Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Dārgie Miera Karalienes draugi! Cik tas ir brīnišķīgi, ka Lielā Gavēņa laiks sakrīt ar pavasara mošanos dabā. Ziemā aizmigusī daba tagad mostas siltajos saules staros. Snaudošie koki sāk savu ikdienas darbu. Zeme, druvas, zāle – visa daba mostas! Un vienlaicīgi ar to skan Baznīcas aicinājums: „Celies, gulošais, un augšāmcelies no mirušiem, un Kristus tevi augšāmcels.” Un protams, šais jaunās dzīves priecīgajās gaidās, jauna sākuma gaidās mūsu Debesu Māte nevar klusēt. Un tādēļ Viņa mums saka: „Pamodiniet savas dvēseles ar lūgšanu, lai jūs būtu gatavi pieņemt Augšāmceltā Jēzus gaismu.” Kāpjot Križevac kalnā, man patīk apstāties pie pēdējās stacijas, kurā attēlota mūsu Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās. Tas, kurš ir bijis Medjugorjē, zina, ka kāpjot Križevac kalnā, mēs lūdzamies pie Jēzus Krusta ceļa stacijām, kuras, pateicoties mākslinieka Karmello Pudzollo izteiksmīgajiem bareljefiem, ir kļuvušas par īstu Dievmātes skolu. Kāpšana Križevac kalnā ir kā tikšanās ar Jēzu, kurš cieš, mīl, dziedina, piedod... Kalna virsotnē, pēc 14.stacijas – Jēzus krustā sistā nāves, atrodas Jēzus Augšāmcelšanās bareljefs: Jēzus ir uzvarējis nāvi. Dažreiz Dievmāte ir lūgusi lūgšanas grupu jaunatni lūgties Križevac Krusta pakājē Rožukroņa Augstās Godības daļu. Tā arī ir īsta audzināšana, jo Jaunava Marija mūs aicina ciest kopā ar Jēzu. 27.3.1986. vēstījumā Dievmāte mums saka: «Es vēlos pateikties jums par visiem upuriem un aicinu jūs uz vēl lielāku upuri – mīlestības upuri». Reizēm krusts mums liekas neizmērojami smags, mums nākas daudz ciest. Lūdzoties zem krusta Augstās Godības noslēpumus, mēs atveramies mūžīgai dzīvei. Mēs sākam redzēt tālāk, mēs redzam to, kas seko pēc krusta, ciešanām un nāves – Jēzus uzvaru! Un tas dod mums spēku pārvarēt mūsu ikdienas ciešanas un pārbaudījumus. Lūdzoties zem krusta Augstās Godības noslēpumus, mēs iedziļināmies pestīšanas noslēpumā. Ja Jēzus nebūtu cēlies no mirušiem, tas viss būtu bijis veltīgi! Un visas mūsu ciešanas un moku ceļi būtu bezjēdzīgi, ja mēs tās neizdzīvojam kopā ar Jēzu. Ciešanas ir dāvana, un ja mēs to pārdomājam un pieņemam ar mīlestību, kā Jēzus. Tas ir noslēpums, kurš skar tikai Viņu un mūs. Uz jautājumu, par ko un kā vajag lūgties, lai vēl dziļāk iemīlētu Jēzu, vizionāre Jeļena Vasilj atbild: „Man patīk lūgties, pārdomājot Jēzus ciešanas, Viņa Krusta ceļu”. Tādā veidā Krusta ceļš ir ceļš uz Jēzus sirdi. Apcerot to, mēs mācāmies mīlēt, piedot, nest upurus, lai visa pasaule taptu pestīta. Mēs kļūstam par cilvēkiem, kuri nes cerību uz augšāmcelšanos. Mēs nesam Jēzus gaismu visiem apkārtējiem. Un vai piedošana, lēmums mīlēt un visu pieņemt mīlestībā uz Dievu un tuvāko arī nav augšāmcelšanās sākums? Jā, mēs zinām, ka reizēm tas ir smagi, bet mums ir Māte Marija. Viņa arī šodien mums saka: Es esmu ar jums, es aizbildinu par jums pie Dieva par jūsu patiesu atgriešanos. Un tas nozīmē dzīvot nepārtrauktā vienotībā ar Jēzu. Lai Augšāmcelšanās svētki mūs piepilda ar karstu vēlēšanos iemīlēt Jēzu, kurš cietis un augšāmcēlies. Māte Marija, Tu, kas nes Augšāmceltā Jēzus gaismu, palīdzi mums dzīvot nemitīgās Jēzus uzvaras mūsu sirdīs gaidās. Mēs vēlamies sekot Tev, Jēzu!   Ar mīlestību un lūgšanām, jūsu Terēze

