iedibinātam starp cilvēkiem un Dievu, kā arī starp cilvēkiem savstarpēji.

Ceturtā diena (27.06.81). Dievmāte sacīja “Miers, miers, tikai miers.. Vajag, lai cilvēki izlīgtu mieru ar Dievu un savā starpā. Tādēļ īpaši vajadzīgs ticēt, lūgties, gavēt un nākt  pie Grēksūdzes Sakramenta’’. Dievmāte atkārtoja šo vēstījumu vairākkārt, arī nākamajās dienās. Dievmāte parādījās bērniem trīs reizes. Viņi jautāja Dievmātei dažādas lietas, Viņa atbildēja. Dievmāte deva vēstījumu priesteriem – lai priesteri dziļi tic un lai sargā savas tautas ticību. Mirjana un Jakovs lūdza Dievmāti atkal, lai viņa atstāj kādu zīmi, jo cilvēki sāk runāt, ka tie ir meļi un narkomāni. Dievmāte atbildēja: jūs nekā nedrīkstat baidīties. Bērni jautāja, vai viņa vēl atnāks. Viņa apstiprinoši pamāja ar galvu. Kāpjot lejā no kalna, Dievmāte parādījās vēlreiz un beidzot atvadījās no bērniem ar vārdiem: ar Dievu, mani eņģeļi, ejiet mierā.

Piektā diena 28.jūlijs 81.gadā. Jau rītausmā no visām pusēm sapulcējās daudz ļaužu. Bija apmēram 15 tūkstoši. Tajā dienā draudzes prāvests Jozo Zovko izjautāja bērnus par visiem notikumiem un parastā laikā Dievmāte atkal parādījās. Bērni lūdzās kopā ar viņu un jautāja dažādas lietas. Vicka jautāja: mana Kundze, ko tu no mums vēlies un ko vēlies no priesteriem. Dievmāte atbildēja, lai cilvēki dziļi tic un lai lūdzas. attiecībā uz priesteriem Viņa sacīja, lai viņi dziļi tic un lai citos stiprina ticību. Bērni vēl jautāja, kāpēc Dievmāte nevēlētos parādīties baznīcā, lai visi cilvēki viņu redzētu. Viņa atbildēja : svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.

Sestā diena. 29.jūnijs. Bērni tika aizvesti uz Mostaru pie ārsta uz pārbaudi, pēc kuras tika atzīti par veseliem. Slimnīcas galvenā ārste pat tad pasacīja: bērni ir normāli, bet nenormāls ir tas, kurš viņus šurp atveda. Cilvēku šai dienā kalnā bija vairāk kā parasti. Tiklīdz atnāca un sāka lūgties Dievmāti, Viņa tūlīt parādījās. Vēlreiz aicināja visus cilvēkus uz ticību, lai visi dziļi tic un lai ne no kā nebaidās. Tajā dienā ārste, kura pavadīja bērnus, palūdza, vai viņa nevarētu pieskarties Dievmātei. Kad uzzināja, paņēmuši viņu roku un to pietuvināja Dievmātes rokai, viņa sajuta dīvainas trīsas sevī un kaut arī būdama agnostiķe, tomēr vēlāk atzinās, šeit patiešām ir kaut kas neparasts. Tai pašā dienā Dievmāte izdziedināja kādu bērnu Danielu, kuru atnesa vecāki, lūdzot viņa dziedināšanu. Dievmāte to apsolīja, bet ar noteikumiem, ka vecāki lūgsies, gavēs un dziļi ticēs. Mazais brīnumainā veidā atguva veselību.

28. vai 29. jūnijā vizionāri pajautāja: kā lūgties? Dievmāte atbildēja: turpiniet lūgties 7 “Tēvs mūsu..., Esi sveicināta..., Gods Dievam...’’, ik dienas vienreiz ’’Es ticu...’’

