Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Dārgie Miera Karalienes draugi! Pateiksimies Kungam par to, ka arī šodien  mēs dzirdam Debesu aicinājumu uz atgriešanos. Visam, ko mums ir teicis Jēzus, ir tikai viens mērķis – aicinājums uz atgriešanos, atgriešanos pie Debesu Tēva.  Mūsu dienās Kungs sūta mums Jaunavu Mariju, Miera Karalieni, lai turpinātu šo aicinājumu. Viņa ir kā Dieva Tēva žēlsirdīgā roka, nonāk uz zemes ar aicinājumu uz jaunu dzīvi. Mūsu Debesu Tēvs caur Jaunavu Mariju atklāj mums savu mīlestību, - tik daudz atgriešanos notiek šai svētajā vietā, Medjugorjē. Nesen es satiku šeit divas sievietes, kuras bija atbraukušas aiz tīras ziņkārības un pabija tur tikai desmit minūtes, gandrīz neko nezinot par to, kas šeit notiek. Viņas apstājās Dievmātes statujas priekšā turpat pie baznīcas, nokrita ceļos, un viena no viņām sajuta, ka viņai jāmaina sava dzīve – viņa nav bijusi pie grēksūdzes jau 37 gadus. „kā atrast priesteri?”- viņa jautāja. Cik daudzas atgriešanās, dziedināšanas notiek mūsu Debesu Mātes klātbūtnē. Tūkstoši, simti tūkstošu svētceļnieku atbrauc Medjugorjē viena mēneša laikā. Es bieži pārdomāju par Dievmātes skolu, par to, kā Viņa mūs māca mīlēt ar Dieva mīlestību. Viņa māca, ka caur cilvēcisko mīlestību mēs varam iepazīt Dieva mīlestību. Man liekas, ka no visām cilvēciskās mīlestības formām , vistuvāk Dieva mīlestībai ir mātes mīlestība. Marija mīl mūs tieši ar tādu mīlestību, ar mātes, dievišķu mīlestību. Katrā viņas vēstījumā var sajust Viņas atzīšanos mīlestībā uz mums: Ja jūs zinātu, kā es jūs mīlu, jūs raudātu aiz prieka. Viņa, kā jebkura māte, mīl mūs tādus, kādi esam. Kādā vēstījumā Viņa saka: „es jūs mīlu, es izvēlēju jūs tādus, kādi jūs esat.” Jaunava Marija mūs redz, pirmām kārtām, kā savus bērnus. Viņa pazīst mūsu vājības, mūsu grēkus. Mūsu Debesu Māte nekad nepamet mūs, Viņa ir norūpējusies par mūsu pestīšanu, un tādēļ neatlaidīgi sauc uz atgriešanos. Ja māte pamana, ka viņas meita izgājusi uz ielas netīrā, sasmērētā apģērbā, viņa sauc to atpakaļ: atgriezies, lūdzu, atpakaļ mājās. Un apģērbj tai tīru apģērbu. Šodien mūsu Debesu Māte no visas sirds mums atgādina: „Bērniņi, jūs neesat pietiekami svēti un neapgaismojiet ar svētumu citus.  Es gavēju, kad klausījos šos vārdus. Mūsu māte redz sasmērētu, netīru sirdi, redz, ka tajā kaut kas nav tā, tā nemirdz. Un pēkšņi es apzinos, cik daudz žēlastību es saņemu šai žēlastību vietā, kur Viņa nāk jau 28 gadus ik dienas. Bet es tik maz esmu izdarījusi! Un man sirdī nāk sv. Franciska dziļās atzīšanās vārdi, ko viņš teica pirms nāves saviem brāļiem: „Brāļi, mēs neko neesam izdarījuši, sāksim jau šodien”. Debesu Māte mūs neatstāj bez padoma. Viņa zina, ko Viņai jādara, lai mūsu sirdis atkal starotu svētumā. Dievmāte mums saka: Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties un strādājiet pie savas atgriešanās”. Un ar mīlestību, no visas sirds, es vēlos atbildēt:  es zinu, ka esmu vāja, ka katru dienu atkal un atkal man ir jāstrādā pie savas personīgās atgriešanās, un tā visu savu dzīvi. Pagājušajā nedēļā Dievmāte mums caur vizionāru Ivanu teica: „Mīļie bērni, šodien kā vēl nekad agrāk, Man vajadzīgi jūsu darbi, bet ne vārdi ...dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem, lai gaisma apgaismo jūsu sirdis, piepilda jūsu sirdis!” Atbildēsim ar mīlestību un pilni atbildības mūsu Debesu Mātei. Izlemsim darīt atkal labus darbus, vairāk, kā mēs līdz šim esam darījuši. Iesim uz grēksūdzi, cītīgi lūgsimies, lasīsim svētos Rakstus, dzīvosim svētumā, klausoties Dievmātes padomus. Viņa arī šodien mums apsola: es esmu ar jums, es vedu jūs svētuma ceļā, pēc kuras ilgojas katra sirds.” Lūgsimies: Marija, mūsu Debesu Māte! Durvis, kas ved mūs pie Jēzus! Tu vienmēr sevi esi likusi otrā plānā, lai mēs satiktu Tavu Dēlu un sekotu Viņam. Palīdzi mums šai mēnesī ar visu sirdi strādāt pie savas personīgās atgriešanās. Mūsu māte, Tu zini, cik maz mēs spējīgi piedot, mīlēt, lūgties, dzīvot saskaņā ar Taviem vēstījumiem! Paņem mūs savā patvērumā, savā Bezvainīgajā sirdī, un palīdzi mums mainīties, lai mēs kļūtu par Tavu atspulgu. Tu, kura pazemīgi stāvi aiz sava Dēla, māci mums pazemību, māci mūs turēties ēnā, lai citi cilvēki varētu mūsos redzēt Jēzu.   Terezia Gažiova

