Medjugorjes Balss decembris

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Mana sirds ar prieku atsaucās uz Dievmātes šodienas vēstījumu, kurā skan apsolījums kopējai lūgšanai ar Dievmāti. Mēs viegli varam iedomāties, ka katrs „esi sveicināta, Marija..” – tas ir mazs graudiņš, kuru mēs ar uzticību atdodam Dievmātei, un kuru Viņas steidzas aiznest Dievam. Un, ja mums liekas, ka mūsu lūgšana ir nepilnīga, tad Dievmāte zina, kā vislabākā veidā to atdot savam Dēlam, lai viss būtu pareizi un derīgi. Marija ir laba mamma un tādēļ zina, ka pats labākais Viņas bērniem – tā ir pestīšana. No mums Viņa gaida tikai vienu: lai mēs ticētu Viņai kā Mātei. Un ja katru rītu mēs ar paļāvību atdosim Marijai savu sirdi, Viņa spēs mūs pasargāt un vest mūs pareizā virzienā- tas taču ir tik vienkārši... 27.11.1986. Dievmāte mums saka: Arī šodien es jūs aicinu mīlestībā veltīt Man savu dzīvi, lai es varētu ievest jūs mīlestībā. Es mīlu jūs, mīļie bērni, ar īpašu mīlestību, un vēlos jūs visus aizvest uz Debesīm, pie Dieva. Es vēlos, lai jūs apzinātos, cik īslaicīga ir zemes dzīve, salīdzinot ar to, kas Debesīs. Tādēļ, mīļie bērni, šodien atkal izlemiet izvēlēties Dievu. Tikai tā Es varu atklāt jums, cik jūs man esat dārgi un cik ļoti es vēlos, lai jūs visi būtu pestīti un būtu ar Mani kopā Debesīs.”
Mūsu mazajā avīzītē mēs ne vienreiz vien esam atgādinājuši par galvenajiem Dievmātes novēlējumiem. Parunāsim par tiem arī šodien: lūgšana ar sirdi, kontemplācija un vēlēšanās katru dienu dzīvot saskaņā ar Evanģēliju, ikmēneša grēksūdze, gavēnis, Euharistija, mīlestība un piedošana. Izlemsim atkal patiesi strādāt pie savas personīgās atgriešanās kopā ar Mariju. Viņa ir blakus un gatava atnākt mums palīgā.
Brīnumaina man liekas liecība no Jāna Pāvila II dzīves, kurš ar savu piemēru rādīja, kā Marija mūs ved pa svētuma ceļu, kāds ir veltīšanās Viņas Bezvainīgai Sirdij mērķis. Viņa „Totus tuus”- konkrēti mums liecina par dzīvi priekā un mīlestībā ceļā uz mūžību. Žurnālā „Krusts” bija ievietota galvenā redaktora liecība. Viņš atnāca uz audienci pie sv. tēva, lai uzdāvinātu viņam žurnāla speciālnumuru, kas bija veltīts pāvesta pontifikāta 25-tai gadadienai. Žurnālista galvā visu laiku bija viens jautājums: „kādēļ viņš līdz šim laikam ir pāvests? Kādēļ kalpo šis pavecais, slimais cilvēks, kādēļ neatdod savu vietu kādam citam, jaunākam?” Tai dienā pāvests Jānis Pāvils II ar grūtībām spēja runāt, un redaktorā vēl vairāk nostiprinājās šīs šaubas. Kā avīzes „Krusts” galvenajam redaktoram viņam pašam bija tiesības iedot šo numuru svētajam tēvam. Nenotika nekas īpašs. Svētais tēvs vienkārši uzlūkoja uz viņu, bet viņš pēc tam liecināja savā avīzē: tikai šī viena skatiena dēļ es lūgšu Dievu, lai Dievs paildzina viņa šīs zemes dienas. Un ja arī viņš vairs nevarēs noturēt sv. Misi, un arī nerunās neko, bet viņam vēl paliek šis skatiens, es lūgšu par viņu Dievu. Tādēļ, ka tad, kad mēs apmainījāmies skatieniem ar svēto tēvu, starp mums kaut kas notika, it kā būtu nolaidies Svētais Gars. Un tas bija vairāk, kā parādība, notika kaut kas ļoti svarīgs. Mana dzīve sāka mainīties...
Mācīsimies no lieliem svētajiem, kuri mīlēja Mariju. Katrs no mums var izdzīvot lielus un brīnumainus notikumus Dievmātes skolā. Atdodot sevi Marijai, mēs lēnītiņām kļūstam par Viņas mazo-lielo gaismu šai pasaulei. Dievmāte mums saka: „ar manu palīdzību jums atvērsies acis..”, un pateicoties tam, ka veltījam Viņai sevi, Viņa atvērs mūsu acis uz Jēzu.
Daudzi mūsu līdzcilvēki ir noklīduši maldīgos zemes ceļos. Mēs esam atbildīgi par ticības dāvanu, mēs esam aicināti parādīt viņiem gaismu ar savas dzīves liecību. Dārgie draugi, izlemsim ar atbildību darboties, pārveidojot savas sirdis, lai mēs kļūtu Jēzus gaisma caur Mariju. Savienosimies ar Viņu pastāvīgi lūgšanā mūsu ģimenēs un lūgšanu grupās. Ik dienas šai žēlastību pilnajā vietā mēs uzticam jūs Dievmātei. Paslēpsimies Viņas Bezvainīgajā Sirdī, un, tajā esot tajā pilnīgā drošībā, iesim ceļā uz mūžīgo dzīvi.

