Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu « Atgriežaties un pateicaties Dievam par manas jūsu vidū klātbūtnes dāvanu. »       Jāņa Evaņģēlijā mēs redzam Jaunavu Mariju tikai divas reizes: pašā sākumā ar Jēzu un Viņa mācekļiem Galilejas Kānas kāzās, un beigās – stāvošu zem sava Dēla krusta, bet nu jau ar vienu mācekli, Jāni. Tieši Jāņa Evaņģēlijā Viņa saka vienu īsu frāzi, bet tieši šī frāze ir vienīgā, tā skan kā novēlējums visiem Viņas bērniem. Dievmāte saka ļoti vienkāršu un vienlaicīgi ietilpīgu teikumu: „Dariet visu, ko Mans Dēls jums sacīs.” Ar to Viņa it kā saka: „visi vārdi, ko jums teiks Jēzus, ir labākie norādījumi, un Es tikai jums atgādināšu par tiem.” Nu jau 28 gadus Medjugorjē nāk Dieva Māte. Viņa dod saviem bērniem svarīgus norādījumus, kā to vienmēr dara mīloša Māte. Dievmāte pastāvīgi atgriežas pie Sava novēlējuma tur Galilejas Kānā, tikai katru reizi Viņa uzsver jaunu patiesību, jaunu situāciju, kura mums var kļūt ļoti svarīga, pat glābjoša īstajā brīdī. Mīloša māmiņa vienmēr seko, kādi laika apstākļi šobrīd, lai atbilstoši saģērbtu savus bērnus uz bērnudārzu vai skolu un arī tad, kad tie jau ir pieauguši, atgādina, lai viņi parūpētos par savu veselību un pastāvīgi, cienot bērnu brīvību, dod svarīgus norādījumus. Pieaugušiem Viņa tikai atgādina par tām patiesībām, kuras tiem iemācīja bērnībā... Kā lai mēs šodien pateicamies Viņai par atgādinājumu, ka mums jābūt pateicīgiem Dievam par Viņas klātbūtni mūsu vidū, par to, ka 28 gadu garumā Viņas Dēls atļauj šo Viņas klātbūtni. Laikam arī bērniem laiks padomāt par to, lai pateiktos Mātei, kura nenogurstoši atgādina mums vienu un to pašu patiesību ar dažādiem vārdiem: „Dariet to, ko jums sacīs Mans Dēls”. Dievmāte pastāvīgi pievērš uzmanību mūsu sirdīm, atgādinot, lai tajās būtu vieta Dievam, lai par mūsu galvenajām rūpēm būtu Viņa klātbūtne mūsu dzīvē. Atļausim Lai Viņš būtu mūsu sirdī, ik dienas dzīvojot saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem un ar sirsnīgu saskarsmi ar Dievu ar Jaunavas Marijas palīdzību, lūdzoties sv. Rožukroni, dzīvojot saskaņā ar Dieva Vārdu, piedaloties Jēzus upurī – Euharistijā, attīrot mūsu sirdis sv. Grēksūdzes Sakramentā un ar gavēni, kļūstot aizvien tuvākiem Jēzum, Kurš pastāvīgi māca upurgatavību un mīlestību, sakot: „nav lielākas mīlestības, kā atdot savu dzīvību par draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja pildāt visu, ko jums novēlu.” Lūgsimies: Kungs Dievs! Mēs pateicamies tev par Jaunavu Mariju, mūsu mīlošo un mīļoto Māti! Par 28 Viņas atgādinājumu par Tavām patiesībām gadiem, pateicoties kuriem atgriešanās pie Tevis, Kungs Dievs, kļūst pavisam reāla. Pateicamies arī par Tavu uzticību mums, ka mēs varam būt noderīgi Tev, Kungs Dievs, lai liecinātu par Tavu neizmērojamo mīlestību uz katru cilvēku. Pateicamies Tev arī par vizionāriem: Vicku, Ivanku, Ivanu, Mariju, Jakovu un Mirjanu. Pateicamies par katru sirdi, kura atbildēja uz Tavu aicinājumu, kas tika pateikts no Dievmātes lūpām Medjugorje t. Henriks Javorskis

Mūsu nākošā tikšanās būs 04.7.2009, pirmajā jūlija sestdienā Šai mēnesī lūgsimies par Baznīcu, lai tā ar prieku liecinātu par Dieva mīlestību

25.11.2004.

