|
|
|
Sāksim ar lūgšanu. Tēvs mūsu
. Es
runāšu Marijas vārdā . Esiet sirsnīgi sveicināti katrs no jums. Jo es zinu, ka
Marija ir mūsu māte un sveic jūs šeit. Viņa sauca jūs šurp. Varbūt jums pašiem
likās - man ir tāda skaista ideja braukt šurp, bet nē, tas nāca no Marijas
personīgi pie jums. Mēs zinām, ka Ivans, kad viņš pēdējā reizē redzēja Mariju
(tas bija piektdien, 30.aprīlī), Marija viņam teica, lai mēs lūdzamies par
priesteriem (līdz otrdienai). Un tāpēc es esmu divkārši priecīga, ka ar jums ir
priesteris šajās dienās. Kad Marija nāca šurp 18 gadus atpakaļ un viņa izvēlējās
šo mazo vietiņu Medjugorji. Viņu sūtīja Dievs Tēvs un šis ir Dieva Tēva gads.
Viņas pirmais vēstījums ir, kurā viņa vēsta, ka Dievs ir, ka Dievs eksistē. Tas
bija viņas vēstījums visai pasaulei. Cilvēki ir pazaudējuši ticību Tēvam un
savai Mātei, un tā visa pasaule ir palikuši bāreņi. Viņiem nav Tēva un Mātes. Un
tā ir iznīcināta Dieva Tēva ģimene. Marijai ir vajadzīgs katrs no mums, lai
atkal atjaunotu Dieva ģimeni. Un mēs varam atjaunot Dieva ģimeni ar lūgšanu.
Dievmāte saka: Mani mīļie bērniņi! Mēs esam viņas mazie bērniņi un Jēzus mums teica Evaņģēlijā kamēr jūs nekļūsiet kā mazi bērniņi, jūs nevarat ienākt Dieva valstībā. Mūsu debesu māte Marija, kad viņa atnāca pirms 18 gadiem, viņa deva mums šo pirmo, pašu svarīgāko vēstījumu: Es atnācu jums pateikt, ka Tēvs ir. Un šodien mums Dievmāte to saka. Es ticu, ka Marija grib, lai katrs no jums, gan es, gan jūs šodien, kādā brīdī nokristu ceļos un pateiktu paldies par Māti, par Tēvu. Un kad mēs būsim mūsu ģimenēs, mūsu brāļi un māsas, ja viņi ir aizgājuši no ģimenes, es gribu, lai viņi nāk atpakaļ un gribu viņus vest atpakaļ. Un tā mēs gribam likt atgriezties tiem, kas pazaudējuši ticību. Atvest visus tos, kuri vēl nav atraduši Dievu savās dzīvēs. Mēs gribam apturēt karu, kas iznīcina Dievu ģimenē un Marija mūs māca, kā to darīt. Viņa saka ar gavēni un lūgšanos mēs varam apturēt karu. Un viņa nesaka- izbeidziet bombardēt, mest bumbas, bruņoties, viņa saka izbeidziet karu pret ģimeni! Vediet atpakaļ manus dēlus un meitas caur gavēni un lūgšanu. Mūsu kopiena Miera Oāze - viņu izveidoja pati Marija un tā ir izveidota kā ģimene mums ir brāļi un māsas, mums ir priesteri. Tā ir kā centrs, kā kodols. Un tad mums ir ģimenes, kuras dzīvo tajā pašā garīgumā. Tā viņi dzīvo šajās mājās un dara to pašu, ko darījuši agrāk. Bet viņu dzīves un ģimenes dzīves struktūra notiek saskaņā ar Medjugorjes Dievmātes vēstījumiem, tik tālu, cik viņi to var. Viņi mēģina lūgties Rožukroni, viņi mēģina dzīvot mierā, gavēt tik daudz, cik viņiem tas ir iespējams. Nolikt Jēzu pirmajā vietā, Sv. Misi, ja iespējams katru dienu un būt Miera Oāzē. Un mums ir arī eksterni brāļi un māsas, kuri dzīvo savās ģimenēs, bet kuri arī grib dzīvot Medjugorjes garīgumā. Mūsu garīguma centrs un pamats ir ticība, gandarīšana par grēkiem, sirdsapziņas izmeklēšana un pieņemt cilvēkus ar sirdi. Mēs neesam noslēgušies sevī kā kopiena, jo ģimene ir viena visiem, un mēs sveicam jūs šeit kā brāļus un māsas vienā ģimenē. Un tas ir tāpēc, lai pateiktu pasaulei Marijas pirmo vēstījumu. Dievs eksistē, viņš ir Tēvs un Marija ir, viņa ir Māte, un mums ir jādzīvo kā viņu bērniem. Dzīve, kuru mēs dzīvojam šeit, ir vienkārši dzīve pēc Evaņģēlija Dievs pirmajā vietā, Euharistiskā adorācija katru dienu un nakti, un tā visa Miera Oāze ir dzīvs tabernakuls. Un tā patiešam tad ir Miera Oāze un to mēs gribam dot, šo zemi tiem, kas pie mums atnāk un lai katrs no mums varētu kļūt par dzīvu tabernakulu. Jā, mēs esam šeit mariāņi. Marija ir centrā mēs esam Euharistiskie Marijas sekotāji. Mēs mēģinām