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu Lūdzieties un strādājiet pie savas personīgās atgriešanās       Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados žurnāls „ Augšāmcelšanās” veica aptauju Polijas ticīgo vidū: „ Cik laika dienā jūs veltījiet lūgšanai jebkurā tās izpausmes veidā?” kā vienmēr, atbildes bija ļoti dažādas. Var pat teikt: cik cilvēku, tik arī atbilžu un atziņu... mani izbrīnīja kāda negaidīta, pārsteidzoši skaista atbilde, ko teica metropolīts kardināls Francisks Makarskis, kurš pārņēma kardināla Karolla Voitilas arhibīskapa vietu Krakovā. Viņš teica: „Cik es lūdzos??? Man jau 70 gadi, bet es lūdzos pārāk maz! Visu laiku par maz! Pat ja lūgtos visu dienu, vienalga saprotu, ka varētu lūgties ar lielāku centību, pūlēm un degsmi. Ja tevi pastāvīgi no tā atrauj dažādas lietas, darbi, satikšanās ar cilvēkiem, bet tev ir īpaši dārgas tikšanās ar Jēzu, tad vienmēr var konstatēt, ka šodien lūgšanas varēja būt vairāk, es lūdzos pārāk maz!!!” Brīnumaina atbilde no cilvēka gados, priestera, garīgā tēva, Katoliskās Baznīcas erarka: ‘es lūdzos pārāk maz!” Kāda milzīga pazemība dzirdama šais vārdos, cik daudz šais vārdos ilgu pēc Dieva, kādas slāpes pēc satikšanās ar Viņu vienatnē un svētās Baznīcas sadraudzībā. Šie vārdi runā par personīgā nepilnīguma apzināšanos un lielu paļāvību uz to, ka katrai darbībai viņa dzīvē ir savs sākums un pamats Dievā. Jūs vēl neesat pietiekami svēti un neizstarojiet svētumu uz citiem, tādēļ lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! kad Jēzus gribēja kaut ko īpaši uzsvērt, Viņš atkārtoja trīsreiz: „ patiesi, patiesi, patiesi! (Amen, amen, amen!) Tādā veidā Viņš atgādināja un norādīja mums uz Dievišķās mācības pamatpatiesībām. Mūsu Māte Marija, vislabākā no visām mātēm, dara to pašu, kad atkal un atkal pievērš mūsu uzmanību lūgšanai kā cilvēka dzīves pamatam, īpaši kristieša dzīves, kurš aicināts liecināt ar personīgo dzīvi – „Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties... , lai jūs kļūtu par Dieva mīlestības zīmi dēļ citiem. Pagājušajā sestdienā, 29.08.2009. Ukrainā, Dnepropetrovskā notika baznīcas, ko atdeva muitas iestāde un kas bija gandrīz iznīcināta, svinīga konsekrācija. Tas bija šīs pilsētas 16 gadu pūļu un ticīgo cilvēku brīnišķa liecība, īpaši pēdējo divu gadu laikā – ar nepārtrauktu lūgšanu, palīdzot arī citu draudžu brāļiem un māsām, viņi ieraudzīja Dieva uzvaru caur Dievmātes rokām. Pēc daudzām tiesas sēdēm un lēmumiem, Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkos, baznīcas durvis tika atvērtas, bet pēc divām nedēļām simtiem ticīgo sv. |Jāzepa draudzē Dnepropetrovskā un tūkstoši visā Ukrainā priecājās par lūgšanas uzvaru pār ļaunumu. Tā, daudzkārtīgi ieklausoties Medjugorjes Dievmātes vēstījumos, mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Marija tikai atgādina mums Jēzus mācību, Viņa vispiedodošo mīlestību un nezūdošo patiesību, ko Viņš ir apliecinājis ar savu personīgo lūgšanas paraugu, kas ved pie pastāvīgas vienības ar Debesu Tēvu. Lūgšanas ceļš – tas ir visas Jēzus dzīves pamats, tas ir Viņa mācības pamats. Lūk, kādēļ lūgšanas ceļu tik ļoti mīl Dievmāte un Viņa to dod kā līdzekli, lai iegūtu brāļus un māsas Kristū, bet mums pašiem mūžīgo dzīvi debesīs, uz kurieni mūs Dievmāte vada. Kungs! Bez Tevis mēs nespējam lūgties, ne arī atrast laiku lūgšanai, bez Tevis mūsu lūgšana ir vāja! Nejūtot Tavu tuvumu, mēs viegli atstājam lūgšanu, nepamanot, neredzot tās darbību mūsu dzīvē. Bez lūgšanas mūsu dzīvei nav ne garšas, ne mērķa. .. Ak, Kungs, dod mums slāpes pēc lūgšanas un pastāvības tajā, un vēlēšanos, lai no dienas dienā slāpes pēc lūgšanas aizvien pieaugtu. Ak, Marija, Lūdz par mums un kopā ar mums!   t. Henriks Javorskis