    Mīļie bērni! Šai laikā Es aicinu visus jūs lūgties manos nodomos. Tādēļ, bērniņi, lūdzieties par tiem, kuri vēl nepazīst Dieva Mīlestību un nemeklē Dievu Pestītāju. Bērniņi, esiet Manas viņiem pretī izstieptās rokas un ar savu piemēru tuviniet viņus Manai Sirdij un Mana Dēla Jēzus Sirdij. Dievs jums atlīdzinās ar žēlastībām un visaptverošu svētību. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

20.11.1986.

    Mīļie bērni, arī šodien jūs aicinu, lai jūs ar īpašu mīlestību dzīvotu līdzi un sekotu visiem vēstījumiem, kurus jums dodu. Mīļie bērni, Dievs negrib, ka jūs būtu neizlēmīgi un remdeni, bet gan, lai jūs būtu pilnīgi atdevušies Viņam. Atcerieties, ka es jūs mīlu, un ka degu savā mīlestībā uz jums. Tādēļ, mīļie bērni, arī jūs pieņemiet lēmumu mīlēt, lai arī jūs degtu un no dienas dienā aizvien vairāk iepazītu Dieva mīlestību. Mīļie bērni, pieņemiet vēlreiz sirdī lēmumu mīlēt, lai mīlestība valdītu jūsos visos, tikai ne cilvēciskā mīlestība, bet gan vienīgi Dieva mīlestība. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

25.10.1995.

   Mīļie bērni! Šodien aicinu, lai jūs ielūkotos dabā, tādēļ, ka tur jūs sastapsiet Dievu, visa Radītāju. Mīļie bērni, es aicinu, lai jūsu sirdī ir pateicība Dievam par visu, ko Viņš jums dod. Tā pateicoties, jūs iepazīsiet Visaugsto Dievu un visu no Dieva jums doto labumu. Mīļie bērni, Dievs ir liels un liela ir Viņa mīlestība uz katru radību. Tādēļ lūdzieties, lai jūs kļūtu spējīgi saprast Dieva mīlestību un labestību. Arī es, jūsu Debesu Māte, esmu šobrīd kopā ar jums kā Dieva labestības un mīlestības dāvana. Es pateicos, ka jūs uzklausat savas Debesu Mātes aicinājumus.

25.02.2000.

    Mīļie bērni! Pamostieties no neticības un grēka miega, jo šis vēl ir žēlastības laiks, kuru Dievs jums dāvā. Izmantojiet šo laiku, ilgojoties no Dieva saņemt dziedināšanas žēlastību savai sirdij, lai jūs spētu ar sirdi raudzīties uz Dievu un cilvēku. Lūdzieties īpaši par tiem, kuri vēl nepazīst Dieva mīlestību un sniedziet liecību ar savu dzīvi, lai arī viņi varētu iepazīt Dievu un Viņa neizmērojamo mīlestību. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu.

Dievmāte, priesteru Karaliene! Lūdz par mums!

Kādēļ es esmu katolis? Vai Dievs tiešām eksistē? Kur manas dzīves jēga?

Par šiem un līdzīgiem jautājumiem es domāju savā jaunībā. Kad man bija 15 gadi, Lielā Gavēņa sākumā es saņēmu grāmatu ar Jāņa Evaņģēliju, kas patiešām izmainīja manas dzīves virzību. Es devu sev vārdu, ka Gavēņa laikā izlasīšu visu Evanģēliju. Tai laikā tas priekš manis bija liels upuris. Grāmatas beigās bija lūgšana par savas dzīves veltīšanu Jēzum. Pēc sarunas ar kādu manu draugu es nolēmu veltīt savu dzīvi Dievam. Es lūdzos: „Jēzu, es vēlos lai tu kļūsti par manas dzīves Valdnieku.” No tā laika es pūlējos dzīvot kā patiess kristietis – lasīt Svētos Rakstus, piedalīties Svētajā Misē, būt labs cilvēks. Es mīlēju Dievu, bet nepratu Viņam atdot savu sirdi pilnībā. Kaut arī es nolēmu būt kristietis, tomēr manā dzīvē pastāvīgi bija lietas, kurās es neielaidu Dievu. Reizēm lūgšanā es teicu: „Kungs, es vēlos būt par misionāru, es varu nodzīvot visu dzīvi trūkumā un nabadzībā, bet, lūdzu, neprasi no manis, lai es kļūtu par priesteri.”(Laikam Dievam ir humora izjūta).