gavēt trešdienās un piektdienās. Mēs lūdzam visus 15 Rožukroņa noslēpumus katru dienu un mēs dzīvojam šeit kā brāļi un māsas ģimenē. Un mēs esam devuši solījumu, lai būtu mierā un katram no mums jāaizstāv tas miers, ko Dievs mums dod. Šī kopiena aizsākās 1985.gadā caur Marijas parādīšanos. Un tad priesterim viņa pateica-Marija grib no tevis kaut ko vēl. Un pamazām, vēlāk jaunu cilvēku grupa sanāca ap viņu un lūdza viņam vadīt viņu dzīves saskaņā ar Medjugorjes vēstījumiem. Un tā Marija izveidoja šo kopienu. Divus gadus vēlāk pirmais bīskaps deva savu akceptu un tagad jau 12 gadus mēs ejam un no pirmajiem soļiem speram nākošos soļus un tā mēs pamazām kļuvām par sabiedrisku ticīgo asociāciju un beidzot drīz mēs ceram kļūt par konsekrētas dzīves kopienu. Un aicinājumi uz šejieni nākt ir no visas pasaules. Mēs esam 12 gadus veci un tagad šeit ir 12 mājas. Mājas ir arī citās valstīs. Māsa nāk no Jamaikas, netālu no Kubas un pēdējā kopiena ir Kamerūnā Āfrikā. Un tad bīskaps mūs lūdza veidot (būvēt ) Marijai - Miera Karalienei svētnīcu, un bīskaps saka, ka tai nav jābūt svētnīcai priekš Kamerūnai, bet jālūdzas par mieru visā Āfrikā. Jūs esat dzirdējuši, ka Ruandā ir karš un tādēļ šī Marija Miera Karalienes svētnīca un lai tas būtu punkts, kurā lūgtos par mieru un no turienes nāktu miers visā Āfrikas kontinentā. Un tāpēc es lūdzu jūs lūgties šodien šajā nodomā un tas ir viens no Marijas pašas nodomiem. Mēs esam arī Brazīlijā, Itālijā ieskaitot Sicīliju, Sardīniju ieskaitot arī Medjugorji, Jamaiku un Kamerūnu. Un šie jaunie aicinājumi nāk visu laiku. Ir divas mājas priekš novicēm un 1 priekš postulantēm un arī vieta, kur nāk arī vienkārši sirdsapziņas izmeklēšanai. Un katrā no mūsu mājām nāk jauni cilvēki, kuri vienkārši grib pamēģināt padzīvot ar mums kādu laiku, cik viņi gribēs šeit dzīvot 1 nedēļu, mēnesi, 3 mēnešus un viņi jūt, kad katru reizi viņi tiek dziedināti un nepieciešama dziedināšana , vai arī viņi izjūt šo aicinājumu un tad viņi zina, kas patiesībā ir dzīve. Marija palīdz viņiem izlemt. Mums ir piecas māsas un brāļi un pavisam 150 iekšpusē un apkārt ir tās ģimenes, kuras tiek ieskaitītas kā eksterni. Ģimenes nenāk un nedzīvo šeit tieši , ģimenes paliek tur, kur ir viņu mājas. Jūs paliekat savā māja un jūsu māja kļūst par Miera Oāzi. Un tikai tad tēvs un māte dod solījumus un bērni dzīvo šajā gaisotnē. Tikai tad, kad viņi sasniedz 18 gadus, tad viņi var izlemt paši, mazie bērni to nelemj. Šie mazie bērniņi ir ļoti svarīgi, jo viņi veido arī šo gaisotni. Kad bērniņi dzīvo mierā, viņi tad dod mieru, mīlestību un prieku visai ģimenei. Un tā ģimene kļūst par miera oāzi. Tad ar vienam šīs ģimenes loceklim, kurš atbild par šo lietu, jāaicina māsa un viņa izrunājas ar šo ģimeni. Un ja šī ģimene tiešām ir ieinteresēta un tiekas ar citām ģimenēm, kuras jau tur ir un iepazīt viena otru un tad ir 2 gadi noviciāta. Šinī laikā viņi saņem vairāk mācības, kā dzīvot un kā lūgties. Un kad viņi ir gatavi, viņi saņem krustu tāpat kā šeit. Kad noviciāts ir beidzies, tad viņi dod solījumu. Ģimene nevar visu atdot prom, jo ģimenē jādzīvo kā ģimenē, jo jārūpējas par savu ģimeni, par bērniem, lai viņi izaugtu, lai iegūtu izglītību un par viņu nākotni. Bet nav jādzīvo bagāti, nav jābūt 2 jahtām vai automašīnām, jādzīvo vienkāršībā. Tas ir nabadzības solījums. Tas izpaužas šinī vienkāršībā. Un šķīstības solījums- visiem jābūt šķīstiem, vai laulāti vai ne. Vīram un sievai jābūt uzticīgiem vienam pret otru. Un tad paklausības solījums, cienīt vienam otra gribu. Un ja viņi grib pieņemt nopietnu lēmumu, viņi runā ar kopienas vadītāju un viņam jāpazīst visi šīs ģimenes locekļi.
