Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

    «lūgšanas ceļš ir tikpat garš, kā cilvēka dzīve, ne mazāk, ne vairāk. Reizēm tā ir priecīga traukšanās pāri pļavām, pēctam pār lauku, reizēm – šaura un stāva taka uz augšu, vai pāreja pār klintīm, … tomēr vienmēr tā ir lūgšana. ( Karlo Kareto)

«Lūgšana – lielisks līdzeklis pret skumjām, tā paceļ dvēseli uz Dievu, Kurš vienīgais ir dzīvais iepriecinājums un mierinājums” (sv. Sales Francisks)

«prieks – tā ir lielu svēto pazīme».

(Sv. Terēze no Lizjē)

«Kungs, priecāties Tevī, caur Tevi – ir patiesa svētlaime, nekas cits neeksistē». (Sv. Augustīns)

«Priecājieties vienmēr Kungā; un vēlreiz saku: priecājieties (Fil 4:4)

«nav nekā brīnišķīgāka un priecīgāka, kā pievērst savu skatienu Tam, Kurš mūs ļoti mīl un Kurā koncentrēts viss labums». (Sv. Avilas Terēze)

«Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties.». (1 Пт. 4:13)

«prieks dzimst no atklātās ciešanu jēgas – no mīlestības». (Pāvils VI)

«Jēzus — iepriecinājums, kurā mēs piedalāmies». (Māte Terēze)

«jebkurā vecumā drosmīgi liecini par ticību. Lai tevi pavada prieks un priecīga bezrūpība. Visu upurē Kristum, visu, katrā acumirklī, par savu nogurušo ķermeni.». (brālis Rožē no Tezē)

«tas, kurš dāvina ar prieku, dāvina visvairāk, un Dievs mīl priecīgu dāvinātāju». (Māte Terēze)

«dvēsele, pilna prieka, parāda ļaudīm, ko Dievs dāvā saviem taisnīgajiem”.

(Jozefs Klušs)

«Katru dienu izšķirieties par svētumu»

(Dieva mīlestības pieredze)

Starp dažādām lūgšanu grupām Medjugorjē eksistē arī draudzes jauniešu lūgšanu grupa. Tās dalībnieku skaitā ietilpst vidusskolas skolēni un studenti, jauni puiši un meitas. Šo lūgšanu grupu dibināja franciskānis Danko Perutina 2001. gadā. Tad tās locekļi bija „Framasi”(franciskāņu jaunatnes kopiena Frama). No 2002.gada grupas vadību uzņēmās tēvs Ljubo Kurtovičs.
Uz šodienu mēs esam 20-30 cilvēki. Tikšanās notiek katru svētdienu pēc vakara dievkalpojuma, visa mācību gada laikā. Katrā mēneša pirmajā svētdienā mēs kopā ar lūgšanu grupu, kuras dalībmieki ir pieaugušie, piedalāmies Vissvētākā Sakramenta adorācijā. Lielā Gavēņa laikā katru sestdienu 5:30 no rīta mēs lūdzamies un ejam Krusta ceļu Križevaca kalnā. Reizi gadā mēs braucam uz Slanomu (Horvātijā), lai garīgi atjaunotos. Kopā mēs dodamies svētceļojumā uz Gumanu pie svētā Antonija. Mūsu grupa aktīvi piedalās lūgšanu programmās un jaunatnes festivālos.
 

Кā viss sākās...
 

