Medjugorjes Balss decembris

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Maija mēnesis – īpašs, un es vienmēr to gaidu ar lielu prieku, jo tas ir veltīts Dievmātei. Cik gan žēlastību nes šis mēnesis! Mēs redzam, kā apkārt viss sāk ziedēt, un priecājamies. Liekas, pati daba gavilē, jo sākas atkal jauna dzīve. Mums, kuri esam veltījuši savu dzīvi Dievmātei, šis ir siržu atjaunošanās laiks un lēmums pilnīgi piederēt Viņai. Šī mēneša sākumā no visas sirds teiksim savai Mātei: Marija , es mīlu Tevi. Katru dienu atkārtosim savu „Totus tuus”- „Viss Tavs”, veltīsim sevi Viņas Bezvainīgajai sirdij un ik dienas lūgsimies Rožukroni. Kāds ir teicis: „seko savām domām, tādēļ ka tās kļūs pat taviem darbiem. Esi uzmanīgs savās darbībās, jo tās var kļūt par tavu paradumu. Seko saviem paradumiem, - tie kļūs par tavu raksturu. Esi uzmanīgs pret savu raksturu, tas kļūs par tavu likteni.”
Visu, kas ar mums notiek šai mēnesī ik dienas, mēs varam pārdzīvot kopā ar Dievmāti. Katru rītu veltīsim sevi Dievmātei, upurēsim katru dienu Viņas nodomos. Lai Viņa formē mūsu domas, darbus, paradumus, mūsu raksturu, visus dienas notikumus. Lūgsim Viņu, lai Viņa pārveido mūsu sirdis un tās kļūtu līdzīgas Viņas sirdij.
Lasīsim par Viņu, pārdomāsim Viņas dzīvi. Dāvināsim šai mēnesī mūsu Debesu Mātei visskaistākos vārdus, darbus, mazus upurus, lai piepildītos Viņas nodomi attiecībā uz mums un caur mums.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2008.gada 25. aprīlī