Septītā diena. 30.jūnijs 81.gadā. Divas meitenes piedāvāja bērniem, ka paņems viņus automašīnā uz ekskursiju, bet īstenībā viņas gribēja bērnus aizvest tālu projām un aizturēt, kamēr pāries Dievmātes parādīšanās stunda. Neskatoties uz to, ka bērni atradās tālu no Podbrdo kalna, Dievmāte parastajā laikā parādījās. Bērni palūdza, lai pietur automašīnu un ceļa, kur viņi atradās un kad viņi izkāpa no mašīnas, viņi lūdzās un Dieva Māte viņiem parādījās šeit un kopā ar bērniem lūdzās 7 reizes “Tēvs mūsu, kas esi debesīs ...”. Un tā šo neticīgo meiteņu viltība neizdevās. Drīz pēc tam cilvēkiem tika aizliegts pulcētie parādību kalnā. Sākumā uz turieni aizliedza iet bērniem, pēc tam visiem cilvēkiem. Dievmāte tomēr turpināja viņiem parādīties dažādas vietās, kur viņi atradās, gan mājās , gan uz lauka. Bērni tad atkal kļuva drosmīgi un stāstīja visiem par Dieva Māti, stāstīja viņas padomus un ieteikumus un tā tas turpinājās līdz 15.janvārim 82.gadā. Tai laikā prāvests sāka virzīt svētceļniekus arī uz dievkalpojumiem baznīcā, lai viņi piedalītos svētajā Misē un lūgtos Rožukroni un piedalītos adorācijā. Bērni arī nāca uz baznīcu un lūdzās Rožukroni. Arī šeit baznīcā viņiem parādījās Dievmāte. Arī pats priesteris Jozo Zovko, kādu dienu, lūdzoties Rožukroni, ieraudzīja Vissvēto Jaunavu Mariju. Tas izraisīja to, ka viņš spontāni pārtrauca Rožukroņa lūgšanu un sāka dziedāt: skaista tu esi, Jaunava Marija. Visa baznīca ievēroja, ka notiek kaut kas neparasts. Vēlāk viņš pats apstiprināja, ka tai mirklī patiesi redzēja Dievmāti. Viņš, kurš līdz šim bija izturējies skeptiski pret notikumiem, kļuva par šo vēstījumu atbalstītāju un izplatītāju, kas gala iznākumā beidzās viņam ar ieslodzījumu cietumā.

Sākot no 15.janvāra 1982.gada bērni redz Dievmāti kādā no baznīcai piederošām telpām– zakristijā. To viņiem atļauj prāvests, tādēļ, ka milicija neļauj tiem vairs kāpt kalnā. Bērni jautāja atļauju Dievmātei, lai šīs satikšanās ar vizionāriem notiktu zakristijā. Sākot no 1982. gada aprīļa bērni atstāja zakristiju, tādēļ, ka Mostaras bīskaps nevēlējās, lai tur notiktu parādīšanā. Parādīšanās notiek draudzes mājā. Visu šo gadu laikā bija tikai piecas dienas, kad Dievmāte bērniem neparādījās. Parādības ir ilgušas, sākot no divām minūtēm līdz pat stundai. Dievmāte ne vienmēr parādījās tad, kad bērni to gribēja un ilgojās, bet vienmēr rīkojās patstāvīgi, dažkārt pārsteidzot bērnus ar parādībām gluži negaidīti. Dažkārt Dievmāte parādījās pirms laika, kad bērni to gaidīja, kad viņi vēl nebija paspējuši pat padomāt par parādīšanās, vieniem parādījās un pārējiem nē, ja iepriekš viņa nebija pasacījusi laiku, kad atnāks. Neviens nekādi nespēja uzminēt, kad viņa vēlēsies parādīties. Viņa ir parādījusies ne tikai sešiem vizionāriem, bet vēl citiem cilvēkiem, dažāda vecuma, dažādu tautību un profesiju ļaudīm. Viss tas norāda uz to, ka šīs parādības nebūt nav atkarīgas no cilvēku gribas, bet svētā Jaunava Marija rīkojas pilnīgi saskaņā ar savu vēlēšanos.

Divus mēnešus vēlāk bērni jautāja, kāds ir vislabākais gavēnis. Jaunava Marija atbildēja: “Vislabākais ir gavēnis ar maizi un ūdeni.’’

1981. gada jūlija sākumā bērni nodeva vēstījumu priesteriem un klostera māsām un brāļiem. Dievmāte sacīja: “Jums ir nepieciešama stipra ticība un būt nomodā par savas tautas ticību.’’

