Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2007.gada aprīlis

Ielādēt rakstu doc formāta (358 kB)

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2007. gada 25. martā

Dārgie bērni! No sirds ilgojos jums pateikties par jūsu gavēņa pašaizliedzības darbiem. Ilgojos jūs mudināt, lai jūs atvērtu sirdis un turpinātu dzīvot gavēņa garā. Bērniņi, pateicoties gavēnim un pašaizliedzības darbiem, jūs būsiet stipri ticībā. Dievā jūs atradīsiet patieso mieru, ja katru dienu lūgsieties. Es esmu ar jums un es esmu nenogurdināma. Es ilgojos jūs visus aizvest Man līdzi uz paradīzi, tādēļ ikkatru dienu izvēlieties svētumu. Pateicos jums, ka atsaucaties manam aicinājumam.


Dievmātes vēstījums Mirjanai 2007.gada 02.aprīlī. Vairāk nekā tūkstotis cilvēku lūdzās Rožukroni kopienā Cenakolo.

Dārgie bērni! Nenocietiniet savas sirdis Dieva Žēlsirdībai, ar ko Kungs nāk pie jums īpaši šajā jūsu laikā. Šai īpašajā laikā lūdzoties, atļaujiet lai es jūs pārveidoju. Palīdziet Man tuvināt mana Dēla Augšāmcelšanos visās sirdīs un mana sirds triumfēs. Es pateicos jums … neaizmirstiet, ka jūsu priesteriem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.


Mani dārgie brāļi un māsas!


 

Šais žēlastību pilnajās Augšāmcelšanās svētku dienās Dievmāte aicina mūs uz gavēni un pašaizliedzības darbiem. Vina aicina mūs neapstāties, bet arī turpmāk kaut mazliet atteikties no zemes lietām un padomāt par mūžību. Māmiņa, kura vienmēr nāk ar atvērtu sirdi, pilnu mīlestības uz mums, atkal vēlās mums sacīt, ka pats galvenais ir mīlestība. Viņa saka, ka ar mīlestību un lūgšanu mēs varam visu, pat to, kas cilvēkam liekas neiespējams.
Tikai sirds, kura piepildīta ar mīlestību, spēj būt atvērta, labvēlīga, atsaucīga, augstsirdīga, spējīga uz lieliem upuriem, spējīga pat atdot savu dzīvi līdzīgi Kungam Jēzum. Jēzus atteicās pats no sevis, atdeva visu, lai mēs iemantotu pestīšanu. Lūk, cik ļoti mūs mīl Kungs Dievs un aicina mūs: sekojiet Man! Un mēs, ar mūsu mazajiem upuriem un mīlestību, varam izlūgt mūžīgo dzīvi sev un saviem tuviniekiem. Neaizmirstiet, lūdzu, ka svarīgi to vienmēr darīt ar mīlestību.
Mazā svētā Terēze dalās savā pieredzē: „es sapratu, ka bez mīlestības neviens darbs neskaitās, pat visbrīnišķīgākais, kā piemēram, uzmodināšana no mirušiem vai tautu atgriešana... un es vairs nealkstu ne pēc ciešanām, ne nāves, kaut arī mīlu tos, mani pievelk tikai mīlestība“.
Lai mēs spētu atbildēt uz pašu lielāko aicinājumu, aicinājumu uz svētumu, mums jālūdzas, lai Dieva mīlestība mūs pārveido. Marija mums apsola, ka Dievā, lūdzoties, mēs atradīsim patieso mieru. Ikdienas lūgšanas apskāvienos mēs jūtamies drošībā, vairāk ticam, saņemam drosmi mīlēt un izšķiramies par svētumu. Marija nenoskumst mīlestībā uz mums, Viņa cer uz mazumiņu: lai mēs Viņu piesauktu, jo Viņa vienmēr gatava nākt mums palīgā.
 