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs   Dievmātes vēstījumam 2009. gada 25. martā Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu Uzmodiniet savas dvēseles ar lūgšanu   Līdzīgi tam, kā Jēzus savās līdzībās izmantoja dabas tēlus, tā arī Jaunava Marija, runā par atnākošo pavasari, lai aicinātu mūs garīgai atmodai. 1993.gada aprīļa vēstījumā Dievmāte arī sauca mūs ielūkoties dabā, lai vērojot, kā daba pamostas no ziemas miega, mūsu sirdis atvērtos Dievam Radītājam. 25.5.1989.vēstījumā Dievmāte saka: „Palūkojieties, bērniņi, kā pamostas daba, nesot dzīvību ar saviem augļiem. Tā arī es jūs aicinu uz dzīvi ar Dievu, pilnībā atdodot sevi Viņam.” Kā māte, kura saviem bērniem vēl vislabāko, Viņa aicina mūs uz tikšanos ar Dievu Radītāju caur dabu, kas mums apkārt, un tādēļ 25.10.1995. vēstījumā saka: „Mīļie bērni! Šodien es aicinu jūs iziet dabā, lai tur satiktu Dievu Radītāju.“ Mēs atklājam Dievu Viņa radību skaistumā un slavējam Viņu ar visu sirdi: «Mīļie bērni! Arī šodien es aicinu dabas krāsainībā slavēt Dievu Radītāju. Pat caur pašu mazāko ziediņu Viņš runā ar jums par Savu un Savas mīlestības, kādā Viņš jūs radījis, dziļumu un brīnumaino skaistumu. Bērniņi, lai lūgšana plūst no jūsu sirds kā svaigs ūdens no avota. Lai kviešu lauki mums runā par Dieva Žēlsirdību uz katru radību.” (25.8.1999). Daba, kura mostas no ziemas miega jaunai dzīvei, ir kā pierādījums dievišķajam radošajam spēkam un Augšāmceltā Jēzus Kristus uzvarai par grēku, nāvi un šīs pasaules ļaunumu. Un it kā pati daba mums runā, ka Dievs vēlās mūs atjaunot un radīt jaunu, pārveidotu sirdi, kura spējīga ticēt, piedot un mīlēt. Taču ja mēs nepieliekam nekādas pūles, tikšanās ar Dievu nav iespējama. Tādēļ Dievmāte mums saka: „pamodiniet savas sirdis ar lūgšanu, lai tās būtu gatavas saņemt Augšāmceltā Jēzus gaismu». Pārdomājot Dievmātes vēstījumus no pašiem Viņas parādību iesākumiem, var pamanīt, ka gandrīz katrs no tiem mūs aicina uz lūgšanu. Tas liecina par to, cik svarīga un nepieciešama lūgšana mūsu kristiešu dzīvē. Lūdzieties, taču ne tādēļ, ka tas var noderēt ceļā; ne tāpēc, ka to jādara vai ka tas atnes kādu labumu; ne tāpēc, ka Baznīca jums uzliek pienākumu lūgties un to nedrīkst izlaist; lūdzieties, taču ne tādēļ, ka nevar paiet garām lūgšanai un dzīvot kā kristietis. Lai būtu kristietis, lai iemantotu pestīšanu, nepieciešams ticēt, pieņemt svēto Komūniju, dzīvot saskaņā ar kristīgo morāli un, beidzot, lūgties. Lūgšana – tā ir dzīves nepieciešamība. Jānis Zeltamute saka: „Neko nevar salīdzināt ar lūgšanu, jo tā dara iespējamu to, kas liekas neiespējams, un padara vieglu to, kas liekas ļoti grūts. Cilvēks, kurš lūdzās, netērēs laiku tukšiem sapņojumiem.” Lūgties vai nelūgties – tas ir mūsu dzīvības vai nāves jautājums. Cilvēks, kurš lūdzas, vienmēr ir nomodā. Tas, kurš nelūdzas, ir notiesājis pats sevi. Ja cilvēks nelūdzas, tad arī ticēt nav iespējams. Sakramenti, ko mēs saņemam, būs neauglīgi bez mūsu lūgšanas. Ja mēs neatveramies Dievam, mēs nevaram kļūt žēlsirdīgi, mīloši, pateicīgi. Lūgšana ir līdzīga raugam, bez kura maizes mīkla neuzrūgs. Cilvēks bez dvēseles – tas ir miris cilvēks. Cilvēks mirst, kad pārstāj elpot, jo lūgšana ir dvēseles elpa. Lūgšanas iniciators ir Dievs, un Viņš pastāvīgi sauc katru cilvēku uz noslēpuma pilnu tikšanos ar Viņu lūgšanā. Dievs izdara pirmo soli, bet cilvēks otro, un tā vienmēr ir atbilde uz Dieva aicinājumu. Katoliskās Baznīcas katehisms mūs māca: "Ja tu pazītu Dieva dāvanu!" ( Jņ 4, 10) Lūgšanas brīnišķums atklājas tieši tur - akas malā, kur mēs nākam meklēt ūdeni, tur, kur Kristus nāk sastapties ar ikvienu cilvēku, Viņš ir pirmais, kas mūs meklē, un tas ir Viņš, kas lūdz dzert. Jēzus ir izslāpis, Viņa lūgums nāk no Dieva, kas ilgojas pēc mums, dziļumiem. Lūgšana, vai mēs to apzināmies vai ne, ir Dieva slāpju sastapšanās ar mūsējām. Dievam slāpst, lai mēs būtu izslāpuši pēc Viņa. (2560). Dievmātes atnākšanas mērķis un jēga ir tajā, lai mūsu sirdīs pamodinātu ilgas pēc Dieva Radītāja, Tā, Kurš vienīgais var piepildīt un pārveidot mūsu sirdis. Un šodien Dievs aicina, lai mēs vēršamies pie Viņa lūgšanā, lai pieņemtu no Viņa dievišķu dzīvi un pieaugtu mīlestības pilnībā. Dievmātes lielākā vēlēšanās ir, lai Viņas Dēls Jēzus pietuvinātu mūs Savai Sirdij, lai mēs atvērtos mūžībai. Lai Jaunava Marija izlūdz mums no sava Dēla patiesu sirds atgriešanos. Lūgsimies: Vissvētā Jaunava Marija, Miera Karaliene, mēs pateicamies Tev par tavu nerimtīgo sirdi un par vārdiem, ar kuriem Tu aicini mūs pamosties no garīgā miega. Marija – Tu esi mūsu Māte un Aizbildinātāja pie Dieva. Aizbildini par mums pie Sava Dēla, kā Tu aizbildināji Viņa priekšā par jaunlaulātiem, kad viņiem pietrūka vīna kāzās Galilejas Kānā. Tu arī šodien zini, kā mums pietrūkst, un kas mums visvairāk ir nepieciešams. Ieskaties mūsu sirdīs, kurās nav miera. Aizbildini par ģimenēm, kurās nav saprašanās un uzticības. Lai mūsu ģimenes iemanto drosmi lūgties kopā, lai ar lūgšanu atnāk miers, kuru var dot vienīgi Dievs. Marija, tā, kā tu pieņēmi apustuli Jāni no Tava Dēla rokām, pieņem arī mūs visus, katru mūsu patiesu un sirsnīgu lūgšanu, ar kuru mēs vēršamies pie Tevis. Novēli mūs Savam Dēlam, un lai mūsu dzīve nemitīgi ir saskaņā ar Dieva gribu. Amen.   Medjugorje Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 04.04.2009, pirmajā aprīļa sestdienā Šai mēnesī lūgsimies par grēcinieku atgriešanos, īpaši par tiem, kuri atrodas smagos grēkos.