Mūsu nākošā tikšanās būs  05.09.2009, pirmajā augusta sestdienā Šai mēnesī lūgsimies par savu personīgo atgriešanos

13.11.1986.      Mīļie bērni! Arī šodien aicinu, lai jūs lūgtos ar visu sirdi, un savu dzīvi no dienas dienā veidotu patīkamāku Dievam. Īpaši jūs aicinu, lai jūs ar savām lūgšanām un pašaizliedzības darbiem sāktu dzīvot svētumā, jo es ilgojos, lai katrs no jums, kurš bijis tuvu klāt šim mīlestības avotam, ienāktu paradīzē ar īpašu dāvanu, ko varētu pasniegt savai Debesu Mātei. Tāda dāvana, ko ilgojos saņemt no jūsu dvēseles, ir svētums. Tādēļ, mīļie bērni, lūdzieties un no dienas dienā veidojiet savu dzīvi svētumā. Es ikkatru mirkli būšu jums tuvu. Es pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

 25.11.1998.        Mīļie bērni! Šodien es aicinu, lai jūs sagatavotos Jēzus atnākšanai. Īpašā veidā sagatavojiet savas sirdis. Lai svētās Grēksūdzes Sakraments ir jūsu pirmais darbs atgriešanās ceļā, un tad, mīļie bērni, pieņemiet savā sirdī lēmumu izvēlēties svētuma ceļu. Lai jūsu atgriešanās un jūsu izvēle par svētumu notiek šodien, nevis rīt. Es, bērniņi, visus jūs aicinu pestīšanas ceļā un gribu jums parādīt ceļu uz paradīzi. Tādēļ, bērniņi, esiet mani un kopā ar savu Debesu Māti izvēlieties svētumu. Bērniņi, ar nopietnību pieņemiet aicinājumu lūgties un lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. Pateicos, ka atsaucāties uz manu aicinājumu.

25.03.2001.    Mīļie bērni! Vienlīdz šodien jūs aicinu, lai jūs kļūtu atvērti lūgšanai. Bērniņi, jūs dzīvojat laikos, kad Dievs dāvā jums lielas žēlastības, bet jūs neprotat tās izmantot. Jūs rūpējaties par visu ko citu, bet vismazāk par dvēseles pestīšanu un garīgo dzīvi. Pamostieties no šī mokošā jūsu dvēseles miega un pasakiet Dievam ar visiem spēkiem JĀ vārdu. Pieņemiet atgriešanās un dzīves svētuma lēmumu. Bērniņi, es esmu ar jums, un aicinu jūs uz dvēseles pilnību, un lai jūs pilnīgā mīlestībā darītu visu, ko darāt. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

25.08.2001.   Mīļie bērni! Šodien aicinu jūs visus pieņemt lēmumu kļūt svētiem. Bērniņi, lai svētums ir vienmēr pirmajā vietā jūsu domās un katrā situācijā, darbā un sarunās. Tā ienesiet svētumu savā praktiskajā ikdienā, tad lēnām un pamazām, solīti pa solītim, lūgšana un lēmums kļūt svētiem ienāks arī jūsu ģimenēs. Esiet patiesi prasīgi paši pret sevi un nepiesaistieties materiālajām lietām, bet gan Dievam. Bērniņi, neaizmirstiet, ka jūsu dzīve ir īslaicīga kā zieda mūžs. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

