Medjugorjes Balss decembris

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Pieņemsim šodienas Dievmātes vēstījumu ar pateicību un atvērtu sirdi. Atcerēsimies Viņas lūgšanas skolu, kam nu jau 28 gadi. Viņa mūs māca tik pat vienkārši, kā māte savus bērnus. Dievmāte aicina, lai katram mums būtu speciāli atvēlēta lūgšanu vieta- vieta, kur mēs satiksimies ar Dievu.
Viņa mūs aicina savā lūgšanu skolā un māca mūs: Mīļie bērni, lūgšanas skolā nav brīvdienu... lai lūgšana kļūst jūsu dzīve... lai tā ir jums kā gaiss, kuru elpojiet, lūdzieties, kamēr lūgšana jums kļūs par iepriecinājumu.
Lūgšana ir draudzīga tikšanās ar Kungu. Kad mēs to apzināmies, tad pamazām sākam mainīties. Runājot par cilvēcisko draudzību, der atcerēties pazīstamo parunu: Pasaki man, kas ir tavs draugs un es pateikšu, kas esi tu. Ar ko tu draudzējies, tāds esi arī tu.” Dievmāte mums saka, lai lūgšana mums kļūst par tikšanos ar pašu labāko draugu, kuru mēs sen neesam satikuši un ar kuru ir par ko parunāt. Mēs atveram sirdis saviem labākajiem draugiem, mums ir interesants viss, kas skar viņu dzīvi. Mums patīk ar viņiem tikties, mīļotam draugam vienmēr atradīsies laiks, tas nozīmē, ka mūsu lūgšanai arī jābūt tādai. Dievmāte māca, ka, ja mums būs patiesa draudzība ar Jēzu, tad nekāda vētra mūs nevar sašūpot. 2003.gada 25.marta vēstījumā Dievmāte saka: šodien es aicinu jūs vienoties ar Jēzu lūgšanā. Atveriet Viņam savu sirdi un atdodiet Viņam visu, kas tajā ir: prieku, skumjas, slimības. Lai šis laiks jums ir žēlastības laiks. Lūdzieties, bērniņi, lai katrs mirklis jūsu dzīvē pieder Jēzum. Es esmu ar jums un aizbildinu par jums.
Lūgšanā mēs atrodam atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Dievs nemitīgi runā ar mums. Mēs patiesi varam satikt viņu lūgšanā, Svētajos Rakstos vai cilvēkā, kuru satiekam, Dievs mums atklājas caur dažādiem notikumiem mūsu dzīvē. Satiekoties ar Dievu ikdienas lūgšanā, mūsu sirds kļūs uzmanīgāka attiecībā uz Viņa Vārdu. Dievmāte mūs aicina katru dienu lasīt un dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu. Apcerot Dieva Vārdu, mēs pieņemam Jēzus domu, Viņa lūgšanu, vēlējumu, uzvedību, mācību, mēs sekojam Viņam. Mēs mācāmies dzirdēt sava Drauga balsi. 1993.gada 25.augustā Marija saka: ... Lasiet Evaņģēliju, dzīvojiet saskaņā ar to, lūdzieties, lai saprastu šā laika zīmes. Šis ir īpašs laiks. Tādēļ es esmu ar jums, lai tuvinātu jūs manai Sirdij un Mana Dēla Sirdij. Mīļie bērniņi, es vēlos, lai jūs būtu gaismas bērni, nevis tumsas bērni. Tādēļ izpildiet to, ko es jums saku...
Nepametīsi Rožukroni, šo Dievmātes mīļāko lūgšanu, par kuru Viņa teica: es jums dodu spēcīgu ieroci cīņā ar sātanu. Lūdzieties Rožukroni katru dienu, visas trīs daļas, no visas sirds.
2001.gada 25.aprīļa vēstījums: arī šodien es aicinu jūs uz lūgšanu. Bērniņi, lūgšana dara brīnumus. Kad jūs esat noguruši vai slimi, neredziet dzīvei jēgu, ņemiet Rožukroni un lūdzieties, lūdzieties tikmēr, kamēr lūgšana jums kļūs par priecīgu sastapšanos ar jūsu Pestītāju. Es esmu ar jums, es aizbildinu par jums un lūdzos par jums, bērniņi.
Lūgsimies: Marija, mūsu Māte, tu maigumā noliecies pie katra no saviem bērniem. Veltījam sevi Tavai Bezvainīgajai Sirdij. Mēs vēlam mierināt savas sirdis – caur Tavu sirdi, ieiet Tavā sirdī, mierināt savas sirdis, ieiet Tavas atdošanās Dievam patiesībā un pazemībā. Uzticam sevi Tev, palīdzi mums padarīt šo laiku par lūgšanas laiku un prieka pilnu dzīvi Dieva klātbūtnē. ..