Reiz manā dzīvē iestājās krīze, kam pateicoties es apzinājos, ka dzīvoju tikai sev. Nomākts par negaidīto šķiršanos ar meiteni, pilns tumsas un izmisuma, es pat domāju par pašnāvību. Es nebiju spējīgs domāt par kaut ko citu, tad arī es nolēmu visu savu dzīvi veltīt Dievam. Es teicu: ”Dievs, es atdodu Tev savu dzīvi. Tu vari ar to izdarīt visu, ko vēlies. Atbrīvo mani no sāpēm, kuras es pašlaik ciešu un ļauj man nomirt. Bet es lūdzu Tevi, ļauj man nomirt. Pēc dažām minūtēm pēc šīs lūgšanas es iemigu. Kad otrā dienā es pamodos, es sajutu ko brīnišķīgu. Dievs dziedināja manu salauzto sirdi un piepildīja to ar brīnumainu, pārdabisku mieru. Es piedzīvoju dziļu piepildīšanos ar Svēto Garu un īpašu Dieva klātbūtni. Es sajutu sevi pilnīgi atjaunotu un dziedinātu. Man tas bija brīnums. Šī atjaunošanās ienesa manā dzīvē vēlēšanos dzīvot pilnībā Dievam. Radās vēlēšanās draudzēties un tikties ar kristiešiem, klausīties kristīgu mūziku, apmeklēt lūgšanu grupas un ar visu savu dzīvi kalpot Dievam. Es sāku nopietni uztvert to, kam ticēju. Pateicoties grāmatai par Fatimu, es sāku ticēt Katoļu Baznīcas pamatpatiesībām, kuras attiecas uz Dievmāti, Romas Pāvestu, šķīstītavu, svēto Grēksūdzi.

Reiz kāda mana paziņa aizdeva man grāmatu par Medjugorji, kas mani tā ieinteresēja, ka es izlasīju vēl daudzas grāmatas par Medjugorji. Savā sirdī es jutu, ka tas, kas rakstīts šinīs grāmatās, ir patiesība. Tas noveda mani pie tā, ka es sāku vairāk lūgties Rožukroni, bieži piedalīties svētajā Misē, apmeklēt konferences par Medjugorji. Pateicoties manam garīgajam tēvam, es pakāpeniski sāku atklāt savā sirdī priesterības paaicinājuma iespēju. Bet tai laikā es biju pilnīgi apmierināts ar savu dzīvi. Pabeidzis mācības universitātē, es strādāju par viceprezidentu ģimenes biznesa firmā. Tādā veidā es pieradu pie labklājības un nodrošinātības. Bez tam es sapņoju apprecēties un dzīvot mierīgu dzīvi savu sapņu namā. Atklājums par to, ka Dievs aicina mani uz priesterību, mani pilnīgi satrieca (praktiski gandrīz aizveda pie tā, ka gandrīz apstājās sirds.

Es atrados apmulsumā un dubultās dzīves izjūtā. Es sajutos kā pacients, kurš cieš no neārstējamas slimības, un tā es sāku mēģināt vienoties ar Dievu: „Dievs, ja Tu vēlies, es kļūšu par diakonu, es pasniegšu teoloģiju. Vairāk dot es tev nevaru.” Es pastāvīgi pārdomāju par to, cik Kungs Dievs visu laiku bija labvēlīgs pret mani, cik tas ir liels gods - sajust aicinājumu būt pie Dieva Altāra, un cik dvēseles var pazaudēt, ja es atteikšos no Dieva gribas. Šie prātojumi vēl vairāk pastiprināja manas sāpes un neizlēmību. Tādēļ es nolēmu aizbraukt svētceļojumā uz Medjugorji uz 11 dienām. Es vēlējos tur lūgties un gavēt un tur atrisināt jautājumu par manu nākamo dzīves ceļu. Atceros, kā reiz kāds teica: „kad tu sāksi ar Dievu runāt nopietni, Viņš arī būs nopietns ar tevi.”.