 

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 2007.gada 25. martā

Pateicoties gavēnim un pašaizliedzības darbiem,
jūs būsiet stipri ticībā
 

Dievmāte mātes gādībā pateicas mums par mūsu pašaizliedzības darbiem gavēņa laikā. Māte Marija pateicas mums, jo mīl mūs. Tikai sirds, pilna mīlestības, var būt piepildīta ar pateicību. Mums jāpateicas Dievmātei, tādēļ, ka Viņa uzmundrina mūs, aicina, mīl un lūdz par mums savu Dēlu Jēzu. Dievmāte aicina mūs, un vēlās, lai mēs turpinātu pašaizliedzības darbu un dzīvotu gavēnī arī turpmāk. Vissvētāk Jaunava Marija aicina mūs uz gavēni un atteikšanos mūs pašu labā, lai mēs iepazītu prieku un laimi.
„ Bērniņi, pateicoties gavēnim un pašaizliedzības darbiem, jūs būsiet stipri ticībā. ”, – mums saka mūsu debesu Māte. Gavēnis un pašuzupurēšanās – tie ir nepieciešamie nosacījumi, lai saņemtu Dieva žēlastību. Pašuzupurēšanās ir līdzīga traukam, kuru Dievs piepilda ar savu žēlastību. Svētīgā māte Terēze saka: „mums nepieciešami iztukšot sevi, lai Dievs varētu mūs piepildīt.” Gavēnis un lūgšana – tas ir daļa no mūsu darba, lai mēs pieaugtu ticībā. Sv. Augustīns teica, ka Dievs mūs radījis bez mums, bet Viņš nevar mūs izglābt bez mūsu līdzdalības. Lielā Gavēņa laikā mums jānes upurus un jādara gandarīšanas darbi tā, it kā pestīšana būtu atkarīga tikai no mums pašiem, bet viss pārējais tikai no Dieva. Lūgties un nedarīt pašuzupurēšanās darbus nozīmē apstāties pusceļā. Tas ir tas pats, kā airēt laivu, kas piesieta krastā: kamēr neatraisīsim laivu, nav iespējams izkustēties no vietas. Mēs paši neesam spējīgi izglābt ne tikai pasauli, bet pat savu miesu no grēka, bet mēs varam nomirt grēkam, un tad grēkam vairs nebūs varas pār mums. Pašuzupurēšanās nozīmē nomirt grēkam.
Kad Dievmāte mums runā par pašatteikšanos, tad Viņa domā ne tikai par miesas gavēni, bet garīgo pašuzupurēšanos un grēku nožēlu. Tikai miesas gavēnis bez garīgās grēku nožēlas var ievest mūs lepnības grēkā, farizejismā un formālismā. Tas var novest pie mūsu pašu spēka demonstrēšanas, nevis uz mūsu gribas pakļaušanu Dieva gribai. Tieši tāpēc vienā no vēstījumiem Dievmāte saka, lai gavēnis mums kļūst par paradumu, no kura neviens negrib atteikties. Un aicina mūs lūgties ar sirdi. Gavēnis un mīlestība nav atdalāmi. Nav iespējams gavēt bez mīlestības, tāpat kā nav iespējams mīlēt bez atteikšanās, bez gavēņa, to var saprast visplašākajā nozīmē. Lūgšana tāpat ir mūsu atbilde uz Dieva mīlestību. Tāpēc gavēnis nav atdalāms no lūgšanas. Gavēnis bez lūgšanas – tas viss der tikai notievēšanai. Gavēnis bez lūgšanas nozīmē ņemties pašam ap sevi. Gavēnim vajag virzīt mūsu sirdi, visus mūsu garīgos spēkus, visu mūsu esību pie Dieva.
Mūsu pašatteikšanās praksei Lielā Gavēņa laikā nav jābeidzas ar Augšāmcelšanās svētku svinēšanu. Izvēlēties gavēni un dzīvot tajā – tas nozīmē cīnīties par savu brīvību. Mūs gavēnim nebūs nekādas jēgas, ja Lielā gavēņa laikā mēs atteicāmies no kāda grēka verdzības, bet pēc tam turpinām dzīvot tai pašā grēkā. Tāda atteikšanās ir tikai pašapmāns. Cilvēks aiz lepnības var sev pateikt: „es esmu stiprs, to es varu”, un tad gavēnis ir tikai viņa atkarības no konkrētā grēka pārtraukums, bet pašā cilvēkā nekas nav mainījies. Gavēnis un pašaizliedzības darbi nav savu spēku pierādīšana pašam sev, bet gan ceļš savas gribas pakļaušanai Dieva gribai. Vislabākā un auglīgākā atteikšanās- tā ir atteikšanās pašam no sevis, pašatteikšanās. Jēzus mums saka: „kurš grib Man sekot, lai atsakās no sevis, ņem savu krustu un seko man. ”(Mk 8,34).
Vissvētākā Jaunava Marija nāk pie mums un to mums saka ne jau tāpēc, lai mums atņemtu šīs dzīves priekus, bet Viņa vēlās, lai mēs būtu laimīgi un brīvi Dievā. No visas sirds pateiksimies Marijai par to, ka Viņa nezaudē cerību mūsos un neliksim Viņai vilties. Tāpēc mēs nekritīsim skumjās un izmisumā un centīsimies katru dienu atbildēt uz mūs Debesu Mātes aicinājumu.
 

