Medjugorjes Balss decembris

	Dievmātes vēstījums 2008. gada 25. decembrī Mīļie bērni! Jūs skrienat, jūs strādājat, jūs krājat mantu, bet tas notiek bez Dieva svētības, tādēļ, ka jūs nelūdzaties. Šodien es jūs aicinu, lai jūs apstātos pie Betlēmes stallīša un padomātu par Jēzu, kuru šodien es jums dāvāju, lai Viņš jūs svētītu un palīdzētu jums saprast, ka bez Viņa jums nav nākotnes. Tādēļ, bērniņi, atdodiet savu dzīvi Jēzus rokās, lai Viņš jūs vadītu un sargātu no visa ļauna. Es pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

	Pēdējā ikdienas vēstījuma laikā 12.septembrī 1998.g. Dievmāte Jakovam Čolo, ka nāks ik gadu 25.decembrī, Jēzus dzimšanas svētkos. Arī šogad Dievmāte atnāca ar Bērnu Jēzu uz rokām un deva vēstījumu: Mīļie bērni! Šodien īpašā veidā jūs aicinu, lai jūs lūgtos par mieru. Bez Dieva jums nav iespējams miers, nedz arī dzīve mierā, tādēļ bērniņi, šodien, šajā žēlastības dienā, atveriet jūsu sirdis Miera Karalim, lai viņš jūsos piedzimtu un apdāvinātu jūs ar savu mieru, bet jūs tad nesiet Viņa mieru šai nemiera pilnajai pasaulei. Es pateicos, ka atsaucaties uz manu aicinājumu.

	Dievmātes vēstījums 2009. g. 2. janvārī, kad Dievmāte kopā ar Mirjanu lūdzas par tiem, kuri nepazīst Dieva mīlestību. Mīļie bērni! Kaut arī tik liela debesu žēlastība ir nākusi pār jums, jūsu sirdis palikušas cietas un neatsaucīgas. Mīļie bērni, kādēļ jūs nedodat man pilnībā jūsu sirdis? Es tajās gribu ielikt vienīgi mieru un pestīšanu-manu Dēlu. Kopā ar manu Dēlu jūsu dvēseles tiks pagrieztas uz cildenu mērķi un jūs vairs nebūsiet nomaldījušies, un visbiezākā tumsā jūs atradīsiet ceļu. Bērniņi mani, izlemiet ieiet jaunā dzīvē ar mana Dēla vārdu uz jūsu lūpām. Pateicos jums, mīļotie bērni!