Ar mīlestību un lūgšanām, jūsu Terēze

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2009. gada 25. janvārī

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu

Lai lūgšana mums kļūst kā graudiņš

Atrast ceļu uz paša sirdi – lūk, pats lielākais cilvēka uzdevums

Šai vēstījumā vissvētākā Jaunava Marija atver mums savu Mātes Sirdi, caur kuru Dievs mums dāvina savu žēlastību visu šo Dievmātes parādīšanās Medjugorjē gadu laikā. Kā daudzus iepriekšējos vēstījumus, Dievmāte arī šo sāk ar aicinājumu uz lūgšanu. Aicinot uz lūgšanu, mūsu Māte vēlās mūsos pamodināt pašas dziļākās ilgas pēc Dieva, kas apslēptas dziļi mūsu sirdīs. Šodien, kad mums grūti un sarežģīti lūgties, mēs alkstam pēc patiesas lūgšanas, mēs ilgojamies pēc paša Kunga Jēzus Kristus lūgšanu pieredzes. Cilvēkam tikpat nepieciešama lūgšana kā gaiss elpošanai. Katram no mums Dievs ir devis tādu ķermeņa orgānu, kur rodas lūgšana. Radīšanas grāmatā runā par to, kā Dievs radīja cilvēku un iedvesa tam „dzīvības elpu”. ( Rad 2,7). Dievišķā „dzīvības elpa” katrā no mums, tas arī ir lūgšanas avots, bet orgāns vai vieta, kur rodas lūgšana, ir mūsu sirds. Ikdienas dzīvē mūsu sirds visbiežāk ir noslēgta, un sirdsapziņa mums atgādina par tās eksistenci tikai retos brīžos. Mēs pastāvīgi dzīvojam ārēji, sevi samainām sīknaudā- garām aizejošās jūtās un emocijās, mēs esam aizņemti ar to, kas mūs pievelk, vai gluži otrādi, atgrūž. Jēzus bieži atkārtoja, ka mūsu sirds ir akla, ka tā ir cieta, kā akmens, aizslēgta (no Mt 8,17), ka tā ir nesaprātīga, gausa ( no Lk 24,25), sadrūmusi. Ka tā mīl baudu un nederīgu rosību, kņadu, ka mūsu sirds kļuvusi raupja (Mt 13,15) un to vajag apgraizīt. Atrast ceļu uz paša sirdi – lūk, pats lielākais cilvēka uzdevums. Pēc būtības, visi cilvēki ir svētceļnieki, kuri meklē savu sirdi, savas būtības lielāko dārgumu. No šejienes, no sirds dziļumiem, runā Kungs un no šejienes mēs runājam ar mūsu līdzcilvēkiem. Mēs vēl neesam sasnieguši savu mērķi. Mēs atrodamies ceļā uz savu sirdi, kurā apslēpta brīnišķa pasaule. Pasaule, kuru mēs visi esam aicināti atrast.