Pēc vairākām stundām autobusā mēs beidzot nokļuvām Medjugorjē. Es uzreiz devos uz svētā Jēkaba baznīcu. Es piegāju tieši pie krustā Sistā, nometos ceļos un lūdzos: „Kungs, visu šo svētceļojumu es upurēju Tev, lai varētu izlemt, kas tālāk notiks manā dzīvē. Es zinu, ka Tu gribi, lai es būtu priesteris, bet es negribu Tevi pievilt.” Pēc tā, kad es atdevu Dievam šo lūgšanu, es sadzirdēju savā sirdī brīnišķīgu balsi, liekas, sievietes, kas teica: „Dievs daudz vairāk priecāsies par to, ja tu kļūsi par diakonu un pildīsi viņa aicinājumu ar prieku, nekā tu būsi priesteris un pildīsi savu pienākumu negribīgi.” Šie brīnišķie vārdi mani piepildīja ar mieru. Šai mirklī es izlēmu. Es uzzināju, ka man visu jādara ar mīlestību un pateicību. Un tā es ar šo mīlestību, kura pārpildīja manu sirdi, atbildēju: „Kungs, ja Tu mīli mani tā, tad esmu pat gatavs iet uz kompromisu tikai manas laimes dēļ, tad es vēlos būt par priesteri.” Es atbildēju sev uz manu jautājumu jau pirmajās 15 minūtēs Medjugorjē. No tā laika ir pagājuši jau 20 gadi. 13 no tiem es biju franciskānis un vairāk kā 6 gadus esmu priesteris. Es nekad nenožēlošu par savu izvēli un nekad neaizmirsīšu to, kā tas notika. Es palikšu vienmēr pateicīgs par to, ka Dievmāte tai dienā man atklāja Dieva mieru un Viņa gribas pazīšanu. Priesteru Karaliene, lūdz par mums!

Tēvs Bradli Lepažs 

 ASV –Austrija(p.Gaminga)

Aicinājums

Kāds ir mans aicinājums? Kā uzzināt, pa kādu ceļu iet ... laulības vai konsekrētas dzīves? Kur un kā es varu apzināt sevi pilnībā, mīlestībā un laimē? Jānis Pāvils II bieži savās grāmatās un sprediķos runāja par aicinājumiem. Viņš bieži iedrošināja jauniešus, lai viņi nebaidītos pieņemt lēmumu: „Jūs atrodaties lielā jūsu dzīves krustojumā un jums ir jāizlemj...” Aicinājums – tas ir ceļš, pa kuru Dievs vada katru cilvēku uz Viņa dzīves aicinājumu un uzdevumu. „pie Jēzus ir speciāls dzīves uzdevums katram no mums. Katrs no mums ir izvēlēts, Jēzus aicināts un nosaukts vārdā. Starp jums nav neviena bez Dieva aicinājuma.” Arī laulības dzīves centrā ir sevis atdošana otram, - gan Dievam veltīta dzīve gan laulība ir aicinājums.

Mēs esam aicināti dot mūsu dzīvei konkrētu nozīmi, atrast savu ceļu pie Dieva. No tā, kāds ir mans aicinājums, ir atkarīgs, kādā virzienā jāattīstās manai personībai, ieskatoties tajā, ko es nesu sevī, ko es varu dot citiem, un ko citi cilvēki un Dievs nozīmē priekš manis?

Katra aicinājuma centrā jābūt mīlestībai, tādēļ, ka tikai caur mīlestību cilvēks ir savienots ar Dievu, Kurš ir Mīlestība, un tajā katra cilvēka dzīve atrod piepildījumu. Būt aicinātam- tas nozīmē tiekties pie mīlestības, būt mīlestībā tādēļ, lai cilvēks varētu piesaistīties konkrētam dzīvesveidam. (Josifs Bolins).

Tādēļ, lai mēs varētu aptvert plānu, ko Dievs ir sagatavojis mūsu dzīvei, mums jāiemācās savienot sevi pašu ar Dieva lietām un atbildēt uz Viņa mīlestību. Jēzus dod katram no mums individuālu aicinājumu sekot Viņam. Šo mistisko iekšējo Jēzus balsi mēs vislabāk varam sadzirdēt lūgšanā, klusumā: „ ja sauciens ienāks tavā sirdī, neapslāpē to! Ļauj tam pāraugt aicinājumā! Atbildi uz to lūgšanā un atbilstoši Dieva baušļiem. Tā ka „pļauja ir liela”, ir liela nepieciešamība, lai daudziem pieskartos Jēzus aicinājums „seko man!”. „Tava atbilde – tas ir pienākums, draudzība, mīlestība, kas izpaužas sevis atdošanā, dāvināšanā Dievam” saka Pāvests.