Ir jālūdzas kopā kā ģimenei , ne tikai māte lūdzas un kad viņa strādā un arī tēvs, kad viņš strādā darbā un bērni lūdzas, pirms iet uz skolu un tas ir ļoti labi, bet vēl labāk ir, ja vismaz vienreiz dienā visa ģimene sanāk kopā un sadodas rokās un veido riņķi , lai bērni izjustu to un šī apļa centrā ir Marija un Jēzus. Patiešām viņi tur ir. Jo Jēzus ir teicis, kur kopā lūdzas 2 vai 3, tur arī viņš ir. Ja jūs tā sāktu lūgties kā ģimene, es tad jums saku Marijas vārdā, tad jūs savā ģimenē redzēsiet brīnumus, bez jebkādām šaubām, gan veselības ziņā, gan darbā, gan mācībās, fiziskajās vajadzībās, finansiālajās lietās un visur. Marija jums palīdzēs un sāks vadīt jūsu ģimeni.
Viņa grib, lai jūs būtu bagātīgi un slaveni un grib darīt jūs laimīgus. Un tad jūs būsiet laimīgākā ģimene pasaulē, jo jūs būsiet likuši Mariju un Jēzu pirmajā vietā. Tad jūs varēsiet teikt, ka jums ir Tēvs un Māte. Marijas vārdā teikšu šodien vēl vienu lietu - lai jūs šodien izlemjat un lai jūsu ģimenes lūgšana katru dienu noturētos. Kas ir atnācis uz Medjugorji, tas vairs nav vecais nekad, Marija jūsos uzsāk jaunu dzīvi. Jaunā lappuse jūsu personīgajā dzīvē . Un jūs būsiet piemērs citiem cilvēkiem. Mums jāsaka ja ne šeit, manās mājās, kur gan citur, ja ne tagad, kad tad. Ja ne es, kas tad cits. Marija saka, jūs sāciet tur, kur jūs esat un viņa palīdzēs jums to darīt. Pirms 18 gadiem, lai varētu izlemt. Var jau arī lemt pats arī no 15 gadiem, bet tad tomēr jāgaida tie 18 gadi un tad var nēsāt to krustu.
Māsa kad es izlēmu, ka man jābūt māsai, es biju mazāka vēl kā tā meitenīte. Es saku vecākiem, nekad nenovērtējiet par zemu savus bērnus. Mazie bērni ir tik tuvu Dievam un pārspēj mūs ticībā, mīlestībā un arī cerībā un uzticībā. Viņi zina, kad Dievs to var izdarīt, mums arī tādiem jābūt. Un kad mazie bērni runā par Dievu, nepalaidiet garām šo lietu un māciet viņus.
Marija nešķiro un neizslēdz nevienu. Lai kļūtu par šīs kopienas dalībniekiem, ir jābūt katoļiem, jo tā ir sakramentālā dzīve un ja citiem nav šo sakramentu, viņi to nevar. Bet Rožukroņa un lūgšanu grupās vajag iesaistīt visus. Draudze varētu darīt un uzsākt ģimenes lūgšanas un panākt, lai ģimenes lūgtos kā ģimenes kopā. Kad lūgsies ģimenes, tad draudze kļūs par vienu ģimeni. Un kad draudze kļūs kā viena ģimene, tad tā būs Miera oāze. Tad Dievs un Marija parādīs ceļu un atvērs šīs durvis, lai kļūtu par viņas draudzi.
Pirmais sākums vienmēr ir ģimene. Lai ģimene noskaitītu vismaz 3reizes Esi sveicināta, Marija , vismaz un neko vairāk.
Sākumā bērni nav gatavi uz vairāk un sāciet ar 3 Esi sveicināta, Marija un vienreiz Tēvs mūsu Paši var nolemt, kad šo lūgšanu skaitīt vai rītā vai vakarā to darīt kopā ģimenē.