25.08.1987.      Mīļie bērni! Šodien aicinu jūs visus, lai jūs uzklausītu manus vēstījumus. Dievs atļāva man arī šinī gadā, kuru Baznīca veltījusi man, nākt pie jums un aicināt jūs iet svētuma ceļu. Mīļie bērni, lūdziet Dievam žēlastības, ar kurām Viņš jūs apdāvina caur mani. Es lūgšu Dievam visu, pēc kā jūs ilgojaties, lai jūsu svētums kļūtu pilnīgs. Tādēļ, mīļie bērni, lūdzieties, jo Dievs ir devis man šo žēlastību, lai es varētu no Dieva izlūgt jums visu, ko jūs vēlaties. Pateicos, ka uzklausat savas Debesu Mātes aicinājumu.

Varenas lietas ir darījis Varenais!

Es gribēju dalīties ar to, ko Dievs man ir darījis caur Dievmāti, manu un jūsu Māti. Es piedzimu ticīgā ģimenē un jau no bērnības tiku audzināta dievbijīgā garā. Taču manu bērnību nevar nosaukt par neapēnotu. Kā katra cilvēka dzīvē, tā bija apēnota ar vairākiem bēdīgiem notikumiem, kas atstāja manā dvēselē dziļus ievainojumus. Mani nepameta vientulības sajūta, ar kuru es pūlējos cīnīties ar mainīgiem panākumiem, un arī patlaban cīnos, uzvaru gūstot tikai Jēzū Kristū. Es zinu, ka vecāki mani mīlēja, bet, neskatoties uz viņu mīlestību, viņi nespēja pasargāt manu dvēseli no visām bērnībā gūto ievainojumu un kļūdu sekām. Mana garīgā izaugsme notika starp cilvēkiem, kuri apmeklēja baznīcu tikai svētdienās. Tikties biežāk man likās fanātiski. Mana ticība bija vairāk individuāla, dziļi personīga. No skolas es bieži gāju viena, lai pabūtu vienatnē ar Dievu. Neviens man neteica, ka tas ir normāli – iet un sarunāties ar Dievu un tādēļ es domāju, ka es viena esmu tāda dīvaina visā pasaulē, un nevienam par to nestāstīju. Tā ka ne es, ne mani draugi nepazina patieso Dievu, nesaprata, ka īstenībā Viņš ir dzīvs, un klātesošs, mēs pūlējāmies atrast patiesību ļoti dažādās lietās- filmās, grāmatās, mūzikā, aromātiskajās nūjiņās...
Cenšoties piepildīt savas sirds tukšumu, es pastāvīgi nokļuvu sarežģītās savstarpējās attiecībās, kuras neviens, izņemot mani, nevarēja izprast. Bieži vien tās bija nevis draudzīgas tikšanās, bet apgrūtinošas attiecības, kas atņēma man visus dvēseles spēkus. Viss tas ilga vairākus gadus, kuru laikā es uzdevu sev vienu un to pašu jautājumu: vai es vispār kādam esmu vajadzīga ...vai kāds ilgojas pēc manis? Dieva apredzībai bija labvēlīgi, lai es iestātos mācīties katoļu universitātē. Sākumā es par to kautrējos runāt, jo tad visi domātu, ka es gribu būt klostera māsa, un man tas likās kaut kā neērti. Tagad es saprotu, kāds plāns Dievam bija attiecībā uz mani. Jau pirmā mācību gada sākumā es pamanīju „fanātiķus”, kuri bieži lūdzās turpat pie mums kopmītnē. Pat ar pirmo skatienu man viņi likās kaut kādi dīvaini, bezrūpīgi, bet viņos bija arī kaut kas pievilcīgs. Pēc kāda laika mani es sāku apmeklēt lūgšanu tikšanās, kur sākumā visu laiku raudāju. Es nesapratu, kas ar mani notiek, bet jutu, ka tas ir kaut kas labs. Dievs dziedināja manu ievainoto sirdi. Kādā šādā lūgšanu tikšanās reizē ar mani notika kas neparasts- es satiku Jēzu. Tas bija tik spēcīgi, tik neaizmirstami- kad Dievs pats ienāca manā dzīvē. Visu mana būtību, manu sirdi piepildīja pārdabiska gaisma, un es sajutu sevi tik laimīgu! Šo stāvokli vislabāk apraksta svētais Pāvils „Apustuļu darbos”. Man bija tāda pati pieredze, tikai ar to starpību, ka es nepaliku akla. Es atgriezos mājās, piepildīta ar kaut ko neparastu, īpašu. Es atceros, kā es pūlējos paskaidrot vecākiem, bet viņi, ar izbrīnu raugoties uz mani, neko nesaprata. Viņi domāja, ka tas man ātri pāries, kā parasti pārgāja. Bet tas nenotika. Drīz es kļuvu par šīs lūgšanu grupas pastāvīgu biedru un sāku vest pie Jēzus jaunus cilvēkus. Es apmeklēju dažādus kursus un lekcijas, kuras palīdzēja manai garīgai izaugsmei. Taču, pēc vairākiem gadiem es sapratu, ka esmu iekļuvusi strupceļā, es nezināju, kā dzīvot tālāk. Es nezināju, kā panākt kaut ko lielāku, kā tālāk augt, kā tālāk iet pie Jēzus... es gāju uz Svēto Misi, lūdzos Rožukroni, satiku jaunus cilvēkus, kas meklēja Dievu, bet to, ko pārdzīvoju dvēselē- to ir grūti aprakstīt... es ilgojos kaut kā vairāk, bet nezināju, kā to saņemt...