«Lai lūgšana kļūst jums kā graudiņš, kas iesēts Manā sirdī, un kuru es atdodu savam Dēlam par jums, jūsu dvēseļu pestīšanai.”. lūgšana – kā graudiņš: kad mēs sējam lūgšanu, mēs dzīvojam ar ticību un cerību, ka rīt būs bagātīga raža. Sējēji, kas iesēj sēklu, dzīvo ar ticību, ka tā nesīs augļus. Sēkla, kas iekritusi auglīgā zemē, katrā ziņā, nesīs augļus. Marijas Sirds, tā ir visu žēlastību un svētību avots tiem, kuri mīl Viņu kā Māti un godina viņas Bezvainīgo sirdi. Visas lūgšanas, ar kurām mēs vēršamies pie Dieva, visa slava, gods un dziļa pielūgsme, kuru mēs izrādām Viņam, tam visam jāplūst caur vissvētāko Jēzus Sirdi un Bezvainīgo Marijas sirdi, lai Debesu Tēvs to pieņemtu. Visi svētie salika savas lūgšanas Jaunavas Marijas Sirdī – šai zelta biķerī, šai dārgumu krātuvē, jo saprata, ka Dievs savieno viņu lūgšanas ar Marijas lūgšanu, pieņem tās ar prieku un tās kļūst iedarbīgas. Lūk, kādēļ mums jāatdod savas sirdis Dievmātei un cītīgi jālūdz Viņu pārvaldīt tās, aiznest mūs upurī savam Dēlam Jēzum, lai mūsu sirdis kļūtu līdzīgas Viņas Dēla Jēzus Kristus Sirdij. Svētais Ludvigs de Monfords teica: „mums nav jādomā, līdzīgi neizglītotiem, it kā Dievmāte, kura ir tikai Dieva radība, būtu šķērslis jūsu vienotības ceļā ar Radītāju. Tā vairs nav Marija, kura dzīvo, bet pats Kungs Jēzus Kristus, Kurš dzīvo Marijā. Dievmāte ir radīta vienīgi Dievam. Tādēļ Viņa ir tālu no tā, lai turētu kādas dvēseles tikai priekš sevis. Viņa atdod tās Dievam un apvieno tās ar Viņu tik pilnīgā veidā, cik pilnīgi šī dvēsele spēj savienoties ar Dievu”.

Var likties, ka Dievmātes parādīšanās turpinās pārāk ilgi. Mums liekas, ka ilgi, bet tas nav tā. Reiz, pirmajos parādību gados, vizionieri jautāja Dievmātei: „Kādēļ Tu esi ar mums tik ilgi?” Viņa atbildēja: „Vai esmu jums jau apnikusi?” Un no tā laika viņi vairs neuzdeva šādus jautājumus. Šai vēstījumā Jaunava Marija mums saka: „es ar jums esmu tik ilgi, jo jūs esat uz maldīga ceļa.” Un vēl Viņa saka: „Jūsu vidū ir daudzi tādi, kuri dzīvo saskaņā ar Maniem vēstījumiem, un apzinās, ka atrodas svētuma un mūžības ceļā”. Katrs no mums vēlētos zināt, vai atrodas starp tiem, kuri dzīvo saskaņā ar Viņas vēstījumiem. Tomēr mēs nedrīkstam būt pilnīgi pārliecināti par to, ka esam, jo tas var iemidzināt mūsu sirdsapziņu. Mūsos vienmēr jābūt šai vēlmei, ilgām pēc šī ceļa, lai mēs varētu palikt nomodā. Un mūsu sirdīs jābūt psalma lūgšanas vārdiem: „pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi, izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu.” (Ps 138, 23,24).

Lai svētā Jaunava Marija ar savu aizbildniecību padara mūs redzīgus, lai mēs iemācītos valdīt pār zemes lietām, lai sasniegtu debesu mūžīgo labumu.