1981. g. augusta beigās Dievmāte teica: “Es esmu Miera Karaliene” un izteica vēlēšanos, lai 25. jūlijs tiktu svinēts kā Miera Karalienes svētki. 

1981. gada 7. augustā Dievmāte lūdza bērniem atnākt uz parādību kalnu plkst. 2 naktī un lūdza, lai viņi to darītu gandarīšanas nolūkā par grēcinieku atgriešanos, tad Dievmāte arī apsolīja dot īpašu zīmi šajā vietā – Parādību kalnā, zīmi, kas būs paliekoša un redzama visiem cilvēkiem, un šī zīme tiks dota kā pēdējais mēģinājums no Dieva puses pamodināt pasaules ļaudīs ticību. Septembra beigās Dievmāte nosauca precīzu datumu, kad šī zīme parādīsies, bet vizionāriem ir pienākums to glabāt noslēpumā.

1981. gada oktobrī Dievmāte atbildēja uz trim jautājumiem, kurus bērni uzdeva Viņai kāda Mostaras priestera vārdā:

– par Polijas tematu Viņa sacīja: “Drīz vien tur izraisīsies lieli konflikti, bet taisnīgie uzvarēs’’;

– par Austrumu un Rietumu jautājumiem Dievmāte sacīja: “Krievija ir tā zeme, no kuras Dievs mantos vislielāko godu. Rietumi attīsta civilizāciju, bet dara to bez Dieva, tā, it kā viņi paši sev būtu radītāji”.

Tas, ko vēl piemetināja Dievmāte attiecībā par Rietumeiropas valstīm, ir noslēpums un nav izpaužams.

08.12.1981. – Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos vizionāri redzēja Vissvēto Jaunavu Mariju stāvot ceļos lūgšanā. Viņa lūdzās: “Mans mīļotais Dēls, es Tevi lūdzu, piedod pasaulei smagos grēkus, ar kādiem tā Tevi apvaino.”

21.07.1982. vizionāri dzirdēja: “Gavēnis un lūgšana var apturēt pat karus un dabas katastrofas.”

06.08.1981. Dievmāte sacīja, ka vajag katru mēnesi vienu reizi iet pie Grēku sūdzēšanas Sakramenta.

1983. g. pavasarī Viņa sacīja: “Pasteidzieties ar atgriešanos. Negaidiet apsolīto zīmi. Neticīgajiem būs jau pārāk vēlu, lai varētu atgriezties..”

26.04.1983. kāds no vizionāriem redzēja Jaunavu Mariju raudam par grēciniekiem. Viņa sacīja: “Es tik ļoti vēlētos viņus atgriezt, bet viņi negrib atgriezties. Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties par viņiem, negaidiet, jo nepieciešami vajadzīgas jūsu lūgšanas un gandarīšanas darbi.”

26.04.1983. Dievmāte sacīja: “Vienīgais vārds, ko es jums gribu sacīt, – tas ir visas pasaules atgriešanās. Es saku to jums tādēļ, lai jūs to atkārtotu visiem: es lūdzu tikai atgriešanos (..)

Tā ir mana vēlēšanās, atgriezieties (..) atstājiet visu, jo visu pārējo jūs saņemsiet, ja atgriezīsieties. Lai Dieva miers ir ar jums.”

1983. g. jūnijā un jūlijā sākumā svarīgus vēstījumus nodeva Jeļena Vasilija, kura gan nepieder pie sešu vizionāru grupas, bet kura dzird Dievmātes balsi, viņu neredzēdama. Jeļenas Vasilijas sniegtie vēstījumi vēl padziļina visu šo vēstījumu kopumu.

Tā 16.06.1983. svētā Dievmāte teica: “Es atnācu pasacīt pasaulei, ka Dievs ir Patiesība. Viņš eksistē. Tikai Dievā ir patiesā laime un dzīvības pilnība.

Es atnācu šeit kā Miera Karaliene, lai pasacītu pasaulei, ka miers tai ir absolūti nepieciešams, lai tā tiktu izglābta. Dievā ir patiesais prieks, un tikai no Dieva plūst patiesais miers.”