 Abi aicinājumi – šķīstība un laulība – tiek iepazīti lūgšanā. Lēmumam būt laulībā ir jābūt izdarītam ar pilnu atbildības sajūtu par laulības nozīmi un mērķi, kā paraugu ņemot Jēzus Kristus savstarpējās attiecības ar Baznīcu. Tāpat arī celibāta izvēlei, kā saka Jānis Pāvils II, jābūt labi apdomātai un dziļi izlūgtai izvēlei. Neeksistē universālas receptes, kā iepazīt savu aicinājumu. „Katrs aicinājums ir individuāls, tas vienmēr ir jauns un vienmēr citāds, ... vienmēr brīnišķīgs un apbrīnojams, tādēļ ka Dievs pats ir vienmēr brīnumains visās savās izpausmēs.” Taču Pāvests savos darbos ne vienreiz vien iezīmē pamatshēmu: „Nevilcinies atbildēt uz Dieva aicinājumu! Šodienas lasījumā no Iziešanas Grāmatas mēs varam mācīties to, kā Dievs darbojas katrā aicinājumā (Iz 3: 1-6,9-12). Pirmām kārtām Viņš provocē Viņa klātbūtnes jaunu apzināšanos – degošo krūmu. Ja mēs esam atvērti, Viņš sauc mūs vārdā. Kad mūsu atbilde kļūst vairāk personiska un mēs kā Mozus sakām: „Te es esmu.”, tad Viņš vairāk atklās pats sevi un Viņa žēlsirdīgo mīlestību uz Viņa ļaudīm, kuriem tā ir nepieciešama un kuri ilgojas pēc tās. Pakāpeniski Viņš ved mūs pie praktiskā ceļa apziņas, ejot pa kuru, mēs varam Viņam kalpot: „Es sūtu tevi.” Un parasti tad atnāk bailes un sastingums, lai satriektu mūs un sarežģīt mūsu lēmumu. Un tad mums nepieciešams Kunga atbalsts: „Es esmu ar tevi.” (Iz 3: 12). Katrs aicinājums ir šo vārdu: „Es esmu ar tevi” patiesīguma dziļa personīga pieredze.”

            Tāpat ir ļoti svarīgi pateikt arī to, ka Dieva aicinājums nekad neapdraud cilvēka personīgo brīvību. Jēzus nekad nepiespiež cilvēku sekot viņam. Viņš tikai piedāvā tam kādu dzīves ceļu, kurā tas var sasniegt pilnību, pilnību un patiesu laimi. Kādā mērā cilvēks pieaugs mīlestībā un svētumā, atkarīgs no viņa personīgās „sadarbošanās” ar Dieva žēlsirdību. Aicinājums – tā ir Dieva dāvana un cilvēks saskaņā ar savu brīvo gribu var atklāt tā skaistumu un vērtību.

 (Karol Wojtyła, Love and responsibility; Pope John Paul II: Homily of June 1, 1982; Cf. Redemptor Hominis, n.21 ; Homily

February 10, 1986; to the Youth of the World; March 31, 1985; Homily of September 7, 1986; Cf. Redemtor Hominis, Homily,

January 13, 1995)

Jana Prudka

Slavko Barbaričs OFM:

«MĪLESTĪBAS SKOLĀ»