Lūgsimies: Vissvētākā Jaunava Marija, Miera Karaliene, lūdzam Tevi, mūsu Māte, nepamet mūs, kad mēs attālināmies no Tevis un paši no sevis. Ar savu visšķīstāko Sirdi atver mūsu sirdis, lai mēs varētu saskatīt patiesību par sevi, patiesību, kura mums atklājas tikai tavā Dēlā Jēzū Kristū. Jaunava Marija, Tu, Kura no Godības un mūžības nāc pie mums, tiem, kuri vēl ceļā; palīdzi mums iemīlēt mūžīgo dzīvi. Iemāci mūs valdīt pār zemes lietām, savu skatu paceļot uz Kungu Dievu. Miera Māte, Tu dzīvoji šeit zemes dzīvi, līdzīgu mūsējām dzīvēm un tādēļ vislabāk kā jebkurš cits spēj mums palīdzēt. Palīdzi mums palikt uz ceļa, kas ved pie Dieva. Dari, lai katra cilvēka dzīvība tiktu cienīta jau no ieņemšanas brīža un līdz dabiskām šīs zemes dzīves beigām. Atver acis visiem cilvēkiem, lai katrā ieņemtā dzīvībā viņi redzētu Dieva dāvanu un Viņa mīlestību. Amen.

Medjugorje

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 07.02.2009, pirmajā februāra sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies, lai cilvēku sirdīs pieaugtu cieņa un pateicība par dzīvības dāvanu.

Mīļie bērni! Arī šodien jūs atkal aicinu: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. Vienoti lūgšanā jūs būsiet tuvāk man un manam Dēlam un pamanīsiet, cik īsa ir šī dzīve. Jūsu sirdī dzims ilgas pēc debesīm. Prieks valdīs jūsu sirdī un lūgšana plūdīs kā upe. Jūsu vārdos skanēs vienīgi slava Dievam, kas jūs radījis, un ilgas pēc svētuma kļūs jums par īstenību. Pateicos, ka esat atbildējuši manam aicinājumam.

Mīļie bērni! Aicinu jūs visus, kas esat dzirdējuši manus miera vēstījumus, tos visā nopietnībā un ar mīlestību īstenot savā dzīvē. Ir daudzi tādi, kuri domā, ka dara daudz, ja runā par vēstījumiem, bet tomēr nedzīvo saskaņā ar tiem. Es aicinu jūs, mīļie bērni, labot visu to, kas jūsos negatīvs, lai tas tiktu pārvērsts par labo un par mūžībai derīgu dzīvības ceļu. Mīļie bērni, es esmu kopā ar jums un ilgojos ikkatram no jums palīdzēt dzīvot, lai jūsu dzīvesveids būtu liecība par Evaņģēliju. Esmu šeit, mīļie bērni, lai jums palīdzētu un vestu jūs uz debesīm. Debesīs ir prieks; un to var iemantot jau tagad un tā dzīvot debesu atmosfērā jau šeit virs zemes. Es pateicos, ka atsaucāties uz manu aicinājumu.

Mīļie bērni! Arī šodien aicinu jūs uz pilnīgu atdevi Dievam. Jūs, mīļie bērni, pat nespējat aptvert, cik Dieva mīlestība ir bezgalīga. Tādēļ Viņš atļauj man būt kopā ar jums, lai es jūs pamācītu un palīdzētu jums atrast miera ceļu. Bet šo ceļu jūs nespēsiet atrast, ja jūs nelūgsieties. Tādēļ, mīļie bērni, atstājiet visu un veltījiet laiku tikai Dievam, un Dievs jūs apdāvinās un svētīs. Mīļie bērni, neaizmirstiet, ka jūsu dzīve ir īslaicīga kā pavasara zieds, kurš šodien ir brīnumjauks, bet rīt tā vairs nebūs. Tādēļ lūdzieties, lai jūsu lūgšana, jūsu atdeve Dievam kļūtu jums kā ceļa rādītājs. Tad jūsu ticības liecībai būs vērtība gan šeit, gan visā mūžībā. Es pateicos, ka jūs uzklausat savas Debesu Mātes aicinājumu.