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Pēdējā vēstījumā mūsu Debesu Māte mūs apstādina ar vārdiem – jūs steidzaties, jūs darbojaties, jūs krājiet, bet bez svētības. Jūs nelūdzaties! Šis atgādinājums līdzīgs tam, kā Jēzus evaņģēlijā uzrunā nevajadzīgi rosīgo Martu: Marta, Marta! Tu uztraucies un rūpējies par daudzām lietām, bet tikai viena ir vajadzīga; Marija sev izvēlējās labāko daļu, kura viņai netiks atņemta (Lk 10,41-42). Mēs visi zinām, cik bieži šai trauksmainajā, nemiera pilnajā pasaulē mēs aizmirstam pašu galveno. Dievmāte mums saka: „Apstājieties pie silītes”. Jēzus ir dzimis, tādēļ mēs svinam Kristus Dzimšanas svētkus. Dievs ir nācis uz šīs zemes, un lai Viņš paliek ar mums visā, lai ko mēs nepiedzīvotu šai dzīvē. Kā mums izpildīt šo Dievmātes vēstījumu svētkos? Iepriekšējos vēstījumos Viņa mums saka: „Mīļie bērni! Šodien es aicinu jūs visus uz lūgšanu. Bez lūgšanas, mīļie bērni, jūs nespēsiet sajust ne Dievu, ne mani, ne žēlastības, kuras jums tiek dotas. Tādēļ es jūs aicinu: dienu vienmēr iesāciet un beidziet ar lūgšanu. Mīļie bērni, es vēlos no dienas dienā vest jūs uz pieaugšanu Dievā caur lūgšanu, bet jūs nevarat augt, jo nelūdzaties. Aicinu jūs, mīļie bērni, lai lūgšana jums būtu pirmajā vietā. (1886.gada 3.jūlijā).
1984.gada 05.jūlijā Mīļie bērni! Šodien vēlos jūs aicināt lūgties pirms katra darba un tāpat ar lūgšanu arī pabeigt katru darbu. Ja jūs tā darīsiet, Dievs svētīs jūs un jūsu darbu. Šajās dienās jūs esat maz lūgušies un daudz strādājuši. Tādēļ lūdzieties! Un tieši lūgšanas laikā jūs atpūtīsieties. Es pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.
03.07.1986. Mīļie bērni! Šodien jūs visus aicinu uz lūgšanu. Bez lūgšanas, mīļie bērni, jūs nevarat apjaust nedz Dievu, nedz mani, nedz mīlestību, kādu jums dāvāju. Tādēļ aicinu, lai jūs ikkatru dienu iesāktu un to arī pabeigtu ar lūgšanu. Mīļie bērni, es ilgojos no dienas dienā jūs vest aizvien dziļāk lūgšanā, bet jūs nespēsiet augt, ja nesaglabāsiet lūgšanu. Aicinu jūs, mīļie bērni, lai lūgšana ieņem pirmo vietu jūsu dvēselē. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.
Sāksim savu dienu ar „pārkrustīšanos”, kā saka viens mans draugs, priesteris: „tas ir kā krusts, kurš atrodas procesijas priekšā. Aiz tā seko manas domas, vārdi, ikdienišķās lietas”.
Mācīsimies vienkāršībā visu izdzīvot kopā ar Kungu, ar Viņa svētību sākt un beigt mūsu dienas gaitas un visus mūsu darbus. Mēs varam dot sev sirds pozīciju, nodomu: „Šai gadā es darīšu visu kopā ar Jēzu.”. viņš ir nācis uz šo zemi, lai mūs vadītu un aizsargātu, - mums apsola Māte Marija

Ar mīlestību un lūgšanām, jūsu Terēze

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2008.gada 25. decembrī

Lūgšanu grupām: pārdomas par vēstījumu

Bez Jēzus Jums nav nākotnes (Tieši to mums māca Baznīcas lūgšana: lai mēs zemes labumus izmantotu mūžīgo iemantošanai.)

25.12.2008 vēstījumā Dievmāte mūs aicina uz lūgšanu, lai Jēzus piedzimtu mūsu sirdīs. Šai vēstījumā dzirdam Viņas skumīgo pārmetumu un nožēlu par to, ka mēs nesadzirdam šo aicinājumu. Jūs steidzaties, strādājiet, jūs uzkrājiet, bet bez svētības. – saka Jaunava Marija. Es vienmēr sev garā iedomājos uzkāpšanu Dievmātes parādību kalnā Вифлеем – место, где родился Иисус

Medjugorjē. Podbrdo kalna pakājē no abām pusēm var ieraudzīt daudz veikaliņu, kuros jums piedāvās neskaitāmu daudzumu reliģiozu suvenīru. Kad cilvēks iznāk no šī dāvanu „meža” un sāk kāpt kalnā, tad sajūt, ka elpot kļuvis vieglāk. Starp daudzām mantām, ko viņam piedāvā, viņš smok, viņam trūkst elpas, it kā pietrūktu gaisa. Šai konkurencē, šai dzīšanās pēc izdevīgākas cenas, mēs viegli pazaudējam dzīves orientierus. Dievmāte mums rāda dzīvības ceļu kā tāda ceļa vienkāršību, uz kura atrodas tikai kaili akmeņi. Šeit, kalnā, pie mums nāk

Dievmāte ar Bērnu Jēzu uz rokām. Tas ir pats svarīgākais, ko Viņa mums spēj dot.