lūgšanu grupā es sāku piedalīties, pateicoties manai jaunākajai māsai, kura grupu apmeklēja jau apmēram gadu. Pabeigusi vidusskolu, es nezināju, ko darīt tālāk. Es bieži lūdzos un lūdzu Dievu, lai Viņš parāda man ceļu. Agrāk es biju ne visai aktīva savā draudzē. 2003.gadā mācību gada beigās māsa mani uzaicināja un savas grupas pēdējo lūgšanu tikšanos šai gadā. Tai laikā viņa piedalījās lūgšanu grupā vienkārši aiz pieraduma, nevis tādēļ, ka viņai tas būtu interesējis. Es ļoti izbrīnījos, kad tēvs Ljubo man pajautāja, vai es vēlos nākt uz lūgšanu grupu, jo man nebija pat tāda doma. Manā vietā uz šo jautājumu mana māsa deva pozitīvu atbildi. Tikšanās ilga pusotru stundu. Mums bija Vissvētākā Sakramenta adorācija. Mani izbrīnīja, cik dziļi, no visas sirds lūdzās un dziedāja šie jaunieši. Tā sākās mana atmoda uz lūgšanu – soli pa solim es sāku pieņemt lūgšanu un lūgšanu grupu. Lūgšanu tikšanās, draugi no mūsu lūgšanu grupas un visvairāk pati lūgšana man palīdz saprast un izdzīvot svēto Misi, Dieva Vārdu; saprast, ka svētums ir līdzeklis, ar kuru mēs tuvojamies Dievam; palīdz man pazīt un mīlēt Dievu vēl vairāk, augt ticībā, saprast, kāpēc esmu šeit, kāpēc esmu kristiete, kāpēc Dievmāte parādās Medjugorjē jau tik daudzus gadus. Personīgā un kopējā lūgšanā mēs iemantojam mīlestības un kopības pieredzi. Pēc mūsu lūgšanu grupas tikšanās es izjūtu prieku, mieru un mīlestību tik stipri, ka man ir vēlēšanās apskaut visu pasauli. Bieži es atceros Dievmātes vārdus: «lai visi , kas lūdzas vienatnē , gan lūgšanu grupās, atver savu sirdi Dieva gribai un priecīgi liecina par Dieva mīlestību». (25.9.2000).
pateicoties kopējai lūgšanai es uzzināju, cik svarīga ir katra cilvēka lūgšana, ka tā ir liecība tuvākajam un stiprina viņa ticību. Šodien nav vienkārši būt par kristieti, īpaši jaunatnei, tāpēc ka mēs pastāvīgi izjūtam apkārtējās mūsdienu pasaules ietekmi. Šī pasaule uzspiež mums uzvedības noteikumus, diktē, kādiem mums jābūt. Būt kristietim mūsdienu pasaulē nepavisam nenozīmē lūgties kaut kā īpaši, mūsdienīgi. Šodien, kad Baznīca pārcieš dažādus uzbrukumus, kristietim būt nav viegli. Tu saproti, ko par tevi domā citi: kad tu lūdzies, viņi domā, ka tu esi nenormāls, nemūsdienīgs. Grūti izturēt šai pasaulē, ja tu esi viens; gribot negribot sāc pielāgoties vairākumam. Tā ir liela žēlastība, ka es esmu lūgšanu grupā un ka es dzīvoju Medjugorjē, kur varu liecināt par savu ticību un klausīties citu ticīgo liecības. Es zinu, ka tas, kurš lūdzas, kurš vēlās dzīvot kā kristietis, skatās uz visu ar „Dieva acīm”, spriež par visu tā, kā par to sprieda Kungs Dievs un darbojas Svētā Gara iedvesmā. Cilvēks kļūst līdzīgs tam , uz kuru skatās. Skatoties televizoru, klausoties cilvēku, kuri nedzīvo garīgu dzīvi, sarunas, saproti visu viņu nemieru. Jūties kā atnācējs no citas planētas, garīgi iztukšots.
Kad man grūti lūgties un lūgšana mani apgrūtina, kad nav iedvesmas uz lūgšanu, man palīdz mūsu lūgšanu tikšanās un draugi no mūsu grupas. Tad es atceros Jēzus vārdus, Kurš teica, ka izglābsies ar pacietību un uzcītību. Būt uzcītīgam ir ļoti grūti, jo, ja tava griba uz lūgšanu vai gavēni ir vāja, tad tevi pievilks kaut kas cits. Ja tu nelūdzies patstāvīgi un regulāri, tad arī kopējā lūgšana būs apgrūtināta. Pieaugšana kopējā lūgšanā ir ciešā sakarā ar pieaugšanu personīgajā lūgšanā. Lasot Evaņģēliju un apspriežot, kā mēs uzvestos līdzīgos apstākļos, Dieva Vārds mums kļūst tuvs, mēs jūtam, ka Tas ir mūžīgs, vienmēr jauns, mūsdienīgs. Lūgšanu grupa rosina mani uz dzīvu ticību, rosina nebūt par formālu ticīgo. Pirms nācu uz lūgšanu grupu, es domāju, ka pietiekami nākt uz svētdienas Svēto Misi, iet pie grēksūdzes, pie Komūnijas un tad ceļš uz Debesīm ir nodrošināts. Šodien es zinu, ka katru dienu man jāizvēlas starp dzīvību un nāvi, svētību un lāstu, paradīzi un elli. Katra diena – tā ir cīņa par pestīšanu, kā Dievmāte saka: «es vēlos jūs visus vest sev līdzi uz debesīm, tāpēc katru dienu izšķirieties par svētumu». Un tas nozīmē, katru dienu izvēlēties dzīvot ar Dievu.
Lūgšanu tikšanos laikā mēs pārdomājam Dievmātes vēstījumus. Un mēs un mūsu ģimenes cenšas dzīvot saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem. Loti svarīgi ir pieņemt Dievmāti, mīlēt Viņu un pieņemt to, ko Viņa saka. Tad mums nebūs grūti izpildīt Viņas lūgumus, jo viss, ko lūdz Dievmāte, ir tikai mūsu pašu labumam. Dievmāte nerunā neko jaunu, Viņa tikai atgādina mums to, ko esam aizmirsuši. Divi cilvēki no mūsu grupas atrada savu aicinājumu, tagad viņi kalpo mūsu draudzē. Es pateicos Dievam par to, ka esmu šai lūgšanu grupā, jo zinu, ka citādi mana piedalīšanās Svētā Misē, Svētajā Euharistijā būtu tīri formāli.
Kad es piedzīvoju dzīves pārbaudījumus un krustus, tad lūgšanu tikšanās un Svētā Mise dod man spēku to visu izturēt. Es domāju, ka lūgšanu grupas pieredze visiem, kuri tajā ir bijuši, kļūs par labu dzīves pamatu..
 