Medjugorje 04.04.2007.               

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs                


Mūsu nākošā tikšanās būs 07.04.2007, pirmajā marta sestdienā
Šai mēnesī mēs lūdzamies par tiem, kuri dzīvo dziļā grēkā.

Dārgie brāļi un māsas!
Apsveicam visus ar Kristus Augšāmcelšanās svētkiem! Lai Augšāmcēluša Jēzus Miers, Prieks un Mīlestība piepilda jūsu sirdis!


Šai gadā Kristus Augšāmcelšanās svētkus visi kristieši svin vienā un tai pašā datumā – 8.aprīlī. pēdējo reizi šie svētki tāpat sakrita 2004.gadā un 2001.gadā. nākošā reize būs 2010 gadā, pēc tam 2011,2014,2017 u.t.t.

Lieldienu svētki (Pasha) jau no iesākumiem nozīmēja ebreju iziešanas no Ēģiptes (Pesah). „svini Pashu Kungam, Dievam tavam, tāpēc ka aviva mēnesī izveda tevi Kungs, tavs Dievs, naktī no Ēģiptes”. (2.likumu grām 16,1). Pashā bija paredzēts nokaut lopus, gatavot un ēst tos.

Pirmajos kristietības gadsimtos šos svētkus kristieši atzīmēja reizē ar jūdu Pashu (Pesah), jo saskaņā ar svētajiem Rakstiem, Jēzus Kristus tika notiesāts un augšāmcēlās dienās, kad senā jūdu tauta svinēja Pashas svētkus. 325 gadā Baznīca nolēma, ka kristiešu Lieldienas tiks svinētas atsevišķi no Jūdu svētkiem.

Kristiešu Lieldienas, Kristus Augšāmcelšanās svētki – galvenie kristiešu svētku par godu Jēzus Kristus Augšāmcelšanās dienām, sākumā tie tika veltīti Kristus nāves atcerei, un tikai no V gadsimta nosaukumu Lieldienas sāka svinēt tieši un tikai kā Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Saskaņā ar Nikeijas koncilu Lieldienas obligāti tiek svinētas atsevišķi no ebreju Pashas svētkiem un tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pavasara pilnmēneša, starp 22.martu un 25.aprīli.


Jēzus māsai Faustīnei

 

«Kad es miru pie krusta, Es domāju ne par Sevi, bet par nelaimīgajiem grēciniekiem un lūdzos par viņiem Tēvu... eksistē viena samaksa, par kuru tiek izpirktas dvēseles – tās ir ciešanas, savienotas ar Manām ciešanām pie krusta.” (Dienas gr. 324) 

 «visvairāk žēlastības Es dodu tām dvēselēm, kuras dievbijīgi kontemplē Manas ciešanas.» (Dg. 737)

 «katrā dvēselē Es daru žēlsirdības darbus, un jo lielāks grēcinieks, jo lielākas tiesības viņam uz Manu žēlsirdību. Aiz katra Manu roku darba ir Mana žēlsirdība.» (Dg. 723)