22.06.1983. Dievmāte teica: “Mīliet jūsu ienaidniekus, lūdzieties par viņiem un .. svētījiet tos.”

16.06.1983.: “..pilnīgi uzticieties Dievam, atsakieties no nekārtnām tieksmēm, atmetiet bailes un atdodiet sevi Dievam. Tiem, kuri pratīs pilnībā uzticēties Dievam, nebūs nekādu šķēršļu, tos nenomāks bailes.”

28.06.1983. Dievmāte teica: “Lūdzieties trīs stundas ikkatru dienu. Pārāk maz lūdzaties, ir nepieciešama lūgšana ģimenēs kopīgi vismaz pusstundu rītā un vakarā. Veltiet ik dienas piecas minūtes Vissvētākajai Jēzus Sirdij.”

04.07.1983.: “Jūs, bērni, aizsākāt lūgties trīs stundas dienā, bet jūs skatāties pulkstenī, jūs esat noraizējušies par saviem darbiem. Lūdzu jūs rūpēties tikai par to, kas ir patiesi būtisks un svarīgs. Ļaujiet, lai Svētais Gars vadītu jūs jūsu pašu dvēseles dziļumos, tad arī darbs jums labi veiksies. Nesteidzieties, atļaujiet, lai Svētais Gars jūs vada, un jūs redzēsiet, ka jums viss labi izkārtosies.”

26.07.1983. Viņa teica: “Esiet uzmanīgi, šis laiks jums ir bīstams. Sātans centīsies novest jūs no šī ceļa. Tie, kuri atdodas Dievam, kļūs par sātana īpašu uzbrukumu objektu.”

02.08.1983. Viņa teica: “Veltiet sevi savas debesu Mātes Bezvainīgajai Sirdij. Atdodieties tai pilnīgi, un es jūs sargāšu. Es lūgšos par jums Svēto Garu. Lūdzieties arī jūs uz Svēto Garu.”

15.08.1983. Viņa teica: “Sātans ir gluži kā prātu zaudējis no dusmām par tiem, kuri gavē un atgriežas pie Dieva. Sātans tiem uzbrūk drudžainās dusmās.”

20.10.1983. Dievmāte teica, lai visas ģimenes veltī sevi Vissvētākajai Jēzus Sirdij ik dienas. “Es būšu ļoti laimīga, ja katra ģimene sapulcēsies ik dienas no rīta uz pusstundas lūgšanu.”

21.11.1983.: “Lūdzieties Svēto Garu, lai Viņš nāktu un piepildītu jūsu dvēseli, tas ir ļoti svarīgi. Kad jums ir Svētais Gars, tad jums būs viss. Cilvēki kļūdās, ja viņi savās lūgšanās griežas tikai pie Dieva svētajiem, lai kaut kam prasītu sevis izdomātas žēlastības.”

Kad tika runāts, ka noslēpumi, kurus Dievmāte devusi vizionāriem, runā par kariem un katastrofām, no kuriem nav iespējams izglābties, vienīgi tos mīkstināt, Jeļena uzdeva Dievmātei jautājumu par šo tematu un saņēma šādu atbildi “Runas par kariem un katastrofām nāk no viltus praviešiem. Viņi saka: tajā un tajā dienā būs katastrofa.

Bet Es jums vienmēr esmu sacījusi: ļaunums, sodība atnāks vienīgi tad, ja pasaule neatgriezīsies, tādēļ aiciniet cilvēkus uz atgriešanos, viss ir atkarīgs no jūsu atgriešanās.”

Vēstījumi

Dievmātes vēstījumi satur sekojošus būtiskus tematus:

Miers

Jau trešajā dienā Jaunava Marija deva savu pirmo vēstījumu: ”Miers, miers, miers, nepieciešams tikai miers’’, un turklāt divas reizes uzsvērti atkārtoja: ” Mieram ir jāvalda starp cilvēku un Dievu, kā arī cilvēku starpā.’’.