Terezia Gažiova

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu

Lūgšanas laiks

Katra cilvēka dzīvei uz zemes ir stingri noteiktas, laika robežas. Dzīvei ir Dieva dots sākums un beigas, kas arī ir dieva noteiktas. Mūsu uzdevums ir ļoti vienkāršs: piepildīt šo laika posmu ar kaut ko jauku, derīgu, labu, svētu, kas mūs tuvinātu pilnībai. „visam ir laiks zem saules” saka Ekleziasts, un mūsu Debesu Māte lakoniski , neiekrītot daudzvārdībā, atkal mūsu uzmanību pievērš vienai patiesībai, kam jākļūst par atskaites punktu mūsu attiecībās ar cilvēkiem, kā arī visos dzīvei nepieciešamos procesos.
Šis laiks lai jums ir lūgšanas laiks.
Kāds cilvēks, lasot „Apustuļi”, sadzirdēja vārdus: „Lūdzieties nepārtraukti!”, un no tā laika pūlējās to iemācīties.
Pagāja neliels laiks un viņam tas izdevās, bet vispirms viņam bija jāizpilda vairāki nosacījumi: jāatrod cilvēks, kurš viņu iemācītu lūgties, iedalīt noteiktu laiku šīm mācībām, un veidot savu dzīvi tā, lai sava skolotāja norādījumus varētu piepildīt dzīvē. Izrādījās, ka tas nav viegls uzdevums, bet viņš centīgi mācījās un beigu beigās guva panākumus. Nepārtrauktā lūgšana, kuru viņš iemācījās, ļāva viņam būt pastāvīgā vienībā ar Dievu.
Un šai nepārtrauktajai vienībai ar Jēzu, Kuru viņš iemīlēja ar visu sirdi, nespēja traucēt ne tikšanās ar cilvēkiem, ne darbs, ne ēdiens, pat ne miegs. Šis lūgšanas stāvoklis netraucēja viņam pildīt viņa ikdienas pienākumus.
mūsu Debesu Māte mums vēlās parādīt pašu īsāko ceļu vienotībai ar Dievu, jo lūgšana ir tieši tāds ceļš. Dievmāte mums rāda mērķi, bet ceļš no mums prasa mazliet piepūles. Lūgšanai jāmācās, lūgšanai jāatvēl laiks, un šim laikam jābūt pastāvīgam.
Šai mēnesī Dievmāte mūs aicina veltīt laiku lūgšanas pilnveidošanai. Viņa lūdz, lai mēs iedalītu lūgšanai pēc iespējas aizvien vairāk laika un lai mūsu satikšanās ar Dievu kļūtu vairāk piesātināta. Viņa vēlās, lai mēs lūgtos vienotā ritmā ar mūsu sirds pukstiem, un kā nerimst pukstēt mūsu sirds, lai tā mūsu lūgšana ir nepārtraukta. Ak, Marija! Mēs lūdzam Tevi: esi mums lūgšanas skolotāja. Palīdzi īstenot mūsu vienību ar Dievu mūsu ikdienas dzīvē!

Medjugorje

t. Henriks Javorskis

Mūsu nākošā tikšanās būs 01.08.2009, pirmajā augusta sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies Dievmātes nodomos.

Un šī sajūta radīsies, Dievs to dos, ja tikai lūgsiet. „Lūdziet, un jums tiks dots.”