PĀRDOMAS PAR VĒSTĪJUMU LŪGŠANU GRUPĀM:
Audziet Dieva mīlestībā

Mūsu Debesu Māte vēlās mūsu garīgo izaugsmi, Viņa vēlās, lai mēs ik dienas pieaugtu mīlestībā uz Dievu.
Garīgās dzīves jēga – tā ir pastāvīga garīga izaugsme. Lai augtu, nepieciešams laiks. Neviens nav piedzimis kā pieaudzis cilvēks, bet mēs visi atnācām šai pasaulē kā mazi bērni. Tas pats notiek arī garīgajā dzīvē: lai augtu, mums vajadzīgs laiks un nosacīti apstākļi. Pats svarīgākais nosacījums garīgai izaugsmei ir Dieva mīlestība, kuru Dievs mums dāvina caur dažādiem notikumiem, tikšanās un dažādiem dzīves apstākļiem.
Savā vēstījumā Mirjamai 2008.gada 2.aprīlī Dievmāte saka: „Mani bērni, jums ir jāzina, ka jūsu laikos pār zemi nākusi milzīga Dieva žēlastība, tādēļ nesvārstieties, bet pieņemiet to.” Ar Dievmātes starpniecību Dievs mums sūta lielas žēlastības un Savu mīlestību. Taču no mums ir atkarīgs, vai mēs gribam to pieņemt, vai mēs gatavi katru dienu atvērt savu sirdi Dievam.
Katrs vēstījums – tas ir aicinājums uz dzīvi ar Dievu un Dievā. Šai vēstījumā Dievmāte tēlaini izmanto salīdzinājumu ar ziediņu, lai palīdzētu mums atvērt savu sirdi Dieva mīlestībai. Tā arī Jēzus Evaņģēlijā lieto līdzības, lai ar vienkāršu piemēru paskaidrotu sarežģītas lietas, kas pirmajā brīdī nav saprotamas. Ar dabas tēlu palīdzību: sēklas, lauka, vīnogulāja salīdzinājumu Viņš palīdz mums labāk saprast un pieņemt Dieva mīlestību un dzīvi Dievā.
Zieds – tas ir kas trausls un maigs. Tādēļ, lai augtu visā savā pilnībā un skaistumā, tam vajag gaismu un siltumu.
Bez Dieva mūsos nav dzīvības. Lai mīlētu cilvēku, mēs ilgojamies pēc Dieva mīlestības, citādi mūsu mīlestība kļūst egoistiska. Kā izkaltusi zeme slāpst pēc lietus, lai nestu augļus, tā arī mēs ilgojamies pēc Dieva mīlestības un žēlastības. Dievs visā noteiktībā saka: „bez Manis jūs nevarat nekā”. Bet arī Jēzus neko nevar darīt bez mūsu piekrišanas un sadarbības. Dievs nepārtraukti atdod mums Sevi Savā mīlestībā. Viņš nekad neapdraud cilvēka sirds brīvību, jo ilgojas pēc mūsu „Jā”, lai darbotos kopā ar Viņu. Viņš pats ir iestādījis Sakramentu, kurā dāvā mums Savu klātbūtni. Viņš mums dāvina Sevi ar Savu Vārdu un Svētajiem Rakstiem.
Arī šodien caur Sava Dēla Māti Dievs aicina un mudina mūs uz lūgšanu – pašu stiprāko līdzekli, kas tuvina mūs Viņa sirdij. Lūk, kādēļ lūgties nozīmē „pacelties pie Dieva”. Bet lai paceltos, nepieciešama vienlaicīgi vēlēšanās un piepūle. Kāds ir teicis: „mēs tiksim pestīti ne caur saviem darbiem, bet pēc ticības, kura ir žēlastība, nevis mūsu nopelns”. Taču patiesība ir tā, ka bez mūsu piekrišanas un sadarbības Dievs nesūta mums Savas žēlastības.
Garīgo darbu var salīdzināt ar zemnieka darbu. Mēs zinām, ka nepietiek tikai uzart un iesēt. Raža ir atkarīga no saules, lietus, gaisa temperatūras. Taču, neskatoties uz visiem pūliņiem, gadās arī neraža. Neskatoties uz to, „regulārās” darbības likums dod savus augļus: jo vairāk mēs apstrādājam savu lauku, jo bagātāka būs nākošā raža. To pašu var teikt arī par šo „regulāro, dabisko žēlastības likumu. Arī šeit darbojas abpusējais princips: „Strādā pats, tad arī Dievs tev palīdzēs”. Svētie zināja, kā apvienot šos divus, kā liekas, pretējos likumus. Svētais Ignācijs noformulēja to šādā veidā: „mums jāstrādā tā, it kā viss būtu atkarīgs tikai no mums, un mums jālūdzas tā, it kā viss būtu atkarīgs tikai no Dieva.”
Nav nekādu šaubu, ka Dieva mīlestība – tā ir Viņa dāvana. Tas, ko mums dāvā Dievs – tā ir dzīvība, darbība. Gars atdzīvina visu cilvēku – viņa dvēseli, sirdi, visus viņa spēkus. Uz Dieva mīlestību cilvēkam jāatbild ar darbīgu mīlestību.
Tikai tad, kad esam satikušies ar Dieva mīlestību, mēs spējam to nest citiem. Tieši to no mums gaida Dievmāte, un ne tikai šai vēstījumā, bet katrā vēstījumā, kurus Viņa mums devusi visu šo savu uz zemes atnākšanas gadu laikā – šai žēlastības laikā. Tieši tā Viņa dāvāja un dod Dievu visiem, kuri atvēruši Viņai savas sirdis.
Lūgsimies:
Ak Jaunava Marija, mūsu Debesu Māte, tu atnāci pie mums, turot rokās Bērnu Jēzu, tu vadi mūs pie Jēzus un mēs lūdzam Tevi: izlūdz mums žēlastību, lai arī mūsu sirdis atvērtos Dieva mīlestībai. Dievmāt, Tu pazīsti Dievu, jo nesi viņu savā Sirdī un savās rokās. Tu pilnībā atdevi sevi Kungam Dievam un vēlies, lai arī mēs, līdzīgi Tev, pilnībā veltītu sevi Viņam. Ar savu aizbildniecību uzmodini mūsos tādas ilgas pēc Dieva, lai mēs ilgotos pilnībā piederēt Viņam. Lai mūsu sirdis, līdzīgi Tavai Sirdij, būtu atdotas vienīgi Dievam. Palīdzi mums nest Dievu un Dieva mīlestību citiem. Vissvētā Jaunava Marija, lai viss, kas mēs esam un ko Tu mums dod, pieder Dievam. Lai ar tavu aizbildniecību arī mūsu sirdis uzplaukst un pieaug no Dieva mīlestības pieskāriena, kura dziedina, atbrīvo un dāvā dzīvību. Lai katra sirds iepazīst Dievu Radītāju, jo Viņš ir mūsu vienīgais miers un mūsu dzīvība.

Medjugorje 29.04.2008.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 03.05.2008, pirmajā maija sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies par Dievmātes plānu īstenošanu(Dievmātes nodomos)

Х- tēvs, vai jūs gribētu mums pateikt kaut ko tādu, kas paliktu mūsu atmiņā uz visiem laikiem? Mēs visi to no sirds vēlamies un pacentīsimies to atcerēties.
ХМЭ – Iemīliet Dievmāti.
Х – ko mēs, kristieši, varam darīt, lai mūsu mīlestība uz Dievmāti pieaugtu no dienas dienā?
ХМЭ – mani bērni, viss jūsu rokās: lūdzaties svēto Rožukroni. Un to lūgties vajag katru dienu, ģimenē. Neaizmirstiet svēto Rožukroni, kurš ir ļoti spēcīgs ierocis un svarīgs uzmanības un mīlestības apliecinājums Dievmātei. Jums, sievietēm, patīk, kad jums pievērš uzmanību, izsaka komplimentus, mīl?
Х – jā, tēvs.
ХМЭ –tā arī mūsu Debesu Mātei tas patīk! Tā ir visbrīnišķīgākā, pati skaistākā radība, kas nākusi no Tēva rokām. Viņai patīk komplimenti un tas netraucē Viņas pilnībai. Es jau teicu, godināsim Viņu ar Svētā Rožukroņa lūgšanu. Paskaties, tas ir loģiski: mēs sakām skaistus vārdus Dieva Mātei, kura ir arī mūsu Māte, tieši Rožukroņa lūgšanā

«Rožukronis – mana pati mīļākā lūgšana. Tā ir brīnišķīga lūgšana! Skaista savā vienkāršībā un dziļumā». Jānis Pāvils II.