Jēzus dzimšana mūsu sirdīs nevar notikt bez ticības un lūgšanas. Šī vēstījuma vārdos jūtam Dievmātes skumjas par to, ka mūsu domas orientētas uz zemes lietām. Mūsu Māte nepārtraukti aicina mūs, lai mēs skatītos pāri zemes pārejošām lietām. Tieši uz to arī mūs aicina Baznīcas lūgšana: ”Lai mēs zemes augļus izmantotu debess labumu sasniegšanai. ”Mūsu debesu Māte ir stingra ar mums, jo ilgojas mūsu pestīšanas un dzīves Jēzū visā tās pilnībā. Viņa nevēlās, lai mēs tērētu laiku Kristus dzimšanas svētku ārišķīgai, paviršai svinēšanai un tukšam romantismam un sentimentam, jo tas mūs aizved mūs nevis pie Jēzus, bet tikai pie mums pašiem. Viņa nevēlās, lai mūsu sirdis un acis būtu apmātas, apžilbinātas ar trauksmi, nemieru, darbu, pasaulīgām rūpēm, jo tās aizsedz no mums patieso dzīvi Dievā. Daudz laika un dzīvības spēku cilvēks tērē tam, lai nodrošinātu savu materiālo labklājību. Jaunava Marija vēlās mums atvērt acis uz to, kur paslēpta īstenā dzīves būtība un kas ir dzīves vērtību pamats. Dievmāte pati izdzīvojusi ticības ceļu uz šīs zemes un tādēļ tikai Viņa var mūs aizvest pie Jēzus. Pasludināšanas brīdī Jaunavai Marijai iesākās neparedzama turpmākā dzīve. Eņģelis Gabriels neatklāja Jaunavai Marijai tos notikumus, kādi Viņu sagaidīja šai Dieva ceļā, eņģelis nestāstīja Viņai par to, kurp beigu beigās Viņu aizvedīs Dieva griba. Viņa bija pacietīga. Zemes dzīvi dzīvojošais cilvēks grib zināt savu nākotni tieši tagad un tūlīt. Viņš vēlās paredzēt, noteikt, būvēt plānus. Mēs dzīvojam tādā laikā, kuru var apzīmēt ar diviem vārdiem „ātri „un „tūlīt”. Un tādēļ katrā no mums ir kāds instinkts, kas liek mums steigties, strādāt, uzkrāt, lai nodrošinātu savu dzīvi. Viss tas noved pie nervu sabrukuma, stresa un dažādām slimībām. Dzīves pamats un jēga slēpjas vienkāršībā un mazās lietās. Tādēļ Jaunava Marija kā Māte, kura mīl savus bērnus, saka mums: „apstājieties pie silītes..”. šai pieticīgajā vienkāršībā pie mums atnāk Dievs. Šai vienkāršībā slēpjas Viņa visvarenība, kas atpestī , glābj cilvēci. Jāatzīst, ka Jēzus dzimšanas svētki mūsdienu kristiešu pasaulē ir „nosmacēti” ar mantām un dāvanām. Visi svin Jēzus dzimšanas svētkus, bet bez paša Jēzus. Bez Jēzus un ārpus Jēzus viss tukšs un niecīgs. Grūti iedomāties, cik milzīgas ciešanas ir Jaunavai Marijai tādēļ, ka cilvēki ir aizmirsuši Viņas Dēlu, Kuru Viņa dzemdēja pasaules pestīšanai. Skumji, ka Jēzus dzimšanu svin bez Viņa, Kurš ir pasaules Pestīšana un Miera Karalis.