 «Es vēlos, lai žēlsirdības svētki būtu patvērums un glābšana visām dvēselēm, bet īpaši nelaimīgajiem grēciniekiem. Šai dienā atvērti Manas žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēseli, kura tuvojas Manas žēlsirdības avotam; tā dvēsele, kura šai dienā būs izsūdzējusi grēkus un saņems svēto Komūniju, saņems pilnas grēku atlaidas un atbrīvošanu no soda.(Dg.699)

 «bet jābūt arī darbībai. Es prasu Manas žēlsirdības godināšanu, svinīgi atzīmējot šos svētkus un pagodinot šo attēlu. Caur šo attēlu Es došu daudz žēlastību dvēselēm, tam jāatgādina par Manas žēlsirdības prasībām, jo pat visstiprākā ticība neko nelīdzēs bez darbiem.(Dg.742) šai dienā atvērti visi Manas žēlsirdības avoti, Es izleju veselu žēlastību jūru pār dvēseli, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēseli, kura tuvojas Manas žēlsirdības avotam; tā dvēsele, kura šai dienā būs izsūdzējusi grēkus un saņems svēto Komūniju, saņems pilnas grēku atlaidas un atbrīvošanu no soda, tai dienā atvērti visi kanāli, pa kuriem līst žēlastības. Žēlsirdības svētki iziet no Manis, Es vēlos, lai to svinīgi atzīmē pirmajā svētdienā pēc Lieldienām.(Dg.699)

Priesteriem šai dienā jārunā dvēselēm par šo Manu lielo un neizmērojamo žēlsirdību.(Dg.570)  

 «visvairāk Man patīkama tāda dvēsele, kura stipri tic Manai labvēlībai un pilnībā paļaujas uz Mani; Es apbalvoju to ar Savu uzticību un dodu tai visu, ko tā lūdz  .» (Dg. 453)

  «Tās dvēseles, kuras līdzīgas Man ciešanās un pazemojumos, būs līdzīgas Man arī godībā  …» (Dg. 446)

 «patiess dvēseles lielums – mīlestībā uz Dievu un pazemībā. (Dg.427)

 «Mana meita, atgādinu tev: katru reizi, kad tu dzirdēsi, ka pulkstenis nosit trīs, pilnībā iegrimsti Manā žēlsirdībā un slavējot un cildinot to, sauc uz tās visvarenību visas cilvēces labad, bet īpaši nelaimīgo grēcinieku dēļ, jo šai minūtē tā pilnībā atveras priekš katras dvēseles. Šai stundā tu izlūgsi visu gan sev,  gan citiem(Dg.1572).

 «nāves stundā es aizsargāšu katru dvēseli, kā Savu godību, ja tā lūgsies šo kronīti, vai arī blakus mirstošajam to lūgsies citi; žēlastība būs tā pati(Dg.811)

 «Ak, cik lielas žēlastības es došu dvēselēm, kuras lūgsies šo kronīti; Manas žēlsirdības bezdibeņi atvērsies to dēļ, kuri lūgsies šo kronīti. Mana meita, pieraksti šos vārdus, runā pasaulei par manu žēlsirdību, lai visa cilvēce aizsniedz Manu bezgalīgo žēlsirdību. Tā ir pēdējo laiku zīme, pēc tās nāks (230)Tiesas diena.» (Dg.848)

 

Dieva Žēlsirdības kronītis *

†Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.    

Tēvs mūsu..   Esi sveicināta, Marija...       Es ticu uz Dievu..

3 x: Ak Asinis un Ūdens, kas kā Žēlsirdības straume izplūdusi no Vissvētākās Jēzus Sirds, mēs uzticamies Tev.

Uz lielajām zīlēm: Pirmsmūžīgais debesu Tēvs, mēs uzupurējam Tev Tava vismīļotā Dēla mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, Dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Uz 10 mazajām zīlēm: Jēzus Krusta ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Beigās 3 x: Svētais Dievs, svētais Varenais Dievs, svētais Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli.