Mīlestības izvēlētie un mīlestībai zināmie

„ Mīļie bērni! Esmu izvēlējusies šo draudzi nevis gadījuma dēļ, bet īpašā veidā, un tādēļ ilgojos jūs vadīt. Savā mīlestībā es jūs sargāju un ilgojos, lai jūs visi piederētu man. Pateicos jums, ka šovakar esat atbildējuši uz manu aicinājumu. Es vēlētos, lai jūs būtu aizvien lielākā skaitā kopā ar mani un manu Dēlu. Katru ceturtdienu es došu jums īpašu vēstījumu.” 1984.gada 01.martā
Mīlēt – tas nozīmē būt atvērtam uz katru cilvēku, visiem cilvēkiem, visām radībām, Dievam. Jo vairāk mēs mīlam, jo atvērtāki mēs kļūstam, un jo vairāk cilvēki mums ir apkārt. Nosacījumi, robežas, piederība citai valstij, citām aprindām, tās visas ir aprobežotas, atkarīgas mīlestības zīmes. Dievišķā mīlestība nepazīst nevienu no šīm robežām. Tā aptver visus cilvēkus un visu radību, tādēļ ka viss ir radīts aiz mīlestības. Ja mēs to atceramies, tad priekš mums kļūst acīmredzami, ka katrs no mums ir Dieva mīlestības izvēlēts. Dievs ir pieņēmis bezierunu lēmumu mūsu labā. Mīlestība nevēlās zaudēt nevienu, Tā cenšas aizsargāt un glābt visus. Dievišķā mīlestība pretojas iznīcībai, pazušanai un tādēļ rūpīgi aizsargā savus iemīļotos. Dievs ir Valdnieks, Kungs, jo visu aizsargā ar mīlestību. Iznīcība –lai ar ko tas notiktu, Viņu satrauc. Viņš cieš, kad iet bojā jebkurš no mums. Dievmāte pati izvēlas draudzi un ar mīlestību apsargā to. Tai pašā laikā Viņa vēlreiz apstiprina, ka katrs Viņas draudzes loceklis ir izvēlēts. Draudzes kopiena jau pati par sevi ir baznīca un tai pašā laikā – daļa no Vispasaules Baznīcas. Taču citām draudzēm nav jābūt greizsirdīgām, bet priecīgi jāpievienojas tai. Draudzes kopienas izvēle tikai apstiprina un paskaidro jebkuras draudzes locekļiem to patiesību, ka viņi nav aizmirsti. Jaunava Marija mūs vēlās aizsargāt un atgriezt savus bērnus. Viņa vēlās redzēt katru no mums atgriezušos pie Dieva, Viņa vēlās lai neviens nеnomaldītos no ceļa, lai neviens nebūtu zaudēts Dievam. Mīlestība ilgojas pēc garīgas vienotības. Tādēļ Jaunavas Marijas vēlēšanās ir tajā, lai mūsu būtu ļoti daudz. Prieks, ar kuru mums pievienojas citas draudzes, ir atbilde uz Marijas mīlestību. Tas, kurš zina, ka viņu mīl, vēlās kļūt līdzīgs tam, kurš mīl; cenšas darīt visu iespējamo, lai uz mīlestību atbildētu ar mīlestību. Daudzie svētceļnieki uzskata šo draudzi par savu un atgriežas šurp, lai ar prieku pievienotos tai. Mēs apzināmies to kā zīmi, ka Dievs mīl, pasargā un savāc savējos (no Ef 1:3-6) bērnus caur Jaunavu Mariju.

Информация:

• Возьмите с собой маленький FM - приемник с наушниками, Библию, зонтик.

• Участникам молодежной молитвенной встречи просьба не строить иных планов в течение этой

недели.

• Вечерняя молитвенная программа для всех начинается в 18-00 молитвой розарий. Начало св. мессы

- 19-00.

• В течение молодежной встречи не будет проводиться утренних месс, за исключением воскресенья.

Все паломники будут собираться вместе на вечернюю мессу.

• Будет обеспечен синхронный перевод.

До свидания в Меджугорье 1.-06. августа 2009 ☺

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

*** Garīgie vingrinājumi par tēmu «Gavēnis, lūgšana, klusums»:

Для паломников из Украины:

С 15.-20.3.2009.

otac Petro Kobal tel: 00380 972 485 320

Для паломников из России:

С 3.-8.5.2009.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

0070951529948)

Для паломников из Латвии:

C 25.-30.11.2009.

Aldis Camans (e-mail: aldej@inbox.lv ; tel: 00371 26544985)

Для паломников из Литвы:

C 30.8.-4.9.2009.

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

0037052343 330)

Garīgie vingrinājumi tiek tulkoti krievu val.

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Цена: 1,5 Eur

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

 (šo grāmatu var iegādāties Sāpju Dievmātes baznīcas grāmatu galdā)

14-ais Starptautiskais seminārs priesteriem

notiks no  2009. gada 29.jūnija līdz 4.jūlijam Medjugorjē.