Lūgsimies: Vissvētākā Jaunava Marija, Tu mums dzemdēji Dēlu un dāvāji Viņu katrai sirdij, kura gatava pieņemt Viņu kā savu Dievu un Pestītāju. Pateicamies Tev, Māte, ka tu nemitīgi ik dienas aizbildini par mums un atkal un atkal liec piedzimt Jēzum mūsu sirdīs. Pateicamies Tev, ka TU arī šodien nāc pie mums, runā ar mums, aicini mūs sekot Tev, lai arī mēs kļūtu Jēzum par mātēm, brāļiem un māsām. Dievmāt, lūdzies ar mums un par mums, lai mūsos būtu apņēmība atdot savas dzīves Jēzus rokās. Tikai tā mēs spēsim iemantot dzīvību visā tās pilnībā. Vissvētākā Jaunava Marija, palīdzi mums atrast laiku lūgšanai, kurā mēs ar ticību atdosim savas dzīves, mūsu ģimenes, mūsu kopienas, mūsu draudzes un visu pasauli Jaundzimušā Jēzus, Miera Karaļa rokās. Kopā ar Tevi, Marija, mēs lūdzam Jēzu, lai Viņš atklātu mums, ka glābšana, miers un mūsu dzīves jēga ir uzticībā Viņam un sevis atdošanā Jēzus rokās, kuras tur visu pasauli un katra cilvēka dzīvi. Amen.

Medjugorje

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 03.01.2009, pirmajā janvāra sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies par ģimenēm, kuru dzīve ir tālu no Jēzus, lai viņi saprastu, ka tikai Viņā ietverta dzīves jēga.

Paldies jums par mūsu kopējām lūgšanām, par jūsu mīlestību uz Mariju, par visu, ko jūs darījāt pagājušajā gadā , lai īstenotu Dievmātes nodomus. Mēs ar mīlestību lūdzamies par katru no jums un katru no jums atdodam Dievmātei. Lai atnākošais 2009. gads atnes daudz žēlastību katram no mums un lai palīdz mums Marija vēl tuvāk nostāties Viņas Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā.
Jūsu draugi Medjugorjē.

25.06.1988. Mīļie bērni! Šodien es aicinu jūs uz mīlestības pilnu atdevi Dievam. Bērni, mīlestība pacieš visu, kas ir grūts un rūgts Jēzus dēļ, kurš ir pati Mīlestība. Mīļie bērni, lūdziet Dieva palīdzību. Tomēr nevis tā, kā jūs no cilvēciskā viedokļa to gribētu, bet gan - lai viss notiktu saskaņā ar Dieva Mīlestības gribu. Atdodiet sevi Dievam, lai Dievs varētu jūsu dvēseli dziedināt, iepriecināt un piedot visu, kas jūsu dvēselē ir šķērslis ceļā uz mīlestību. Tādā veidā Dievs veidos jūsu dzīvi, un jūs augsiet mīlestībā. Mīļie bērni, godiniet un pielūdziet Dievu, lai Dieva mīlestība varētu pieaugt jūsos no dienas dienā līdz pat pilnībai. Pateicos, ka atsaucāties uz manu aicinājumu.

25.05.1988. Mīļie bērni! Es aicinu, lai jūs pilnīgi un nedalīti veltītu sevi Dievam. Lūdzieties, bērni, lai sātans nespētu jūs plosīt, kā vējš koka zarus. Palieciet stipri iesakņojušies Dievā. Es ilgojos, lai caur jums pasaule pazītu Dieva prieku. Ar savu dzīvi dodiet liecību par Dieva prieku. Nekļūstiet rūpju nomākti, un lai jūsos nav baiļu, Dievs jums palīdzēs un parādīs jums ceļu. Es ilgojos, lai jūs visus mīlētu ar manu mīlestību, labos un ļaunos. Tikai tad mīlestība spēs valdīt šai pasaulē. Bērni, jūs piederat man. Es jūs mīlu un ilgojos, lai jūs man uzticētos, lai es varētu jūs vadīt pie Dieva. Lūdzieties nemitīgi, piepildiet savu sirdi ar īsām šautru lūgšanām katrā mirklī, lai sātans nespētu jūs izmantot. Lūdzieties, lai jūs spētu saprast, ka piederat Debesu Mātei. Svētīju jūs ar Dieva iepriecinājuma svētību. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

25.03.2002. Mīļie bērni! Šodien aicinu, lai jūs vienotos ar Jēzu lūgšanā. Atveriet Viņam savu sirdi un dāviniet Viņam visu, kas tajā ir: prieku, bēdas, cilvēcisko vājumu. Lai šis laiks jums ir žēlastības laiks. Lūdzieties, bērniņi, lai katrs jūsu acumirklis piederētu Jēzum. Esmu ar jums un aizbildinu par jums. Pateicos, ka atsaucāties uz manu aicinājumu.

