Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Pateicība Dievam par Viņa bezgalīgo žēlsirdību!
(Liecība)
 

Pēdējos divos gados manā dzīvē notika lielas pārmaiņas.
2005.gadā es smagi saslimu un pēc ilgiem izmeklējumiem un daudzkārtējām analīzēm 30.novembrī atrados uz operāciju galda galvaspilsētā Rīgā. Operācijas laikā man atrada plaušu vēzi. Izoperēt vairs to nevarēja, jo tas bija plaši izaudzis pašā plaušu pamatnē, un pati operācija bija tikai kā iepriekšējo analīžu apstiprinājums. Tika uzstādīta nepārprotama diagnoze – ielaists plaušu vēzis 4.stadijā.
Uz slimnīcu nāca priesteris tēvs Andrejs Trapučka. Viņš noturēja svēto Misi slimajiem un deva tiem svētību. Man viņš vairākkārtīgi atkārtoja, lai es nenogurstoši, nemitīgi lūgtos Rožukroni un nekādā gadījumā negrieztos pie kādiem „dziedniekiem”.
Pēc operācijas es izgāju ķīmijas terapijas kursu, kura laikā bija manāma uzlabošanās: vēzis no 4.stadijas samazinājās līdz 2.stadijai.

Saprotams, es nepaļāvos tikai uz medicīnu, es regulāri slavēju Dievu Vissvētākā sakramenta priekšā, lūdzos Rožukroni, un saņēmu slimnieku sakramentu.
Tā ka mans veselības stāvoklis manāmi uzlabojās, ārste zīmēja man apstarošanas kursu, kuram bija jānostiprina iegūtais rezultāts vēža likvidēšanai. Pēc apstarošanas kurša, diemžēl, mans veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un atkat nācās pielietot ķīmijas terapiju.
tieši šai laikā es uzzināju par Medjugorji un 2007.gada martā mēs ar meitu devāmies svētceļojumā pie Miera Karalienes. Jau ceļā grupas vadītāja Maija, pēc iepazīšanās un sarunas ar katru svētceļnieku atsevišķi, izteica pravietiskus vārdus: „Jūs tiksiet dziedināta...”.
Pašlaik, pateicoties Dieva žēlsirdībai un Dievmātes aizbildniecībai, Maija vārdi ir pilnīgi piepildījušies, jo jau pēc desmit mēnešiem, pēc izmeklēšanas un izdarot nepieciešamās analīzes, plaušu kompjūtertomogrāfijas slēdziens izrādījās neticams: manās plaušās nekas onkoloģisks netika atrasts! Pateicība Dievam!

Мārīte – Liepāja, Latvija

25.07.2004.
Dārgie bērni! Aicinu jūs atkal: esiet atvērti maniem vēstījumiem. Es ilgojos jūs, bērniņi, visus tuvināt manam Dēlam Jēzum, tāpēc lūdzaties un gavējiet. Īpaši aicinu jūs lūgties manos nodomos, tikai tā Es varu jūs veltīt manam Dēlam Jēzum, un Viņš pārveidos un atvērs jūsu sirdis mīlestībai. Ja jums būs mīlestība sirdī, jūsos valdīs miers. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam.
25.11.2007.
Dārgie bērni! Dievs ir bezgalīgais Labums un tādēļ Es, jūsu Māte, aicinu jūs: lūdzieties, gavējiet un dzīvojiet cerībā, ka šis labums ir aizsniedzams, jo no Labuma dzimst mīlestība.
1999.gada 25.aprīlis
Dārgie bērni! Es atkal jūs aicinu uz lūgšanu. Bērniņi, esiet priecīgi miera un mīlestības nesēji šajā nemierīgajā pasaulē. Ar gavēni un lūgšanu aplieciniet, ka esat mani un dzīvojat pēc maniem vēstījumiem. Lūdzieties un meklējiet. Es lūdzos un aizbildinu par jums pie Dieva, lai jūs atgrieztos, lai jūsu dzīve un jūsu darbība vienmēr būtu kristīga. Pateicos, ka atsaucaties maniem aicinājumiem.
25.01.2001.g.

Dārgie bērni! Šodien aicinu, lai jūs ar vēl lielāku sajūsmu atjaunotu lūgšanu un gavēni, iekams lūgšana kļūst jums par prieka avotu. Bērniņi, tam, kurš lūdzas, nav baiļu no nākotnes, un tas, kurš gavē, nebaidās no ļaunuma. Atkārtoju jums vēlreiz: vienīgi caur lūgšanu un gavēni ir iespējams apturēt karus, jūsu neticības un baiļu no nākotnes nemieru. Bērniņi, es esmu ar jums un pamācu jūs: jūsu miers un cerība ir Dievā. Tādēļ tuvojieties Dievam un atvēliet Viņam pirmo vietu jūsu dzīvē. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.
2003.gada 25.februārī
Dārgie bērni! Arī šodien aicinu jūs uz lūgšanu un gavēni miera nodomā. Kā jau jums sacīju, bērniņi, tā atkārtoju atkal, vienīgi ar lūgšanu un gavēni pat karus var apturēt. Miers ir dārga Dieva dāvana. Meklējiet, lūdziet un jūs iemantosit mieru. Runājiet par mieru un nesiet mieru jūsu sirdīs. Rūpējieties par mieru tāpat kā par kādu ziedu, kam jādod ūdens, gaisma un delikāta kopšana. Esiet tie, kuri nes mieru citiem. Esmu ar jums un aizbildinu par visiem jums. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam.
25.03.2007.
Dārgie bērni! No sirds ilgojos jums pateikties par jūsu gavēņa pašaizliedzības darbiem. Ilgojos jūs mudināt, lai jūs atvērtu sirdis un turpinātu dzīvot gavēņa garā. Bērniņi, pateicoties gavēnim un pašaizliedzības darbiem, jūs būsiet stipri ticībā. Dievā jūs atradīsiet patieso mieru, ja katru dienu lūgsieties. Es esmu ar jums un es esmu nenogurdināma. Es ilgojos jūs visus aizvest Man līdzi uz paradīzi, tādēļ ikkatru dienu izvēlieties svētumu. Pateicos jums, ka atsaucaties manam aicinājumam.
25.09.2007.
Dārgie bērni! Dodiet Man jūsu sirdis vienkāršībā, attīrītas ar gavēni un lūgšanu. Jūsu pestīšana ir tikai jūsu siržu vienkāršībā...