Viņa ir centusies dot padomus daudzām ģimenēm un notiek brīnumi. Un ja kādreiz kāds ir slimnīcā vai izbraucis un pat ja ģimene ir izjukusi, piemēram, māte ar bērniem, sāciet lūgties kopā tie, kas esat. Es zinu kādu ģimeni, kura ir šķīrusies un izjukusi un mātei bija mazs puisītis. Tad viņa teica- lūdzieties jūs divatā, viņi lūdzās kopīgi divatā un pēc divām nedēļām viņi atnāca šurp un arī atnāca vīrs un viņi bija kopā. Un citā gadījumā bija māte un tēvs bija miris un meitene mācījās un nebija kopā ar ģimeni, viņa studēja un dēls bija aizgājis no ģimenes, un nezināja kur viņš ir. Un māte sāka lūgties kopā ar meitu un pēc piecām dienām viņām piezvanīja pa telefonu, ka dēls ir zvanījis no Anglijas un ka viņš uz brīvdienām ierodas mājās un ģimene atkal bija kopā. Un tas sākās ar to, ka lūdzas tie, kas ir. Atrodiet vismaz trīs minūtes, lai lūgtos kopā. Tad jūs redzēsiet, ka jūs varēsiet lūgties vairāk kopā. Un vecie cilvēki ir ārkārtīgi svarīgi, jo viņu lūgšanas ir kā mazo bērnu lūgšanas. Tās ir ļoti spēcīgas lūgšanas. Palieciet mājās un lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties un tad jūsu māja būs spēka māja. Un jūs tā pieķeraties saviem bērniem, vienalga, kur lai viņi būtu, saviem mazbērniem un mazmazbērniem un visa pasaule un jūs paši būsiet Miera oāze. Debesu Tēvs sagādā mums visu, kas mums ir vajadzīgs. Un tas viss nāk no debesu Tēva.
Pateicamies, ka jūs esat atbraukuši uz Medjugorji. Jūs ielūdza Dievmāte un jūs esat atbildējuši. Sakarā ar Kosovu daudzi tiek aicināti un maz ir atnākuši. Tie, kuri ir atnākuši, tos Dievmāte speciāli svētī par jūsu drosmi un es ceru, ka jūs citiem pateiksiet, ka šeit ir miers un nav problēmu šeit atbraukt. Pirms runāt par vēstījumiem, pastāstīšu par baznīcas oficiālo nostāju. Māsa Emanuela nesen bija Polijā un viņa tur pamanīja, ka latvieši šajā ziņā nezina jaunumus. Roma nekad nebija tik pozitīva attiecībā pret Medjugorji kā pašlaik.
Pagājušā gadā bīskaps Betoni no Ticības kongresa paziņoja, ka mēs varam nākt šeit kā privāti cilvēki. Un tas nozīmē, ka Roma nav pret Medjugorji.
Pateiksimies Dievam par to, ka mēs varam tur aizbraukt. Dievmāte šeit nāk jau 18 gadus. Un visu šo laiku viņa svētī savus bērnus un dod svētību. Dievmāte dod mums piecus veidus, kā mēs varam būt svēti un atrast ceļu pie Dieva. Tie ir sirds lūgšana, grēksūdze, Euharistija , Bībeles lasīšana un gavēnis.
Viņa šeit stāsta par lūgšanas nozīmi un par vēstījumiem. Dievmāte māca mūs lūgties no sirds un viņa arī redz, ka mēs daudzreiz nemaz nelūdzamies nemaz vai tikai ar lūpām un neko vairāk.
Patiesībā tas ir ļoti vienkārši, jo Dievmāte grib, lai mēs būtu kā bērni. Un viņa mūs māca , kā mums jārunā ar Dievu, atklāti un no sirds, kā parastā sarunā.
Dārgie bērni! Neaizmirstiet, ka Dievs ir jūs vislielākais draugs.
Dievmāte prasa vai mums patīk pavadīt laiku kopā ar savu tuvāko draugu un tad jūs zināt, kas ir lūgšana ar sirdi. Ja jūs esat kopā ar savu labāko draugu, jūs pulkstenī neskatieties, jūs nerunājiet ar ideju ar Dievu kā cilvēku, bet gan kā ar personību. Un laiks, kas pavadīts kopā ar Dievu, vienmēr ir par īsu. Ar Dievu ir kā ar labāko draugu. Pirms lūgšanas ir nepieciešams klusuma brīdis. Un klusumā mums jābūt laikam lai mēs apzinātos , ka mēs esam sava vislabākā drauga klātbūtnē. Un tas ir visskaistākais laiks mūsu dzīvē. It kā tā būtu pēdējā reize , kad mēs satiekamies ar savu labāko draugu. Un koncentrējamies pilnībā šajā mīlestības dialogā. Viņa ir droša, ka to cilvēku starpā jauni cilvēki mīl viens otru. Tad viņi var mūs pamācīt lūgties no sirds.