Mīļie bērni! Arī šodien aicinu jūs uz lūgšanu, jo tikai lūgšanā jūs spēsiet saprast manas šeit atnākšanas mērķi. Svētais Gars apgaismos jūs lūgšanā, lai jūs saprastu, ka jums ir jāatgriežas. Mīļie bērni, es ilgojos izveidot no jums brīnumskaistu ziedu klēpi, kas sagatavots mūžībai, bet jūs nepieņemat atgriešanās ceļu, pestīšanas ceļu, kādu jums cenšos parādīt šais atklāsmēs. Mīļie bērni, lūdzieties, lai atgriežas jūsu sirdis, tuvojieties savai Debesu Mātei, lai labestība uzvar ļaunumu. Es mīlu jūs un svētīju jūs. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

Dārgie bērni! Šodien Kungs atļāva man, lai Es jums atkal no jauna pasacītu, ka jūs dzīvojiet žēlastības laikā. Bērniņi, jūs neapzināties, ka Dievs dod jums lielu iespēju, lai jūs atgrieztos un dzīvotu mierā un mīlestībā. Jūs esat tik akli un piesaistīti pie zemes lietām un domājiet par zemes dzīvi. Dievs sūtīja mani, lai Es jūs vestu uz mūžīgu dzīvi. Bērniņi, Es nerimšos, kaut arī Es redzu, ka jūsu sirdis smagas un apgrūtinātas, kad sastopaties ar visu to, kas ir žēlastība un dāvana. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam.

Mīļie bērni! Šai laikā nāku pie jums, lai dotu jums aicinājumu uz mūžību, tas ir mīlestības aicinājums. Aicinu jūs mīlēt vienam otru, jo tikai caur mīlestību jūs pazīsiet Dieva mīlestību. Daudzi domā, ka viņiem ir ticība Dievam un, ka viņi zina Dieva likumus, taču viņi neievēro tos un nedara pašu svarīgāko – nemīl Viņu. Bērniņi mani, lūdzieties un gavējiet, tas ir ceļš, kurš jums palīdzēs atvērties un mīlēt. Tikai caur Dieva mīlestību jūs iemantosiet mūžību. Esmu ar jums un vadu jūs ar Mātes mīlestību

Mīļie bērni! Arī šodien jūs aicinu: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, kamēr lūgšana kļūst jūsu dzīve. Bērniņi, šai laikā Es īpaši lūdzos Dieva priekšā, lai Viņš dod jums ticības dāvanu. Vienīgi ticībā jūs spēsiet atklāt prieku par dzīvības dāvanu, ko jums dāvā Dievs. Jūsu sirds būs priecīga, domājot par mūžību. Es esmu ar jums un mīlu jūs ar maigu mīlestību. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

Mīļie bērni, dzīvojiet priecīgi saskaņā ar Evaņģēlija vēsti, kuru es jums atgādinu visus šos gadus, kopš esmu kopā ar jums. Mīļie bērni, es esmu jūsu Māte un ilgojos atklāt jums mīlestības Dievu un miera Dievu. Es nevēlos, lai jūsu dzīve aizritētu skumjās, bet lai tā būtu kā prieka pārpilns ceļš uz mūžību saskaņā ar Evaņģēliju. Tikai tā jūsu dzīvei būs jēga. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

Medjugorje – gavēnis, lūgšana, klusums. Kas tas ir? Tas ir mēģinājums paskatīties sevī.

Var daudzreiz iet uz grēksūdzi ar vienu un to pašu, veltīgi teikt vārdus, bet tā arī nesadzirdēt Dieva Vārdu. Ejot pa apli, ļoti grūti tajā atrast sākumu un beigas. Es redzēju tikai beigas – to grēku, tās kļūdas, kuras es darīju, atkārtojot vienu un to pašu scenāriju. Es gāju uz grēksūdzi, atkal pieļāvu grēkus, redzēju tos, gāju uz grēksūdzi, ...