Daniela Čilič, Medjugorje.

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

XVII. Vēstījumi

   (Mēs šeit ievietojam tikai dažus vēstījumus no tiem, ko Dievmāte deva grupai, pamatā caur Jeļenu, un nedaudz arī caur Mariamu. Kādu laiku Dievmāte deva vēstījumus ikdienas, parasti lūgšanas laikā. Tas notika mājās vai baznīcā Komūnijas laikā. Pēc tam Dievmāte deva vēstījumus otrdienās, ceturtdienās, sestdienās un svētdienās. Vēlāk Viņa deva vēstījumus tikai laiku pa laikam.)
24.10.1983 «ja jūs lūgsieties, tad no jūsu sirds izplūdīs avots – dzīvības avots. Ja jūs cītīgi lūgsieties, ja jūs lūgsieties ar ticību, tad no šī avota saņemsiet daudz žēlastību un jūsu grupa būs spēcīga.»
25.10.1983 «lūdzieties, lūdzieties. Lūgšanā saņemsiet visu. Tikai ar lūgšanu jūs varat visu panākt.»
26.10.1983 «es izleju īpašu svētību pār jums, un Mana sirds vēlās būt kopā ar jums.»
27.10.1983 «lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. No stāstīšanas un sarunām nav labuma. Tā vietā pieņemiet lūgšanu. Ja kāds no jums jautās par manām parādībām, sakiet viņam: nav nekādas jēgas sarunām un skaidrojumiem par tiem, lūgšanā mēs visu sapratīsim nesalīdzināmi labāk.»
28.10.1983 «es redzu, ka jūs visi esat noguruši. Es vēlos jūs visus apskaut, lai jūs varētu būt kopā ar Mani. Katram, kurš vēlās man par kaut ko jautāt, es atbildēšu: ‘Lūgšana, stipra ticība un gavēnis.»
29.10.1983 «Es jums dodu savu Sirdi. Ņemiet to. Es vairāk nevēlos, lai jūs nepārtraukti atstumtu Mani, sakot: ‘lai tas nav tagad’. Jums ir vienalga, vai esmu ar jums, vai neesmu, ja tā, es vairs negribu būt kopā ar jums. Mana sirds vēlās būt kopā ar jums. Jums ir jālūdzas un jūs nekad nedrīkstat teikt: nav svarīgi, ka mēs šodien nelūdzāmies. Jums ir jāpieņem lūgšana. Lūgšana – tas ir vienīgais ceļš uz mieru. Ja jūs lūdzieties un gavējiet, lai ko jūs lūgtu, jūs saņemsiet»
30.10.1983 «kādēļ jūs nevēlaties atdot sevi Man? Es zinu, ka jūs ilgi lūdzaties, bet, atdodiet sevi Man pa īstam. Lūdzieties šai vakarā, kad pabeigsiet savus darbus. Apsēdieties istabā un sakiet Jēzum: „Pateicos Tev!” Daudzi cilvēki Viņu šodien atstāja. Lūdzieties, lai Viņš dod jums atgriešanās žēlastību. Pateicieties Jēzum. Lūdzieties, lai Viņš būtu ar jums kopā nākošā dienā, lūdziet no Viņa šo žēlastību. Bez lūgšanas jūs nesasniegsiet mērķi. Ja naktī jūs aizmigsiet mierā un ar lūgšanu, tad pamodīsieties ar domām par Jēzu, un varēsiet palūgt no Viņa miru visai dienai. Bet ja jūs aizmigsiet ar izklaidīgām domām, rīt kaut kas novērsīs jūs un jūs pat neatcerēsieties par lūgšanu. Atdodiet visu jūsu nemieru Jēzum. Jūs dzirdējāt, ko Viņš teica Evaņģēlijā – bez Dieva palīdzības jūs nevarat sev pielikt ne matu uz galvas.»
31.10.1983 «Es zinu, ka jūs šodien lūdzāties, ka lūgšanā jūs veltījāt Dievam visu savu darbu, bet es lūdzu jūs palūgties vienā manā nodomā. Katru dienu lūdzieties šai nodomā: 1 Es ticu…7 Tēvs mūsu, Esi sveicināta Marija,Gods Dievam …»
4.11 1983 “es vēlos jums sacīt, lai rīt jūs gavētu un lūgtos par Svētā Gara gaismu.»
5.11.1983 «Es zinu, bērniņi mani, ka šodiem jūs strādājāt un lūdzāties, bet es lūdzu jūs būt pacietīgiem, neatlaidīgiem, centīgiem lūgšanā.»
7.11.1983 «lūdzieties. Nav jāiet uz grēksūdzi paraduma pēc un pēc tam palikt grēcīgiem. Nē tas nav labi. Grēksūdze jums ir vajadzīga, lai jūs pieaugtu ticībā. Grēksūdzei jūs jāvirza, bet jums tā vajadzīga, lai saprastu Jēzu. Ja grēksūdze jums neko nenozīmē, tad jums tiešām būs grūti atgriezties.».