Jau mācību laikā institūtā man radās vēlēšanās darboties kā misionārei. Tad bija iespēja braukt uz Kazahiju, taču pēc sarunas ar manu garīgo tēvu mēs nolēmām, ka vispirms ir jāpabeidz institūts un tad laiks rādīs, vai tā tiešām ir Dieva griba. Pabeigusi mācības es sāku strādāt, bet vēlēšanās strādāt misionāra darbu manī aizvien pieauga. Drīz man bija tāda Dieva žēlastība, ka varēju padzīvot kādā lūgšanu grupā Medjugorjē. Es nezināju, kādēļ man ir bijusi tieši šī iespēja, bet jutu, ka tas man kļūs par kolosālu pieredzi. Es gribēju uzzināt patiesību par sevi, bet apzinājos, ka manu personīgo spēku būs par maz, lai ieraudzītu visas savas iekšējās problēmas un grēkus. Atrodoties šai kopienā, es sāku atvērt savu sirdi Marijas skolā, dzīvot saskaņā ar Viņas vēstījumiem. Šis ceļš man likās tieši tas ceļš, pēc kura es ilgojos un kuru meklēju. Es vēlējos, lai manas savstarpējās attiecības ar Mariju kļūtu patiesi nopietnas un nolēmu dāvināt Viņai savu dzīvi caur 33 dienu veltīšanos. Varu teikt, ka Marija pieņēma manu vēlēšanos nopietni. Viņa atklāja man, kādēļ es tik ilgi neattīstījos garīgā dzīvē, kādēļ nekustējos no vietas. Pateicoties šīm veltīšanās dienām un ar kāda priestera palīdzību, Kungs atklāja man manus grēkus un burtiskā nozīmē izrāva mani no sātana rokām. Es varu teikt, ka sātans ir ļoti attapīgs un izdomas pilns un ka bieži vien es jutos piemānīta. Pēc savas pirmās tikšanās ar Jēzu es atsacījos no visa okultā, bet kurš gan zināja, ka krāpnieks var slēpties aiz filmas, grāmatas? Vai es vienkārši nespēju to saskatīt un tādēļ atrados gūstā... Un tā, tas viss atradās manā sirdī tik ilgi, kamēr Jēzus, ar Marija aizbildniecību, neatklāja man notiekošā būtību. Šo grēku smagumu es sajutu fiziski- man gadījās visdažādākās sāpes- no sāpēm galvā līdz sāpēm mugurā un vēderā... jo vairāk es mēģināju tuvoties Jēzum, jo stiprāk sajutu šīs sāpes. Pateicoties Marijai es saņēmu lielu žēlastību ieraudzīt to visu un izdarīt grēksūdzi, un sāpes izzuda pilnīgi neparastā veidā un man atklājās jauni dzīves horizonti. Slava Dievam, kurš sūtīja manā ceļā savu Māti! Pateicoties Viņai es pavisam īsā laikā izgāju savu atbrīvošanu un dziedināšanu. Šodien es iesaku katram, kurus satieku, ja gribat iet tālāk kopā ar Dievu, veltījiet savu dzīvi Dievmātei! Esmu pārliecināta, ka Marija var palīdzēt katram no mums. Šo grāmatu ar 33 dienu veltīšanos Marijai es aizdodu saviem brāļiem un māsām Jēzū Kristū. Es liecinu, ka Dievmāte aicina un aizsargā savus nabagos un mazos bērnus. Es zinu, ka Dievs ir visvarens manā dzīvē, „Varenas lietas ir darījis Varenais”, pateicoties Marijas klātbūtnei. Grūti vārdos aprakstīt to, ko vēlētos pateikt savā liecībā... tagad es sajūtu brīvību un mieru tā, kā nekad agrāk. Es zinu, ka arī tālāk vēlos sekot Jēzum, plecu pie pleca ar Dievmāti, es ticu viņas klātbūtnei un tam, ka viņa mūs vada. Man ir lielas slāpes un ilgas kalpot Dievam, un es priecājos par to, ka to varu darīt caur Viņa Māti. Es zinu, ka, jo vairāk es piederēšu un kalpošu Viņai, patveršos zem Viņas apmetņa, jo vairāk es varēšu būt ar Jēzu un Jēzū! Pateicība Dievam, ka kopā ar Dieva māti es varu dziedāt šo dziesmu un slavēt Viņu par visu, ko Viņš ir darījis manā dzīvē.
«Augsti slavē Kungu mana dvēsele
Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
Jo Viņš ir redzējis savas kalpones zemību ... »
Lk 1, 4 Lk 1, 46 – 48)
 