Un atkal es esmu Medjugorjē. Un grēksūdzē. Kas tas? Mēģinājums paskatīties problēmā dziļāk. Izrādījās, ka tā bija absolūta sevis nepieņemšana; sevis kā cilvēka, ar tikai viņam vienam dotajām rakstura, uzvedības, rīcības, domu, vēlēšanos, ilgu īpatnībām. Un ja vēl dziļāk, tad sevis kā sievietes, kā nākošās mātes, un pagātnē kā meitas, nepieņemšana. Te es ieraudzīju, ka ne mīlestība uz sevi ir grēks, jo tas bija kļuvis par cēloni maniem grēkiem. Mani nepieņēma arī mani apkārtējie: skolotāji, draugi, tuvie cilvēki..

Garīgie vingrinājumi- tie, protams, ir iedziļināšanās, sava veida ceļojums. Kur sakņojas ne mīlestība? Lai to uzzinātu, man nācās dotie ļoti tālu- tais laikos, kad es piedzimu, bet tēvs atstāja mūsu ģimeni. Vai es sapratu, kāds tam bija cēlonis? Nē. Vai es to zināju? Nē. Bet tas palika ar mani uz visu dzīvi. Domāju, ka cilvēkam – bērnam ir dabiski atbildēt ar mīlestību uz Dieva Tēva mīlestību. Bet bērnībā bieži viss notiek otrādi. Un es atbildēju uz ne mīlestību ar ne mīlestību. Tālāk- daudzpunkts... Kad iesāc saprast, sajust, redzēt, ka iesākumā bija Dieva – Tēva mīlestība, viss pavēršas otrādi. Un, sajūtot sevi kā Dieva meitu, kopā ar manu Māti, - es atgriežos pie sava tēta. Un atbildu viņam ar mīlestību. Un pieņemu. Un pateicos.... „Jau ilgi, kopš klusēju, tikai ļaujos skaņām. Un ja var tā teikt, degu, klusi iekrītot Dieva rokā.”

Atgriežos no Medjugorjes. Atkal grēkoju, protams, bet nu jau pavisam citā. Tagad tas vairs nav noslēgtais aplis. Tagad tā ir taisne. Un tagad skaidri redzu, ka mans galvenais šķērslis bija vēlēšanas atbrīvoties no grēka, vai arī – saņemt tēva mīlestību, apkārtējo mīlestību, vai arī – mainīt sevi; tad, kad patiesās, nenosauktās ilgas bija ilgas pēc Dieva. Jo kas man no tā, ka man būtu bijis tas viss - bērnībā vai tagad, bet Dieva Mīlestību tā arī nebiju iepazinusi?

Vai jūs kaut kad esat sev jautājuši, „kur ir manas dzīves jēga?”
Kādēļ Dievs mani radījis par sievieti? Kādēļ Dievs mani radījis par vīrieti? Kāda ir jēga manam ķermenim? Kur mana vieta šai pasaulē? Kur atšķirība starp laulību un konsekrētu dzīvi? Kā es varu atrast savu aicinājumu? Kā man atrast patieso laimi?”
Šķiet, ka mūsdienīgā kultūra ap mums var dot mums recepti tam visam. Ja gribi būt laimīgs – nopērc to! Dari to, ko vēlies! Esi brīvs!” bieži liekas, ka tikai tie cilvēki, kuri izskatās skaisti, jauni, „brīvi”, veseli, tie, kuriem ir nauda un „pieredze visā”- tikai viņi ir īstas dzīves cienīgi! Viņi var darīt to, ko grib (pat izlemt par citu cilvēku dzīvi un nāvi – aborti, eitanāzija).
Un kā ar pārējo cilvēces daļu? Nedzimušie zīdaiņi, bērni vecāki ļaudis, paralizētie vai slimie cilvēki? Vai tiešām viņu dzīve ir mazāk svarīga? Vai tiešām dzīve ir tikai kāds gadījums?
Vai aiz tās neslēpjas brīnišķīgs plāns, kas sagatavots katram no mums, pat vēl nedzimušiem bērniem? Papūlēsimies atrast atbildes uz šiem jautājumiem, atklājot katra cilvēka dzīves skaistumu. Mūsu sievišķības vai vīrišķības nozīme un jēga– viss ir saskaņā ar Dieva plānu.