«Lūgties Rožukroni nozīmē kopā ar Dievmāti apcerēt Jēzus Kristus vaigu». Jānis Pāvils II.

Svētīgais Bartolo Longo teica, ka uz svētuma ceļu viņu iedvesmojuši vārdi, kurus viņš sadzirdēja sirds dziļumos: «katrs, kurš izplata Rožukroņa lūgšanu, būs pestīts!»

«iet kopā ar Mariju Rožukroņa noslēpumos nozīmē iestāties Marijas skolā un iemācīties „lasīt” Jēzu, iegremdēties Viņa noslēpumos un saprast Viņa vēstījumus.” Jānis Pāvils II.

«Svētīgais Bartolo Longo raksta: «kad divi draugi bieži satiekas, viņi, parasti, iemanto viens otra īpašības un paradumus. Tā arī mēs, ja būsim Jēzus un Marijas draugi, bieži pieņemsim svēto Komūniju, pārdomāsim Rožukroņa noslēpumus un dzīvosim ar Viņiem kopīgu dzīvi pazemībā, nabadzībā un nošķirtībā, tiecoties uz pilnību, tad mēs varam kļūt līdzīgi Viņiem». Jānis Pāvils II.

«Rožukronis – tā ir apcere un īsta lūgšana. Patiesa lūgšana uz Dievmāti ir dibināta uz uzticību Viņas mātišķai aizbildniecībai, kas spēj aizsniegt Viņas Dēla sirdi.» Jānis Pāvils II.

«atdod Kungam Dievam savas rūpes un Viņš atbalstīs tevi» (Ps 54:23). Lūgties Rožukroni – tas nozīmē visas mūsu rūpes uzticēt žēlsirdīgai Jēzus sirdij un Viņa Mātei.» Jānis Pāvils II..

«beidzot pienācis Mātes mēnesis.... mūsu mīļotā Māte attiecībā uz mani ir izrādījusi tik daudz savu augstsirdīgo rūpju, īpaši šai mēnesī. Viņas mātes mīlestība ir tik neaptverama, tā tik ļoti kāpina manas jūtas... ar ko es esmu izpelnījis tik daudz uzmanības un labestības? Vai tad ar manu dzīves veidu es to esmu pelnījis? Nerunājot jau par sevi kā par dēlu, bet kā par kristieti». Tēvs Pio

«ak, kā es priecājos, ka pienācis maija mēnesis! Tas pats skaistākais mēnesis gadā! Tas ataino visu Dievmātes krāšņumu un skaistumu! Domājot par nedzirdētām labdarībām, kuras Viņa ir izlūgusi priekš manis, viņa ir pati labākā un dārgākā Māte, un man kļūst kauns. Lai ar kādu mīlestību es skatītos uz Viņas sirdi un rokām, kuras Viņa ir izstiepusi man pretī ar tādu labestību, tās nekad nebūs pietiekami. Un no otras puses, mana sirds piepildās ar rūgtumu un sāpēm, ar cik daudziem apvainojumiem es esmu atbildējis uz Viņas gādīgo mīlestību». Tēvs Pio

Lieldienas… kas var būt brīnišķīgāks, priecīgāks kristieša dzīvē? Lieldienas var salīdzināt ar cilvēka dzimšanu, ar pirmajiem saules stariem pēc garās ziemas. Un tiešām: mēs izejam uz augšāmcelšanos no gavēņa tumsas atjaunoti, attīrīti. Mūsu dvēsele uzplaukst kā zieds, kas pagriezies pret sauli. Mitropolits Antonijs Surožskis saka, ka pa gavēņa laiku mums jāatveras visā skaistumā, godībā un priekā, jo katrs no mums ir ikona, Dieva attēls, kurš mums jāatjauno.
Gaismas nedēļā Godības vārti pareizticīgo baznīcās atvērti, tāpat ir atvērtas mūsu sirdis pretī Pestītājam. Jo Viņa krusta nāve ir mūsu pestīšana, un Viņa Augšāmcelšanās ir mūsu cerība uz mūžīgo dzīvi.
Galvenā Augšāmcelšanās svētku izjūta – tā ir Kunga mīlestība uz savu radību, uz mums, cilvēkiem. No mīlestības uz mums Viņš kļuva viens no mums un izdara neiespējamo – uzvar nāvi. Kopš tā laika nāve ir tikai īslaicīgs brīdis, jo ar Kristus Augšāmcelšanos mums atvērts ceļš uz mūsu augšāmcelšanos. «Kristus augšāmcēlies, mans prieks!» - katram atnākušajam pie viņa teica sv. Serafims Sarovskis.
Un mēs līdz ar viņu atkārtojam: «Kristus augšāmcēlies! – Patiesi augšāmcēlies!» un lai šis prieks neaiziet no mūsu sirdīm kopā ar saules stariem, lai iemājo mūsu sirdīs uz mūžīgiem laikiem un apgaismo ceļu tiem, kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību. (Jeļena Grigorjeva)