3 x: Ak Asinis un Ūdens, kas kā Žēlsirdības straume izplūdusi no Vissvētākās Jēzus Sirds, mēs uzticamies Tev.

Jēzu, mēs ceram uz Tevi. Jēzu, mēs mīlam Tevi.  Jēzu, mēs paļaujamies uz Tevi.

3 x: Lai top slavēts vissvētākais Sakraments, mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākā Miesa un Asinis.

Ar svētā Krusta zīmi no visiem redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem izglāb mūs, Kungs un Dievs. †Amen.

 

* (Lūdzas kā Rožukroni, vēlams plkst.1500, miesas un dvēseles grūtībās un kā palīdzību dvēselēm šķīstītavā.)

 

Šo lūgšanu iedibināja pāvests Jānis Pāvils II 2000.gada 30.aprīlī, tai pašā dienā, kad svētīgo māsu Faustīni pasludināja par svēto.                                                                      

 

 (Святая с. M. Фаустина Ковальская: ДНЕВНИК МИЛОСЕРДИЕ БОЖИЕ В МОЕЙ ДУШЕ: http://agnuz.info/book.php?id=280&url=index.htm)

(Новенна Божию Милосердю на:    http://hk.geocities.com/dwasercah/NoMiBoz_ru.html


              Brīnumi notiek...

Bija pirmā piektdiena 2007.gada 02.03. Ceturtdienā bija svētā Mise mūsu draudzē. Es biju pie grēksūdzes un pieņēmu svēto Komūniju. Piektdienas rītā es aizbraucu uz pilsētu Prievidza, kur nopirku lūgšanu grāmatu un divas Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes. Pēc tam aizgāju uz adorāciju un plkst.12tos biju svētā Misē, pieņēmu Komūniju. Un tā garīgi bagātinājies, es aizgāju uz darbu. Darbā viss ritēja normāli, es strādāju un pēkšņi, tad, kad es atrados pie darbnīcas durvīm, lai izietu uz minūtēm 15- 17, plkst.15.30 izdzirdēju sprādzienu. Elektrība atslēdzas un mani aizmeta uz priekšu apmēram trīs metrus. Es paliku guļot zemē. Es varēju iedomāties, kur atrodas durvis un sāku rāpot pa zemi uz to pusi. Es teicu sev: kas noticis, ak Dievs, glāb mūs! Durvis bija neiespējami atvērt, aiz mums bija drupu kaudzes. Man izdevās iespiesties koridorā. Koridorā es piecēlos ceļos. Viss atkārt man svilpa, visur krita sprādziena pulveris, un pēkšņi es izdzirdēju otru sprādzienu, ar kuru tiku izmests caur durvīm uz pagalmu, uz ielas. Es nokritu uz šīfera gabaliem, kas bija samētāti pagalmā. Tai mirklī es nepamanīju uguns un dūmu stabus. Es gribēju skriet uz ģērbtuvi, pelni man traucēja redzēt, es tikai iedomājos, kur tās atrodas. Salauztais šīferis slīdēja man zem kājām. Skriet bija ļoti grūti. Kad es piesēdos pagalma vidū, atskanēja trešais sprādziens. Es paņēmu rokās šīfera gabalus un uzliku tos uz galvas. Sienu drupas sāka krist uz šīfera. Tas, kas krita apkārt man, bija milzīgs un briesmīgs. Krita dzelzs stieņi. Sprādziens tos bija pilnīgi notīrījis no betona, saliecis, un tie krita manā priekšā. Tas bija brīnums, ka tie neuzkrita man. Kad viss palika klusu, es piecēlos un bēgu uz drošāku vietu. Tad es sadzirdēju palīgā saucienus. Kāds bija piespiests ar betona gabalu, es redzēju tikai rokas. Es izvilku no drupām cilvēku, tas bija mans darba kolēģis, viņa seja bija asinīs. Es aizvedu viņu pie izlietnes, tur nekas nebija palicis, tikai tecēja ūdens. Viņa piere bija sasista tā, ka bija redzami kauli. Mēs aizgājām uz ģērbtuvi, kas bija pilnīgi drupās, visur mētājās atlūzas. No 30 skapjiem bija palikuši tikai četri. Viss mētājās pa zemi, mans skapis bija palicis neskarts. Es paņēmu no tā dvieli un noslaucīju kolēģim seju. Mēs kopā atradām cilvēku, piespiestu zem betona. Viņš stipri kliedza, mēs viņu izvilkām. Piebrauca ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība, kolēģi aizveda, bet es palīdzēju pārējiem.  