02.10.1986.
Mīļie bērni! Arī šodien es jūs aicinu uz lūgšanu. Jūs, mīļie bērni, pat nespējat saprast, cik liela vērtība ir lūgšanai, iekams ar stingru gribas lēmumu nepasacīsiet paši sev: šobrīd ir lūgšanas laiks, šobrīd man nav nekā svarīgāka, šobrīd man nav svarīga neviena persona kā vienīgi Dievs. Mīļie bērni, veltījieties lūgšanai ar īpašu mīlestību, un tad Dievs varēs jūs apdāvināt ar savām žēlastībām. Es pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.
…1984.gada 15.novembrī
Mīļie bērni! Jūs esat izvēlētā tauta, un Dievs jums dāvā lielas žēlastības. Jūs tikai neizprotat vēstījumus, kurus jums dodu. Šodien ilgojos jums pasacīt vienīgi sekojošo: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! Nezinu, ko citu lai jums saku, jo tik ļoti jūs mīlu un ilgojos, lai lūgšanā jūs izprastu manu un Dieva mīlestību. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

…25.03.2000.
Mīļie bērni! Lūdzieties un izmantojiet šo laiku, tādēļ ka šis ir žēlastības laiks. Es esmu ar jums un Dieva priekšā aizbildinu par ikvienu no jums, lai jūsu sirds atvērtos Dievam un Dieva mīlestībai. Bērniņi, lūdzieties nemitīgi, iekams lūgšana kļūst jūsu sirds iepriecinājums. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

…25.08.1998.
Mīļie bērni! Šodien aicinu, lai jūs aizvien vairāk tuvotos man. Es esmu jūsu Māte un mīlu jūs, un ilgojos, lai ikkatrs no jums kļūtu pestīts un būtu ar mani kopā paradīzē. Tādēļ, bērniņi, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, līdz visa jūsu dzīve kļūs par nemitīgu lūgšanu. Es pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

…25.05.1996.
Mīļie bērni! Šodien ilgojos jums sacīt pateicību par visām jūsu lūgšanām un pašaizliedzības upuru darbiem, kādus šajā jūsu Debesu Mātei veltītajā maija mēnesī esat man upurējuši. Mīļie bērni, es ilgojos, lai jūs visi būtu darbīgi šajā laikā, kurš, pateicoties jūsu Debesu Mātes klātbūtnei virs zemes, ir īpašs laiks, kurā pasaule ir savienota ar debesīm. Lūdzieties, lai jūs saprastu, ka ar savas personīgās dzīves piemēru jums ir pienākums strādāt pie pestīšanas vēsts izplatīšanas pasaulē. Mīļie bērni, es ilgojos, lai cilvēki atgrieztos un redzētu jūsos mani un manu Dēlu Jēzu. Es aizbildināšu par jums Dieva priekšā un palīdzēšu jums, lai jūs kļūtu par gaismu šai pasaulē. Palīdziet citiem, jo, palīdzot viņiem, jūsu dvēsele atradīs atgriešanās ceļu. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

…1984.gada 13.septembrī
Mīļie bērni! Man vēl aizvien ir vajadzīgas jūsu lūgšanas. Jūs jautājat, kādēļ tik daudz lūgšanu. Mīļie bērni, paskatieties sev apkārt šai pasaulē, un jūs ieraudzīsiet, cik liels grēks nomāc pasauli. Lūdzieties par Jēzus uzvaru. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

…25.10.1992.
Mīļie bērni! Aicinu jūs uz lūgšanu tagad, kad sātans ir stiprs un grib pārņemt valdīšanu pēc iespējas lielākā skaitā dvēseļu. Lūdzieties, mīļie bērni, un lai jūsos ir vairāk paļāvības uz savu Debesu Māti, jo es esmu šeit, tuvu jums klāt, lai jums palīdzētu un vadītu jūs jaunā ceļā pretī jaunai dzīvei, tādēļ, mani mīļie bērni, klausieties un dzīvojiet saskaņā ar to, ko jums runāju, jo jums ir svarīgi, lai jūs atcerētos to visu tad, kad manis vairs nebūs kopā ar jums. Es aicinu jūs, lai jūs pašos pamatos pārveidotu savu dzīvi un sirdī pieņemtu lēmumu atgriezties nevis domās, bet dzīves īstenībā. Es pateicos, ka jūs uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumus.