Veronika (Slovākija)

Slavko Barbaričs OFM:

«MĪLESTĪBAS SKOLĀ»

Tas, kurš mīl, gaida mīļotā atzīšanos

1984.gada 15.novembrī
Mīļie bērni! Jūs esat izvēlētā tauta, un Dievs jums dāvā lielas žēlastības. Jūs tikai neizprotat vēstījumus, kurus jums dodu. Šodien ilgojos jums pasacīt vienīgi sekojošo: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! Nezinu, ko citu lai jums saku, jo tik ļoti jūs mīlu un ilgojos, lai lūgšanā jūs izprastu manu un Dieva mīlestību. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.
Tas, kurš mīl, vienmēr atrodas tikšanās gaidās ar to, kuru mīl. Mīlestība nevar būt bezkaislīga. Tā pazīst katru, kuru mīl un katram atdod sevi personīgi. Tā ir mīlestības pati būtība, citādi tā nav mīlestība. Atdodot sevi viens otram, mīlošais un iemīlētais iet uz pilnību, viņi garīgi pieaug, sasniedz pilnību un kļūst spējīgi atdot sevi viens otram. Mīlestība nebeidzas, jo tas, kurš mīl un iemīļotais izveido apli, kuram nav ne sākuma ne beigu. Mīlestība ir mūžīga un Debesis sastāv no tiem, kuri mīl, kuri dāvā mīlestību viens otram.
Mīlestība, tā ir vēlēšanās iepazīt iemīļoto atkal no jauna un jo vairāk mīlošais iepazīst Dievu, jo stiprāk Viņu mīl. Dieva mīlestība, ko saņemam caur Mariju, kļūst par Viņas personīgo mīlestību. Mēs aizsniedzam to mīlestībā, jo lūgšana ir draudzība ar Dievu. Atbilde uz dievišķo mīlestību un Marijas mātišķo mīlestību dzimst lūgšanā un lūgšanā pieaug. Neiespējami mīlēt to, kuru nepazīsti. Tā arī cilvēka kā personības izaugsme iekļauj sevī atziņu, Dieva mīlestības pieņemšanu un atbildi uz to. Un tad dzīvība kļūst stiprāka par nāvi, jo starp mīlošiem nāves nav. Bet kur nav mīlestības un atzīšanās, tur ir nāve, tumsa un iznīcība. Marija mums rāda līdzekļus ceļā pie Dieva, Viņa atkārto atkal un atkal, ka mums vajadzīga lūgšana un personīgs lēmums lūgties. Kad mums ir grūti lūgties, un mēs meklējam cēloņus tādēļ, lai to nedarītu, mēs riskējam piemānīt sevi un citus. Kurš neatrod laiku lūgšanai, tas nemīl Dievu un nepieaug Viņa klātbūtnē. Grūtības lūgšanā ir kaut kas negatīvs. Pretēji, tas var būt jauns pierādījums tam, ka mēs mīlam un neskatoties uz visām grūtībām, pūlamies augt Dieva tuvumā.
 