... 25.03.1999.     Mīļie bērni! Aicinu jūs uz lūgšanu ar sirdi. Īpaši, bērniņi, aicinu jūs lūgties par grēcinieku atgriešanos, to, kuri ar naida un ikdienas zaimu zobenu pārdur manu un mana Dēla Jēzus Sirdi. Lūdzieties, bērniņi, lai viņi, kuri negrib pazīt Dieva mīlestību, atgrieztos Baznīcā. Lūdzieties, lai viņi atgriežas, lai Baznīca augšāmceltos mīlestībā. Tikai ar mīlestību un lūgšanu, bērniņi, varēsiet izdzīvot laiku, kurš jums dots priekš atgriešanās. Lai jums Dievs ir pirmajā vietā, lai Augšāmcēlies Jēzus kļūst jūsu draugs. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

... 25.03.1996.   Mīļie bērni! Es aicinu, lai jūs atkal no jauna savā sirdī pieņemtu lēmumu mīlēt Dievu vairāk par visu. Šais laikos, kad konsumpcionisma gara dēļ cilvēki aizmirst, ko tas nozīmē, mīlēt un cienīt patiesās vērtības, es jūs, mīļie bērni, atkal no jauna aicinu, lai Dievam jūs atvēlētu pirmo vietu savā dzīvē, lai sātans nespētu jūs piekrāpt ar materiāliem labumiem, bet, mīļie bērni, izvēlieties Dievu, kurš ir brīvība un mīlestība. Izvēlieties dzīvību, nevis nāvi savai dvēselei. Mīļie bērni, šajā laikā, kad jūs pārdomājat Jēzus ciešanas un nāvi, es aicinu, lai jūs gribētu izvēlēties dzīvību, kura ir uzplaukusi Augšāmcelšanās brīnumā, un lai jūsu dzīve šodien kļūst atjaunota caur atgriešanos, kas jūs aizvedīs mūžīgā dzīvē. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

...25.02.1999.   Mīļie bērni! Arī šobrīd esmu kopā ar jums, lai īpašā veidā pārdomātu un savā sirdī līdzdzīvotu Jēzus ciešanām. Bērniņi, atveriet savu sirdi un atdodiet man visu, kas ir tajā: iepriecinājumu, bēdas un ikkatras, pat vismazākās sāpes, lai es varētu tās upurēt Jēzum, un Viņš savas bezgalīgās Mīlestības spēkā tās sadedzinās un pārvērtīs jūsu skumjas savas Augšāmcelšanās priekā. Tādēļ, bērniņi, aicinu jūs, lai jūsu sirds īpašā veidā atveras lūgšanā, lai caur lūgšanu jūs kļūtu Jēzus draugi. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

... 25.03.2005.    Mīļie bērni! Šodien aicinu jūs dzīvot mīlestībā. Bērniņi, mīliet viens otru ar Dieva mīlestību. Ik katru brīdi, iepriecinājumā un sāpēs, lai uzvar mīlestība, un tad mīlestība sāks valdīt jūsu sirdīs. Jēzus, kurš augšāmcēlies, tad būs ar jums, bet jūs būsiet Viņa liecinieki, un Es priecāšos kopā ar jums un sargāšu jūs manā Mātes patvērumā. It īpaši, mani bērniņi, ar mīlestību raudzīšos uz jūsu nemitīgu atgriešanos ik dienas. Pateicos jums, ka atsaucaties manam aicinājumam.