Es piedzimu 1967 gadā Abhāzijā un nodzīvoju tur 15 gadus. Mans tēvs Pančulidze Važa, pareizticīgais, mana māte – Ņina Pančulidze, tatāriete, pieturējās musulmaņu ticībai. Kamēr es biju maza, ar manu reliģisko audzināšanu nodarbojās vecmāmiņa no mātes puses, viņa iemācīja man musulmaņu parašas, un es iemācījos lūgties kā musulmaņi. Mani vecāki nelūdzās un neapmeklēja baznīcu. Man patika lūgties kopā ar vecmāmiņu, un ja godīgi, tad es to darīju aiz mīlestības uz viņu. Man tas patika vēl arī tādēļ, ka sajutu vienotību ar viņu un citiem cilvēkiem, kuri lūdzās kopā ar mums. 12 gadu vecumā mana tante, mana tēva māte, pūlējās mani pievērst pareizticībai, bet es atteicos, jo sajutu sevi kā musulmanieti, un arī negribēju apbēdināt vecmāmiņu ar pāriešanu citā ticībā. Taču gadījās tā, ka es apprecējos ar cilvēku, kurš bija pareizticīgs. Mans vīrs, mani bērni – dēls un meita, visi tika kristīti pareizticīgajā baznīcā. Kad mēs bijām baznīcā, es sevi sajutu tur kā svešu, kā cilvēku no malas. Un, lai norobežotos no savas ģimenes, es nolēmu pieņemt kristību. Vēl es sapratu, ka, kaut arī viņi ir kristīti, taču netic vienīgajam Dievam un nepazīst Viņu. Es sapratu, ka man jābūt viņiem ticības paraugam, un sāku apmeklēt baznīcu, lai labāk iepazītu Dievu. Es pūlējos mainīt sevi, lai visi manā ģimenē varētu mainīties un man sekot. Un tā, 40 gadu vecumā, es saņēmu kristību pareizticībā. Tas notika 2008.gadā. pirms tam es ilgi gatavojos, lasīju katehismu. Lielu iespaidu uz manu rīcību atstāja liecība par Medjugorji. Pirmo reizi par to es uzzināju 2007.gadā, kad sāku strādāt centrā „Modern”. Kopā ar meitu es izgāju pretī svētceļniekiem, kuri tikko kā bija atgriezušies no Medjugorjes un liecināja par to, kas tur notiek. Šī informācija un liecības izlējās pār mani kā dzīvs ūdens pār izkaltušu zemi. Manai sirdij pieskārās šīs vietas žēlastība, kas atgādināja man bērnību, vietu, kur izaugu, un man radās karsta vēlēšanās to visu skatīt savām acīm.