Patiesa mīlestība nav iespējama bez šķīstības

Kas ir šķīstība? Kādēļ jādzīvo šķīstībā, tīri? Un kādēļ jā dzīvo šķīstībā, ja tas tik sarežģīti? Ja mēs gribam atrast to, pēc kā ilgojas sirds, dvēsele un miesa, mums vispirms

 jādzīvo šķīstībā. Nav nekāda cita ceļa uz patiesu mīlestību, kā tikai šķīstība. Mēs runājam šeit ne tikai par šķīstību laulībā, bet arī par šķīstību laulāto attiecībās (piemēram, par atteikšanos no pretapaugļošanās līdzekļiem – kontracepcijas, par labu dabiskai periodiskai atteikšanās). Tagad bieži var dzirdēt, ka šķīstība izgājusi no modes. Mūsdienu kultūra piedāvā dažādus veidus, priekšmetus un pakalpojumus, kuri, it kā dos mums to, ko meklējam. Mēs pūlamies darīt visu, ko tik aktīvi reklamē veikalos, televīzijā, radio un cilvēki mums apkārt, domājot, ka tas ir īstais ceļš laimes iegūšanai. Diemžēl, pavērojot daudzos piemērus, mēs sākam apzināties, ka ne viss strādā tik labi, kā mums gribētos, bet sasniegt to, ko mums solīja, faktiski neiespējami. Parasti šo piepūderēto notikumu galā mēs redzam asaras un satriektas sirdis, izjukušas ģimenes un nelaimīgu bērnību...kādēļ šodien tik daudz šķiršanos, abortu un laulību pārkāpšanas? Tādēļ, ka visi cilvēki meklē mīlestību, bet izvēlās ne to ceļu, ko vajag. Izvēloties to, ko mums piedāvā mūsdienu kultūra, mēs varam saņemt tikai īslaicīgu baudījumu, bet nekad ne patiesu, pilnvērtīgu un ilgstošu mīlestību.

Šķīstība nozīmē veiksmīgu seksualitātes integrāciju cilvēkā, miesīgā un garīgā iesākumu vienotību. Tā pat kā seksualitāte, šķīstība skar visu cilvēku – viņa prātu, sirdi un miesu. Ar savu „ jā”  šķīstībai mēs nenomācam savu seksualitāti, bet drīzāk otrādi, šķīstība ļauj mums redzēt seksualitātes pērli – pilnīgo cilvēka skaistumu, dod iespēju cienīt citus tādus, kādi viņi ir patiesībā. Šķīstība ļauj mums kļūt par pilnīgu dāvanu otram. Es piederu tikai tev! Dzīvot šķīstībā nozīmē pārveidot savas seksuālās enerģijas- dzīvības un mīlestības enerģijas, lai izdarītu kaut ko labu un skaistu. Bez tam, šķīstība dod lielu varbūtību, ka laulība būs laimīga, bez neuzticības un šķiršanās. To, ko piedāvā masu mēdiji, bieži vien ir mīlestības surogāts, miesas kaislība. Kaislība – tā ir patmīlības seksuāla izpausme, kad mēs citus izmantojam savam personīgajam apmierinājumam. Atšķirībā no mīlestības, kura koncentrēta uz ko citu, kaislība pilnībā orientēta uz sevi. Jo vairāk mūsu sirdis un domas attīrītas no egoisma un patmīlības, jo vairāk mēs spējīgi uz tīru, šķīstu mīlestību. Var teikt, ka šķīstība ir miesas un dvēseles harmonija, kas ļauj mīlēt tā, kā tas jādara. Reizēm liekas, ka pamākt šo harmoniju ir neiedomājami sarežģīti, jo nākas cīnīties  ar nekārtīgām vēlmēm. Bet pateicoties Jēzum Kristum un Viņa glābjošajai mīlestībai dzīve šķīstībā iespējama. Šķīstībā var dzīvot katrs, pat tas, kurš savā dzīvē pirms tam ir grēkojis seksuālā plāksnē. Šī pārmaiņa iespējama, tāpat, kā iepriekš iegūto ievainojumu dziedināšana. Lai iemantotu patiesu mīlestību, mums nepieciešami piepildīt mūsu domas ar ko patiesi tīru un labu, ko dod labas grāmatas, filmas, mūzika, draugi... mums jāpasargā savas domas  un savu iztēli, izturēties pret citiem labvēlīgi un ar mīlestību, cienīt cilvēka ķermeni, kā savu, tā arī jebkuru citu, saglabāt savas personības vienību, pasargājot no seksuālās izlaidības, kādām seksuālām saitēm pirms un laulības laikā, mums jāģērbjas piedienīgā veidā, jābūt savaldīgiem uzvedībā, runā un manierēs.