8.11.1983 «Lūdzieties un gavējiet! Ja jūs vēlaties kaut ko izdarīt priekš manis – gavējiet un lūdzieties. Bet dariet to patiesi. искренно.»
9.11.1983 «Lūdzieties… Es tā ilgojos jūsu lūgšanas. Atdodiet man savu sirdi.»
10.11.1983 «es lūdzu jūs lūgties. Tas ir vienīgais, ko jno jums lūdzu. Neaizmirstiet lūgties Kungu rītā un vakarā. Lūdzieties vienmēr.»
14.11.1983 «Lūdzieties, jo lūgšana ir dzīve. Jūs dzīvojiet ar to un tajā.»
16.11.1983 «lūdzieties un gavējiet.»
(lūgšanu grupas dalībniekiem Dievmāte teica): «lai visi, kuri pieteicās lūgšanu grupā un sāka to apmeklēt, nāk uz lūgšanu otrdienās un lai viņi gavē. Trīs reizes nedēļā jums jālūdzās par bīskapu.».
17.11.1983 «lūdzieties. Nedomājiet, ka, ja es runāju nepārtraukti”lūdzieties”, tas nozīmē, ka jūsu lūgšana nav laba. Ar to Es gribu pateikt: pavairojiet savu lūgšanu un cītīgāk lūdzieties par tuviniekiem.»
17.11.1983 «Меdjugorjē parādījās daudz cilvēku, kuri sāka pievērst uzmanību materiālai labklājībai, aizmirstot „vienīgo labumu”. Daži vispār vairs nelūdzas. Man nav nekas pretī materiālajiem labumiem. Bet sirdī man ir smagums, tāpēc ka viņu dēļ daudzi iet pazušanā. Pastāv skaudība uz tiem, kuriem ir vairāk. Tādēļ lūdzieties. Es runāju jums to ne tādēļ. Lai jums ko pārmestu, bet lai ierosinātu jūs izdarīt vēl vienu soli ticībā. Lūdzieties.»
20.11.1983 «Bērniņi mani! Lai jūs neieved uztraukumā dažādi iespējamie notikumi. Neļaujiet tiem iedragāt jūsu ticību.»
23.11.1983 «Ak Mani mīļotie bērni, tikai lūdzieties! Tikai lūdzieties! Jūs paši redzat, ka pasargāt jūs var tikai lūgšana.»
27.11.1983 «Bērniņi mani, lūdzieties un sargājiet savas dvēseles, jo es gribu būt kopā ar jums.»
29.11.1983 «Lūdzieties.»
(Grupai Dievmāte teica): «es esmu jūsu labā Māte, un Jēzus ir jūs labais Draugs. Neesiet kā mēmi Viņa priekšā, bet atdodiet Viņam jūsu sirdi. No visas sirds pastāstiet Viņam par visu, kas dara jums sāpes. Tikai tad jūs varēsiet iedzīvināt savu lūgšanu un lūgties brīvībā, mierā un bez pārmetumiem». (daži grupas locekļi vēl joprojām ir aizvērti(noslēgti). Viņiem grūti izteikt savas jūtas un lūgties balsī).
1.12.1983 «pateicos, ka jūs sapulc’wejāties šeit tādā ziemas aukstajā laikā, lai palūgtos Jēzu. Esiet uzcītīgi un pacietīgi. Jūs ziniet, ka, ja draugs jums neatlaidīgi kaut ko lūdz, jūs viņam to iedosiet. Ja jūs turpināsiet nākt un lūgties nepārtraukti un heatlaidīgi. Kungs Dievs jums dos visu, kas jums nepieciešams. Tādēļ lūdzieties».
7.12.1983 «lai rītdiena jums ir īsti svētki. Lai katru acumirkli jūs veltījiet Manai Sirdij. Vienmēr domājiet par Manu Bezvainīgo Sirdi. Atdodiet sevi man. Cītīgi strādājiet, lai kļūtu labāki un stiprāki. Pielieciet pūles, lai pieaugtu ticībā. Centieties, lai jūsu sirds pārveidotos».
11.12.1983 «Lūdzieties un gavējiet. Es vēlos, lai lūgšana jūsu sirdīs atjaunojas visā dienas garumā un lai ar katru dienu jūs lūgtos aizvien vairāk un vairāk».
23.12.1983 «Lūdzieties, lūdzieties… es ilgojos pēc jūsu lūgšanām, īpaši rītdien».
24.12.1983 «Lūdzieties, lūdzieties, mani bērni. Es vēlos, lai visa šī nakts paiet lūgšanā».
28.12.1983 «es vēlos, lai šis jaunais gads būtu priekš jums patiesi svēts. Gatavojoties Jaunajam Gadam, ejiet pie grēksūdzes, lai atbrīvotos no grēkiem». (Dievmāte lūdza lūgšanu grupu nepārtraukti lūgties par bīskapu).
 