Īpaši uz mani atstāja iespaidu frāze no kādas liecības: „ja Dievs ieņem pirmo vietu tavā dzīvē, tad viss pārējais sakārtojas pats par sevi.”. Un es sapratu, ka man nepieciešams mainīties, jo pašlaik Dievs nebija man pirmajā vietā manā dzīvē. Es biju pieradusi būt savā ģimenē par līderi, bet tagad sapratu, ka galvenajam ģimenē jābūt vīram, nevis man. Un, ja es gribu kārtību savā ģimenē, tad man jāsāk ar kārtības ievešanu savā personīgajā dzīvē. Un tā, soli pa solim, es atvēros Dieva žēlsirdībai un sāku pārdomāt to, kas gan notiek tur, Medjugorjē. Es gribēju tur aizbraukt 2008.gadā, bet nepaspēju noformēt pasi. Taču galvenais cēlonis bija cits. Īstenībā es nebiju iekšēji gatava, un manī nebija iekšējās pārliecības, ka man tur jābrauc. Pie tam arī mans vīrs negribēja, lai es dotos prom no mājām. Bet es redzēju tos, kas bija atgriezušies no Medjugorjes es vēroju viņus un redzēju, ka tie ir pavisam citi cilvēki, mainījušies, un tas pieskārās manai sirdij. Tā pamazām informācija par Medjugorji ienāca manā dzīvē un apziņā.
Un šai gadā, kad es beidzot nolēmu atbraukt šeit, mans vīrs bija pret. Viņš teica, lai labāk būtu, ja es apciemotu savu tēvu, kuru sen nebiju redzējusi. Taču sirds dziļumos es jutu, ka man jābrauc uz Medjugorji un jālūdzas tur par savu tēvu un savu ģimeni, un ka no tā visiem būs daudz lielāks labums. Kad es kāpu Podbrdo kalnā, es sapratu, ka šī vieta un laiks ir šķīstīšanās laiks. Rožukroņa noslēpumu stacijas un Rožukroņa lūgšanas Parādību kalnā – tas pēc būtības, ir mūsu dzīves stacijas. Viss sākas ar priecīgajiem noslēpumiem, un mēs diezgan viegli noejam ceļu, bet lūk, pienāk Ciešanu noslēpumi, kurus mēs pūlamies noiet patstāvīgi, bez Dieva palīdzības. Un ja mēs paļaujamies tikai uz sevi, tad mēs neiziesim šo ceļu. Bet, ja pirmā vieta dzīvē atdota Dievam, Tad Viņš pats mūs izvedīs caur šiem Sāpīgajiem noslēpumiem un kopā ar Viņu mans krusts liksies viegls. Es pati izvēlos: ciest vai pieņemt ciešanas ar pateicību. Tagad es paļaujos uz Dievu: „viss ir iespējams Jēzū Kristū, kas mani stiprina”( no Fil 4,13). Kad es pieņemu visas ciešanas ar pateicību, Kungs Dievs dara tā, lai tās viss man nāktu par labu. Svarīgi ir lūgt Dieva svētību pirms katra darba, un tikai tad darīt. Agrāk es visu vēlējos izdarīt saviem spēkiem, paļāvos tikai uz sevi, bet tagad Dievs ir pirmajā vietā manā dzīvē.
Man ļoti tuvs izteiciens – Dievmātes skola, es daudz ko iemācījos šai skolā. Un tagad es vēlos dalīties ar citiem savā pieredzē, es vēlos liecināt viņiem ar savu dzīvi. Un arī pats vārds „liecināt” man liekas ļoti svarīgs, ar savu dzīvi mums jārāda ticības paraugs citiem.