Dievmāte teica, ka lūgšanas laiks ir vissvarīgākais mūsu dzīvē, jo tas ir dievišķīgs laiks. Kad man cilvēks ir vislielākais draugs, tad es esmu laimīgs, bet viņš ir tikai cilvēks un šis draugs var nomirt, viņš var atstāt mūs, vai pārāk vājš, lai mums palīdzētu. Bet ar Dievu viss ir citādi. Viņš nekad nemirs, viņš nekad mūs neatstās un viņš ir visspēcīgākais. Un kad mēs lūdzamies, Dievs pievērš mums lielu uzmanību vienam pašam.
Un viena no svarīgākajām lietām ir tā, ka Dievs mūs ir radījis. Dievmāte prasa, lai mēs pateicamies Dievam , ka viņš ir mūs radījis mītiskā veidā, ka viņš ir mums devis dzīvības dāvanu. Mums ir jābūt lepniem par mūsu Radītāju. Un par to, kādā veidā viņš mūs ir radījis. Vai mēs lūdzamies savam Radītājam, vai esam pateicīgi, ka esam. Tie , kuri nevar pateikties Dievam, var būt, ka Dievs bija noguris, kad viņus ir radījis un kaut ko ir palaidis garām, bet patiesībā Dievs nekad neko neaizmirst, neizdara greizi , kad viņš rada mūs.
Un viņai ir priecīga ziņa priekš tiem, kas vēl nevar pateikties Dievam dzīvē, to vēl varēs izdarīt un viņi to sapratīs, jo tieši Medjugorjē Dievs atklāj mums, cik mēs esam skaisti viņa radījumi un kāds brīnums mēs esam katrs. Dievmāte redzēja, ka Dievs mūs radīja ārpus laika un viņa redzēja, cik skaisti jūs esat. Dievmāte arī redz to Dieva plānu priekš katra no jums. Un viņa redz, cik tas skaists un viņa to mīl.
Viņa ir iemīlējusi šo plānu priekš katra no mums. Jūs paši vēl nesaprotat, cik liela loma ir katram no mums šajā pasaules glābšanas plānā. Un kad mēs lūdzamies, tad Dievs atnāk un viņš atklāj mūsu sirdīm šo savu plānu. Kad Dievs radīja mūsos tādu sirdi, lai tajā viņš varētu būt un atrasties. Tas ir ļoti svarīgi, jo sātans grib jūs pārliecināt, ka jūs nekas neesat. Un viņam diemžēl izdodas daudzus pārliecināt un dažs izdara pat pašnāvību. Mūsu sirds ir tik liela, ka tikai Dievs var to piepildīt. Un ja mums sirdīs nav Dieva, tad tur ir dramatisks tukšums. Un šis tukšums nogalina pasaulē daudz vairāk cilvēku nekā satiksmes negadījumi, nekā kari, nekā vēzis. Vai jūsu gribas un jūsu sirdis ir pilnas ar Dieva mīlestību. Un lūgšana ir tas veids, kā šo piepildījumu iegūt. Dievmāte saka, ja jūs zinātu, cik svarīga ir vismazākā lūgšana, tad jūs lūgtos visu laiku. Dievmāte zina, ko viņa saka. Katru reizi, kad mēs lūdzamies, mēs piepildām savu sirdi ar Dieva klātbūtni un Dieva realitāti. Daudzi cilvēki saka, ka nav laika lūgties, un ir svarīgas lietas, kas ir jādara, bet tas, ko šie cilvēki dara, tas viss paies un aizies un nekas pāri nepaliks, bet ja mēs lūgsimies, tad Dievs nāks mūsos un viņš mūs iedvesmos un tā mēs varam ietaupīt laiku. Un arī baznīcā mēs redzam, ka visaktīvākie cilvēki ir vislielākie Dieva lūdzēji.
Tā nav viņu darbība, bet Dievs caur viņiem darbojas. Es došu, piemēram, (stāsta Emanuela, kad viņa dzīvoja Parīzē), viņa nebija māsa. Viņai bija daudz darba katru dienu, bet tad jau viņa ticēja un bija izlēmusi katru dienu vienu stundu veltīt lūgšanai un vienu stundu Svētajai Misei. Bet šeit Medjugorjē tā nevarētu, jo tas prasītu trīs stundas. Un kad no rīta es paskatos uz tiem darbiem, kas jāizdara pa dienu, tad viņai likās, ak, kungs, nebūs taču laika lūgties, jo vēl jābrauc 1 stundu no Parīzes ārā un vienu stundu atpakaļ.