15.04.1984. Mīļie bērni! Šovakar es jūs īpaši lūdzu godināt mana Dēla Jēzus Sirdi. Upurējiet Viņam savas ciešanas kā gandarījumu par rētām, kas cirstas mana Dēla Sirdī. Tā ir Sirds, kas ievainota ar visa veida cilvēku grēkiem. Pateicos, ka atnācāt arī šovakar....

Dieva žēlsirdības svētki

19 aprīlis 2009

«324... Nākamajā dienā biju ļoti vāja, bet vairs nesajutu nekādas ciešanas. Pēc Svētās Komūnijas ieraudzīju Jēzu tādu, kā biju redzējusi pēc vienas adorācijas. Kunga skatiens caururba manu dvēseli, un neviens puteklītis nepalika bez Viņa ievērības. Teicu Jēzum: „Es domāju, ka Tu mani paņemsi.” Bet Jēzus atbildēja: Mana griba vēl nav pilnīgi piepildījusies tevī, tu vēl paliksi uz zemes, bet neilgi. Man ļoti patīk tava uzticība, bet mīlestībai vajag kļūt karstākai. (138) Tīra mīlestība dod dvēselei spēku pašā nāvē. Kad Es miru pie krusta, domāju ne par sevi, bet par grēciniekiem un lūdzos Tēvam par viņiem. Vēlos, lai arī tu pēdējos dzīves brīžos būtu pilnīgi lādzīga Man krustā. Ir tikai viena cena, par kuru var izpirkt dvēseles, tās ir ciešanas, savienotas ar manām ciešanām pie krusta. Tīra mīlestība saprot šos vārdus, miesīga mīlestība tos nesapratīs nekad.

737 Kaut arī esmu slima, nolēmu šodien kā parasti noturēt svēto stundu. Tajā laikā ieraudzīju Kungu Jēzu šaustīšanā pie staba; šajās briesmīgajās mokās Jēzus lūdzās; tad Viņš man teica: Maz ir tādu dvēseļu, kuras manas ciešanas apcer ar patiesām jūtām; visvairāk žēlastību Es sūtu dvēselēm, kuras dievbijīgi apcer manas ciešanas.

«723 + Šodien sadzirdēju šādus vārdus: Žēlastības, kuras tev sūtu, domātas ne tikai tev, bet arī daudzām dvēselēm... Bet tavā sirdī ir mans pastāvīgais mājoklis. Neraugoties uz tavu nabadzību, Es savienojos ar tevi un paņemu tavu nabadzību, bet dodu tev savu žēlsirdību; katrā dvēselē Es daru savu žēlsirdības darbu, un, jo lielāks grēcinieks, jo lielākas viņam ir tiesības uz manu žēlsirdību. Pār katru manu roku darbu stāv mana žēlsirdība. Kas paļaujas uz manu žēlsirdību, tas nepazudīs, jo visi viņa darbi ir mani, bet ienaidnieki sadauzīsies pie manām kājām.

699 Reiz sadzirdēju šādus vārdus: Mana meita, stāsti visai pasaulei par manu neaptveramo (138) žēlsirdību. Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu patvērums un glābšana visām dvēselēm, bet īpaši nelaimīgajiem grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērti manas žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu žēlastību jūru uz tām dvēselēm, kuras tuvojas manas žēlsirdības avotam; kura dvēsele ies pie grēksūdzes un Svētās Komūnijas, iegūs grēku piedošanu un soda pilnīgas atlaidas; šajā dienā ir atvērti visi Dieva avoti, no kuriem plūst žēlastības; lai nebaidās Man tuvoties neviena dvēsele, kaut arī tās grēki būtu kā purpurs. Mana žēlsirdība ir tik liela, ka visā mūžībā to nespēs aptvert neviens saprāts – ne cilvēku, ne eņģeļu. Viss, kas pastāv, ir no manas žēlsirdības iznācis. Ikviena dvēsele visu mūžību apcerēs manu mīlestību un žēlsirdību. Žēlsirdības svētki ir izgājuši no manas Būtības (139), Es vēlos, lai tie tiktu svinēti pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Cilvēce nepazīs mieru, kamēr nebūs vērsusies pie manas žēlsirdības avota.

742 Mana meita, ja es caur tevi prasu cilvēkiem ticēt manai žēlsirdībai, tad tev vajag pirmajai apliecināt savu uzticību manai žēlsirdībai. Es tev pieprasu žēlsirdības darbus, kuri ir jādara mīlestībā uz Mani. Žēlsirdība tuvākajiem tev ir jāparāda vienmēr un visur, tu nedrīksti no tā novērsties, atteikties vai liegties to darīt.
Es tev dodu trīs veidus, kā parādīt žēlsirdību tuvākajiem: pirmais – darbs, otrais – vārds, trešais – lūgšana. Šajos trijos līmeņos ir ietverta visa žēlsirdības pilnība, un tas ir neapstrīdams pierādījums mīlestībai uz Mani. Šādā veidā dvēsele cildinās un godinās manu žēlsirdību. Tā, pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet ir jābūt arī darbiem; Es pieprasu pagodināt manu žēlsirdību, svinot šos svētkus un godinot svētbildi, kura ir uzgleznota. Caur šo svētbildi Es došu dvēselēm daudz žēlastību, tai ir jāatgādina par manas žēlsirdības prasībām, jo pat visstiprākā (163) ticība neko nelīdzēs, ja nebūs rīcības. Ak, mans Jēzu, Tu pats palīdzi man visās lietās, jo redzi, cik maziņa es esmu, paļaujos vienīgi uz Tavu labestību, Dievs.