Tai dienā Marijai Pavlovičai Dievmāte vēl parādījās ar krustu aiz pleciem, tas nozīmē, ka miers var atnākt vienīgi no Dieva, kurš Jēzū Kristū caur Jaunavu Mariju ir nācis šai pasaulē kā “mūsu miers’’.(Ef. 2.14)

Tas ir miers, kādu pasaule nespēj dot (J.14.27.). Jēzus sacīja, ka apustuļiem šis miers jānes pasaulei (Mt.10.11.) tā, lai visi cilvēki kļūtu par “miera bērniem”(Lk.10.,6.). Tā arī Dievmāte Medjugorjē atnāk kā Miera Karaliene. Grēkojot cilvēks nostājas ienaidnieka pozīcijā pret Dievu. Grēks ir iznīcināšanas līdzeklis. Kad Dienvidslāvijā izcēlās karš, Dievmāte deva tam ļoti vienkāršu skaidrojumu: Mīļie bērni, nekas jau nav noticis, tikai tas karš, kuru jūs nesāt savās dvēselēs ilgus gadus, šobrīd ir materializējies. Tas, kas notiek Dienvidslāvijā, ikkatru brīdi var notikt jebkurā vietā pasaulē, ja jūs negribēsiet izlīgt ar Dievu – tas nozīmē grēku piedošanas Sakramentā. Tā, lūk, šī samierināšanās ar Dievu un glabāt mieru savstarpēji cilvēku starpā ir šobrīd pasaulei visnepieciešamākais.

Ticība

Otrā Dievmātes vēstījuma būtiskā sastāvdaļa ir ticība. Viņa atnesa šo vēstījumu jau ceturtā, piektajā un sestajā parādību dienā, un turpmāk bieži atkārto, kas arī ir saprotams, jo bez ticības nav iespējams iemantot mieru. Turklāt ticēt nozīmē dot atbildi Dieva Vārdam, jo savā Vārdā Dievs ne tikai atklāj sevi, bet arī dāvā sevi cilvēkiem. Cilvēks ticībā pieņem Dieva Vārdu, kad Jēzū Kristū iemanto mieru. Mēs varam kļūt labāki, vienīgi ticībā pieņemot un īstenojot Dieva sacīto vārdu. Uzklausot Dieva vārdu, mēs varam iemantot savā sirdī Dieva mieru, kā arī samierināšanos ar cilvēkiem. 

Un , lūk, ja Dievmāte tā akcentē ticības nepieciešamību, tad, protams, viņa vislabāk zina, cik ļoti mūsdienu cilvēkam ir nepieciešama ticība Dievam. Kad bērni jautāja Viņas atnākšanas iemeslu, Dievmāte atbildēja – mīļie bērni, es atnācu jums darīt zināmu , ka Dievs eksistē. Centīsimies arī mēs to vienmēr atcerēties un atgādināt tiem.

Atgriešanās

Savos vēstījumos Dievmāte bieži runā par atgriešanās nepieciešamību. Atgriešanās – tas nozīmē atrast pareizo orientāciju šīs dzīves vērtībās – Viņa aicina atvēlēt Dievam pirmo vietu, saprast Dieva mīlestības prioritāti, atgriezties – nozīmē šķīstīt sirdi.

Patiesa atgriešanās – tas ir aicinājums ”attīrīt sirdi’’, jo netīra sirds rada un uztur sliktas savstarpējās attiecības un sabiedriskās iekārtas, nelikumīgas prasības un verdzības struktūras.

Bez būtiskām pārmaiņām sirdī un atgriešanās nav miera. Tāpēc Dievmāte pieprasa biežu grēksūdzi. Tas attiecas uz visiem ļaudīm bez atšķirībām, jo “nav taisnīgo, pat neviena... Visi nomaldījās un tapa grēcīgi.”

Lūgšana

Dievmāte, sākot ar piekto parādīšanās dienu, gandrīz ik dienas aicina uz lūgšanu. Viņa aicina visus būt nepārtrauktā lūgšanā, kā to mācīja Kungs Jēzus. Lūgšana atmodina un nostiprina ticību cilvēkā, bez ticības nevar būt labas attiecības starp cilvēkiem un Dievu un cilvēku starpā. Bez tam, caur lūgšanu cilvēks sajūt savu dzīvo saiti ar Dievu, pateicas Viņam par saņemtajām dāvanām un ar uzticību gaida no Viņa visu vajadzīgo, bet jo sevišķi glābšanu. Lūgšana nostiprina šo cilvēka stāvokli un palīdz viņam saglabāt pareizās attiecībās ar Dievu, bez kurām nevar noturēt pasauli saistībā ar Dievu un ar cilvēkiem. Laba lūgšana rodas tad, ja Dieva Vārds cilvēkam ir nepieciešamība, un cilvēks uz to atbild ar savu vārdu. Šī atbilde ir lūgšana un grēksūdze, pateicoties tām, ticība pati sevi bagātina, atjauno un uztur. Bez tam, lūdzoties, cilvēks nostiprinās Dieva pazīšanā un Evaņģēlijā un pamodina ticību citos cilvēkos. Lūgšanas vārdi nostiprina cilvēka zināšanas, kā arī veido viņa dzīvi.