Lai nostātos uz patiesas mīlestības ceļa, mums nepieciešams saglabāt sirds tīrību vienojoties ar Jēzu lūgšanā. Personīgā satikšanās ar Jēzu lūgšanā, svēto rakstu lasīšana, gavēnis un Rožukroņa lūgšana var mums palīdzēt. Izlasot vienu rindu no Bībeles (piem. Dievs, dari manī skaidru sirdi un patiesības garu atjauno manī( Ps 50, 12) un atkārtojot šos vārdus dienas laikā, īpaši, kad mums grūti, tā būs liela palīdzība, īpaši kārdinājumos. Ar to, ka mēs nepadosimies kārdinājumiem, mēs tuvosimies Dievam, un ar to slavēsim Viņu un nostiprināsimies sevī. Kārdinājums nekad nav pārmērīgi liels, Dieva žēlastības pietiks vienmēr. Ņemot dalību Baznīcas sakramentos, regulāri savienojoties ar Jēzu Euharistijā, piedošanas saņemšana Grēksūdzes sakramentā attīra mūsu sirdis. Pretēji izplatītajam spriedumam par kaunu, kas saistīts ar grēku sūdzēšanu, personīgais briedums un garīgā attīstība iespējama tikai ar patiesu grēku atzīšanu un samierināšanos ar Dievu. Pieņemiet Jaunavas Marijas Bezvainīgo sirdi savā sirdī un savās ģimenēs. Ar Mariju , kura dzīvoja pilnīgā šķīstībā, mēs varam kļūt par īstiem viņas skolniekiem. Uzticēsim sevi sv. Jāzepa, viņas šķīstā līgavaiņa, rokās. Viņš palīdzēs mums saglabāt kā patiesu savu tīrību, kā arī citu cilvēku tīrību.

Un kad tu pakritīsi, sāc no jauna! Daudz lielāks kauns nevis nokrist, bet palikt guļot!

(Catechism of the Catholic Church, Pure in Heart - Chastity materials - www.pureinheart.net)

Jana Prudka

Semināra koordinators t. Milenko Šteko

Iesakām paņemt Svētos Rakstus, FM uztvērēju un austiņas. Seminārs notiks Jaunajā zālē aiz baznīcas, cena 40 eiro no pāra. Jūs varat reģistrēties pa e-mail: seminar.marija@medjugorje.hr, vai pa faksu: 00387 36 651 999 (Marijаi Dugandzic). Latvijā koordinators Mārīte Jēkabsone. Reģistrēties līdz septembra beigām.

Semināra lektors – t. Ante Vučkovičs, (O.F.M.). dzimis 1958 gadā Horvātijā, pilsētā Sinj, bij vecākais bērns daudzbērnu ģimenē. Tā ir Svētā Pestītāja franciskāņu province ar centru Splitā. Pabeidza skolu, ģimnāziju, un teoloģijas fakultāti  Makarskā un Zagrebā. 1983 gadā iesvētīts par priesteri. Kalpoja par vikāru Methovicā Minhenē, mācījās filozofiju Minhenē un Romā, saņēma doktora grādu par Martina Haideggera radošo darbu izpēti. Pasniedza filozofiju Romā, sv. Antonija  pāvesta koledžā, Makarskā franciskāņu skolā. Ir katoļu teoloģiskās fakultātes profesors universitātes pilsētā Splitā un filozofijas profesors tai pašā augstskolā, vada garīgos vingrinājumus, seminārus, rekolekcijas, ir garīgo un zinātnisko darbu vadītājs. Izdevis vairākas grāmatas. Drukā rakstus daudzos zinātniskos un populārajos periodiskajos izdevumos.   

Semināra koordinatori: Латвия: Marite Jekabsone

(e-mail: bernadet@one.lv; tel: 0037129496878)

Литва: Danute Totoraytite (e-mail: mirija3@gmail.com; i.kondratiene@vdtat.lt

tel: 00370 611194971 ; 0037052343 330)

Россия: Aleksandrova Elena

(email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344, 0074991529948)

Украина: o. Petro Kobal (tel: 00380 972 485 320);

Maria Nebozhenko (tel: 00380933051380)

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

*** Garīgie vingrinājumi par tēmu «Gavēnis, lūgšana, klusums»:

Для паломников из Украины:

С 15.-20.3.2009.

otac Petro Kobal tel: 00380 972 485 320

Для паломников из России:

С 3.-8.5.2009.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

0070951529948)

Для паломников из Латвии:

C 25.-30.11.2009.

Aldis Camans (e-mail: aldej@inbox.lv ; tel: 00371 26544985)

Для паломников из Литвы:

C 30.8.-4.9.2009.

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

0037052343 330)

Garīgie vingrinājumi tiek tulkoti krievu val.

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Цена: 1,5 Eur

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

 (šo grāmatu var iegādāties Sāpju Dievmātes baznīcas grāmatu galdā)

КООРДИНАТОРЫ