« Mīļie bērni! Pateicos jums par to, ka visus savus darbus upurējat Dievam un turpināt tā darīt arī tagad, kad Kungs jūs pārbauda ar ražai nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Jums jāsaprot, mīļie bērni, ka Dievs jūs mīl un tādēļ sūta šos pārbaudījumus. Upurējiet vienmēr visu šo nastu sagādāto smagumu Dievam, un lai jūsu sirdis nav rūpju nomāktas. Pateicos, ka jūs atsaucāties uz manu aicinājumu. 1984.gada 11.oktobrī
Lūgšanu grupā, kuru vada vizionārs Ivans, kā zināms, nav gadījuma cilvēki. Katru vakaru, plkst.21, grupas dalībnieki kāpj Parādību kalnā, bet dažreiz arī Krusta kalnā. Reizēm viņu lūgšanu tikšanās ieilgst līdz pusnaktij. Dievmāte aicina viņus lūgties dažādās dienas laikā un neatkarīgi no laika apstākļiem, vasarā un ziemā, lietū un aukstumā. Parasti dievmāte parādās vizionāriem, kuri piedalās tikšanās. Reiz kādā aukstā vējainā vakarā es pajautāju Ivanam, kādēļ dievmāte viņus aicināja Krusta kalnā tādā aukstumā. Kā var tā, kuru saucam par rūpīgu un gādīgu Māti, viņus aicināt tik vēlu un tādā nelaikā, kad labs saimnieks nedzen savu suni no mājas? Mans jautājums neapmulsināja vizionāru, bet viņš pabrīnījās, ka es uzdevu tādu jautājumu. Ivans atbildēja: „Tas, kurš mīl un rūpējas par tevi, tam ir jābūt drosmei arī kaut ko lūgt vai prasīt no tevis.
Ne lūgšanu grupa, ne vizionāri neuzdod šādus jautājumus, bet iet un dara to, ko viņiem lūdz.
Sadzirdot šo atbildi no Ivana, man neatlika nekas cits, kā novēlēt viņiem veiksmi. Taču es sapratu patiesību, kuru spējīga saprast un pieņemt tikai mīlestība: mīlēt tuvāko nenozīmē viņu lutināt un padarīt no viņa mīkstpēdiņu. Patiesā mīlestības jēga ir drīzāk audzināšanā, jo patiesa mīlestība ir prasīga. Mīlestība saliek pati sevi upurī tuvākā dēļ. Tā nepasargā viņu no upuriem un kārdinājumiem, no krusta un ciešanām, bet gatavo cilvēku dzīvei, dara viņu vairāk piemērotāku tai. Tādā veidā tā mīlestība, kuru mīl un viņa atbildes jūtas iziet cauri pārbaudījumiem, šķīstīšanai un ļauj sasniegt garīgu briedumu. Tā mīloša māte, kura ved savu bērnu uz slimnīcu uz operāciju tādēļ, lai viņš atkal kļūtu vesels, pirmā sajūt šīs sāpes. Viņa nebaidās ciešanu, jo vēl savam bērnam veselību. Kurš mīl savu dārzu, tas neatstāj to novārtā, bet saved kārtībā un attīra no nezālēm, lai nestu vairāk augļu. Tas liecina, ka kārdinājumiem un ciešanām ir jēga! (no Ebr 5: 7-9)

