Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Dārgie Miera Karalienes draugi!   Sākas jauns liturģiskais gads un Adventa laiks – Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas laiks. Cik daudz žēlastību mēs varam izlūgt sev un mūsu tuvākiem! Tādēļ mūsu debesu Māte mūs iedrošina: Ar prieku gatavojieties Jēzus atnākšanai. Priecāsimies par to, ka atnāk Kungs Dievs, tuvojas Viņa dzimšanas svētki un mēs varam atkal ieiet šai lielajā noslēpumā – „Dievs ar mums”. Ja mēs gaidām cilvēku, kuru mīlam un cienām, tad pamatīgi gatavojamies viņa atnākšanai un jau iepriekš priecājamies par to. Mīļotā cilvēka gaidas mūs nenogurdina, tieši pretēji, mēs gaidām viņu ar lielu prieku. Mūsu Debesu Māte zina visu bīstamo, kas mūs sagaida šajā laikā pirms Kristus dzimšanas svētkiem. Viņa zina, ka mēs varam pazaudēt sevi lielveikalos, mājas kārtošanā, viņa aicina mūs aizmirst par pasaulīgo nemieru, un ka pats svarīgākais ir sagatavot savu sirdi! Dievmātes vēstījums Adventa sākumā mums skan kā Ziemsvētku sveiciens no debesīm. Bet, lai šais svētkos valdītu miers, lai tie būtu priecīgi un svētīgi, mums nepieciešami sagatavoties, sagatavot vajadzīgos apstākļus un nosacījumus. Šai žēlastības pilnajā laikā atjaunojiet lūgšanu jūsu ģimenēs. Jā, mīlestība sākas mūsu mājās. Mēs varam būt laimīgi un priecīgi tikai tad, kad mūsu ģimenēs viss ir kārtībā. Ja mūsu dzīvē un mūsu ģimenē Dievs ir pirmā vietā, tad viss būs labi. Ieklausīsimies mūsu Debesu Mātes padomā un atbildēsim uz Viņas aicinājumu: lūgsimies kopā, kopā lasīsim Svētos rakstus, atradīsim laiku viens priekš otra mūsu ģimenēs. Dievmāte atkal mums atkārto un uztic mums svarīgu uzdevumu: - esiet manas izstieptās rokas, mīlestības rokas visiem, kas nomaldījušies, dēļ tiem, kuriem vairs nav ticības un cerības, un lai jūsu sirdis ir tīras un mīļas, lai mīlestība un siltums plūst caur jums pie katras sirds, kura ir tālu no Jēzus mīlestības. Jā, cik svarīgs uzdevums, cik uzticības – kļūt par Dievmātes mīlestības izstieptām rokām. Es domāju: cik daudz iespēju mums tiek dots katru dienu! Un arī priecājos, jo zinu – tā arī būs, ja mēs vienkārši to vēlēsimies ar visu savu sirdi un apzināsimies šo lielo iespēju. Lai visā, ko mēs pārdzīvojam, mūs ar savu piemēru iedvesmo Miera Karaliene – ar Savu vienkāršību, pazemību, klusumu, šķīstību, kalpošanu... Mūsu sirdis ir līdzīgas spogulim: kādi būsim mēs, tādi arī būs cilvēki mums apkārt. Ja mēs veltījam sevi Bezvainīgajai Marijas Sirdij, Viņa lēnām, nemanāmi mūs pārveidos, atjaunos un vedīs pie sava Dēla Jēzus Sirds. Vēlēsimies to ar visu sirdi, izmantosim šo žēlastības laiku un būsim Marijas sirds, ar lūgšanām un mīlestības darbiem nesīsim Jēzu tiem, kas nomaldījušies un kuriem vairs nav ne ticības, ne cerības. Lūgsimies: «Debesu Tēvs, mēs pateicamies Tev par to, ka sūti Tavu dievišķo mīlestību, ko Tu mums dāvā caur Jaunavu Mariju. Piepildi mūsu sirdis ar Svēto Garu, lai Svētais Gars caur Marijas Sirdi sagatavotu mūs Jēzus Dzimšanai. Mūsu Debesu Māte, Tavā Sirdī mēs ilgojamies sagatavoties Jēzus dzimšanas svētkiem. Palīdzi mums mūsu sirdis šķīstīt no meliem, lepnības, naida, ļaunas gribas... lai mēs esam Tavi mīļie bērni, kuri atbild uz Tavu aicinājumu. Mēs uzticam Tev savas ģimenes, palīdzi mums lūgties kopā mūsu ģimenēs, būt uzticīgiem un pastāvīgiem, gaidot Jēzus atnākšanu.   Terezia Gažiova