Gavēnis.

Jau sākot no sestās parādību dienas, Dieva Māte iesaka gavēni, jo tas nostiprina ticību. Tikai ar gavēni cilvēks iegūst un nostiprina varu pār sevi. Tikai tāds cilvēks, kurš valda pār sevi, var kļūt brīvs un atdot sevi Dievam un tuvākam tā, kā to prasa ticība.

Gavēnis garantē cilvēkam, ka viņa uzticība Dievam ir pareiza un droša. Tas palīdz atbrīvoties no dažāda veida atkarībām, pirmkārt no grēkiem. Kurš ir atkarīgs, kļūst par vergu. Tādā veidā gavēnis palīdz cilvēkam atbrīvoties no ilgām pēc pārmērīgām baudām, kuras ātri noved pie pārejošu labumu bezrūpīgas izmantošanas, dažiem tas kļūst bioloģisko minimumu. Pateicoties gavēnim, tiek uzkrātas vērtības, kas iedzīvina mīlestību pret nabagiem un nelaimīgiem un palīdz kaut nelielā pakāpē izlīdzināt starpību starp bagātiem un nabagiem. Gavēnis ārstē trūkumu pie vieniem un pārpilnību pie otriem.

Šajā neparastajā veidā atjaunojas pasaules atveids, kurš sevišķi šodien ir apdraudēts ar šīm atšķirībām starp bagātiem un nabagiem.

Var apstiprināt, ka no Dievmātes vēstījumiem skaidri redzams, ka miers ir vislielākā vērtība, ka ticība, atgriešanās, lūgšana un gavēnis ir vienīgie līdzekļi, lai būtu miers.

Medjugorjes Dievmātes atveids.

Dieva Māte Medjugorjē, pēc vizionāru liecībām, redzama tik skaidri, ka nerodas nekādas šaubas par redzējumu būtību. Viņas atveids vienādi ir cilvēciskais un arī debesu. Tomēr kā vienu tā otru atveidu pilnīgi nevar aprakstīt. Neskatoties uz to, atsevišķas raksturīgākās īpašības tik acīmredzamas, ka var pazīt Dieva Mātes aprakstu no Bībeles.

Jaunava

Pirmkārt, Dievmāte no Medjugorjes vizionāriem piesakās kā Jaunava, parādību sākumā tika teikts: “Esmu Svētīgā Jaunava Marija.

Bez tam, vizionāri jau pirmajā parādību dienā pazina Viņu pēc Viņas izskata.

Tas atbilst Svētajiem Rakstiem un katoliskās reliģijas zinātnei.

Dieva Māte – visu cilvēku Māte

Dievmāte Medjugorjē ar vārdiem un rīcību parādījās kā Dieva Māte un kā visu ļaužu Māte. Jau pirmajā parādību dienā viņa apliecināja, ka ir Dieva Māte, turot Jēzu uz rokām. Vēlāk, atgādināja vairākas reizes, ka Jēzus Kristus ir viņas dēls. Arī šajā gadījumā tas ir saskaņā ar Bībeli, kura daudzās vietās apstiprina Viņas Dievišķo mātišķību. Marija tāpat skaidri apliecina, ka ir visu ļaužu Māte ar vārdiem “Mani mīļie bērni, es esmu jūsu Māte. “