Еļenai Vasiļjai – lauku meitenei, kura dzird iekšējo mistisko balsi, bija ļauts piedzīvot Dievmātes skaistumu. Satriekta viņa uzdeva jautājumu, kuru uzdotu savai mātei katrs bērns: „Dievmāt, kādēļ tu esi tik skaista?
Pasmaidījusi, Dievmāte atbildēja: „Esmu skaista, jo mīlu tevi. Ja gribi būt skaista, mīli.”
Katra cilvēka sirds ilgojas pēc mīlestības. Skaistums dara to laimīgu un spējīgu izjust pasauli visā tās pilnībā. Skaistums audzina sirdi un, darot to labāku, ved uz dzīves pilnību. Skaistums palīdz sirdij veidoties, tai laikā, kad kroplības to sagrauj, taču, arī tad tā tiecas uz skaistumu.
Tas ir galvenais cēlonis, kādēļ pasaule nemitīgi meklē skaistumu. Saprotams, runa ir nevis tik daudz par ārējo skaistumu, cik par to, kurš ir apslēpts, kurš apliecina sevi mīlestībā: mātes, tēva, māsa, brāļa, bērnu un draugu mīlestībā. Tā izsaka tāpat cilvēcisko attiecību skaistumu, dvēseļu vienotības skaistumu, visa radītā un visas cilvēces skaistumu. Atcerēsimies, ka mīlošai mātei nav neglīta bērna, bērna, kuru viņa nepieņemtu. Visi bērni skaisti un katra māte ir pati skaistākā savam bērnam. Patiesība ir tajā, ka, ja katrai mātei viņas bērns ir pats skaistākais, tas nozīmē, ka skaista ir arī visa cilvēce. Un tādēļ katrs cilvēks ir mīlestības cienīgs pat tad, kad viņš jau izaudzis, jo mātei viņš vienalga ir bērns. Mēs visi esam skaisti, jo skaists ir katrs no mums.
Taču, ja visi ļaudis ir skaisti, un viņiem jābūt laimīgiem vienam otra sabiedrībā, tad rodas pamatots jautājums: kādēļ tik daudz nelaimīgu cilvēku un kādēļ mums tik grūti saprast vienam otru?
Atbilde ir mūsu attieksmē pret mīlestību un mūsu vēlēšanos būt mīlētiem. Ne vecums, ne slimības, ne kaut kas cits šai pasaulē nav šķērslis mūsu skaistumam. Mēs esam skaisti, tādēļ, ka mēs – visskaistākās Mātes visskaistākie bērni. Zināmā nozīmē, mūsu pieaugšana mīlestībā ik dienas ir atkarīga no tā, cik daudz skaistā mēs redzēsim citos, un viņi mūsos.

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

(Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu, Rožukroņa Augstās godības noslēpumi).

18.00 – vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, lūgšana par dvēseles un miesas dziedināšanu)

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Vissvētākā Sakramenta adorācija)

18.00 - vakara lūgšanu programma (Rožukroņa lūgšana, Svētā Mise, Krusta adorācija).

Semināra lektors – t. Аnte Vučkovičs, (O.F.M.). Dzimis 1958 gadā Horvātijā, pilsētā Sinj, vij vecākais bērns daudzbērnu ģimenē. Pieder Svētā Pestītāja franciskāņu provincijas ar centru Splitā. Pabeidza skolu, ģimnāziju Sinjā un teoloģijas fakultāti Makarskā un Zagrebā. 1983. gadā iesvētīts par priesteri. Kalpoja kā vikārs Metkovičos un Minhenē, mācījās filozofiju Minhenē un Romā, ieguva doktora grādu par Martina Haideggera radošo darbību. Pasniedza filozofiju Romā, Pāvesta sv.Antonija koledžā un Makarskā franciskāņu teoloģijas skolā. Strādā Splitas universitātes katoļu teoloģiskajā fakultātē, profesors, un filozofijas nodaļā tai pašā universitātē, vada garīgos vingrinājumus, seminārus, rekolekcijas garīgiem un zinātniskiem vadītājiem. Publicējis vairākas grāmatas. Publicē savus rakstus daudzos zinātniskos un populāros periodiskos izdevumos.