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu « Šajā žēlastības laikā jūs visus aicinu, lai jūs savās ģimenēs atjaunotu lūgšanu»     Ģimene – tas ir tik liels brīnums, kas ietver sevī Dieva būtību, ka to pilnveidot un cienīt mums jāmācās praktiski visā dzīves garumā. Un dīvaini: apzinoties to, īpaši mūsu dienās, kā nekad agrāk kristietības vēsturē, tieši ģimene – mīlestības, simpātiju, atsaucības, nesavtības, miera, pacietības u.t. pavards, tieši ģimene tiek tik briesmīgi zaimota, izsmieta... Cik daudzas ģimenes nevēlās ne tikai vairākus bērnus, bet pat vienu bērnu. Un cik ir izjukušas ģimenes! Cik strauji, līdzīgi upei, dalās priekšstati par ģimeni un rodas priekšstats par to kā par uzņēmumu, kas radīts tikai priekš baudas, izpriecas, bez jebkādiem pienākumiem. Un, protams, melu un viltus apogejs par ģimeni ir homoseksuālās attiecības, kuras daudzās valstīs tiek reģistrētas kā ģimene. Uz ko gan spējīgs cilvēks, kurš nepievērš uzmanību Dievam un Viņa likumiem. Cik tālu gan var aiziet, klausoties, bet nedzirdot, nesaprotot, kur patiesais labums, patiesā vērtība un ... Dievs. Taču mēs nedrīkstam tādēļ krist izmisumā un noskumt! Pateicība Dievam, arī mūsu laikā ir daudz brīnišķīgu ģimeņu, kur valda mīlestība, savstarpēja saprašanās, labestība un miers; kur vadās pēc Dieva baušļiem, kur gan kopīgi, gan katrā atsevišķi valda lūgšana Dievam, kurā seko, lai būtu mīlestība un žēlsirdība domās, vārdos un darbos. Raugoties uz tādām ģimenēm, rodas vēlēšanās teikt tikai vienu: Aleluja! „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū!” - bet kur tad citur, ja ne ģimenē, pēc Dieva iestādījuma, pastāv dabīga sazināšanās telpa? Kur ir pamats savstarpējai , nesavtīgai, palīdzībai un atbalstam, kas balstīta uz mīlestību, cilvēcīgumu. Tieši ģimene ir tā vieta, kur visspilgtāk un visspēcīgāk var sadzirdēt Dieva Sirds pukstus. Mūsu Debesu Māte pievērš mūsu uzmanību Atslēgai, kas atver ģimenes laimi, kurā ienākošais ir Jēzus Kristus. Lūgšanā ir Kungs Dievs, kopējā lūgšanā ir mīlestība un piedošana, Dieva Valstības radīšana jau šeit uz zemes. Kad ģimenē valda Dievs Kungs, tad visi ģimenes locekļi spējīgi dalīties Mīlestībā ar apkārtējiem. Tie prot un atrod sevī spēkus radīt mīlestību tur, kur tās nav, radīt mieru tur, kur valda nemiers, harmoniju- kur haoss, labu vārdu, kur zaimi un strīdi. Advents gatavo mūs Ziemsvētkiem, svinībām, kuras vienmēr ir bijušas izteikti ģimenes svētki. Tad būsim tajos kopā ar Jaunavu Mariju, lai piedalītos ticības, cerības un mīlestības pavairošanā, atjaunojot lūgšanu ģimenēs.   t. Henriks Javorskis

Mūsu nākošā tikšanās 5.12.2009, pirmajā decembra sestdienā Šai mēnesī lūgsimies par miera dāvanu mūsu ģimenēs. Lūgsim pastāvības un uzticības dāvanu lūgšanā.

25.08.1995.
Mīļie bērni! Šodien aicinu jūs uz lūgšanu, lai lūgšana kļūst jūsu dzīvesveids. Neviena ģimene nevar sacīt, ka tajā ir miers, ja tajā nav lūgšanas. Lai katra diena jums iesākas ar rīta lūgšanu un beidzas ar vakara pateicības lūgšanu. Mīļie bērni, es esmu kopā ar jums un mīlu jūs, un svētīju jūs, un ilgojos, lai ikviens no jums būtu manos Mātes apskāvienos. Bet jūs nevarat būt savas Debesu Mātes apskāvienos, ja jūs neesat gatavi ik dienas lūgšanai.