25.01.1997. Mīļie bērni! Es aicinu jūs pārdomāt par savu nākotni. Jūs veidojat jaunu pasauli bez Dieva, tikai saviem spēkiem, un tāpēc jūs esat neapmierināti un bez prieka sirdī. Šis laiks ir mans laiks. Tādēļ, mīļie bērni, es atkal no jauna jūs aicinu uz lūgšanu. Kad jūs atradīsiet vienību ar Dievu, tad jūs sajutīsiet slāpes pēc Dieva vārda un jūsu sirdi pārpildīs prieks. Kur vien jūs būsiet, jūs liecināsiet par Dieva mīlestību. Es svētīju jūs un atkārtoju - es esmu kopā ar jums, lai jums palīdzētu. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

25.12.1998. Mīļie bērni! Jēzus Kristus Dzimšanas svētku priekā es gribu jūs svētīt ar manu Mātes svētību. Bērniņi, īpašā veidā dodu jums mana Jēzus svētību. Lai Jēzus piepilda jūs ar savu dievišķo mieru. Bērniņi, šodien, šais laikos, jums nav miera, bet jūs slāpstat pēc tā, tādēļ šajā dienā kopā ar manu Dēlu Jēzu es jūs aicinu - lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, jo bez lūgšanas jums nebūs prieka, nedz miera, nedz nākotnes. Jūs tiecaties iegūt mieru, jūs meklējat to, bet Dievs - vienīgi Viņš ir patiesais jūsu miers. Pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

23.05.1985. Mīļie bērni! Šajās dienās it īpaši aicinu, lai jūs atvērtu savu sirdi Svētajam Garam. Tieši šajās dienās Svētais Gars nāk pār jums. Atveriet savu sirdi un veltījiet savu dzīvi Jēzum, lai Viņš varētu jūsu sirdis pārveidot un stiprinātu jūs ticībā. Es pateicos, ka uzklausījāt manu aicinājumu.

17. 04.1986. Mīļie bērni! Jūs esat sasaistīti ar materiālām lietām, un šajā matērijā jūs pazaudējat visu, ko Dievs jums ilgojas dot. Aicinu jūs, mīļie bērni, lūgt pēc Svētā Gara žēlastības dāvanām, kuras jums šobrīd ir tik ļoti nepieciešamas, lai jūs spētu dot liecību par manu klātbūtni šeit un par visu, ko jums dodu. Mīļie bērni, atdodiet sevi savai Debesu Mātei, lai es spētu jūs vadīt visā pilnībā. Nenodarbojieties pārlieku ar materiālajām lietām. Es pateicos, ka atsaucāties uz manu aicinājumu.