570 Reiz es ieraudzīju Kungu Jēzu gaišā apģērbā, tas bija oranžerejā209. Pieraksti, ko Es tev teikšu. Man tas ir liels prieks – savienoties ar tevi; lielās slāpēs Es gaidu un ilgojos pēc tā brīža, kad Svētajā Hostijā iemājošu tavā klosterī. Mans gars atpūtīsies šajā klosterī, Es došu īpašu svētību tai apkārtnei, kur atradīsies šis klosteris. Mīlestībā uz jums Es novērsīšu visus taisnīgos sodus, kurus gatavo mana Tēva taisnīgums. Mana meita, Es savu Sirdi esmu pievērsis taviem lūgumiem; tavs uzdevums un pienākums te uz zemes ir izlūgt žēlsirdību (40) visai pasaulei. Neviena dvēsele netiks taisnota, kamēr paļāvībā nenāks pie manas žēlsirdības, un tāpēc pirmajai svētdienai pēc Lieldienām ir jābūt Žēlsirdības svētkiem, un priesteriem šajā dienā jāstāsta par šo manu lielo, bezgalīgo žēlsirdību. Es tevi padaru par savas žēlsirdības dāvinātāju. Pasaki biktstēvam, lai šī svētglezna tiktu izstādīta baznīcā, nevis aiz žoga šajā klosterī. Caur šo gleznu Es došu dvēselēm daudz žēlastību, tāpēc ir nepieciešams, lai katrai dvēselei tā būtu pieejama.

453 (189) Reiz Jēzus man teica: Kāpēc tu baidies un drebi, ja esi savienota ar Mani? Man nepatīk, kad dvēsele padodas veltīgām šaubām. Kas iedrošināsies tev pieskarties, ja tu esi ar Mani? Vismīļākā Man ir tāda dvēsele, kura ļoti tic manai labestībai un pilnīgi paļaujas uz Mani; Es apbalvoju viņu ar savu uzticēšanos un dodu visu, ko viņa lūdz.
446 Un te es ieraudzīju savu Kungu, piekaltu krustā. Tajā brīdī, kad Jēzus bija krustā, ieraudzīju pulku dvēseļu, kas bija krustā tāpat kā Jēzus. Vēl redzēju otru un trešo pulku. Otrajā pulkā dvēseles nebija piesistas krustā, bet viņas stipri turēja krustu savās rokās; trešajā pulkā dvēseles nebija krustā, tās arī nespieda krustu rokās, bet vilka to sev pakaļ un bija neapmierinātas. Tad Jēzus man teica: Redzi, tās dvēseles, kuras ir līdzīgas Man ciešanās un pazemojumos, būs Man līdzīgas arī slavā, bet tās, kuras ciešanās un pazemojumos mazāk līdzinās Man, arī slavā būs mazāk līdzīgas Man.

427 Pēc brīža es ieraudzīju to pašu Bērnu, kurš bija mani uzmodinājis. Viņš bija vēl daiļāks un atkārtoja tos pašus vārdus: Īstais dvēseles lielums ir mīlestībā uz Dievu un pazemībā. Es pajautāju šim Bērnam: „No kurienes Tu zini, ka īstais dvēseles lielums ir mīlestībā uz Dievu un pazemībā, jo to var zināt tikai Dieva Vārda sludinātāji, bet Tu vēl neesi pat Katehismu mācījies? Kā Tu par to zini?” Viņš man atbildēja: Es zinu, Es visu zinu. Un tajā brīdī Viņš nozuda.

1572 Es atgādinu tev, mana meita, kad izdzirdēsi, ka pulkstenis nosit trīs, iegremdējies pilnīgi manā žēlsirdībā, cildinot un slavējot to; piesauc tās visvarenību visai pasaulei, bet īpaši nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā ir pilnīgi atvērta katrai (145) dvēselei. Šajā stundā izlūgsi visu sev un citiem; šajā stundā radās žēlastība visai cilvēcei – žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu. Mana meita, centies šajā stundā iet Krustaceļu, ja tev to ļauj pienākumi; bet, ja tu nevari iet Krustaceļu, tad vismaz ieej kapelā un pagodini manu Sirdi, kas ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; ja tu nevari aiziet uz kapelu, gremdējies lūgšanā tur, kur tu esi, kaut īsu mirklīti. Es vēlos, lai manu žēlsirdību godinātu katra radība, bet tev jābūt pirmajai, jo tev esmu ļāvis visdziļāk iepazīt šo noslēpumu.
 