Bet tā, ka es biju izlēmusi, es to varēju darīt vienalga, lai kas arī nenotiktu. Un tā, piemēram, kad Dievs palīdzēja tādā veidā. Un viņai piezvanīja tas cilvēks, pie kura viņai bija jābrauc, un teica es pats pie tevis atbraukšu. Un tā viņš man deva 2 stundas laika brīvas un tā tas vienmēr notiek. Nekad jūs ar Dievu nevarat zaudēt, bet varat tikai iegūt. Kad jūs lūdzaties, eņģeļi ir jūsu kalpībā un viņi ārkārtīgi efektīgi strādā. Tā ir Dieva iedvesma, tad jūs nonākat taisni tur, kur jums jānonāk, bet ja viņas nav, jūs klejojat ilgi un neredzat mērķi. Tā arī var gadīties, ka jums vajadzīgi 10 gadi, lai jūs nonāktu tur, kur jānonāk. Un tāpēc saprotat un ticiet, ka lūgšanas ietaupa laiku un lūgšana atļauj pat pildīt Dieva gribu. Ļoti daudzi cilvēki šodien pat nezina, kas ir viņu aicinājums un nezin, kāpēc viņi šeit dzīvo uz zemes. Dievmāte saka, ka tikai caur lūgšanu uzzināsiet Dieva gribu un savu aicinājumu. Un kad jūs lūdzaties, tad Dievs jums parāda īsto virzienu, ja jūs to neapzināties, viņš parādīs, kas jādara. Un caur lūgšanu viņš ieliks savu gribu jūsu sirdīs, pat ja jūs to atklāti neuztversiet, neapzināsieties, bet lūgšanā tas būs. Lūgšana ir īstais miera avots, jo tikai tad jūs esat ar Dievu mierā. Un Dievmāte saka , ģimene, kura nelūdzas, tai nav miera. Dievmāte saka arī, ka to sātans grib iznīcināt jūsu ģimenes, bet ģimenēs, kuras lūdzas, tajās ir Svētais Gars klāt. Tas ir ļoti nopietni. Tas ir dzīvības un nāves jautājums. Daudzi piemēram domā, tātad es svētdien aiziešu uz Svēto Misi un ar to viss kārtībā. Dievmāte aicina uz lūgšanām ģimenē katru dienu, viņa zina, ko viņa saka. Tas ir mūsu aizsardzībai, jo sātans grib iznīcināt ģimenes. Sātans grib sadalīt cilvēkus ģimenēs, atdalīt vienu no otra, tāpēc klausieties uzmanīgi Dievmātes vēstījumos. Sāciet atklāti lūgties kopā vecāki ar bērniem un bērni kopā ar vecākiem, un ja jūs būsiet vienoti kopā ar ģimeni lūgšanā, sātans jums neko nevarēs padarīt. Dievam ir plāns ne tikai priekš jums viena, bet priekš visas ģimenes. Un pat ja jūsu ģimene šodien ir ļoti smagā situācijā tik un tā Dievam ir plāns ienest mieru jūsu ģimenēs. Un ja jūs māksiet kopā uz lūgšanu, tad šis Dieva miera plāns realizēsies. Dievmāte iesaka skaitīt katru dienu Es ticu un Rožukroni kā ģimenes lūgšanas, jo kad mēs lūdzam Rožukroni, mēs pārdomājam visu Jēzus dzīvi un Marijas dzīvi. Un es meditēju par pasludināšanu, es redzu Mariju kā 14 gadīgu meiteni un cik viņa ir laimīga, kad eņģelis viņai pasludināja un lūgšanā es esmu viņai blakus Nazaretē un viņas prieks pāriet manī. Un kad es lūdzos noslēpumu par kronēšanu ar ērkšķiem, tad arī esmu blakus Jēzum un viņa žēlsirdība, viņa svētība pāriet manī. Baznīcas tēvs saka, ka mēs kļūstam par to, ko kontemplējam. televīziju vai Jēzus dzīvi.
Un jo vairāk es domāju par Jēzus dzīvi, jo vairāk esmu ar viņiem kopā. Un tāpēc arī sātans, neko nevar man un ģimenei padarīt. Un viņš nevar tikt klāt arī Jēzum, pie kura es esmu. Un ja viņš redz, ka Jēzus ir kaut kur, viņš tūlīt mūk prom.
Jo vairāk jūs lūgsieties un apdomāsiet Dievmātes un Kristus dzīvi, jo mazāk sātans jums varēs ko padarīt, jūs viņu uzvarēsiet. Daudzi cilvēki grib ātras un vieglas baudas, lai piepildītu savu sirds tukšumu un tāpēc arī materiālistiskais pasaules uzskats ātri izplatās pa Poliju. Nepieļaujiet, lūdzu, tās kļūdas, kuras mēs esam pieļāvuši Rietumos, jo mēs ejam iznīcībā ar šīm kļūdām. Piepildiet savas sirdis ar Dievu nevis ar materiālajām lietām, kas ved iznīcībā. Šī iznīcība Rietumos ir briesmīga. Un tā Francijā katru stundu kāds jauns cilvēks izdara pašnāvību. Kad bija jaunatnes festivāls, tad mēs teicām jauniešiem, piepildiet savu sirdi ar Dievu un tad jums būs dzīves jēga. Un tie jaunieši saka, kāpēc mums neviens agrāk to nepateicāt. Un nepietiek, ka mēs ejam uz baznīcu, lasot katehismu, jārāda piemērs ar savu dzīvi. Un ja mēs nerunāsim bērniem par Dievu, viņi arī domās, ka Dievs mums nekas nav.