Es ievēroju, ka visapkārt viss deg. Četras reizes es atgriezos kopā ar glābējiem tur, kur agrāk bija ģērbtuves. Es nebiju šokā no visa tā, es palīdzēju glābt ļaudis. Vienu draugu mēs atradām, sprādzienā iemestu šahtā, mēs izvilkām viņu. Es meklēju vēl vienu manu draugu, bet neatradu... Mēs gājām uz nākošo zāli un tur atradām mirušu kolēģi. Bija jau vakars. Mēs meklējām pēc sarkanas krāsas apģērba, jo mums bija tāds darba apģērbs. Viens no glābējiem atrada sarkanu vējjaku... tas bija mans darba apģērbs. Es tajā atradu atslēgas ar piekariņu, uz kura bija Žēlsirdīgā Jēzus attēls un Medjugorjes Dievmātes attēls. Kad es atvēru savu skapi, es ieraudzīju, ka tajā viss bija kārtībā, par lūgšanu grāmatas un žēlsirdīgā Jēzus svētbildes.

Ceļā uz darbu un no darba es katru dienu lūdzos rožukroni. Es vienmēr braucu uz darbu ar Rožukroni rokās. 2006.gada septembrī es biju Medjugorjē.

No tā laika rožukronis ir mana dzīve. Es pastāvīgi esmu kopā ar to. Tā bija arī nelaimes dienā. Lūk tā Dievs sargā Savus bērnus, tā pasargā  tos, kas paļaujas uz Viņu. Es piedzīvoju briesmīgu katastrofu un paliku dzīvs un neskarts... Brīnumi notiek...

Jums, kas lasīsiet šo liecību, jums es gribu sacīt, ka es neesmu varonis, katrs ir gājis tam cauri. Šo liecību es uzrakstīju, lai mēs visi apzinātos, ka Dieva brīnumi notiek... Mums vajag tika ticēt tiem un būt vienotiem ar Dievu. Zem Miera Karalienes apmetņa, ar Rožukroņa lūgšanu... apliecinu, ka Jēzus Sirds ir atvērta visiem, kuri klauvē!

                                                                                                                                            Pēteris Mikula    


 

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

 

  

XIII. LIELĀS LŪGŠANU GRUPAS TIKŠANĀS

(lielā lūgšanu grupa- tā ir tāda grupa, kas līdzīga tai, kuru vada Dievmāte caur Jeļenu Vasiļ).
Līdz pat šai dienai, otrdienās, pēc vakara Mises ap 15-20 lielās lūgšanu grupas dalībnieku sapulcējas kopā, lai lūgtos sekojoši:
Sākumā dzied vai lūdzas uz Svēto Garu: Nāc Svētais Gars...:
Lūgsimies: Dievs, Kurš apgaismo savu ticīgo sirdis ar Svētā Gara gaismu, ļauj mums Tavu gribu pareizi saprast un priecāties vienmēr, saņemot Svētā Gara žēlastības. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Pēc tam tiek dots laiks, lai izteiktu personīgos lūgšanu nodomus.
Pēc tam grupa veltī sevi Jaunavai Marijai, lūdzoties lūgšanu, ko Dievmāte deva Jeļenai.