Semināra tēma: «Jūs esat Mani draugi…» (J 15, 14)

Programma:

29.06. 2009.g. - Pirmdiena

13.00 - 18.00 – Dalībnieku reģistrācija Jaunajā zālē aiz baznīcas.

18.00 – Semināra sākums

(Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu, Rožukroņa Augstās godības noslēpumi).

30.06. - otrdiena

08.30 – rīta lūgšana (latīniski) un Vissvētākā Sakramenta adorācija

09.00 – lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 – lekcija, lūgšana

18.00 – vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

1.07. - trešdiena

08.30 - rīta lūgšana (latīniski) un Vissvētākā Sakramenta adorācija

09.00 - lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

22.00 - Vissvētākā Sakramenta adorācija

2.07. - ceturtdiena

06.00 – Rožukronis Podbrdo kalnā

09.30 - lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Vissvētākā Sakramenta adorācija)

3.07. - piektdiena

06.00 – Krusta ceļa lūgšana Križevac kalnā, grēksūdze

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Krusta adorācija).

4.07. - sestdiena

08.30 – lūgšana pie priest.franciskāņu t.Slavko Barbariča

09.00 – Pieredzes apmaiņa, priekšlikumi, liecības.

Programmas nobeigums 12.00 – Svētā Mise

Semināra koordinators - о. Мilenko Šteko

Semināra lektors – t. Аnte Vučkovičs, (O.F.M.). Dzimis 1958 gadā Horvātijā, pilsētā Sinj, vij vecākais bērns daudzbērnu ģimenē. Pieder Svētā Pestītāja franciskāņu provincijas ar centru Splitā. Pabeidza skolu, ģimnāziju Sinjā un teoloģijas fakultāti Makarskā un Zagrebā. 1983. gadā iesvētīts par priesteri.  Kalpoja kā vikārs Metkovičos un Minhenē, mācījās filozofiju Minhenē un Romā, ieguva doktora grādu par Martina Haideggera radošo darbību. Pasniedza filozofiju Romā, Pāvesta sv.Antonija koledžā un Makarskā franciskāņu teoloģijas skolā. Strādā Splitas universitātes katoļu teoloģiskajā fakultātē, profesors, un filozofijas nodaļā tai pašā universitātē, vada garīgos vingrinājumus, seminārus, rekolekcijas garīgiem un zinātniskiem vadītājiem. Publicējis vairākas grāmatas. Publicē savus rakstus daudzos zinātniskos un populāros periodiskos izdevumos.  

Jūs varat reģistrēties tieši Medjugorjē e-mail:seminar.marija@medjugorje.hr

Vai pa faksu: +387-36-651-999 (Marijai Dugandzic).

Medjugorjes draudze piedāvā bezmaksas apmešanos visiem priesteriem, kuri ieradīsies uz semināru, kā tas bija iepriekšējos gados.  Mēs lūdzam visus priesterus, kuriem iespēja pašiem organizēt dzīvošanu Medjugorjē, pieteikumā uzrādīt savu vārdu un telefona nr.tām ģimenēm, pie kurām viņi apmetīsies. Mēs organizējam apmešanos visiem priesteriem, kam nav tiešu kontaktu un iespējas patstāvīgi organizēt apmešanās vietu.

(Lūdzu, norādiet, pieteikumā, vai jums va\jadzīga šāda palīdzība). Samaksas vietā mēs lūdzam noturēt 5 Sv.Mises mūsu(draudzes) nodomos.

Nepieciešams paņemt līdzi : celebretu, ko izdevis jūsu prāvests, albu, stolu, Svētos Rakstus.

Daudzi priesteri, kuriem nav tieša pieeja Internet, var nesaņemt šo informāciju par semināru priesteriem, tādēļ lūdzam visus svētceļojumu organizētājus, lūgšanu grupas u.c. izplatīt šo informāciju visā iespējamā ceidā, lai pēc iespējas vairāk priesteru varētu piedalīties šai seminārā. Mēs arī lūdzam materiāli palīdzēt priesteriem, kuri nevar piedalīties materiālu  grūtību dēļ. Jau iepriekš iezakām pateicību un lūdzamies, lai Kungs Dievs un Vissvētākā Jaunava Marija svētī jūs un jūsu darbu.

КООРДИНАТОРЫ