Jēzus māsai Faustīnai

Manā sirdī ir vēlēšanās nest labas ziņas pa radiostaciju „Svitanok”

Es dzīvoju Ukrainā, Ternopolē. Mans ceļš uz Medjugorji un dzīve Marijas skolā sākās 2006.gadā.
Tad es pārdzīvoju nopietnu krīzi ģimenes dzīvē. Man nācās daudz pārdzīvot, pārdomāt, un Kungs Dievs un Jaunava Marija bija man tuvi šai laikā kā vēl nekad iepriekš. No tā laika es sāku vairāk lūgties un sajutu, ka atrodu lūgšanā lielu mierinājumu. Reiz, strādājot pie datora, internetā es uzgāju lapu ar Dievmātes vēstījumiem. Tieši tad es pārdzīvoju īpaši smagu periodu. Es sāku pārlasīt šos vēstījumus un sajutu, ka tā patiesi ir Jaunavas Marijas balss un manā sirdī ienāca miers. Var teikt, ka tieši šai laikā es spēru pirmos soļus ceļā uz Medjugorji, sāku dzīvot saskaņā ar vēstījumiem. Es sāku lūgties Rožukroni, bieži iet baznīcā un piedalīties sv. Misē un pieņemt Jēzu Euharistijā. Es atceros savu pirmo patieso grēksūdzi pēc daudziem gadiem, kurus biju dzīvojis bez sv. Sakramentiem. drīz vien es izdarīju pirmo mēģinājumu gavēt trešdien un piektdien ar maizi un ūdeni., kā to aicina Marija. Pirmā nedēļa man likās ļoti grūta, bet pēc nedēļas, divām, kad es gavēju Miera Karalienes nodomos, Dievs deva man spēku. Lai sevi pieradinātu lasīt sv. Rakstus, es nolēmu katru dienu izlasīt vienu nodaļu, un sāku ar Jauno Derību. Dievs Kungs man palīdzēja iemīlēt sv. Misi.
 

Pēc tam es izjutu nepieciešamību pēc kopējas lūgšanas un piektdienās sāku nākt uz baznīcu, kur pulcējās jaunatne. Viņi lasīja Svētos Rakstus un pārdomāja izlasīto.
Vēlāk mani uzaicināja uz kristīgo radio „Svitanok”, kura darbojas jau 7 gadus. Vairāk nekā 100 tūkst. klausītāju priecājas par Labo Vēsti. Katru dienu tiek translēts dievkalpojums, cilvēki saņem garīgo barību, par ko liecina savās atsauksmēs, sāk kopā lūgties. Ir cilvēki, kuriem radiostacija „Svitanok” ir vienīgais cerības stariņš, kam pateicoties viņi izjūt Jēzus klātbūtni.
Kādu laiku es meklēju savu aicinājumu, dažādos rakstos un publikācijās liecināju par Dieva mīlestību un gatavoju garīgos materiālus par dažādām tēmām. Pēc tam sāku lasīt Miera Karalienes vēstījumus un komentārus no avīzes „Medjugorjes balss” un pārdomāt par tiem.
Tā tas turpinājās pusgadu. Es jau nemeklēju citus ceļus, jo jutu, ka tā ir tieši tā garīgā barība, kas nepieciešama klausītājiem. Jau tad es sāku lūgties Rožukroni ar nodomu aizbraukt uz Medjugorji. Taču apstākļi bija tādi, finansu problēmas un daudz citu šķēršļu nedeva man iespēju pabūt šai svētajā vietā. Tomēr vēlēšanās pabūt pie mūsu Debesu Mātes, dot radioklausītājiem dzīvas liecības par Debesu Mātes mīlestību un mana karstā lūgšana palīdzēja man nokļūt šai Debesu paradīzes saliņā uz zemes.
Pirmo reizi es ierados Medjugorjē uz Kristus Dzimšanas svētkiem 2007 gadā un izjutu neparastu garīgu prieku. Mēs ar svētceļnieku grupu no Ukrainas katru rītu gājām uz Podbrdo lūgties Rožukroni. Atgriezies Ukrainā, es ar jauniem spēkiem sāku vadīt radio sadaļu „Medjugorjes balss”.
Otrreiz es biju Medjugorjē 2008. gada maijā. Es meklēju sevi, es uzdevu sev jautājumus par savu aicinājumu Jēzum un Marijai. Un es atgriezos ar lielu vēlēšanos kalpot Kungam Dievam un slavēt Jaunavas Marijas bezvainīgo sirdi. Šai manā braucienā Jaunava Marija mani iemācīja mīlēt Dievu sirds klusumā, adorēt Viņu, sarunāties ar Viņu Vissvētākā Sakramenta priekšā.
Trešais mans svētceļojums bija 2008. gada decembrī. Mēs ieradāmies Kristus Dzimšanas svētkos ar lielu svētceļnieku grupu, starp tiem bija arī bērni, mākslinieciskās grupas „Hodaki” dalībnieki. Viņi bija sagatavojuši brīnišķīgu uzvedumu „Vertep” un tādā veidā parādīja Ukrainas tradīcijas.
Katrs svētceļojums uz Medjugorji – tās ir aizvien lielāks Dieva Mīlestības atklājums, tā ir brīnišķīga, patiesa Dievmātes mīlestības skola. Tā ir vizīte uz Jaunavas Marijas debesu mājām šeit, virs zemes. Viņa labāk par visiem spēj vest pie sava Dēla Jēzus. Es jūtu īpašu mīlestību uz Mariju un Jēzu un vēlēšanās nest jaunas ziņas ar radio „Svitanok” palīdzību un nest Viņas, mūsu Mātes vārdu svarīgumu pa radio šai diezgan grūtajā laikā priekš Ukrainas un visas pasaules. Liela daļa manis un manas sirds ir Medjugorjē, bet Medjugorjes – manī.
 