Man ir kāda draudzene, viņa ir ārste... reiz, kad mēs devāmies mājās pēc svētās Mises, viņa izstāstīja man par savu „Kristus dzimšanas svētku” pieredzi, par neparasto piedzīvojumu, kad viņu uzrunāja Dievs... tā ka manā dzīvē gadījās, ka Dievs caur pašiem vienkāršākajiem, parastākajiem notikumiem atklāja man manu problēmu risinājumu un atbildēja uz maniem jautājumiem ar citu cilvēku starpniecību, es palūdzu viņu pierakstīt savu liecību.
Tas notika Kristus dzimšanas svētku laikā. Vienā no svētku dienām es pēkšņi sajutu, ka dažiem darbiem man vienkārši nepietiek spēka, un ne tik daudz fizisko, kā morālo, tā ka es pat nevarēju priecāties par Kristus Dzimšanu... Man gribējās pabūt vientulībā un padomāt par sasāpējušām lietām, par to, kas jau sen man nedeva miera.
Es atnācu strādāt slimnīcā, lai palīdzētu tiem, kuriem bija nepieciešama mana palīdzība. Tas nebija vienkāršākais periods manā dzīvē, tas bija pils smagu pārdzīvojumu, un visvairāk par visu man gribējās pabūt vienai, tālu no šejienes, lai neviens nebūtu klāt.
Bet, protams, es nevienam negribēju aptumšot šo gaišā prieka laiku ar saviem pārdzīvojumiem. Un jāsaka, ka man tas labi izdevās: darbā visi domāja, ka es esmu pilnīgi laimīga, ka mana dzīve ir bezrūpīga un ka es priecājos par dzīvi. Es biju laba aktrise un diezgan labi spēlēju savu lomu. Kaut arī, kad es paliku viena, man tas izdevās daudz sliktāk. Un tomēr es vēlējos pabūt vientulībā, lai savienotos ar Jēzu garā, un kaut arī manī nebija prieka par Viņa dzimšanu, es zināju, ka Viņš ir ar mani. Un tā, tikko man radās kāds brīvs brīdis, es ieslēdzos savā darba istabā.
Nu jau vairākas dienas, kā es domāju par vienu un to pašu: kādēļ man jāizturas pret visu tāpat kā Dievam? Kādēļ man jāpiedod pilnā mērā, ja man tam nepietiek spēka, ja man ir kaudze neatrisinātu jautājumu un darbu un es jūtos pilnīgi bezspēcīga? No šiem kāpēc es jutos ļoti slikti. Tai dienā es strādāju kā parasti. Nekas neparasts nenotika, izņemot to, ka naktī mani pasauca pie deviņgadīgas meitenītes, kura atradās komā. Pēc pusotras stundas, kā tika ievadītas zāles stabilizēts spiediens, meitene pamodās un uzprasīja man: „kā tev iet?” un pēc tam uzdeva man vēl vienu jautājumu: „kā sauc tavu mammu?”
Marija- es atbildēju. Un tavu tēvu?
Jāzeps. „tad tu esi Dievs?” Nē.
Bet viņa ar neuzticību paskatījās uz mani un atkal jautāja: kā sauc tavu vecmāmiņu?
Anna. Un tad bērns sāka starot.
Es pieliecos pie viņas un teicu: „Tu mazliet kļūdījies, es neesmu Jēzus. Tev vienkārši liekas, ka es Jēzus, bet tas nav tā. Es esmu ārste.
Un manā galvā sāka joņot jautājumi. – kā pēc būtības bērns mani uztver? Varbūt viņai traucēta uztvere? Kādu viņa mani redz? Vai viņai nav halucinācijas?
Es zinu, ka dažās situācijās man jāreaģē uz notikumiem kā Dievam – iet uz priekšu neatskatoties un ticēt, ka Dievs ir blakus un man palīdz. Kādēļ šī meitene mani uztver kā citu tēlu?
bērniem ir skaidrs, nesaduļķots skatiens.. var būt, viņa redzēja ne mani, bet Kungu Dievu, kuru es sajutu sev blakus? Viņa taču bija uz nāves robežas, bija komā un burtiski „gāja” prom manā acu priekšā. Varbūt medikamenti nepalīdzēja? Un manā galvā sāka veidoties attēli no pavisam cita scenārija...
Bet bērns izjautāja tālāk: vai tu mani sargāsi?
Jā sargāšu.
Pēc tam es uzdevu viņai jautājumus, lai saprastu, kā viņa orientējas laikā un telpā, vai pazīst tos, kas viņai tuvumā. Meitene atbildēja pilnīgi adekvāti, tas nozīmē, ka orientācija nebija traucēta.
Es aizgāju no viņas ar domu, ka Kungs tieši caur bērniem mums rāda, cik svarīgi ir rīkoties tā, ka šai situācijā būtu rīkojies Viņš pats. Neskatoties uz to, ko par mums domās citi, neliekot sevi, savas jūtas un pārdzīvojumus notikumu centrā.. Mums jāpriecājas par to, ka katrā brīdī, lai kur mēs atrastos un lai ko darītu, mūsu palīdzība var būt glābiņš tiem, kuriem tā nepieciešama.