24.07.1986.
Mīļie bērni! Es priecājos par ikkatru no jums, kas esat izvēlējušies ceļu uz svētumu, un jūs lūdzu, palīdziet ar savas dzīves liecību tiem, kuri nespēj dzīvot svēti. Tādēļ, mīļie bērni, lai jūsu ģimene ir tā vieta, kur piedzimst svētums. Palīdziet visiem, lai viņi spētu dzīvot svētumā un vispirmām kārtām palīdziet savai ģimenei.

25.12.1991.
Mīļie bērni! Šodien īpašā veidā es atnesu jums manu mazo Jēzu, lai Viņš dotu jums miera un mīlestības svētību. Mīļie bērni, neaizmirstiet, ka tā ir žēlastība, kuru daudzi cilvēki vēl aizvien nesaprot un nepieņem. Tādēļ jūs, kuri esat sacījuši, ka gribat piederēt savai Debesu Mātei un meklējat pie manis palīdzību, dodiet arī jūs visu, ko spējat. Vispirmām kārtām dodiet savu mīlestību un savas mīlestības un labu dzīves piemēru savās ģimenēs. Jūs runājat, ka Kristus Dzimšanas svētki ir ģimenes svētki. Tādēļ mīļie bērni, atvēliet Dievam jūsu ģimenēs pirmo vietu, lai Dievs varētu jūsu sirdij dāvināt mieru un lai jūs sargātu ne tikai no kara, bet arī glābtu no visiem sātana uzbrukumiem. Kad Dievs ir ar jums, tad jums ir viss, bet, ja jūs pēc Dieva neslāpstat, tad esat nabagi un nomaldījušies un nesaprotat paši, kam piederat. Tādēļ, mīļie bērni, pieņemiet savā sirdī lēmumu izvēlēties Dievu un tad jūs iemantosiet visu, kas nepieciešams jūsu dvēseles mieram un priekam šai dzīvē.

25.01.1999.
Mīļie bērni! Atkal no jauna jūs aicinu uz lūgšanu. Jūs nevarat aizbildināties, ka daudz darba, ja daba vēl guļ dziļā miegā. Atveriet savu sirdi lūgšanā. Atjaunojiet lūgšanu savās ģimenēs. Lieciet Svētos Rakstus redzamā vietā savā ģimenē, lasiet tos, pārdomājiet un mācieties saprast, cik ļoti Dievs mīl savu tautu. Viņa mīlestība parādās arī šajā laikā, kad Viņš jums sūtīja mani, lai es jūs aicinātu iet glābšanas ceļu.

28.03.1985. Mīļie bērni! Šodien es ilgojos jūs aicināt - lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! Lūgšanā jūs iepazīsiet visaugstāko iepriecinājumu sirdij, un lūgšanā jūs atradīsiet izeju no katras šķietami bezcerīgas situācijas. Pateicos jums par to, ka jūs augat lūgšanā. Katrs no jums ir dārgs manai sirdij, un es pateicos visiem, kuri savā ģimenē ir iedzīvinājuši lūgšanas garu.

25.01.1996.
Mīļie bērni! Šodien aicinu, lai jūs savā sirdī pieņemtu lēmumu glabāt mieru. Dzīvojot ar mieru sirdī, jūs sapratīsiet, mīļie bērni, ka miers ir Dieva dāvana. Mīļie bērni, bez mīlestības jūs nespējat dzīvot mierā. Miera auglis ir mīlestība, bet mīlestības auglis ir piedošana. Es esmu kopā ar jums un aicinu jūs visus, mīļie bērni, lai jūs vispirms piedotu savas ģimenes tuviniekiem, lai tā jūs kļūtu spējīgi piedot visiem. Pateicos, ka jūs uzklausāt manu aicinājumu.