«Kāds gudrais, ejot pa pilsētas ielām, ar sajūsmu apskatīja veikalu vitrīnās izliktās preces. Ceļā uz mājām viņš lūdzās: „pateicos Tev, Tēvs, par visām šīm brīnišķīgajām lietām, kuras Tu esi radījis. Tu esi radījis tās tik skaistas! Bet vēl vairāk es pateicos Tev, Tēvs, par to, ka varu iztikt (dzīvot) bez tām”.
 

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

XIX. Slavicas Vasiljas liecība

Dievmāte bieži mūs pamudināja uz labiem darbiem. Dažreiz uz mūsu nākošo lūgšanu tikšanos bija jāpieraksta viss labais, ko mēs darījām mājās, un viss labais, ko mēs būtu varējuši izdarīt, bet neizdarījām, un kādēļ to neievērojām.
Viņa mums runāja par sātana darbu, brīdināja mūs par viņa izliktām lamatām un mācīja aizsargāties ar lūgšanu un mīlestību.
Dievmāte mūs mācīja par veltīšanās jēgu un lūdza veltīt sevi Viņas Bezvainīgajai Sirdij un Jēzus Sirdij. Viņa lūdza mūs vienmēr nēsāt kādu svētītu priekšmetu, Dievmāte vēlējās, lai katru sestdienu mēs svētījām ar svētītu ūdeni mūsu dzīvesvietas.
Dievmāte veda mūs pie dzīvā Dieva. Šodien es esmu māte un sieva. Man ir divi bērni. Savā ģimenes dzīvē kā māte un kā sieva es cenšos dzīvot tā, kā iemācījos Dievmātes skolā.
Katru dienu es upurēju Dievam savu dzīvi, savu ģimeni un katru manu dienu. Es pūlos sākt savu dienu ar lūgšanu, kā mūs mācīja Dievmāte. Es ar prieku atceros Viņas apsolījumu būt ar mums vienmēr, kad mēs lūdzamies. Katru dienu es lūdzos krusta priekšā, kā mūs mācīja Dievmāte, un tieši šajā lūgšanā es saņemu spēkus, lai pildītu savus ikdienas pienākumus. Lūdzoties krusta priekšā, es saņemu mīlestību, kuru man jādod saviem bērniem, savam vīram un katram satiktam cilvēkam.
Ja man ir grūti ar kādu un grūti viņu mīlēt, es lūdzos pie krusta tik ilgi, kamēr manā sirdī ienāk mīlestība. Tiešām, Dievmāte mums teica: „Ja jums grūti pieņemt un mīlēt kādu cilvēku, lūdzieties, kamēr mīlestība uz viņu ienāks jūsu sirdī”.
Mans vīrs ir automehāniķis un tādēļ katru dienu pie mums mājās nāk daudz cilvēku. Tas man ir ikdienas pārbaudījums, tāpēc ka cilvēki, kuri nāk pie mana vīra, traucē mūsu ģimenes dzīvi. Bieži viņi atņem man laiku, kuru es vēlos pavadīt vienatnē ar Dievu, un tas mani apbēdina. Vienīgais, kas palīdz man tādos brīžos, ir lūgšana krusta priekšā. Tas patiesi dod man spēku, tāpēc ka krusta priekšā es lūdzos svētību šiem ļaudīm. Katru reizi pēc lūgšanas par viņiem es sajūtu dziļu mieru un prieku. Izlūdzot svētību savai mājai, vienmēr domāju par tiem, kuri šeit bijuši un par tiem, kuri vēl nāks.
Es patiesi redzu: jo vairāk atdodam sevi citiem lūgšanā, jo vairāk dzimst un pavairojas mūsu sirdīs mīlestība un prieks. Savā augstsirdībā Dievs atlīdzina nesalīdzināmi vairāk, kā mēs lūdzam un vairāk, kā mēs varam dot citiem.
Grūtības, kuras man rodas kā mātei un sievai, es apzināti nesu Dievam kā upuri. Kad mēs upurējam sevi ar mīlestību, mūsu mīlestība attīrās un bagātinās ar Dieva mīlestību- to es iemācījos un nevēlos to aizmirst. Es nesu upurī Dievam ne tikai to, kas labs un kas izdodas, bet arī manas vājības, manu nevērību un kļūdas. Tā es apzinos savu bezpalīdzību. Es atklāju sev neizmērojamo Dieva Mīlestību un Svētā Gara spēku, jo Dieva spēks parādās mūsu nespēkā.
Tagad, novērojot pasauli un cilvēkus, redzot viņus skraidām pēc materiālajiem labumiem un meklējot šīs pasaules priekus, es saprotu, ka nekas nevar līdzināties ar to prieku un bagātību, ko dod Dievs, satiekoties ar Viņu lūgšanā.
Pateicos dievam un Dievmātei par prieku un par visu to, ko iemācījos šo gadu laikā. Es vienmēr pūlos palikt uzticīga Dievmātes aicinājumiem, Viņas norādījumiem un padomiem.

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv.Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.
 

КООРДИНАТОРЫ