Mani sauc t.Vasils Bļašins, esmu no Ukrainas. Man 42 gadi. Savu personīgo atgriešanos piedzīvoju, kad jau biju ģimenes cilvēks. Caur manu brāli Dievs paaicināja mani uz priesterību, ko es pieņēmu ar lielu iedvesmu. 1992.gadā mani iesvētīja par priesteri Grieķu – katoļu Baznīcā un tagad kalpoju Užgorodā. Esmu precējies, mums ir pieci bērni. Vecākam dēlam -18, jaunākai meitai 2 gadi.

Jaunākais dēls, kuram pašlaik 5 gadi- ir Medjugorjes brīnums. 2002.gadā, 10tajā manas priesterības gadā mēs ar sievu uzzinājām, ka gaidām bērnu. Taču pēc ārsta apmeklēšanas radās problēmas. Ārsti ieteica izdarīt abortu, jo bija dubultā bīstamība- vai nu bērns piedzims invalīds, vai arī sieva var nomirt dzemdībās. Sāpīgi atcerēties, ko mēs toreiz pārdzīvojām. Sieva apmēram mēnesi atradās smagā stresā, es biju iekšēji mierīgs. Tieši tad es saņēmu uzaicinājumu aizbraukt uz Medjugorji. Tā notika mans pirmais svētceļojums uz šo vietu. T.Jozo Zovko garīgo rekolekciju laikā es izstāstīju par savu problēmu grupai un visi lūdzās par mums. Man toreiz likās, ka lūdzas visa Medjugorje, bet caur to visa pasaule. Pēc manas atgriešanās no svētceļojuma mēs ar sievu nolēmām pilnībā paļauties uz Dievu un Dievmāti un gaidīt bērniņa dzimšanu. Dzemdības pagāja labi, gan bērns, gan māte bija veseli. Mēs nosaucām zēnu par Nazaru, kas nozīmē Dievam veltītais. Mēs izvēlējāmies šo vārdu ne gadījuma pēc, bet tādēļ, ka veltījām savu dēlu kalpošanai Dievam. Mēs audzinām viņu mīlestībā, ar stingru apziņu, ka viņš pilnībā pieder Dievam.. es esmu pateicīgs Medjugorjei un Dievmātei par to, ka manā ģimenē notika brīnums, kurš pastāvīgi ir mūsu acu priekšā.

Mans pirmais Medjugorjes apmeklējums kļuva priekš manis kā jauna piedzimšana. Tas bija laiks, kad es visā patiesībā atvēros Dievam un pirmo reizi savas sirds dziļumos sajutu un iepazinu Dieva mīlestību. Pirmo reizi es sajutu, ka Debesu Tēvs ir mans tēvs, un Dieva Māte mana māte. Arī agrāk es tam ticēju, bet pa īstam sajutu tikai Medjugorjē. Mājās es atgriezos jau cits cilvēks. Mana kalpošana ieguva priekš manis īpašu svarīgumu un to sajuta visi apkārtējie cilvēki. No tā brīža es Medjugorjē jau biju 7 reizes, es piesātinājos ar to, es pūlos dzīvot tā, kā Dievmāte saka vēstījumos un to nest citiem.

Kad es sāku organizēt svētceļojumus un stāstīt par Medjugorji priesteriem, tad bieži vien sastapu pretestību, jo ne visi to pieņēma. Vienkāršie ticīgie draudzes cilvēki manus vārdus uzņēma daudz vieglāk un brauca uz Medjugorji, bet ar priesteriem izrādījās grūtāk. Gadījās , ka mani pat vajāja Medjugorjes dēļ. Taču šodien daudzi no tiem, kas šaubījās, mainīja savus uzskatus un izturas vairāk lojāli attiecībā uz Medjugorji. Īpaši pēc tam, kad notika vairāki brīnumi: dziedināšanas – garīgās un fiziskās un atgriešanās.

Manā draudzē es gandrīz katru svētdienu stāstu par Dievmāti Medjugorjē. Stāstu, ka vieglāk nonākt pie Jēzus caur Viņa Māti Mariju. Tas ir pats īsākais ceļš. Es pats pūlos dzīvot ar Medjugorji un atdot to saviem draudzes ļaudīm. Palīdzu organizēt svētceļojumus, tādēļ ka personīgā klātbūtne šai vietā skars viņus daudz stiprāk, kā mani vārdi. Divus gadus atpakaļ es savā sv. Mihaila draudzē sāku vadīt Adorāciju un Krusta pagodināšanu. Katru piektdienu pēc vakara dievkalpojuma pie mums ir adorācija, bet gavēņa laikā Krusta pagodināšana. Katrā adorācijā mums piedalās 70-80, reizēm pat 100 cilvēki. Ja es būtu gribējis savākt šos cilvēkus vienkopus, viņi nesavietotos baznīcā. Adorācija notiek mūzikas pavadībā, mums ir ģitāriste ar skaistu balsi, divi koklētāji un akordeonists. Adorācija – tas ir jauna, iedvesmojoša pieredze austrumu Baznīcā. Adorācijas laiku es nosaucu par „siržu dziedinātavu”. Reizēm pat nevajag neko runāt, jo, tiklīdz sākas Adorācija, lūgšana, dziedāšana, cilvēki izmainās acu priekšā. Pēc Adorācijas es palieku baznīcā, reizēm pat līdz pusnaktij cilvēki nāk uz grēksūdzi. Šīs grēksūdzes ir ļoti patiesas un dziļas.