VELTĪŠANĀS LŪGŠANA MĪLESTĪBAS, LABESTĪBAS UN ŽĒLSIRDĪBAS MĀTEI
Ak mana Māte, labestības, mīlestības un žēlsirdības Māte, es bezgalīgi mīlu Tevi un pilnībā atdodu sevi Tev. Glāb mani ar savu labestību, mīlestību un žēlsirdību. Es vēlos piederēt Tev. Es neizsakāmi mīlu Tevi un lūdzu Tavu patvērumu. Ak, labestības Māte, no visas sirds Tevi lūdzu: dod man savu labestību, lai caur to es sasniegtu paradīzi.
Tavas bezgalīgās mīlestības dēļ, lūdzu Tevi, dod man žēlastību mīlēt katru cilvēku tā, kā Tu mīli Kungu Jēzu Kristu. Lūdzu Tev arī žēlastību Tevi saprast. Es pilnīgi atdodu sevi Tev un lūdzu, lai Tu būtu ar mani ikkatru brīdi, katrā manā solī, jo tu esi žēlastības pilnā.
Neļauj man aizmirst par šīm žēlastībām, bet, ja gadīsies pēkšņi tās pazaudēt, tad lūdzu, atkal atgriez tās man. Āmen. (19.4.1983)


LŪGŠANA VELTĪŠANĀS BEZVAINĪGAJAI MARIJAS SIRDIJ
Ak, bezvainīgā Marijas Sirds, pilna labestības, sniedz mums savu Mīlestību. Lai Tavas Sirds liesmas, ak Marija, pārņem visu cilvēci.
Mēs tā mīlam Tevi!
Piepildi mūsu sirdis ar patiesu mīlestību, lai mēs ilgotos pēc Tevis.
Ak Marija, lēnprātīga un pazemīgu sirdi, atceries mūs, kad mēs iekrītam grēkā. Tu zini, ka visi cilvēki grēko.
Dāvā mums žēlastību, lai mēs caur Tavu bezvainīgo un mātišķo sirdi tiktu dziedināti no katras gara slimības.
Padari mūs spējīgus vienmēr apcerēt Tavu Mātes Sirds labestību
un dāvā, lai caur tās liesmām mēs atgrieztos. (28.11.1983)

 

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUS VISSVĒTAJAI SIRDIJ
Ak Jēzu, mēs zinām, ka Tu esi lēnprātīgs un atdevi par mums Savu Sirdi, kronētu ar ērkšķiem un mūsu grēkiem.
Mēs zinām, ka Tu arī šodien aicini mūs, lai mēs nepazustu un neaizietu bojā. Jēzu, atceries mūs, kad mēs grēkojam. Tavas Vissvētākās Sirds nopelnu dēļ dari, lai mēs mīlētu viens otru.
Lai izzūd starp cilvēkiem savstarpējais ienaids. Dari redzamu mums savu Mīlestību!
Mēs vis mīlam Tevi un ilgojamies, lai ar savu Gana Sirdi Tu pasargātu mūs no grēka. Ienāc katrā sirdī, ak Jēzu!
Klauvē, klauvē mūsu sirdīs – pacietīgi un nenogurdināmi. Mēs visi vēl esam aizvērti, tāpēc, ka līdz galam tā arī neesam sapratuši Tavu Mīlestību.
Nemitīgi klauvē mūsu sirdīs, ak labais Jēzu, un dāvā žēlastību, lai mēs tās atvērtu Tev, vismaz tad, kad atceramies Tavas ciešanas, kuras tu izcieti par mums. (28.11.1983)

 


„Seminārs - gavēnis, lūgšana, klusums” Latvijai no 14. līdz 19.10.2007

Medjugorjē notiks garīgie vingrinājumi par tēmu „Gavēnis, lūgšana, klusums”. Šo rekolekciju mērķis - palīdzēt ticīgajiem dziļāk iepazīt mūsu Kungu Dievmātes Medjugorjes vēstījumu garā, iepazīt lūgšanas un gavēņa nozīmi un svarīgumu cilvēka garīgajā dzīvē. Pirmoreiz šādus seminārus sāka vadīt t. Slavko Barbaričs kā atbildi uz Dievmātes vēstījumu:

«Dārgie bērni, lūdzieties un gavējiet ar sirdi».

Seminars notiek «Domus Pacis» - mājā priekš garīgiem vingrinājumiem. Programmas sākums svētdien pēcpusdienā.