Un tagad Francijā kādiem 90% jauno cilvēku Dievs nekas nav. Lūdzu, neizdariet šo kļūdu pie sevis. Šeit Medjugorjē Dievmāte ir tūkstošiem ģimeņu palīdzējusi apvienoties un jāsāk lūgšana vienam pašam un tad tā ģimene būs atkal kopā. Gadījumā, ja jūs esat viens kā ticīgais. Lūdzieties no sirds un lūdzieties Rožukroni un Dievmāte parūpēsies par pārējiem ģimenes locekļiem. Ja vīrs vai sieva ir neticīgi, tad lūdzieties un Dievs ar viņiem runās. Ja jūs tā darīsiet, tad iestāsies miers. Viņa izstāstīs piemēru, bet ir citas lietas, ko mēs varam izdarīt un ko nevaram. Miers pazūd, kad, kad mēs gribam izdarīt lietas, ko mēs nevaram. Kā gan sieva var atgriezt vīru, viņa to nevar izdarīt pati. Stāsts būs par priesteri no Meksikas. Viņš ļoti mīlēja Dievmāti un viņš atbrauca uz šejieni, lai viņai pateiktos. Viņš bija priesteris lielā bazilikā Meksikā, viņš gribēja, lai pie viņa tur bazilikā būtu liela Dievmātes statuja. Un tā viņš lūdzās Dievmātes statujas priekšā Tihalinā un teica- Dievmāte palīdzi, man vajag tādu statuju tieši manā bazilikā. Bet tad viņš sāka šaubīties, nav taču naudas un nezin kur varētu pat pasūtīt tādu statuju. Tas ir tipisks gadījums, kad cilvēks pats to nevar izdarīt. Bet viņš nepazaudēja Dieva mieru, viņš vienkārši pateicās Dievmātei. Man nav nauda, es nezinu kur to pasūtīt, bet, lūdzu, izdari to. Un tas ir tas veids, kā jums jārunā ar Dievmāti, tās ir viņas problēmas, viņai patīk, ka mēs viņai tā sakām, jo bērni tieši tā saka. Un tai dienā Medjugorjē viena sieviete ārkārtīgi lūdzās, bet viņa par šo lietu neko nezināja. Viņa teica, Dievmāte izmanto mani, es darīšu visu, ko tu gribi. Tad Dievmāte salika kopā šos divus lūdzējus un tā viņa iedvesmoja šo sievieti un viņa nopirka statuju Meksikai. Jūs redzat, cik jauka un gudra ir Marija. Viņa zināja, ka šai kundzei ir daudz naudas un viņa grib izdarīt kaut ko labu. Un tad šī sieviete aizbrauca uz Romu un nopirka šo statuju un aizsūtīja uz Meksiku. Un priesteris nebija neko darījis, tikai bija pateicis Marija, ka tā ir tava problēma un tā vietā, lai uztrauktos, meklētu naudu, viņš vienkārši pildīja savu priestera darbu mierā. Divus mēnešus vēlāk maijā bija kāds auto aizsprostojis ceļu bazilikas priekšā un izrādījās, ka tajā auto bija šī skulptūra. Un tas ir tas veids, kā Dievmāte pret mums izturas. Paceliet rokas tie, kuriem ir problēmas un kuri ar tām paši nevarat tikt galā. Beidzot latviešiem arī ir problēmas, saka māsa Emanuela. Bet vai jūs domājiet, ka Jaunava Marija nevar izdarīt, ka viņa nevar palīdzēt, kā viņa palīdzēja šim priesterim. Un tagad lūdzu, katrs no mums padomāsim to pirmo vissvarīgāko problēmu, kas mums katram ir un lūgsimies pēc tam par to. Lai Svētais Gars pasaka mums priekšā, kas ir mūsu galvenā problēma. Var kāda no jums domāt, ka jūsu pirmā problēma ir jūsu vīrs, vai slimība, vai naudas trūkums, vai bērni, vai vientulība, bailes no nākotnes, vai bezdarbs. Padomāsim, kas ir katram no mums nopietnākais, vienu minūti klusumā un lūgšanā un tad noliksim mūsu vissvarīgāko problēmu Dievmātei priekšā. Nevāksim paši to naudu. Dievmāte būs laimīga , ka viņa no jums dabūs jaunu darbu, ko darīt un tāpēc tūlīt noliksim Dievmātes priekšā savu viss galveno problēmu Nr.1, bet par problēmu Nr.2 