Savā ģimenē es cenšos dzīvot saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem, kuri ierakstīti mūsu sirdīs. Mums mājās ir vieta, kur mēs pulcējamies uz ģimenes lūgšanu, kuras laikā pārdzīvojam īpaši pacilātas jūtas. Varu teikt, ka kad trīs gadus atpakaļ mans vecākais dēls pabija Medjugorjē, viņa sirds tika pilnībā dziedināta. Es viņu audzināju ļoti stingri, jo biju jauns un man nebija bērnu audzināšanas pieredzes. Kad dēls izdarīja kādu pārkāpumu, es viņu stingri sodīju un darīju to bez mīlestības. Mēs bijām sveši viens otram un kontaktējāmies caur mammu. Bet pēc sava svētceļojuma uz Medjugorji viņš atgriezās pilnīgi cits cilvēks. Siena, kas bija starp mums, sabruka un mums radās patiesas attiecības. No šī brīža mēs ar dēlu kļuvām draugi. Šai gadā mēs gribējām atbraukt uz Medjugorji ar visu ģimeni un pateikties Dievmātei par visu, kas noticis mūsu dzīvē. Mēs redzam, kā Dievs darbojas un cik liela ir Dieva žēlsirdība.

Mana ģimene un draudze stipri izmainījās. Es iemīlējos Medjugorjē un dzīvoju ar šo mīlestību. Es vēlētos, lai parādības notiktu pēc iespējas ilgāk, lai es varētu turp aizvest ticīgos ļaudis un priesterus, jo zinu: tas, kas notiek šeit – tā ir patiesība, kurai es noticēju, un kura mani izmainīja, tai skaitā arī kā priesteri. Var teikt, ka Medjugorjē manī viss atdzīvojās. Un tagad es vēlos šo izjūtu dot citiem. Tādēļ vēlos liecināt visiem, ka Medjugorje ir patiesi Dieva darbs.

Klusums sirdī, tas ir Nosacījums, lai satiktos ar Dievu
«Tādēļ, bērniņi, sirds klusumā palieciet ar Jēzu, lai Viņš ar savu mīlestību jūs izmainītu un pārveidotu…» (25 jūlijā 1998).
Ar savu aicinājumu uz klusumu sirdī Dievmāte mums māca vienu no lūgšanas pamatnosacījumiem. Gan laiks, gan klusums sirdī vienādi nepieciešami tādēļ, lai šī tikšanās notiktu. Klusums atnāk no iekšējās brīvības un mīlestības, jo tā sirdī, kurš ir brīvs un mīl, sirdī ir miers un klusums. Šai klusumā un mierā cilvēks spējīgs dzirdēt gan apkārtējos, gan Dievu. Tādēļ ļoti svarīgi saprast, vai mūsu sirdī mājo klusums. Jebkura atkarība no kāda vai vienalga no kā, apdraud mūsu iekšējo mieru un klusumu. Aizvainojums iesēj mūsu sirdī domas, ko rada aizkaitinājums, patmīlība, lepnība un vēlēšanās atriebties. Tad mēs vairs neesam spējīgi dzirdēt ne apkārtējos, ne Dievu. Tas īpaši pamanāms cilvēkiem, kuri atkarīgi no narkotikām, alkohola, azarta spēlēm un jebkura cita veida atkarības. Viņu sirds ir aizņemta ar vienu domu: kā iegūt naudu kā līdzekli, lai sasniegtu vēlamo baudu. Viss cits viņiem zaudē vērtību, viņi kļūst akli un kurli.
Lai mūsu lūgšana kļūtu par satikšanos, mums jālūdzas tik ilgi, kamēr mūsu sirdis neatbrīvosies no visa, kas traucē viņiem satikt Dievu klusumā un mierā. Lūk kādēļ pirmā lūgšanas daļa – tā vienmēr ir attīrīšanās, kurā notiek piedošana un atbrīvošana. Tikai pēc tam iespējama jauna tikšanās. Daudzi kristieši nelūdzas vispār vai lūdzas ļoti maz. Tādēļ viņi nekad nav piedzīvojuši lūgšanu kā atbrīvošanu un pamudinājumu darīt labu. Tieši tādēļ viņi ir pazaudējuši lūgšanas jēgu.
Jo smagāka cilvēka nasta, jo smagākus pārbaudījumus viņš piedzīvo, jo vairāk viņam vajadzīga lūgšana, kura sagatavo īstai lūgšanai. Daudzos Dievmātes vēstījumos ir šāda sagatavošanās vakara lūgšanu programmai Medjugorjē. Tā notiek Rožukroņa laikā stundu pirms svētās Mises. Lai lūgšanu grupās lūgtos pa īstam, Dievmāte iesaka atbrīvošanas lūgšanu. Bez īstas sagatavošanās nebūs tikšanās. Ja nebūs tikšanās, lūgšana nenesīs augļus.
Tikai tikšanās ar dzīvo Dievu var nest augļus, kā apliecinājumu pašai lūgšanai.
Kurš neiemanto mieru lūgšanas laikā, bet paliek nomākts, egoistisks un aizvērts attiecībā uz citiem, tam ir ļoti nopietni jājautā sev: ko vēl man būtu jāizdara? Cik vairāk man vēl jālūdzas, lai piedzīvotu Jēzus apsolījumu, dotu tiem, kuri satiek Viņu lūgšanā?
Lai šī grāmata ir jauns pamudinājums katram, katrai ģimenei, lūgšanu grupai, lai mūsu dzīve tiktu veidota saskaņā ar Dieva gribu. Tad mēs spēsim dzīvot Dieva dzīves pilnībā jau šeit, uz zemes. Gatavosimies dzīves beigu pilnībai, kuru, kā saka sv. Pāvils, ne cilvēka acs nav redzējusi, ne auss nav dzirdējusi, ko cilvēka sirds vēl nav vēlējusies.