Andrejs, Ukraina, Ternopole

Slavko Barbaričs OFM:

Pats skaistākais un grūtākais vēstījums

Dievmātes parādīšanās laikā vizionāre Marija Pavloviča jautāja Dievmātei: «Gospa (Dievmāt), tev ir kaut kas tieši man?” Un sadzirdēju atbildi: „Es dodu tev Manu Mīlestību tādēļ, lai tu to nestu citiem».
Izdevīgā brīdī es pajautāju vizionārei Marijai, vai viņa varētu no visiem vēstījumiem atlasīt pašu skaistāko un pašu grūtāko. Pēc neilgas pauzes viņa atcerējās savu jautājumu un šo Dievmātes atbildi „Es dodu tev Manu Mīlestību tādēļ, lai tu to nestu citiem». Es vēlējos saprast, kādēļ? Kādēļ tas bija pats skaistākais un grūtākais vēstījums, un Marija atbildēja: Dievmātes mīlestība – tas ir pats skaistākais, ko Dievmāte ir devusi cilvēkam piedzīvot un saprast, ka šī mīlestība ir dāvana. Es cenšos mīlēt tuvākos, dot šo mīlestību citiem, dāvāt viņiem mīlestību, bet tas ir tik grūti, ka es sajūtu kaunu, kad redzu, cik nepilnīga mana mīlestība Dievmātes visaptverošās mīlestības gaismā.
«Tad ko ir jādara?» - atkal es jautāju.
Vizionāre atbildēja: „es lūdzos katru dienu, lai aizvien vairāk un vairāk atvērties Dievmātes mīlestībai, jo tad es to spēšu nest katram. Es lūdzos par citiem, lai viņi spētu sajust šo mīlestību un dot to citiem. Mēs esam tik ļoti tālu no mīlestības uz tuvāku, bet tas nozīmē, ka tālu arī no Dieva mīlestības. Jo tuvāk mēs būsim Dieva mīlestībai, jo pilnīgāka kļūs mūsu dzīve un mūsu liecība. Es ticu: lai katrs no mums sajustu mīlestību- pašu skaistāko no visām, kas eksistē, bet arī reizē pašu grūtāko, nav cita ceļa, kā ikdienas lūgšana, lūdzot Dieva mīlestības dāvanu.

mīlestība, kura dod, ir mīlestība, kura dzīvo...

Jūs esat uzdevuši sev jautājumu: kāda ir mana ķermeņa nozīme un jēga?
Katrs cilvēks ir miesas un dvēseles vienotība, divu sastāvdaļu, kas nav atdalāmas viena no otras. No pieredzes zinām: viss, kas iedarbojas uz mūsu ķermeni, iedarbojas arī uz dvēseli un otrādi: ja kaut kas nomāc dvēseli, tad tas atsaucas miesā.
Ķermenis ir noslēpumainās Dieva mīlestības redzamā zīme. Dievs radīja cilvēku ar mīlestību un aicina viņu mīlēt. Tas ir galvenais cilvēka aicinājums, kas ierakstīts viņa būtības dziļumos. Mēs tiekam aicināti mīlēt ar visu savu būtni: ar miesu un dvēseli; dažādos veidos, daži – ar pilnīgā atdevē otram cilvēkam laulībā; citi – ar tādu pašu atdevi Dievam, kalpojot Viņam mīlestībā un šķīstībā. „Cilvēks var iegūt , tikai pilnīgā un patiesā sevis atdevē» (Gaudium et Spes, 24).
Kungs Dievs mums dod savu mīlestību caur mūsu miesu: «...un Vārds kļuva miesa...» (Ин 1,14). Jēzus atdeva savu Miesu par tiem, kurus mīl...par Baznīcu... par katru no mums. Pats Dievs mums parādīja, ka patiesa mīlestība prasa puilnu pašatdevi. Viņš pieņēma miesas un dvēseles ciešanas un sāpes. Viņs cieta un nomira, jo mīlēja. Viņš ņēma uz Sevi Savu krustu un uzkāpa Golgātā. Krusts, kuru Viņš nesa, bija tik smags, ka zem tā smaguma Dieva Dēls trīsreiz nokrita. Mūsu dēļ viņš gāja un izturēja līdz galam, lai mums dāvātu jaunu dzīvi.
Jaunās dzīves zīmes, kuras mums dod Dievs, slēpjas Kristības un Euharistijas sakramentos. Pacentīsimies gavēņa pēdējās nedēļās pārdomāt par mīlestību, kas dāvā, kas atdod sevi. Par mīlestību, kura mirst to dēļ, kurus mīl, lai nestu jaunu dzīvi.
 