„Seminārs - gavēnis, lūgšana, klusums” Latvijai no 14. līdz 19.10.2007

Medjugorjē notiks garīgie vingrinājumi par tēmu „Gavēnis, lūgšana, klusums”. Šo rekolekciju mērķis - palīdzēt ticīgajiem dziļāk iepazīt mūsu Kungu Dievmātes Medjugorjes vēstījumu garā, iepazīt lūgšanas un gavēņa nozīmi un svarīgumu cilvēka garīgajā dzīvē. Pirmoreiz šādus seminārus sāka vadīt t. Slavko Barbaričs kā atbildi uz Dievmātes vēstījumu:

«Dārgie bērni, lūdzieties un gavējiet ar sirdi».

Seminars notiek «Domus Pacis» - mājā priekš garīgiem vingrinājumiem. Programmas sākums svētdien pēcpusdienā.

Katra diena sākas ar kopēju rīta lūgšanu 7.00

8.oo brokastis (maize un tēja) klusumā (skan klusināta mūzika)

9.oo lekcija

10.oo pārtraukums

12.oo kopējā lūgšana

13.oo pusdienas

14.oo brīvais laiks, lūgšana

15.oo lekcija

16.оо brīvais laiks

17.oo-20.oo Katru vakaru grupa piedalās vakara lūgšanu programmā draudzes baznīcā (Rožukroņa lūgšana, svētā Mise, lūgšana par fizisku un garīgu dziedināšanu, pēc tam seko Rožukroņa augstās godības daļa un vissvētākā Sakramenta adorācija, piektdienā – Krusta adorācija).

 Visu piecu dienu laikā jums ir iespēja būt kapelā «Domus Pacis» adorācijā, lai godinātu Jēzu vissvētākajā Sakramentā. Tiek iedalīts laiks arī grēksūdzei, lūgšanai Dievmātes parādību vietās. Rekolekcijas vada t. Ljubo Kurtovičs OFM.

Visi, kas vēlas piedalīties rekolekcijās, piesakās pie sava koordinatora, kas atbildīgs par svētceļojumu, kā arī uzzināt tuvāk informāciju par šīm rekolekcijām.

КООРДИНАТОРЫ