Katra diena sākas ar kopēju rīta lūgšanu 7.00

8.oo brokastis (maize un tēja) klusumā (skan klusināta mūzika)

9.oo lekcija

10.oo pārtraukums

12.oo kopējā lūgšana

13.oo pusdienas

14.oo brīvais laiks, lūgšana

15.oo lekcija

16.оо brīvais laiks

17.oo-20.oo Katru vakaru grupa piedalās vakara lūgšanu programmā draudzes baznīcā (Rožukroņa lūgšana, svētā Mise, lūgšana par fizisku un garīgu dziedināšanu, pēc tam seko Rožukroņa augstās godības daļa un vissvētākā Sakramenta adorācija, piektdienā – Krusta adorācija).

 Visu piecu dienu laikā jums ir iespēja būt kapelā «Domus Pacis» adorācijā, lai godinātu Jēzu vissvētākajā Sakramentā. Tiek iedalīts laiks arī grēksūdzei, lūgšanai Dievmātes parādību vietās. Rekolekcijas vada t. Ljubo Kurtovičs OFM.

Visi, kas vēlas piedalīties rekolekcijās, piesakās pie sava koordinatora, kas atbildīgs par svētceļojumu, kā arī uzzināt tuvāk informāciju par šīm rekolekcijām.


Divpadsmitā starptautiskā tikšanās priesteriem

 

 Divpadsmitā starptautiskā tikšanās priesteriem notiks Medjugorjē no  2 līdz 7 jūlijam 2007.

 

 

Tikšanās tēma«Ar Mariju, gaidot Svētā Gara atnākšanu»

 

Semināra lektors – tēvs Ranjero Kantalamessa, kapucīnu mūks. No 1980 gada viņš ir sludinātājs pie Svētā tēva krēsla vai Apustuliskais sludinātājs, tā ka viņš piektdienās un Lielā gavēņa laikā Pāvesta, kardinālu, bīskapu, prelātu un reliģisku ordeņu vadītāju klātbūtnē vada lūgšanu meditācijas. Viņš lasa lekcijas daudzās valstīs visā pasaulē. Viņš ir uzrakstījis daudzas grāmatas, viņa grāmatas tulkotas 15 valodās

Naktsmītnes priesteru semināra laikā būs bezmaksas. Tā ir Medjugorjes draudzes dāvana. Šīs samaksas vietā Draudze vēlās, lai priesteri noturētu piecas svētās Mises draudzes nodomos.

Mēs varam arī palīdzēt noformēt vizas un citus dokumentus, kā arī materiālo palīdzību par ceļa izdevumiem, ja tas ir nepieciešams. 

Lūdzu informējiet savus priesterus par šo tikšanos. Uz šo semināru no Ukrainas tiks organizēts autobuss.

Ja jums vajadzīga mūsu palīdzība, griezieties pie  Terezia Gaziova по тел./факс: 00387 36 650 004  terezia.gaziova@tel.net.ba    


no 30 marta līdz 1.aprīlim 2007.g. Žitomirā Ukrainā notiks

 

Piecpadsmitās diacēzes jauniešu dienas

(visiem Ukrainas u.c. jauniešiem)

- piedalīsies arī Terēzija Gažiova (liecības par Medjugorji)

 

ja jūs gribat piedalīties vai saņemt plašāku informāciju, zvaniet tel. 00380 979 641 138 (pr.Ruslans Demčuks).


КООРДИНАТОРЫ

Россия

Oльга Князева

tel.fax 007 3472771617

(для Ольги)

tel.mob: 07 917 464 3735

olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru

Украина

Дуда Мирослав

tel: 00380 50 5026414

posmishka@mail.uz.ua

Литва

Дануте Тотораитите

tel: 00370 52 343 330

i.kondratiene@vdtat.lt

Mirija@one.lt

Латвия

Зинаида Лапса

tel.mob: 00371 8318855,

zinaida@inbox.lv

Молдавия

Владимир Надкреницини

 

nadkrenicinii@mail.ru

Словакия

Марта Ухалова

tel:00421 905412040

marta@maria.sk

Междугорье

Терезя Гажиова

tel.fax: 0038736650004

terezia.gaziova@tel.net.ba

 

 Web:www.medjugorje.ru