Dievmātes vēstījums 2009.gada 25.aprīlī
Mīļie bērni!
dārgums) šajā nemiera pilnajā pasaulē. Es esmu jūsu Miera Karaliene un jūsu
Māte. Es ilgojos vest jūs miera ceļā, tā miera, kurš nāk vienīgi no Dieva. Tādēļ
lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. Pateicos, ka jūs atbildat manam aicinājumam.
Parasti mēs ar vārdu miers apzīmējam tādu sabiedrības stāvokli, kad nav kara. Savukārt, par karu esam paraduši saukt galvenokārt bruņotos konfliktus starp tautām. Bet tomēr tā ir neprecīza, tikai vispārējas dabas definīcija, kura vērš uzmanību uz ārējām sekām, dziļāk neapstājoties pie cēloņa izpētes(iepazīšanas). Bet miera vai nemiera avoti veidojas, izejot no tā, kādas ir mūsu attiecības ar Dievu.
Tādēļ katram kristietim ir jāzina, ka miers nozīmē mūsu izlīgšanu un vienotību ar Dievu Jēzū Kristū, Svētā Gara dāvanu un reizē mūsu labās gribas izvēli. Jēzus Kristus ir mūsu miers, raksta apustulis Pāvils(Ef 2,14a) un Jēzū Kristū mēs varam arī šo mieru atrast, Jēzū mums ir jāmeklē šis miers, un bez Jēzus mēs vis nemitīgi būtu konfliktā un kara stāvoklī. Tikai pilnīgā mūsu gribas piekrišana un Jēzus pieņemšana dvēselē un dzīvē var nest iekšējo mieru mums pašiem, kā arī tiem, kurus sastopam, tā nesīs mieru mūsu rīcības veidā un arī attiecībā pret visiem, ar kuriem mēs saskarsimies.
Jaunava Marija mums saka:
Visiem ir pienākums lūgt Dievu, lai saņemtu Viņa mieru, lai Dieva miers valdītu ikkatrā no mums un visā pilnībā, tā, lai Jēzus Kristus varētu mūsos mājot. Ja Jēzus nebūs mūsos, mēs varam par Viņu runāt, bet mēs nespēsim būt Viņa autentiski liecinieki. Mēs varēsim runāt par mieru, bet nebūsim šī miera dzīvā izteiksme, mēs nespēsim dot liecību mūsu ģimenēs, un zeme joprojām būs nemiera pilna, tādēļ ka tai pietrūks visvērtīgākā dārguma.
Tikai tad, kad īstenosim sevī Jēzus dzīvi, mēs spēsim nonākt līdz pilnīgai komūnijai ar Dievu Tēvu un tikai tādā veidā spēsim iemantot patieso mieru, par ko raksta Jānis apustulis (J14, 23-27). Kad Jēzustuvojās Jeruzalemei, Viņš raudāja par to un sacīja: ak kaut jel šajā duienā tu pazītu un saprastu, kas nepieciešams tavam mieram. Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm, jo nāks pār tevi dienas, kad tavi ienaidnieki tevi ielenks spaidos no visām pusēm. Tavi ienaidnieki apmetīs valni un būs kā siena no visām pusēm un nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus kopā ar tevi un neatstās tevī ne akmeni uz akmens par to, ka tu nevēlējies atpazīt tavas apmeklēšanas dienu. (Łk 19, 41-44).
Dievmāte nepadodas apnikumam, viņa nenogurstoši ilgojas un pūlas vadīt mūs miera ceļā, tā miera, kurš var nākt vienīgi no Dieva. Miers ir komūnija ar Dievu Jēzū Kristū, miera ceļš ir tas ceļš, kurš ved mūs uz šo komūniju, un vedīs mūs līdz tādai pakāpei, līdz mēs iesim kopā ar svētā Pāvila apustuļa sacīto: jo dzīvoju ne es, bet Kristus dzīvo manī. (Gal 2,20a).
Marija, Miera Karaliene un mūsu Māte, izlūgs mums šo žēlastības dāvanu, ja mēs atļausim, ka Viņa mūs vada. Tādēļ Viņa ar lielu akcentu saka: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, jo lūgšana ir pozitīvā atbilde uz Dievmātes ilgām vadīt mūs miera ceļā. Ja mēs būsim pacietīgi un izturīgi, mēs satiksim Dievu mūsu sirdīs un tad izmainīsies visa mūsu dzīve un mūsu tuvinieku dzīve. Tad mēs pieredzēsim jaunu dzīvi.
2008.gada 25 martā Dievmāte atgādināja mums ar vārdiem: bērni, jūs esat vēl tālu no tā, lai satiktos ar Dievu jūsu sirdīs, tādēļ cenšaties kā jo vairāk laika pavadīt lūgšanā un adorējo Jēzu vissvētākajā Altāra Sakramentā, lai Viņš jūs pārveidotu un dāvātu jūsu sirdīm dzīvo ticību un ilgas pēc mūžīgās dzīves.
Veltīt lūgšanai pēc iespējas vairāk laika, tas izsaka to pašu, ko saka Dievmāte tagad lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties vienmēr nenogurstoši. (Łk 18,1), lūdzieties nemitīgi (1Tes 5,17) un tādā veidā lūdzieties tikpat nemitīgi, kā jūs elpojat un tikpat nemitīgi kā pukst jūsu sirds.
Mācīsimies elpot ar Dievu, un būsim nenogurstoši un nekas mūs nespēs no Viņa šķirt. Mūsu sirdis tad pukstēs Jēzus Sirds ritmā, mēs dzīvosim viņā un mūsos iemājos un valdīs miers.
Nuccio Quattrocchi