Dieva Māte tāpat ar savu rīcību norādīja, ka ir visu ļaužu Māte. Jau Viņas parādīšanās laikā, kad cilvēki ir nonākuši līdz fizisko un morālo spēku robežai un nevar paši noturēties bezdibeņa malā, viss liecina par viņas Mātes mīlestību un rūpēm par visu pasauli, mīlestību, kura neļauj Viņai šķirties no saviem bērniem, kamēr viņiem nenodrošinās glābšanu. Tieši tas arī ir cēlonis, kāpēc Viņa tik ilgi ir Medjugorjē, par ko viņa pati saka: “Es palieku tik ilgi, lai palīdzētu jums uzvarēt kārdinājumus (7.02.1985) un “vēlos, lai visi piederētu man(01.03.1984) Tādā veidā, Viņa ir pēc būtības visu cilvēku Māte. Neviens Viņai nav svešs un vienaldzīgs. Vēl atklātāk viņa parādās grēciniekiem, jo tieši pie viņiem atnāca ar saviem vēstījumiem.

Viņa ir pacietīga atgriešanās gaidās, nenogurdināma cilvēku atmodināšanai un virzīšanai pie Dieva, pastāvīga savas mīlestības izrādīšanā. Viņa negrib atstāt pasauli tādu, kāda tā ir, bet tādu, kādu Viņa mīl un kādu grib, lai tā kļūtu.

Dieva kalpone

Dieva Māte Medjugorjē parādās kā Kunga kalpone. Tas skaidri redzams no vēstījumiem Medjugorjē. Viņa pati atzīst, ka viņu sūtījis Dievs. Viņa nelūdz neko priekš sevis, bet tikai priekš Dieva. Viņas vēstījumi patiesi ir Evaņģēlija vēstījumi.

Ar saviem aicinājumiem Viņa to tikai pastiprina, apvij ar mīlestību, pamato ar piemēru un dzīvi. Nekad nemeklē slavu sev, tikai Dievam. Savos vēstījumos Viņa sūta cilvēkus pie Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā Gara. Visa Viņas attieksme pret cilvēkiem Medjugorjē atbilst tam, ko Viņa teica Galilejas Kaanās: “Dariet visu, ko Viņš jums liek.’’ Viņas kalpones loma jo sevišķi parādās daudzos dziedināšanas gadījumos. Viņa neuzsver tos, tikai pastiprina ticību Dievam un mīlestību. 

Sātana savaldītāja

Visas parādības Medjugorjē norāda uz Svēto Jaunavu no Svētajiem Rakstiem, kura nepārtraukti cīnās pret sātanu.

Dieva Mātei zināmas savas spējas un šķēršļi, neskatoties uz tiem, Viņa grib sludināt savus vēstījumus un palīdzēt ļaudīm izglābties.

Viņa labi zina par briesmām, ar kurām draud sātans, lielākais Viņas un Viņas bērnu ienaidnieks.

Tāpēc tik daudzas reizes Viņa pievērš uzmanību sātana eksistencei pasaulē, runā par viņa naidu un nāvīgām briesmām, ar kurām sātans draud Medjugorjes draudzei un visiem pārējiem. Nopietni brīdina: “sātans daudz reizes un visiem spēkiem pūlas iznīcināt manus plānus, kurus es sāku īstenot kopā ar jums.’’

Dievmāti no Medjugorjes un Jaunavu no Svētajiem Rakstiem apvieno ne tikai naids pret sātanu, bet arī Viņas uzvara pār to.

Neskatoties uz to, ka šis briesmonis un čūska ir tik stiprs, Jaunava viņam jau tagad, Medjugorjē, sadragās galvu. Jau patreiz redzamas uzvaras pār sātanu un grēku. Savā vēstījumā Dievmāte saka, ka sātana plāns ir iznīcināts. Miljoni svētceļnieku un atgriezto, pilna un dziļa ticība, cītīga lūgšana, apvienota ar daudzām grēksūdzēm un svētām komūnijām, īsta ticība un jauns kristiešu gars cilvēkos – tie ir acīmredzamie Dieva Mātes parādību un Viņas darbības Medjugorjē rezultāti, kā arī vienlaicīgi pilnas uzvaras par sātanu nosacījumi.

No tā skaidri redzam, ka Jaunava no Medjugorjes ir tā pati Jaunava no Svētajiem Rakstiem, ka Viņas –”saulē tērptās sievietes” parādības, viņas jaunavība, Dieva mātišķība un paklausība Dievam, kā arī Viņas naids pret sātanu un uzvara pār viņu, ir pilnā atbilstībā ar Evaņģēliju.