Jūs varat reģistrēties tieši Medjugorjē e-mail:seminar.marija@medjugorje.hr

Medjugorjes draudze piedāvā bezmaksas apmešanos visiem priesteriem, kuri ieradīsies uz semināru, kā tas bija iepriekšējos gados. Mēs lūdzam visus priesterus, kuriem iespēja pašiem organizēt dzīvošanu Medjugorjē, pieteikumā uzrādīt savu vārdu un telefona nr.tām ģimenēm, pie kurām viņi apmetīsies. Mēs organizējam apmešanos visiem priesteriem, kam nav tiešu kontaktu un iespējas patstāvīgi organizēt apmešanās vietu.

(Lūdzu, norādiet, pieteikumā, vai jums va\jadzīga šāda palīdzība). Samaksas vietā mēs lūdzam noturēt 5 Sv.Mises mūsu(draudzes) nodomos.

Nepieciešams paņemt līdzi : celebretu, ko izdevis jūsu prāvests, albu, stolu, Svētos Rakstus.

Daudzi priesteri, kuriem nav tieša pieeja Internet, var nesaņemt šo informāciju par semināru priesteriem, tādēļ lūdzam visus svētceļojumu organizētājus, lūgšanu grupas u.c. izplatīt šo informāciju visā iespējamā ceidā, lai pēc iespējas vairāk priesteru varētu piedalīties šai seminārā. Mēs arī lūdzam materiāli palīdzēt priesteriem, kuri nevar piedalīties materiālu grūtību dēļ. Jau iepriekš iezakām pateicību un lūdzamies, lai Kungs Dievs un Vissvētākā Jaunava Marija svētī jūs un jūsu darbu.

Россия	Oльга Князева	tel.fax 007 3472771617 (для Ольги) tel.mob: 07 917 464 3735	olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru
Украина	Дуда Мирослав	tel: 00380 50 5026414	posmishka@mail.uz.ua
Литва	Дануте Тотораитите	tel: 00370 52 343 330	i.kondratiene@vdtat.lt Mirija@one.lt
Латвия	Зинаида Лапса	tel.mob: 00371 8318855,	zinaida@inbox.lv
Молдавия	Владимир Надкреницини		nadkrenicinii@mail.ru
Словакия	Марта Ухалова	tel:00421 905412040	marta@maria.sk
Междугорье	Терезя Гажиова	tel.fax: 0038736650004	terezia.gaziova@tel.net.ba

	Dievmātes vēstījums 2009. gada 25. janvārī Mīļie bērni! Šodien es aicinu jūs uz lūgšanu. Lai lūgšana kļūst jums kā graudiņš, kuru jūs ievietojat manā sirdī, bet es to pasniegšu par jums Manam Dēlam Jēzum jūsu dvēseļu pestīšanas labā. Bērniņi, es ilgojos, lai katrs no jums sirds mīlestībā piesaistītos mūžīgai dzīvei, kas ir jūsu nākotne, un lai visi zemes dzīves notikumi palīdzētu jums tuvoties Dievam Radītājam. Es esmu ar jums tik ilgi tādēļ, ka jūs atrodaties uz maldīga ceļa. Vienīgi ar manu palīdzību, bērniņi, jūs atvērsiet acis. Daudz ir cilvēku, kuri, dzīvojot saskaņā ar maniem vēstījumiem, saprot, ka atrodas uz svētuma ceļa, kurš ved mūžīgajā dzīvē. Es pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

	Dievmātes vēstījums 2009. g. 2. februārī, kad Dievmāte kopā ar Mirjanu lūdzas par tiem, kuri nepazīst Dieva mīlestību. Mīļotie bērni! Ar Mātes Sirdi šodien es vēlos jums atgādināt, un proti, lai jūs pievērstu uzmanību Dieva neizmērojamai mīlestībai un pacietībai, kas no tās izriet. Jūsu Tēvs sūta mani un gaida. Viņš gaida, lai jūsu atvērtās sirdis būtu gatavas Viņa darbiem, Viņš gaida, lai jūsu sirdis būtu vienotas kristīgā mīlestībā un žēlsirdībā Mana Dēla garā. Nezaudējiet laiku, bērni, jo jūs neesat tā noteicēji. Pateicos jums.