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv.Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

„SEMINĀRS - GAVĒNIS, LŪGŠANA, KLUSUMS”
Medjugorjē notiks garīgie vingrinājumi par tēmu „Gavēnis, lūgšana, klusums”. Šo rekolekciju mērķis- palīdzēt ticīgajiem dziļāk iepazīt mūsu Kungu Dievmātes Medjugorjes vēstījumu garā, iepazīt lūgšanas un gavēņa nozīmi un svarīgumu cilvēka garīgajā dzīvē. Pirmoreiz šādus seminārus sāka vadīt t.Slavko Barbaričs kā atbildi uz Dievmātes vēstījumu:
«Dārgie bērni, lūdzieties un gavējiet ar sirdi».
Seminārs notiek «Domus Pacis» - mājā priekš garīgiem vingrinājumiem. Semināru vadīs kāds no Medjugorjes priesteriem. Programmas sākums svētdien pēcpusdienā.
Katra diena sākas ar kopēju rīta lūgšanu 7.00
8.oo brokastis (maize un tēja) klusumā (skan klusināta mūzika)
9.oo lekcija
10.oo pārtraukums
12.oo kopējā lūgšana
13.oo pusdienas
14.oo brīvais laiks, lūgšana
15.oo lekcija
16.оо brīvais laiks
17.oo-20.oo Katru vakaru grupa piedalās vakara lūgšanu programmā draudzes baznīcā (Rožukroņa lūgšana, svētā Mise, lūgšana par fizisku un garīgu dziedināšanu, pēc tam seko Rožukroņa augstās godības daļa un vissvētākā Sakramenta adorācija, piektdienā – Krusta adorācija).
Visu piecu dienu laikā jums ir iespēja būt kapelā «Domus Pacis» adorācijā, lai godinātu Jēzu vissvētākajā Sakramentā. Tiek iedalīts laiks arī grēksūdzei, lūgšanai Dievmātes parādību vietās. Visi, kas vēlas piedalīties rekolekcijās, piesakās pie sava koordinatora, kas atbildīgs par svētceļojumu, kā arī uzzināt tuvāk informāciju par šīm rekolekcijām.
Svētceļniekiem no Latvijas: no 20. līdz 24.10.2008 un arī kopā ar Lietuvas grupu no 11.5. po 16.5.2007 (būs autobuss)
Var piedalīties individuāli citās grupās
Zinaida (00371 8318855 zinaida@inbox.lv)

TRĪSPADSMITĀ STARPTAUTISKĀ TIKŠANĀS PRIESTERIEM
Notiks Medjugorjē no 30.jūnija līdz 5 jūlijam 2007.
Tikšanās tēma: "mēs nemitīgi būsim lūgšanā un vārda kalpošanā"
Naktsmītnes priesteru semināra laikā būs bezmaksas. Tā ir Medjugorjes draudzes dāvana. Šīs samaksas vietā Draudze vēlās, lai priesteri noturētu piecas svētās Mises draudzes nodomos.
И этом году в Меджугорье будут проводиться духовные упражнения на тему «Пост, Молитва, Тишина» для паломников из России, Украины, Прибалтики. Реколлекции будет вести один из священников прихода Меджугорья. Цель духовных упражнений - помочь верующим глубже познать нашего Господа в духе меджугорских посланий Богородицы, осознать во всей глубине значение и важность молитвы и поста в духовной жизни человека. В это время мы как бы поступаем в «школу Марии» и стараемся понять Её слова: «молитесь и поститесь сердцем». Реколлекции «Поста и Молитвы» – это пять дней поста (на хлебе и воде), молитвы и тишины. В эти дни, в любое время дня и ночи, вы сможете поклоняться Иисусу, присутствующему в Святых Дарах. Два раза в день в доме для реколлекций священник проводит семинары; паломникам выделяется специальное время для участия в Святой Мессе и в вечерней молитвенной программе в приходской Церкви. Для участников духовных упражнений предусмотрено время и для созерцательной молитвы, и для исповеди, и для молитвы в местах явлений Богородицы, останется время и на отдых.
Все желающие принять участие в духовных упражнениях могут подать заявку координатору ответственному за организацию паломничества, а также узнать у него более подробную информацию о паломничестве.
Mēs varam arī palīdzēt noformēt vizas un citus dokumentus, kā arī materiālo palīdzību par ceļa izdevumiem, ja tas ir nepieciešams.
Lūdzu informējiet savus priesterus par šo tikšanos. Uz šo semināru no Ukrainas tiks organizēts autobuss.