Jana Prudka

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

*** Garīgie vingrinājumi par tēmu «Gavēnis, lūgšana, klusums»:

Для паломников из Украины:

С 15.-20.3.2009.

otac Petro Kobal tel: 00380 972 485 320

Для паломников из России:

С 3.-8.5.2009.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

0070951529948)

Для паломников из Латвии:

C 25.-30.11.2009.

Aldis Camans (e-mail: aldej@inbox.lv ; tel: 00371 26544985)

Для паломников из Литвы:

C 30.8.-4.9.2009.

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

0037052343 330)

Garīgie vingrinājumi tiek tulkoti krievu val.

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Цена: 1,5 Eur

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

 (šo grāmatu var iegādāties Sāpju Dievmātes baznīcas grāmatu galdā)

14-ais Starptautiskais seminārs priesteriem

notiks no  2009. gada 29.jūnija līdz 4.jūlijam Medjugorjē.

Semināra tēma: «Jūs esat Mani draugi…» (J 15, 14)

Programma:

29.06. 2009.g. - Pirmdiena

13.00 - 18.00 – Dalībnieku reģistrācija Jaunajā zālē aiz baznīcas.

18.00 – Semināra sākums

(Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu, Rožukroņa Augstās godības noslēpumi).

30.06. - otrdiena

08.30 – rīta lūgšana (latīniski) un Vissvētākā Sakramenta adorācija

09.00 – lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 – lekcija, lūgšana

18.00 – vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

1.07. - trešdiena

08.30 - rīta lūgšana (latīniski) un Vissvētākā Sakramenta adorācija

09.00 - lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

22.00 - Vissvētākā Sakramenta adorācija

2.07. - ceturtdiena

06.00 – Rožukronis Podbrdo kalnā

09.30 - lekcija, lūgšana

12.00 - pārtraukums (vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā)

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Vissvētākā Sakramenta adorācija)

3.07. - piektdiena

06.00 – Krusta ceļa lūgšana Križevac kalnā, grēksūdze

15.30 - lekcija, lūgšana

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Krusta adorācija).

4.07. - sestdiena

08.30 – lūgšana pie priest.franciskāņu t.Slavko Barbariča

09.00 – Pieredzes apmaiņa, priekšlikumi, liecības.

Programmas nobeigums 12.00 – Svētā Mise

Semināra koordinators - о. Мilenko Šteko

Semināra lektors – t. Аnte Vučkovičs, (O.F.M.). Dzimis 1958 gadā Horvātijā, pilsētā Sinj, vij vecākais bērns daudzbērnu ģimenē. Pieder Svētā Pestītāja franciskāņu provincijas ar centru Splitā. Pabeidza skolu, ģimnāziju Sinjā un teoloģijas fakultāti Makarskā un Zagrebā. 1983. gadā iesvētīts par priesteri.  Kalpoja kā vikārs Metkovičos un Minhenē, mācījās filozofiju Minhenē un Romā, ieguva doktora grādu par Martina Haideggera radošo darbību. Pasniedza filozofiju Romā, Pāvesta sv.Antonija koledžā un Makarskā franciskāņu teoloģijas skolā. Strādā Splitas universitātes katoļu teoloģiskajā fakultātē, profesors, un filozofijas nodaļā tai pašā universitātē, vada garīgos vingrinājumus, seminārus, rekolekcijas garīgiem un zinātniskiem vadītājiem. Publicējis vairākas grāmatas. Publicē savus rakstus daudzos zinātniskos un populāros periodiskos izdevumos.  

Jūs varat reģistrēties tieši Medjugorjē e-mail:seminar.marija@medjugorje.hr

Vai pa faksu: +387-36-651-999 (Marijai Dugandzic).

Medjugorjes draudze piedāvā bezmaksas apmešanos visiem priesteriem, kuri ieradīsies uz semināru, kā tas bija iepriekšējos gados.  Mēs lūdzam visus priesterus, kuriem iespēja pašiem organizēt dzīvošanu Medjugorjē, pieteikumā uzrādīt savu vārdu un telefona nr.tām ģimenēm, pie kurām viņi apmetīsies. Mēs organizējam apmešanos visiem priesteriem, kam nav tiešu kontaktu un iespējas patstāvīgi organizēt apmešanās vietu.

(Lūdzu, norādiet, pieteikumā, vai jums va\jadzīga šāda palīdzība). Samaksas vietā mēs lūdzam noturēt 5 Sv.Mises mūsu(draudzes) nodomos.

Nepieciešams paņemt līdzi : celebretu, ko izdevis jūsu prāvests, albu, stolu, Svētos Rakstus.

Daudzi priesteri, kuriem nav tieša pieeja Internet, var nesaņemt šo informāciju par semināru priesteriem, tādēļ lūdzam visus svētceļojumu organizētājus, lūgšanu grupas u.c. izplatīt šo informāciju visā iespējamā ceidā, lai pēc iespējas vairāk priesteru varētu piedalīties šai seminārā. Mēs arī lūdzam materiāli palīdzēt priesteriem, kuri nevar piedalīties materiālu  grūtību dēļ. Jau iepriekš iezakām pateicību un lūdzamies, lai Kungs Dievs un Vissvētākā Jaunava Marija svētī jūs un jūsu darbu.

КООРДИНАТОРЫ