Dievmāte izglāba mūsu ģimeni

Mani sauc Alīna. Esmu dzimusi Lietuvā, dzīvoju Maskavā. Man ir vīrs un divas meitas. Pirmo reizi es ierados Medjugorjē četrus gadus atpakaļ, kad to man ieteica mana vecākā meita, kura tur bija pabijusi. Atgriezusies no turienes, viņa man uzdāvināja rožukroni. Tai laikā mūsu ģimene pārdzīvoja dziļu krīzi. Es domāju, ka mēs ar vīru šķirsimies. Stāvoklis bija uz izmisuma robežas. Jaunākai meitai bija 10 gadi, un viņa ļoti mīlēja tēvu. Tikai aiz mīlestības uz meitu es vēl nebiju izšķīrusies. Mēs aizbraucām uz Medjugorji visi kopā, taču es domāju, ka pēc svētceļojuma aiziešu no vīra. Taču ceļā uz Medjugorji mani pārņēma priecīga gaidīšanas sajūta.

Kā parasti, pirmajā vakarā Medjugorjē mēs piedalījāmies vakara lūgšanu programmā. Trijatā mēs sēdējām baznīcā un lūdzāmies Rožukroni. Es mācīju jaunāko meitu lūgties rožukroni, klausījos, kā viņa lūdzas un pēkšņi sajutu spēcīgu rožu smaržu. Es domāju, ka tas notiek visā baznīcā. Un pēkšņi pamanīju, ka manas rožukroņa zīlītes izdala mirres. .. manas rokas, mans rožukronis bija noklāti ar mirrēm. Tai brīdī mani it kā kāds apņēma, apskāva, apņēma visu manu sirdi un tā sāka degt, un man kļuva ļoti karsti! Tā bija Dieva Mīlestības uguns. Es sajutu neparasti spēcīgu mīlestību, man likās, ka šai mirklī es iemīlēju visu pasauli. Šo sajūtu nav iespējams aprakstīt ar vārdiem. Pēc šī brīnuma manā sirdī radās slāpes pēc lūgšanas. Es lūdzos, lūdzos... šais dienās Kungs Dievs man parādīja manas iepriekšējās dzīves scēnas. Es skatījos uz savu pagātni kā kinofilmā. Interesanti, ka manas dzīves grūtie brīži manī neizsauca naidu vai nepatiku, tikai mīlestību. Pēc tam es ieraudzīju skaistas savas pagātnes ainas – es vēlējos, lai šie brīži paliktu vienmēr. Laimes, mīlestības sajūta...es tikai lūdzos un raudāju. Šī spēcīgā vēlēšanās lūgties ilga četrus gadus. Atgriezušies Maskavā, mēs sākām lūgties visa ģimene.. vienkārši manā dzimšanas dienā, kad vīrs un bērni jautāja, kādu dāvanu es gribētu, es teicu: uzdāviniet man kopīgu lūgšanu. Mēs sākām lūgties katru vakaru un pamanījām, kā pamazām mainās mūsu dzīve, mūsu attiecības.

Medjugorje kļuva mums par jaunas piedzimšanas vietu. Un lūgšana – tā ir mana saruna ar To, Kurš klausās, bez Kura es nevaru dzīvot. Pēc pusgada mēs atkal atbraucām uz Medjugorji. Vakarā, kad es lūdzos Vissvētākā Sakramenta priekšā, manā priekšā radās kāds tēls un iekļuva pašā sirdī. Tas bija tik negaidīti, tik brīnumaini – Kungs Dievs parādīja man, kā izskatās grēks. Es ieraudzīju milzīgu dēli, kura it kā izsūca dzīvību. Tas bija tik pretīgi, tik briesmīgi. Es pieskāros dēlei... nekad neaizmirsīšu šo sajūtu, nekad dzīvē es vairs negribētu tai vēlreiz pieskarties. Un neskatoties ne uz ko, es joprojām sajutu šo lielo mīlestību.

Tā Kungs Dievs parādīja man, kā izskatās grēks. Es sapratu, kāds īsti grēks – mēs ar vīru nebijām laulājušies baznīcā. Mēs atgriezāmies Maskavā un sākām meklēt priesteri, lai sagatavotos laulībām.

Šai gadā mēs atbraucām uz ģimeņu starptautisko semināru. Mēs atbraucām pateikties Dievmātei par to, ka Viņa izglāba mūsu ģimeni. Pēc Kristus dzimšanas svētkiem mēs salaulāsimies.

Alīna, Maskava

«Laiks piedzimt un laiks nomirt...»(Ekl 3,2)

Mūsu dzīve – tā ir dāvana, kas mums uzticēta no Dieva. Mēs – tās glabātāji, bet ne pārvaldītāji. Pats Dievs ir augstākais mūsu dzīves Kungs. Tikai Viņš zina, kad pienāk laiks dzimt un laiks mirt... Tikai Viņš var dot un var atņemt dzīvību. Neviens cits nav tiesīgs atņemt dzīvību sev vai savam tuvākam.