Sveicināti! Mani sauc Natālija, es no Ternopoles. Par Medjugorji es uzzināju 2002.gadā, kad izlasīju kādu grāmatu. Mani it kā aplēja ar aukstu ūdeni! Kā tas iespējams, ka parādās Dievmāte? No tā brīža mani nepameta vēlēšanās aizbraukt turp. Medjugorje man rādījās naktī sapņos, bet es nezināju, kādā veidā to piepildīt. Sākumā ievācu kādas ziņas, bet manā pilsētā par to neviens neko nezināja. Palūgusies, es pieņēmu lēmumu: ja neviens neorganizē svētceļojumus uz Medjugorji, tad to darīšu es. Man nebija nekādas pieredzes, un tādēļ to realizēt man likās pilnīgi nereāli. Bet sirdī sajutu, ka tas ir nepieciešami. Es sāku uzzināt, kas nepieciešams- vīzas, dokumenti, u.t.t., soli pa solim. Pirmie svētceļnieki no mūsu pilsētas devās uz Medjugorji 2003.gadā. mūsu bija 49 cilvēki. Priekš manis tas izrādījās ļoti grūti – gan fiziski, gan morāli, bet žēlastība, kuru mēs saņēmām šais dienās, nav iespējams izvērtēt.

Medjugorjē es esmu bijusi vairākas reizes. Katrs brauciens – tā vienmēr ir jauna žēlastība un atklāsme ceļā uz mīlestību Dievmātes skolā. Garīgo vingrinājumu laikā pie tēva Jozo es pārdzīvoju spēcīgu aicinājumu kalpot Dievmātei. Un tūlīt radās vēlēšanās vest citus cilvēkus uz Medjugorji, lai visi varētu saņemt šīs žēlastības un atrast dzīves jēgu. Es atbildēju uz šo aicinājumu un pilnībā nodevos svētceļojumu organizēšanai uz svētvietām. Es redzu augļus, sava darba rezultātus. Es vēroju, kā cilvēki pārvēršas, pabijuši Medjugorjē, cik svarīgs ir ceļš pie Dievmātes, kā Viņa maina mūsu dzīves. Un tas kalpo man par jaunu impulsu turpināt savu darbu...

Es organizēju svētceļojumus uz Lurdu, Fatimu, un Medjugorji. Un visur Dievmāte mums runā par savu Dēlu, par Rožukroņa lūgšanu, aicina mūs atvērt savas sirdis, mūs, savus bērnus, kurus Viņa mīl. Viņas parādību vietās var sajust Dieva mīlestību, un Medjugorjē jo īpaši. Dievmāte ir mūsu Māte, un nekur tik stipri es to nesajutu, kā Medjugorjē. Es uzzināju savu aicinājumu: vest citus cilvēkus uz Dievmātes parādību vietām, lai ļaudis sajustu Viņas klātbūtni šeit, uz zemes, kā Mātes, Kura nemitīgi mums palīdz. Pats lielākais prieks man – redzēt, kā priecājas citi, „kad satiekas ar Viņu” un kā pēc tam mainās viņu dzīve. Dārgie draugi! Es vienojos ar jums lūgšanā ar mūsu avīzītes „Medjugorjes balss” palīdzību un vēlos aicināt jūs svētceļot uz Medjugorji un uz to, lai jūs palīdzētu arī citiem cilvēkiem aizbraukt turp, kur jums sākas jauna dzīve, atgriešanās ceļš

Būt skolā, kur māca mīlēt, nozīmē atrasties pašā brīnišķīgākajā skolā. Mīlestības skolā mācās tas, kurš veltī sevi Mātei, bet tas ir jādara pilnībā, bez kādiem nosacījumiem. Nu jau 12 gadi, kopš visi vizionāri Medjugorjē, draudzes kopiena un visi svētceļnieki, kas šeit ierodas no visām pasaules malām, lūgšanu grupas un baznīca atrodas Jēzus Mātes, Baznīcas Mātes vadībā. Un tiešām, viņi mācās skolā, visu māšu, visu tēvu, bērnu un visu tautu Mātes skolā.