13-я МЕЖДУНАРОДНАЯ ВСТРЕЧА ДЛЯ СВЯЩЕННИКОВ
13-я Международная встреча для священников состоится в Меджугорье с 30 июня по 5 июля 2008 г. Тема встречи:
«А мы постоянно пребудем в молитве и служении слова (Деян 4, 6)»

Программа:

30 июня, 2008 г. - Понедельник
13.00 - 18.00 - Регистрация участников в Новом зале за церковью.
18.00 - НАЧАЛО СЕМИНАРА
(Молитва Розария, Святая Месса, Молитва за исцеление души и тела, Славные тайны Розария).

1 июля, 2008 г - Вторник
08.30 - Утренняя молитва на латинском языке и Поклонение Пресвятым Дарам
09.00 - Лекция, молитва
12.00 - Перерыв (Поклонение Пресвятым Дарам в тишине)
15.30 - Лекция, молитва
18.00 - Вечерняя молитвенная программа (Молитва Розария, Святая Месса, Молитва за исцеление души и тела)

2 июля, 2008 г. - Среда
08.30 - Утренняя молитва на латинском языке и Поклонение Пресвятым Дарам
09.00 - Лекция, молитва
12.00 - Перерыв (Поклонение Пресвятым Дарам в тишине)
15.30 - Лекция, молитва
18.00 - Вечерняя молитвенная программа (Молитва Розария, Святая Месса, Молитва за исцеление души и тела)
22.00 - Поклонение Пресвятым Дарам

3 июля, 2008 г. - Четверг
06.00 - Розарий на Горе Явлений
09.30 - Лекция, молитва
12.00 - Перерыв (Поклонение Пресвятым Дарам в тишине)
15.30 - Лекция, молитва
18.00 - Вечерняя молитвенная программа (Молитва Розария, Святая Месса, Поклонение Пресвятым Дарам)

4 июля, 2008 г. - Пятница
06.00 - Молитва крестного пути на Горе Крижевац, исповедь
15.30 - Лекция, молитва
18.00 - Вечерняя молитвенная программа (Молитва Розария, Святая Месса, Поклонение Кресту).

5 июля, 2008 г. - Суббота
08.30 - Молитва на могиле о.Славко Барбарича
09.00 - Деление опытом, свидетельства.

ЗАВЕРЕШНИЕ ПРОГРАММЫ В 12.00 - СВЯТАЯ МЕССА
Координатор семинара - о. Миленко Штеко
Лектор этого семинара - доктор, отец Звездан Линич, ofm, родился в 1941 г. недалеко от Санктуария Пресвятой Девы Марии - посредницы милостей, в Трсате (Хорватия). В 1958 г. он был посвящен в Орден Францисканцев, а в 1967 г. был рукоположен в священники. Он учился в Самоборе, Загребе, Париже и Инсбруке, где ему была присуждена степень доктора литургической теологии в 1970 г.
Он осуществлял свое пасторское служение среди хорватских рабочих за границей в Инсбруке и Париже, а также в Хорватии - в Трсат, Карловац, Новый Сад, Осиек, а затем в Загребе с 1981 по 1997 г. С 1997 г. он является директором Дома для семинаров, именуемый "Табор", недалеко от Францисканского монастыря в Самоборе, где он организовывает и проводит семинары и реколлекции.
Большая часть священнической и пасторской деятельности о.Звездана посвящена молодежи и ордену Францисканцев-мирян. Через таинства Христианского посвящения, он помог множеству молодых людей познать Христа и войти в Церковь. Он имеет опыт преподавания теологии. Он проводит реколлекции для священников, монашествующих и мирян. Он достаточно известен как организатор семинаров по введению в христианский опыт и семинаров по исцелению и освобождению.
Вы можете зарегистрироваться по e-mail:seminar.marija@medjugorje.hr или по факсу: +387-36-651-999 (Для Marija Dugandzic).
Мы просим всех священников, у кого есть возможность самостоятельно организовать свое проживание в Меджугорье, указывать в своих заявках имена и номер телефона семьи, где они будут останавливаться. Мы организуем проживание для всех священников, которые не имеют прямых контактов и не имеют возможности самостоятельно организовать свое проживание. (Пожалуйста, указывайте в заявке, нужна ли вам наша помощь в организации проживания).
Вместо денежного платежа, мы хотели бы просить вас отслужить пять месс в наших интенциях.
Необходимо взять с собой: целебрет, выданный вашим настоятелем, альбу и столу, Библию, небольшой FM приемник с наушниками (для синхронного перевода).
Многие священники, не имеющие прямого доступа в Интернет, могут не иметь информации о проведении международной встречи в Меджугорье. Поэтому, мы убедительно просим всех организаторов паломничеств, молитвенных групп и центров мира широко распространить эту информацию всеми возможными способами, чтобы как можно больше священников смогло принять участие в этой встрече. Так мы также хотели бы просить вас, насколько это возможно, материально помочь священникам, которые не могут совершить это путешествие из-за ограничения материальных средств.
Заранее выражаем вам свою благодарность и молимся, чтобы Господь и Пресвятая Дева Мария благословили вас и вашу работу.
Во время семинара проживание для священников будет организовано бесплатно. Это дар Прихода Меджугорья. Вместо денежного платежа Приход хотел бы, чтобы священники отслужили пять месс в его интенциях.
Мы можем оказать помощь в оформлении визы и других документов, а также материальную помощь на проезд, если это необходимо.
Пожалуйста, информируйте ваших священников об этой встрече. На этот семинар с Украины будет организован автобус.