Katra cilvēka dzīvei ir jēga – invalīda, slimā, vecā cilvēka. Un kaut arī liekas, ka viņi jau vairs nav darboties spējīgi, viņu dzīve var kļūt par īstu svētību visai ģimenei. Tie ir tie vājie un nespēcīgie mūsu ģimenēs, kuri ilgojas savu tuvinieku mīlestības. Viņi vēlās, lai viņiem blakus būtu kāds, kurš palīdzētu viņam ciešanās, kurš uzdāvinātu viņiem iespēju smaidīt, kurš turētu viņa roku pēdējos viņa dzīves brīžos. Bet ļoti bieži viņi baidās kļūt par apgrūtinājumu saviem tuvākiem. Šodien daudzi cilvēki baidās no ciešanām, sāpēm un nāves. Viņi uzņem ciešanas kā nastu un nesaprot, kādēļ Dievs to pieļauj. Tādi cilvēki krīt depresijā, negatīvismā, viņi neredz savās sāpēs nekādu jēgu, viņu krusts – tas ir smagums ne tikai viņiem pašiem, bet arī viņu tuviniekiem.

Jēzus aicina mūs ņemt savu krustu un sekot Viņam. Viņš māca mūs, ka Mīlestība var visu pārveidot. Mūsu sāpes un ciešanas spējīgas mums palīdzēt atrast Dievu, mēs varam pilnīgāk savienoties ar Jēzu, ar Viņa krustu un Viņa mokām krustā. Ciešanas var palīdzēt mums pieaugt mīlestībā, atpazīt, kas mūsu dzīvē ir otršķirīgs un koncentrēties uz galveno. Mūsu krusts var pārvērsties lielu žēlastību un patiesa prieka avotā, ja mēs izturēsim līdz galam – kā Jēzus un kā Viņa Māte Marija. Ja mēs skatīsimies uz nāvi ar mīlestības skatienu, tad tā kļūs mums par mūsu zemes dzīves kroni, to brīdi, kad mēs atdodam visus mūsu dzīves augļus Bezgalīgajai Mīlestībai – Dievam. Mēs nezinām, kad Viņš mūs aicinās, lai satiktos ar Viņu vaigu vaigā, bet mēs zinām, ka tai brīdī mums neprasīs, cik gadus mēs nodzīvojām, bet prasīs, kā mēs dzīvojām, kā mēs mīlējām, kā rūpējāmies par savu dzīvi un dvēseli un to dzīvēm, kas mums uzticēti. Mūsu Debesu Tēva žēlsirdība tik liela, ka Viņš vienmēr dod jaunu iespēju atgriezties, pat pašā pēdējā cilvēka dzīves mirklī. Tādēļ nevienam nav tiesību atņemt dzīvību sev vai izrīkoties ar invalīda, slimā vai mirstošā dzīvību, pat ja viņš tādā veidā atbrīvojas no ciešanām( tā saucamā eitanāzija – pēc būtības ir slepkavība). Dievam ir svarīgi iemesli, kādēļ šim vai tam cilvēkam jādzīvo. Iespējams, ciešanu laiks viņam ir pats svarīgākais laiks viņa dvēseles pestīšanai.  

Dievs uztic katra cilvēka dzīvību tuvākā aprūpei. Un kaut arī mūsu laikā tas nav viegli, tieši ģimenei ir jābūt tai vietai, kur jauna dzīvība vienmēr tiek gaidīta, bet vecie un slimie ir aprūpēti līdz pēdējai dzīves minūtei.

Pamēģināsim Adventa laikā atcerēties visus, kurus Dievs mums uzticējis – bērnus, vecākus, vecvecākus, draugus... Vai viņu vidū nav kāds, kurš ilgojas pēc mūsu palīdzības, mūsu smaida, mūsu siltuma vārda vai lūgšanas? Pamēģināsim būt Dievmātes izstieptās rokas, lai šai gaidīšanas laikā katra sirds varētu sajust Dieva mīlestību.

Jana Prudka

«24.04.1986.