domāsim rīt. Vai tad jums nebūtu prieks, ka jūsu bērniņš teiktu jums, paņem manu nastu un panes to. Un Dievmāte ir vēl priecīgāka, jo viņa zina, ka jūs dosiet savu nastu viņai, tad jūsu sirds būs brīva lūgšanai. Un lūgšana no sirds ir kā kāds mazs bērns, kurš grib pie sava tēva vai mātes vai labākā drauga. Es ceru, ka jūs šodien būsiet iemācījušies un jūs vērsīsieties pie Dieva un Dievmātes kā bērni. Dievmāte saka, izdzīvojiet manus vēstījumus, dariet savu darbu, bet pārējo izdarīšu es. Vai jūs nejūtat mieru vairāk? Dievmātei vajadzīga brīvība, lai varētu darboties ar šo jūsu problēmu, neatņemiet viņai to. Pabeigsim ar lūgšanu Tēvs mūsu Esi sveicināta Marija
1992.25.04. Dievmāte teica arī
šodien dārgie bērni, es aicinu uz lūgšanu, tikai ar lūgšanu un gavēni jūs varat
apturēt karu. Vēsturē ir daudz gadījumu, kad Dievmāte iestājās, atsaucoties uz
baznīcas lūgšanu. Es gribētu dot tikai 2 piemērus. Kad pāvests Pijs 5 aicināja
visu baznīcu lūgties Rožukroni, tad Eiropa tika izglābta no turku iebrukuma.
Otrs gadījums
Dievmāte mūs aicina lūgties. Viņš atgādina pēdējo Dievmātes vēstījumu - esiet priecīgi miera nesēji šai nemiera pilnajā pasaulē, esiet liecinieki. Mēs tikai bieži kritizējam un pārmetam jaunajai paaudzei, ka viņa ir slikta, bet mums vajag par viņu lūgties, vajag palīdzēt viņiem nevis pārmest viņiem.
Visos laikos, sevišķi mūsu dienās, nepieciešami tādi cilvēki, kuri pievērstu pasaules uzmanību svarīgākajām lietām, kas pateiktu, ko mums jādara, tādi mūsu dienās ir Pāvests Jānis Pāvils 2, gan māte Terēze u.c.
Bet katram no mums arī jābūt Dieva mīlestības un ticības lieciniekam. Bet nevar liecināt tāds, kurš pats nemīl. Ja mēs nelūdzam Dievu, tad mēs esam mēmi, tad mēs nevaram sludināt, tad mums trūkst īsto vārdu. Sapratīsim, ka pasaulei vajadzīga katra no mums liecība. Liecināsim ar gavēni un lūgšanu, tikai tā mēs varam apturēt karu, Kosovā tagad karo 20 valstis, dedzina, iznīcina mūsu acu priekšā un karo tie, kas runā daudz par brīvību un demokrātiju. Vēl ir traģēdija tā, ka tur karo visu kristīgo konfesiju pārstāvji, gan anglikāņi no ASV un Anglijas, dažādi protestanti, luterāņi no Vācijas, gan katoļi no Spānijas, Itālijas, Francijas, un viņi karo. Bet mēs nevaram nekā citādi izmainīt cilvēku sirdis, un tikai caur cilvēku sirdīm šis karš var beigties. Tāpēc mums jālūdz, lai var izmainīt cilvēku sirdis. Pavests Pāvils 2 aicināja visus Lieldienu laikā izbeigt bombardēšanu, izbeigt karu, taču neviens nepaklausīja. Un arī tagad mums jāsaprot, ka NATO ir bez Dieva un bez ticības, viņi grib izslēgt baznīcu no politikas. Tas ir sātans, kas grib karu, Dievs to negrib. Visa baznīca Dieva vārdā aicina Lai ir miers! Vai tu gribi palīdzēt pāvestam un baznīcai? Vai tu gribi palīdzēt šim pāvestam un Dievmātei, ko Dievs mums ir devis. Tad lūdzies par mieru, esi pats mierā. Tikai tā mēs varam glābt mieru. Dievmāte ir teikusi, lūdzies un būs miers. Sātans ir spēcīgs, bet ar lūgšanu un gavēni mēs viņu varam uzvarēt. Ja tu esi svētceļnieks, tev ir jābūt arī pravietim, tu nedrīksti klusēt, tev ir jātic un tev ir jādzīvo ar Dievmātes vēstījumiem. Un nevajag par zemu novērtēt šo Dievmātes aicinājumu uz lūgšanu un gavēni. Pāvests aicina visus kristiešus mīlestībā.
|
|
|
|