Если Вы нуждаетесь в нашей помощи, обращайтесь к Terezia Gaziova по тел./факс: 00387 36 650 004, terezia.gaziova@tel.net.ba.

Avīze “Medjugorjes balss” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlās lūgties Dievmātes nodomos, lai īstenotu Viņas nodomus. Liecinot ar personīgo dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004. vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien Manā sirdī ir prieks. Vēlos pateiktiess par to, ka jūs īstenojiet Manu plānu. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tāpēc lūdzieties un priecājieties kopā ar mani par katru sirdi, kura ir atgriezusies un kļuvusi par miera instrumentu šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur viņām, bērniņi, es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam!“

Mūsu mazā avīze iznāk ik mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze tiek izsūtīta pa internetu krievu, slovāku, lietuviešu un latviešu valodā. Ar avīzes „Medjugorjes balss” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā, Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.

Lūgšanu grupas pulcējas reizi nedēļā, vienojoties savā starpā par laiku. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva vārda, vēstījumu pārdomāšana, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvinieku vajadzību nodomā, veltīšanās Marijas Bezvainīgajai Sirdij.

Garīgi mēs vienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas locekļi organizē šai dienā lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs daļas Rožukroņa, piedalās Svētajā Misē, adorācijā, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visa mēneša garumā mēs lūdzamies nodomos, kurus atrodam šai avīzē

Россия	Oльга Князева	tel.fax 007 3472771617 (для Ольги) tel.mob: 07 917 464 3735	olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru
Украина	Дуда Мирослав	tel: 00380 50 5026414	posmishka@mail.uz.ua
Литва	Дануте Тотораитите	tel: 00370 52 343 330	i.kondratiene@vdtat.lt Mirija@one.lt
Латвия	Зинаида Лапса	tel.mob: 00371 8318855,	zinaida@inbox.lv
Молдавия	Владимир Надкреницини		nadkrenicinii@mail.ru
Словакия	Марта Ухалова	tel:00421 905412040	marta@maria.sk
Междугорье	Терезя Гажиова	tel.fax: 0038736650004	terezia.gaziova@tel.net.ba

	Dievmātes vēstījums 2008.gada 25.aprīlī Dārgie bērni! Arī šodien aicinu jūs visus augt mīlestībā uz Dievu kā zieds, kurš sajūt siltos pavasara starus. Tā arī jūs, bērniņi, audziet Dieva mīlestībā un nesiet to visiem, kuri ir tālu no Dieva. Meklējiet Dieva gribu un dariet labu tiem, kurus Dievs ir nolicis jūsu ceļā un esiet gaisma un prieks. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam

	Dievmātes vēstījums Mirjanai 2008.gada 2. maijā, kad Dievmāte kopā ar Mirjamu lūdzas par tiem, kuri nepazīst Dieva mīlestību. Dārgie bērni! Saskaņā ar Dieva gribu es esmu šai vietā kopā ar jums. Es ilgojos, lai jūs atvērtu man savas sirdis un pieņemtu mani kā savu māti. Ar manas mīlestības spēku es gribu jūs mācīt dzīves vienkāršībai un atklāt jums žēlastības pārbagātību, un gribu jūs vest pie Mana Dēla. Ceļš pie Jēzus ir grūts un sāpīgs, bet nebaidieties, es būšu kopā ar jums. Manas rokas jūs turēs līdz pat beigām, līdz mūžīgajai svētlaimei, un tādēļ nebaidieties atvērt man sevi. Pateicos jums! Jaunava Marija šai parādības reizē nebija ne priecīga, ne bēdīga, bija vienkārši nopietna. Dievmāte vēl piebilda: Lūdzieties par priesteriem. Viņi ir Mana Dēla dāvana priekš jums.