    Mīļie bērni! Šodien aicinu jūs uz lūgšanu. Neaizmirstiet, mīļie bērni, ka ikkatrs no jums esat svarīgi Dieva nodomos, ģimenē īpaši svarīgi vecie cilvēki. Pamudiniet viņus uz lūgšanu. Lai jaunieši ar savu dzīvesveidu ir piemērs citiem, lai dod liecību par Jēzu. Mīļie bērni, es jūs lūdzu, iesāciet pārveidot savu dzīvesveidu ar lūgšanas palīdzību, un tad jūs sapratīsit visu, kas jums jādara. Es pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

Slavko Barbaričs OFM:

LŪDZIETIES KOPĀ PRIECĪGU SIRDI

Mīlestība saskata un runā

 10.01.1985. Mīļie bērni! Arī šodien es vēlos jums pateikties par visiem pašaizliedzības upuriem, jo īpaši pateikties tiem manai sirdij dārgajiem, kuri šeit ierodas ar prieku. Ir daudz draudzes locekļu, kuri neklausās vēstījumus, bet, pateicoties tiem, kuri ir īpašā veidā tuvi manai sirdij, es turpinu dot draudzei vēstījumus un arī turpmāk tos došu, tādēļ, ka jūs ļoti mīlu un ilgojos, lai jūs sludinātu šos vēstījumus arī citiem ar sirds mīlestību.
Patiesa mīlestība ir pateicīga, tā redz un atceras upurus, kuri tiek nesti tās dēļ. Tas, kura dēļ tiek nests upuris, piepildās ar mīlestību, prieku un drošības sajūtu. Viņa dvēselē mostas pateicība un miers, un tas, kurš upurē, iegūst spēkus, lai izturētu šais pārbaudījumos. Ja mēs esam akli attiecībā uz upuriem, kurus nes mūsu tuvinieki aiz mīlestības uz mums, tad atrodamies mīlestības otrā pusē. Cik bieži mēs ciešam no šāda akluma! Kad bērni nejūt pateicību saviem vecākiem par viņu upuriem, kad neatceras par viņiem vai ir vienaldzīgi, tad cik gan lielāki upuri tiks prasīti no viņiem pašiem. No šādas nepateicības parasti cieš abas puses. Mīlestība, kas iesakņota Dievišķajā Mīlestībā, spējīga atkal no jauna atklāties tiem, kuri nav ievērojuši vai ir atgrūduši to agrāk. Mīlestība ir darbīga un radoša, tā nekad nebeidzas, bet mīlēs arī tad, kad sastopas ar pilnīgu vienaldzību.
Mūsu Māte ir pateicīga tiem draudzes locekļiem, kuri ieklausās Viņas aicinājumos un atsaucas uz tiem, nesot upurus. Viņa ir pateicīga tiem, kuri spējīgi radīt mīlestību tuvāko sirdīs. Viņa nepārtrauc runāt, pat ja Viņā kāds neklausās un neizpilda Viņa norādījumus, jo Viņa redz to dvēseles, kuri atsaucas. Mātes vārdi, teikti ar mīlestību, klausītāja sirdī kļūst par pavisam citu attiecību pirmsākumu. Vārdi atjauno sirdi, un tā kļūst par liecinieci. Tas, kurš iepazinis dievišķo mīlestību un mūsu Mātes mīlestību, pieņem jaunu vārdu pašā savas sirds dziļumā: uztver šo vārdu, kā teiktu personīgi viņam un šis vārds paliek ar viņu visā viņa garīgās izaugsmes ceļa garumā. Dzīvojot ar šo vārdu katru mirkli, viņš var to izplatīt. Ja vārds, kas dzimis sirdī ar mīlestību, atver cilvēka acis, tad naids nonāvē vārdu un aizplīvuro acis, padarot cilvēku neredzīgu. Savā aklumā viņš sagrauj sevi un nes ļaunumu citiem. Marija runā kā Māte, Viņa vēlās pamodināt mīlestību Savu bērnu sirdīs. Šī mīlestība nebaidās upurēt sevi, jo upuris ir mīlestības izpausme un jaunas dzīves nosacījums. Ja mēs atceramies, ka šis vēstījums tika dots janvārī, jaunā gada sākumā,
Mēs varēsim labāk saprast Jaunavas Marijas misiju un to, ko Viņa vēlās paveikt mūsu sirdīs. (1Коr. 13;4-7)

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Цена: 1,5 Eur

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

 (šo grāmatu var iegādāties Sāpju Dievmātes baznīcas grāmatu galdā)

КООРДИНАТОРЫ