Un tā, mēs Medjugorjē esam mīlestības skolas skolnieki. Mātes, kura pieņēma katru no mums tai stundā, kad kļuva līdzdalībniece sava iemīļotā Dēla nāvē. Tai brīdī, kad Viņš mira pie krusta, bet Dievmātes sirds bija caurdurta ar sāpju zobenu, Viņa sadzirdēja vārdus: „Māt, lūk tavs dēls”. Tas ir Dēla, Dēla, kura zemes dzīve tuvojās beigām, veltījums, novēlējums, kas ietvēra sevī katru zemes cilvēku, katru cilvēka bērnu. Pieņemot sava vienīgā Dēla nāvi, kurš atdeva par mums Savu dzīvību, Māte nepalika bez dēla atbalsta. Vēl vairāk, Viņa ar mīlestību atvēra savu sirdi katram cilvēka bērnam un kļuva mums visiem par Māti. Nāves brīdī vienīgi mīlestība spēj dot jaunu dzīvību. Vienīgi mīlestība spējīga pārvērst sāpju brīdi priekā, rūgtumu mierā, vientulību tuvinieku atbalstā. Mīlestībai viss ir iespējams. Mīlestība pārveido laicīgo mūžīgajā, pagriež visu labumam un katrā redz cilvēku, kurš mīlestības cienīgs. Dzīvot ar Māti- nozīmē atdot Viņai sevi, atvērties Viņai un būt uzticīgiem līdz galam. Tai pašā laikā tā ir liela žēlastība un labvēlība, būt Marijas skolā, Marijas, kura kļuva Māte Jēzum Kristum un audzināja Viņu ar mātes mīlestību. Dievmāte kļuva par Mīlestības Māti un par pirmo, kura bija klāt pie šī dievišķā avota un dzēra no tā. Marija – mīloša Māte un vēlās vest katru no mums pie mīlestības avota, dzīvības avota. Lai dzīvotu, cilvēkam nepieciešama saules gaisma, bet viņa fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešama saite ar mūžīgo mīlestību. Ja saule pārstātu spīdēt, viss esošais iegrimtu tumsā, bet pēc tam sāktos mūžīgais sasalums un nāve. Tieši tā arī pasaulei, kas attālinājusies no mīlestības avota, draud pilnīga bojāeja. Marija, dzīvības un mīlestības Māte nepārtrauc darboties, Viņai zināmi ceļš un nosacījumi, un Viņa visus mūs grib aizvest pie dzīvības avota!

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv. Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

Александрова Елена (email: arrial2000@mail.ru; tel.fax: 0079 2 63637344,

Дануте Тотораитите (e-mail: mirija3@gmail.com ; tel: 00370 611194971 ;

Книга: ПОСЛАНИЯ ЦАРИЦЫ МИРА (на русском языке)

Если у вас есть возможность распространять эту книгу, то пишите или звоните:

Владимир Клименко (Киев) (e-mail: yednist@ukr.net; tel. 0038 050 545 85 80)

Россия	Oльга Князева	tel.fax 007 3472771617 (для Ольги) tel.mob: 07 917 464 3735	olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru
Украина	Дуда Мирослав	tel: 00380 50 5026414	posmishka@mail.uz.ua
Литва	Дануте Тотораитите	tel: 00370 52 343 330	i.kondratiene@vdtat.lt Mirija@one.lt
Латвия	Зинаида Лапса	tel.mob: 00371 8318855,	zinaida@inbox.lv
Молдавия	Владимир Надкреницини		nadkrenicinii@mail.ru
Словакия	Марта Ухалова	tel:00421 905412040	marta@maria.sk
Междугорье	Терезя Гажиова	tel.fax: 0038736650004	terezia.gaziova@tel.net.ba