«Un tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai un būs viņi viena miesa» (Быт. 2:24).

Spēja mīlēt dziļi iesakņojusies katra cilvēka būtībā. Katra vīrieša un sievietes svarīgākais aicinājums ir laulība. Vīrietis un sieviete radīti viens otram. Viņi papildina viens otru ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, garīgi, un psihiski. Tikai sieviete var izpildīt to, kam viņa radīta, kas dots tikai viņai. Tieši tā arī vīrietis – tikai viņš var izpildīt to, kas ir iespējams tikai viņam. Tikai sieviete var dzemdēt bērnu – dot dzīvību jaunai radībai. Tikai sievietes ķermenis var barot bērnu. Tikai sieviete var kļūt māte. Tikai vīrietis var būt jaunas dzīvības aizsācējs. Tikai vīrietis var būt tēvs. Viena no mīlestības izteiksmēm, ko mums dāvājis Dievs ir seksuālā vienība. Tas ir dzīves vislielākais noslēpums, un tam jābūt nodrošinātam ar laulības solījumiem. Dāvinot sevi viens otram mīlestības vienībā, vīrs un sieva kā no jauna apstiprina savu laulības solījumu: Es pieņemu tevi par savu vīru (sievu)... un apsolu būt uzticīgam kā laimē tā nelaimē, slimībā un veselībā un mīlēt tevi un cienīt visās sava mūža dienās.
Viņu miesa runā mīlestības valodu: „es mīlu tevi. Es pilnībā atdodu sevi tev. Es pieņemu tevi tādu, kāds tu esi. Es vēlos no tevis bērnus”.
Mūsu miesa runā, nes noteiktu uzdevumu. Tā tika radīta , lai dotu un saņemtu mīlestību. Mīlestība, kas visu panes, .. neskauž, nav lekna. Mīlestība, kas nemeklē savu, .. nedomā ļaunu.. mīlestība, kas nepriecājas par nepatiesību, bet priecājas līdzi patiesībai. Mīlestība, kas visu panes, kas cer un uzticas. Mīlestība, kas nekad nebeidzas(no 1 kor 13,4-8). Visu pārējo nevar nosaukt par īstu mīlestību. Seksuālā vienotība ir divu siržu mīlestības izteiksme, apsolījums un uzticības zīme viens otram uz visu dzīvi. Iedomājieties, ja kāds jums teiktu – es mīlu tevi, šodien es gribu tevi pieņemt un atdot tev sevi, bet es neesmu pārliecināts, ka vēlos bērnus no tevis un dzīvot ar tevi visu dzīvi. Ko jūs sajustu – ka jūs mīl vai tikai izmanto? Vai tā būtu mīlestība?
Īsta mīlestība ir savas miesas un dvēseles atdošanā. Kad mēs skatāmies uz krustā sisto, mēs redzam Jēzu, Kurš no mīlestības uz mums atdeva Pats Sevi visā pilnībā, lai atnestu mums mūžībā jaunu dzīvi. Nebaidieties, nesteidzieties un gaidiet patieso mīlestību, kura var piepildīties laulībā tikai tad, ja attiecības starp vīru un sievu tiks būvētas uz mīlestību uz Dievu. Šī mīlestības vienotība nes dzīvību, laimi un prieku. Citādi nāk nāve – mīlestības nāve, nāve savstarpējām attiecībām un jaunajai dzīvei. Jānis Pāvils II bieži sauc kultūru, kuras laikā mēs dzīvojam, par nāves kultūru, kultūru, kad cilvēki pārtrauc cienīt dzīvības dāvanu un ne tikai savas, bet arī citu cilvēku, īpaši vājāko. Kontracepcija, mākslīgā apaugļošana, aborti, eitanāzija, izlaidīgs sekss, tas viss liecina par to, ka mums trūkst patiesas mīlestības mūsu personīgajā dzīvē un ģimenēs. Sekss ir Dieva dāvana. Bet kļūt par mīlestības kultūras avotu tas spējīgs tikai tad, ja ir vienotībā ar mīlestību.
Dievmāte saka: „lai šis laiks ir lūgšanas laiks”. Atradīsim klusu vietu, kur katru dienu stāsimies Kunga Dieva priekšā un mierināsim savas sirds vētras, kur varēsim pārdomāt un runāt ar Dievu par īstu mīlestību, par dzīvības dāvanu, par dāvanu būt sievietei, par dāvanu būt vīrietim, par laulības dāvanu. Dievs ir pacietīgs – Viņš gaida mūs un vēlās uzklausīt, jo Viņš mūs mīl, viņš vēlas mums palīdzēt atrast īstu mīlestību, prieku un laimi. Katrs ir dārgs viņa acīs. Dievs gaida mūs Izlīgšanas Sakramentā, lai mūs attīrītu no vecā cilvēka un dotu mums jaunu cerību un jaunu dzīvi.

Богородица обещала Дону Стефану Гоби: «Посвяти Моему Пречистому сердцу

страны, в которые Я тебя пошлю: Конго, Руанда, Бурунди! Потом, когда вернешься в

Италию… обещаю, что в этих странах наступит мир».

Сказать народу, это стотысячной толпе, в стране, где в течение 15 лет продолжается гражданская война, что

через некоторое время ею завладеет мир – для этого нужно огромное мужество и, конечно, сильная вера. Если что-то подобное совершится, то мы можем и не заметить этого.

Дон Стфано Гоби говорил об этом во время своего путешествия по Африке

в конце прошлого года. Он призвал посвятить страны, где идут войны,

Пречистому сердцу Марии. После того, как епископы совершили это посвящение, по заступничеству Богородицы произошло чудо – в начале этого года враждующие страны заключили мир.

(http://www.maria.sk/index.php?link=vitazstva&sublink=mier)

10. МЕЖДУНАРОДНЫЙ СЕМИНАР ДЛЯ СУПРУЖЕСКИХ ПАР

Девятый международный семинар для супружеских пар состоится в Меджугорье с 4 по 7
ноября 2009 года. Тема семинара:
«Любовь никогда не перестает…»
ПРОГРАММА:
Среда, 4 ноября 2008.
13.00 Регистрация участников
16.00 Начало семинара
17.00 Вечерняя молитвенная программа
в церкви (Молитва Розария, Св. Месса)
21.00 Поклонение Пресвятым Дарам
Четверг, 5 ноября 2008.
09.00 Утренняя молитва
09.30 Лекция, беседа
12.00 Поклонение в тишине Пресвятым Дарам
15.00 Лекция, беседа
17.00 Вечерняя молитвенная программа в церкви (Розарий, Св. Месса, Поклонение)
Пятница, 6 ноября 2008.
06.30 Молитва на горе Крижевац
10.00 Лекция, беседа
12.00 Поклонение в тишине Пресвятым Дарам
14.00 Лекция, беседа
16.00 Подготовка к исповеди
17.00 Вечерняя молитвенная программа в церкви (Розарий, Св. Месса, Поклонение
Кресту)
Суббота, 7 ноября 2008.
07.00 Молитва на Горе Явлений
09.30 Утренняя молитва
10. 00 Лекция, беседа
12. 00 Заключительная Св. Месса
Координатор семинара о. Миленко Штеко
Рекомендуем взять с собой:
1.Наушники и маленький FM-приемник.
2. Библию Семинар будет проводиться в Новом зале за церковью.
Семинар стоит 40 Е с пары. Вы можете зарегистрироваться по e-mail:
seminar.marija@medjugorje.hr, или факсом на номер: 00387 36 651 999 (для Marijа
Голос Меджугорья 12
Dugandzic). Число участников ограничено в связи с небольшой площадью помещения,
поэтому просим вас зарегистрироваться пораньше и постарайтесь сделать это не позднее
конца сентября. Мы просим также все супружеские пары – участников семинара –
самостоятельно найти себе место проживания в Меджугорье.
Лектор семинара – о. Анте Вучкович, (O.F.M.). Родился в 1958 году в г. Синий, был
старшим ребенком в многодетной семье. Принадлежит францисканской провинции
Святого Спасителя с центром в Сплите. Окончил школу, а затем гимназию в Синий и
теологический факультет в Макарске и Загребе. В 1983 году рукоположен в священники.
Служил викарием в Меткович и Мюнхене, изучал философию в Мюнхене и Риме, где
получил докторскую степень по творчеству Мартина Хайдеггера. Преподавал философию
в Риме, в Папском колледже св. Антония и в Макарске во францисканской школе
богословия. Является профессором католического теологического факультета в
университете города Сплит и профессором философского отделения в том же
университете, ведущим духовных упражнений, семинаров и реколлекций, а также
духовным и научным руководителем. Опубликовал несколько книг. Печатается в ряде
научных и популярных периодических изданий.
КООРДИНАТОРЫ для семинара
Латвия: Marite Jekabsone
(e-mail: bernadet@one.lv; tel: 0037129496878)
Литва: Danute Totoraytite (e-mail: mirija3@gmail.com; i.kondratiene@vdtat.lt
tel: 00370 611194971 ; 0037052343 330)
Россия: Aleksandrova Elena
(email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344, 0074991529948)
Украина: o. Petro Kobal (tel: 00380 972 485 320);
Maria Nebozhenko (tel: 00380933051380)
Термины духовных упражнений
на тему «ПОСТ, МОЛИТВА, ТИШИНА»:
Для паломников из Латвии:
C 25.-30.11.2009.
Aldis Camans (e-mail: aldej@inbox.lv ; tel: 00371 26544985)
Для паломников из Литвы:
C 30.8.-4.9.2009.
Danute Totoraytite (e-mail: mirija3@gmail.com; i.kondratiene@vdtat.lt
tel: 00370 611194971 ; 0037052343 330)
Духовные упражнения будут переводиться на русский язык.

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

Россия	Oльга Князева	tel.fax 007 3472771617 (для Ольги) tel.mob: 07 917 464 3735	olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru
Украина	Дуда Мирослав	tel: 00380 50 5026414	posmishka@mail.uz.ua
Литва	Дануте Тотораитите	tel: 00370 52 343 330	i.kondratiene@vdtat.lt Mirija@one.lt
Латвия	Зинаида Лапса	tel.mob: 00371 8318855,	zinaida@inbox.lv
Молдавия	Владимир Надкреницини		nadkrenicinii@mail.ru
Словакия	Марта Ухалова	tel:00421 905412040	marta@maria.sk
Междугорье	Терезя Гажиова	tel.fax: 0038736650004	terezia.gaziova@tel.net.ba

	Dievmātes vēstījums 2009.gada 25.jūnijā. Mīļie bērni. Šis laiks lai jums ir lūgšanas laiks. Pateicos, ka atsaucaties uz manu aicinājumu.

	Dievmātes vēstījums Ivanam 2009.gada 10.jūlijā plkst.22.00 Krusta kalnā "Mīļie bērni, arī šodien, šajā žēlastības laikā Es aicinu jūs: atveriet savas sirdis, atveriet tās Svētajam Garam. Mīļie bērni, īpaši šodien es aicinu jūs uz lūgšanu par piedošanas dāvanu. Piedodiet, mīļie bērni, un mīliet. Ziniet, mīļie bērni, ka jūsu Māte lūdzas par jums un aizbildina pie Sava Dēla. Pateicos, mīļie bērni, ka pieņemiet mani arī šodien, ka pieņemiet manus vēstījumus un dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem."