Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2007.gada marts

Ielādēt rakstu doc formāta (271 kB)

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2007. gada 25. februārī

Dārgie bērni! Atveriet jūsu sirdis Dieva žēlsirdībai šai Lielā gavēņa laikā. Debesu Tēvs ilgojas atbrīvot no grēka verdzības ikvienu no jums. Tādēļ, mīļotie bērni, izmantojiet šo laiku, un, sastopoties ar Dievu Gandarīšanas Sakramentā, atstājiet grēku un izvēlieties svētumu. Dariet to Jēzus mīlestības dēļ, kurš visus jūs ir atpestījis ar savām asinīm, lai jūs būtu laimīgi un dzīvotu mierā. Neaizmirstiet, mīļotie bērni, jūsu patvaļa(iedomātā neatkarība) ir jūsu vājums, tādēļ sekojiet nopietnībā maniem vēstījumiem. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.


Mani dārgie brāļi un māsas!


 

„Cilvēks jūt vajadzību tikai pēc Dieva žēlsirdības – tā ir mīlestība, kura var visu panest, just līdzi, kura paceļ cilvēku pār visām viņa vājībām neizmērojamā augstumā, uz Dieva svētumu. – tā mums saka pāvests Jānis Pāvils II. Iespējams, ka mēs to visu zinām. Jo mēs taču zinām, ka tādēļ, lai mēs būtu laimīgi un mierīgi, mums jāatstāj grēks, bet mēs to nedarām. Mūsu Māte Marija nevar savādāk, Viņa, līdzīgi savam Dēlam, pazemībā noliecas mūsu brīvības priekšā, un tikai aicina mūs, bet lēmums atkarīgs no mums. Šodien Viņa mums saka: „mūsu brīvība – mūsu vājums“. Viņa zina, ka mēs ne vienmēr izlemjam pareizi. Tāpēc Viņa lūdz, lai mēs paklausītu Viņu un ar atbildību strādātu pie savas sirds attīrīšanas. 

Šai žēlsirdības laikā, žēlastības laikā, atradīsim vairāk laika savai sirdij, apstāsimies un pamēģināsim apzināties, kas tas ir – Gandarīšanas sakraments. Jau no parādību sākuma Jaunava Marija aicina mūs uz grēksūdzi reizi mēnesī, uz grēksūdzi ar sirdi. Tas nozīmē – satikt Jēzu Patiesībā.

Nāksim pie svētā Grēksūdzes sakramenta ar šo atjaunoto attieksmi, apzinoties, ka priestera personā mūs gaida žēlsirdīgais Jēzus. Jo vairāk mēs atvērsim Viņam savu sirdi, jo vairāk Viņš mūs spēs apdāvināt. Jēzus nekad netiesā. Viņš pieņem uz sevi mūs kļūdas, dziedina, atbrīvo, dāvina mums savu mieru, atbild uz mūsu jautājumiem. Vēl ar lielāku atbildību sagatavosim savu sirdi, lai satiktos ar Viņu Gandarīšanas sakramentā. Aicināsim palīgā Jaunavu Mariju, lai Viņa mums palīdzētu izmeklēt savu sirdsapziņu. 1985.gada 17.oktobrī Viņa mums saka: „ ... strādājiet vairāk, un ar mīlestību attīriet katru jūs sirds stūrīti.“

Lūgsim Viņu, lai Viņa mums palīdz izjust grēku nožēlu, nožēlot grēkus, izdarīt patiesu grēksūdzi un nopietnībā nolemt kļūt svētiem un vairs negrēkot.

Jēzus teica sv. Faustīnei: „cik liela ir dvēseļu vienaldzība! Viņi atrod laiku visam iespējamam, tikai ne tam, lai atnāktu pie Manis un pasmeltos žēlastību. Es esmu pilnīga mīlestība un piedošana“.

 

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 2007.gada 25. februārī

 

Atveriet jūsu sirdis Dieva žēlsirdībai

Dievs nepārtrauc meklēt un pietuvināt cilvēku sev, tādēļ, ka iemantot pilnīgu svētlaimi var tikai Dievā. Kungs atklāja mums savu žēlsirdīgo mīlestību, kad sūtīja savu Vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu, lai mūs atpirktu un pestītu ar savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. „Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva mums savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens nemirtu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi”.(Jņ. 3, 16).

“Šai gavēņa laikā atveriet jūsu sirdis Dieva žēlsirdībai”, - mums saka Jaunava Marija. Kur gan vēl cilvēks var rast pestīšanu un cerību, kā tikai Dieva žēlsirdībā. Var jautāt: kāpēc tik grūti noticēt Dieva žēlsirdībai? Ticība un Dieva žēlsirdība dziedina pašu grēka sakni, bet tādēļ cilvēkam ir jāatzīst savs grēks. Kamēr cilvēks nejūt sevi kā grēcinieku, viņš nejūt vajadzību pēc Dieva žēlsirdības. Kaut arī katrs cilvēks meklē žēlsirdību, piedošanu un mīlestību.

Dieva sirds dziļumos ir lielas slāpes un vēlēšanās atbrīvot savu radību no grēka verdzības. Kaut arī mēs pretojamies apzināties savu grēku, taču grēks ir realitāte, kura sekas mēs piedzīvojam ik dienu, kā katrs cilvēks atsevišķi, tā arī ģimenes. Tas, ko mēs noliedzam, noraidām, no kā cenšamies izvairīties, izbēgt, tas mūs izseko visvairāk. Tikai tad, kad cilvēks uzdrošinās nostāties pretī, satikties ar savām sāpēm, ar to, par ko viņš tik ļoti kaunējas, sākas dziedināšanas un atveseļošanās process. Tas ir pats smagākais solis.

Pats grūtākais katram, kurš atrodas grēka varā, - vai tās ir narkotikas, azarta spēles vai alkohols, ir atzīt savu atkarību. Tikai tad, kad viņš atzīs savu atkarību, kad sāks cīnīties par savu brīvību, viņš spēs uzvarēt un kļūt brīvs. Jaunava Marija, aicinot mūs uz biežu grēksūdzi, arī šajā vēstījumā aicina mūs paļauties uz Dieva žēlsirdību, kas tiek dāvāta svētā Grēksūdzes sakramentā, kurā Dievs mums ne tikai piedod grēkus, bet arī dod spēkus cīnīties un būt patstāvīgiem miera, brīvības un atgriešanās ceļā. „Jūsu iedomātā brīvība – jūsu vājums”- mums saka Jaunava Marija.

Tieši gavēnis pievērš mūsu uzmanību tam, ka mēs vēl neesam sasnieguši mērķi, atgādina mums, ka mēs visi vēl atrodamies tuksnesī. Tuksnesī mēs esam neaizsargāti nākotnes priekšā. Šeit mēs vienmēr varam nokrist, pazaudēt savu brīvību, izmainot to pret gabaliņu iluzoras laimes, baudas un apmierinājuma, ko saņem no grēka. Dievs mums vēlās dot ne kaut ko mazliet – mazliet, bet visu Sevi. Brīvība, kuru mums dod Dievs, ir Viņa dāvana, bet tai pašā laikā arī nasta, atbildība. Mēs esam atbildīgi par katru brīvības mirkli, un mēs nevaram būt brīvi no atbildības.

Šai ceļā mēs neesam vientuļi, atstāti, pamesti. Sāksim ar nopietnību izturēties pret to, ko saka mūsu Debesu Māte, lai satiktos ar Jēzu un ietu svētuma, miera un brīvības ceļā.

 

Medjugorje 28.02.2007.               

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs                


Mūsu nākošā tikšanās būs 03.03.2007, pirmajā marta sestdienā
Šai mēnesī mēs lūdzamies par Jēzus uzvaru par visiem mūsu kārdinājumiem, kurus pārdzīvo katrs cilvēks atsevišķi, kā arī ģimene kopumā.


« Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.» (Lk 15; 18)

 

«...Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.» (Lk 15; 24)

 

«Kā jums šķiet? Ja kam simts avju, bet viena no tām nomaldās, vai viņš neatstāj deviņdesmit deviņas kalnos un neiet meklēt to, kas nomaldījusies? Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku: viņš priecājas par to vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās. Tas nav jūsu Debestēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.» (Mt 18; 12-14)

 

«... Lai svētās Grēksūdzes Sakraments ir jūsu pirmais darbs atgriešanās ceļā, un tad, dārgie bērni, pieņemiet savā sirdī lēmumu izvēlēties svētuma ceļu. Lai jūsu atgriešanās un jūsu izvēle par svētumu notiek šodien, nevis rīt. Es, bērniņi, visus jūs aicinu pestīšanas ceļā un gribu jums parādīt ceļu uz paradīzi. Tādēļ, bērniņi, esiet mani un kopā ar savu Debesu Māti izvēlieties svētumu. Bērniņi, ar nopietnību pieņemiet aicinājumu lūgties un lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties.» (25 novembrī 1998)

«Šodien ilgojos jums pasacīt, lai jūs sāktu strādāt savā sirdī, savu sirdi kopt tā, kā tiek kopti jūsu dārzi. Strādājiet un pārveidojiet savu sirdi, lai tajā iemājotu jauns gars - Dieva Svētais Gars.» . (25 aprīlī 1985)

 

«...Jūs nevarat, dārgie bērni, iemantot mieru, ja jūs neesat samierināti ar Jēzu. Tādēļ es jūs aicinu pie grēku nožēlošanas Sakramenta, lai Jēzus kļūtu jūsu patiesība un jūsu miers. Dārgie bērni, lūdzieties, lai Dievs jums dāvātu spēku īstenot dzīvē visu to, ko jums runāju. Es esmu kopā ar jums un mīlu jūs....» (25 janvārī 1995)

 

«...Dārgie bērni, ielūkojieties ar pazemību jūsu sirdīs un atrodiet, kas tajās vēl ir nesakārtots, lai jūs zinātu, kas jums darāms. Atgriešanās kļūs jūsu ikdienas uzdevums, un to jūs pildīsiet ar prieku....» (25 aprīlī 1996)

 

      Dārgie bērni! Arī šodien aicinu, lai jūs sagatavotu savas sirdis tām dienām, kurās Kungs vēlas jūs īpaši šķīstīt no jūsu pagātnes grēkiem. Jūs, dārgie bērni, nespējat paši to izdarīt, tādēļ es esmu šeit, lai jums palīdzētu. Lūdzieties, dārgie bērni! Tikai tā jūs spēsiet pazīt visu to ļaunumu, kas vēl ir jūsu sirdīs, un atdot to Kungam, lai Dievs varētu pilnībā šķīstīt jūsu sirdis. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties nemitīgi un sagatavojiet savas sirdis ar nožēlu un gavēni.... (04. decembrī 1986)


Liecība no gavēņa, lūgšanas un klusuma semināra.

            Kad es prātoju, vai man ir vērts braukt uz šo semināru, tad galvenais man bija nevis gavēnis un lūgšana, bet pati vieta – Medjugorje. Tā tiešām mani pievilka, kaut arī es tur biju nesen, ap Jauno Gadu. Iespējams, ka es ne visai apzinājos, kas mani tur gaida. Un vispār es neticēju, ka varu gavēt četras dienas. Es domāju, ka mēs pagavēsim tikai trešdien un piektdien, kā mūs aicina Dievmāte, un tas būs pietiekoši. Bet izrādījās, ka gavēnis ar maizi un tēju nav problēma. Vispār, šai seminārā es nejutu kādu īpašu garīgu pārdzīvojumu. Kungs ienāca manā sirdī un atstāja tajā Savas žēlastības klusi un nemanāmi. Bija jāpaiet kādam laikam, lai es apzinātos augļus, ko devis seminārs manā dzīvē.

Pirmkārt, es apzinājos, ka devos uz semināru ar nepareizu nolūku. Es vēlējos gavēt un lūgties noteiktos nodomos, bet nācu pie atziņas, ka šis seminārs ir tieši priekš manis. Tas kļuva par ceļvedi manā ceļā pie Dieva. Es sapratu, ka galvenais mērķis nav tajā, lai izlūgtu no Dieva savu vēlēšanos piepildīšanos, bet nonākt tuvāk Viņam; izprast gavēņa un lūgšanas nozīmi. Es izgāju vēl pavisam īsu ceļa gabalu un man nav tādas ticības, lai ar gavēni izlūgtos kaut ko priekš kāda, bet šeit es pa īstam sapratu, ko nozīmē pa īstam gavēt.            

Iespējams, es iedomājos Kungu Dievu kā kādu automātisku ierīci, - iemetīsi naudu, un būs vinnests. Es domāju, ka „iemetīšu” četras gavēņa un lūgšanu dienas, bet apmaiņā – izkritīs izpildīts lūgums. Es apzinājos šādu formālu attiecību ar Dievu bīstamību. Bīstamu tādēļ, ka es savu lūgšanu izmērīju pēc tās ilguma, vai pēc „Esi sveicināta, Marija”, skaita, nevis ar to, cik lūdzas mana sirds, cik daudz tā pieder Kungam Dievam. 

Bet pati brīnišķīgākā pieredze man saistās ar adorāciju trešdien. Līdz tam es pieņēmu konsekrētu hostiju kā liftu, kurš manas lūgšanas un vēlēšanās paceļ uz augšu, pie Kunga. Bet tajā brīdī, kad priesteris dziedāja „Kyrie eleison” un svētīja, es apzinājos, ka šī hostija – pats Kungs Jēzus, dzīvs, visvarens, brīnumus darošs, Tas, Kurš staigāja pa zemi pirms 2000 gadiem, Tas, par kuri ilgāk nodzīvoja apustuļi. Un Viņš ir šeit, ar mums, starp mums! Mēs varam pieskarties Viņam tāpat, kā kādreiz Viņam pieskārās ļaudis, kuri gaidīja dziedināšanu. Un kaut arī es ne līdz galam sapratu Euharistijas noslēpumu, bet pieskāros tai ar šo patiesības mirkļa uzliesmojumu. Es apzinājos arī, ka mēs, cilvēki baznīcā, vienādi stāvam ceļos, vienādi dziedam, skatāmies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem, bet katrs no mums redz un pārdzīvo kaut ko savu. To, ka Euharistija ir dzīvais Jēzus, apzinājās ne mans prāts, to prāts jau sen zināja. To runāja mana sirds, kurai atvērās acis, un tā ieraudzīja mūsu Dieva skaistumu.

Zuzanna no Slovākijas


 Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

 

  

XII. Lūgšanu grupa un draudzes kopiena

 

Ļoti svarīgi, lai lūgšanu grupai būtu labās attiecībās ar draudzes kopienu. Lūgšanu grupa nevar aizvietot draudzes kopienu, tā ir aicināta tikai bagātināt draudzi. Lūgšanu grupā jābūt vienotībai gan ar draudzes kopienu, gan draudzi. No lūgšanu grupas atkarīgs atbalsts draudzes lūgšanās, atbalsts priesteriem apustuliskajā darbā un draudzes labdarības darbos.

Mēs zinām, ka eksistē grūtības lūgšanu grupu attiecībās ar draudzes kopienu. Katrā atsevišķā gadījumā var redzēt, uz ko gulstas atbildība. Taču, ja lūgšanu grupa atdalās no draudzes kopienas dzīves kāda iemesla dēļ: telpu, vietas trūkuma dēļ, īpaši, ja tai nedod vietu, kur satikties, tas vienmēr rada zaudējumus. Mariāniskām lūgšanu grupām nepieciešams būt Marijas Baznīcas Mātes garā. Tām vienmēr jābūt kā lūgšanu sirdij un draudzes aktīvai daļai. Līdzīgi Marijai, Baznīcas Mātei, tai jābūt par Baznīcas „paraugu”. 

Katrai lūgšanu grupai nepieciešama garīgā vadība, bet, vislabākais variants, kad garīgo vadību uzņemas draudzes priesteris. Ja nav savstarpējas saprašanās starp lūgšanu grupu un draudzes kopienu, tad lūgšanu grupa tiek izspiesta no draudzes kopienas dzīves. Tad lūgšanu grupa ir tikai kā mērķis pastāvīgai kritikai un jūt savu atstumtību, bet arī atdziest lūgšanā un apustuliskā darbībā. Šai sakarā draudzes dzīve ne tikai paliek nabagāka, bet tiek pakļauta briesmām.  

Neskatoties uz visām problēmām, lūgšanu grupai, kas noformējusies un vadīta Marijas, Baznīcas Mātes garā, nekad nav jābūt „aizdurvē”, pat, ja līdzīgi mēģinājumi izspiest notiek.  

Diemžēl dažas mariāniskās lūgšanu grupas ir pakļautas cita veida bīstamībai. Tās ir radījušas un rada apokaliptiski/katastrofisko vidi. Tās uzskata sevi par turpmāko notikumu, katastrofu un kataklizmu ekspertiem, izplatot, to pašu izmisuma un baiļu garu. Lai arī ne ar nolūku, taču tādas grupas Marijai, Baznīcas Mātei ir nepareizā kalpošanā, jo pārvērš Jaunavu Mariju par bojāejas pravieti. 

Lūgšanu grupām jābūt ne tikai labās attiecībās ar draudzes prāvestu un apustuliskiem darbiniekiem, bet jābūt par draudzes kopienas sirdi un dvēseli. Un, pirmkārt, tas attiecas uz mariāniskām lūgšanu grupām, kurām būtu jābūt par „mātes centriem” katrā draudzes kopienā. Dzīvojot lūgšanu dzīvi, viņi veicina draudzes izaugsmi un tiekšanos uz ko līdzīgu mātes lomai draudzē. Pateicoties lūgšanu grupām, ticīgiem rodas jauna sevis apzināšana, ģimenes atjaunojas un jūt savu aizsargātību, jaunatne – sāk mācīties, un izaug garīgie paaicinājumi. Caur lūgšanu grupām aktivizējas dažāda apustuliskā un garīgā darbība visos virzienos. Veci cilvēki un bezpalīdzīgie, atstumtie un ieslodzītie, atkarīgie un tie, kas cieš grūtības, lai kāda veida tās būtu, visiem vajadzīga garīgā aprūpe liturģiskā, apustuliskā un labdarības līmenī.

Viss tas ir izteikts pāvesta Jāņa Pāvila II vēstulē „Dzīves Evanģēlijs”, kur teikts, ka katru dzīvību ir jāciena, jāaizsargā, jāmīl un tai jākalpo. (Dzīves Evanģēlijs, 1995.g.)

Nepieciešams, lai lūgšanu grupas tiek vadītas saskaņā ar Mateja evaņģēliju, 25 nod. 31-46. Pilnīgi acīmredzami, ka lūgšana, gavēnis, Svētā Mise un Grēksūdzes sakraments ir doti, lai pieaugtu mīlestībā attiecībā uz katru cilvēku. Kalpošana katram cilvēkam ir tādas mīlestības pirmais auglis. Mātes gars un sirds vislabāk jūt, kas vajadzīgs viņas bērniem, un atsaucas uz viņu lūgumu bez kādas piespiešanās, pārvarot visus likumus, noteikumus un jebkura veida nogurumu. Katram kristietim ir pietiekami daudz darba, kas jāizdara, jo katrā cilvēkā viņš var satikt Dievu Tēvu, caur Viņa Dēlu, Jēzu Kristu un Viņa Māti, viscēlāko Jaunavu Mariju.


„Seminārs - gavēnis, lūgšana, klusums” Latvijai no 14. līdz 19.10.2007

Medjugorjē notiks garīgie vingrinājumi par tēmu „Gavēnis, lūgšana, klusums”. Šo rekolekciju mērķis - palīdzēt ticīgajiem dziļāk iepazīt mūsu Kungu Dievmātes Medjugorjes vēstījumu garā, iepazīt lūgšanas un gavēņa nozīmi un svarīgumu cilvēka garīgajā dzīvē. Pirmoreiz šādus seminārus sāka vadīt t. Slavko Barbaričs kā atbildi uz Dievmātes vēstījumu:

«Dārgie bērni, lūdzieties un gavējiet ar sirdi».

Seminars notiek «Domus Pacis» - mājā priekš garīgiem vingrinājumiem. Programmas sākums svētdien pēcpusdienā.

Katra diena sākas ar kopēju rīta lūgšanu 7.00

8.oo brokastis (maize un tēja) klusumā (skan klusināta mūzika)

9.oo lekcija

10.oo pārtraukums

12.oo kopējā lūgšana

13.oo pusdienas

14.oo brīvais laiks, lūgšana

15.oo lekcija

16.оо brīvais laiks

17.oo-20.oo Katru vakaru grupa piedalās vakara lūgšanu programmā draudzes baznīcā (Rožukroņa lūgšana, svētā Mise, lūgšana par fizisku un garīgu dziedināšanu, pēc tam seko Rožukroņa augstās godības daļa un vissvētākā Sakramenta adorācija, piektdienā – Krusta adorācija).

 Visu piecu dienu laikā jums ir iespēja būt kapelā «Domus Pacis» adorācijā, lai godinātu Jēzu vissvētākajā Sakramentā. Tiek iedalīts laiks arī grēksūdzei, lūgšanai Dievmātes parādību vietās. Rekolekcijas vada t. Ljubo Kurtovičs OFM.

Visi, kas vēlas piedalīties rekolekcijās, piesakās pie sava koordinatora, kas atbildīgs par svētceļojumu, kā arī uzzināt tuvāk informāciju par šīm rekolekcijām.


Divpadsmitā starptautiskā tikšanās priesteriem

 

 Divpadsmitā starptautiskā tikšanās priesteriem notiks Medjugorjē no  2 līdz 7 jūlijam 2007.

 

 

Tikšanās tēma«Ar Mariju, gaidot Svētā Gara atnākšanu»

 

Semināra lektors – tēvs Ranjero Kantalamessa, kapucīnu mūks. No 1980 gada viņš ir sludinātājs pie Svētā tēva krēsla vai Apustuliskais sludinātājs, tā ka viņš piektdienās un Lielā gavēņa laikā Pāvesta, kardinālu, bīskapu, prelātu un reliģisku ordeņu vadītāju klātbūtnē vada lūgšanu meditācijas. Viņš lasa lekcijas daudzās valstīs visā pasaulē. Viņš ir uzrakstījis daudzas grāmatas, viņa grāmatas tulkotas 15 valodās

Naktsmītnes priesteru semināra laikā būs bezmaksas. Tā ir Medjugorjes draudzes dāvana. Šīs samaksas vietā Draudze vēlās, lai priesteri noturētu piecas svētās Mises draudzes nodomos.

Mēs varam arī palīdzēt noformēt vizas un citus dokumentus, kā arī materiālo palīdzību par ceļa izdevumiem, ja tas ir nepieciešams. 

Lūdzu informējiet savus priesterus par šo tikšanos. Uz šo semināru no Ukrainas tiks organizēts autobuss.

Ja jums vajadzīga mūsu palīdzība, griezieties pie  Terezia Gaziova по тел./факс: 00387 36 650 004  terezia.gaziova@tel.net.ba    


no 30 marta līdz 1.aprīlim 2007.g. Žitomirā Ukrainā notiks

 

Piecpadsmitās diacēzes jauniešu dienas

(visiem Ukrainas u.c. jauniešiem)

- piedalīsies arī Terēzija Gažiova (liecības par Medjugorji)

 

ja jūs gribat piedalīties vai saņemt plašāku informāciju, zvaniet tel. 00380 979 641 138 (pr.Ruslans Demčuks).


КООРДИНАТОРЫ

Россия

Oльга Князева

tel.fax 007 3472771617

(для Ольги)

tel.mob: 07 917 464 3735

olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru

Украина

Дуда Мирослав

tel: 00380 50 5026414

posmishka@mail.uz.ua

Литва

Дануте Тотораитите

tel: 00370 52 343 330

i.kondratiene@vdtat.lt

Mirija@one.lt

Латвия

Зинаида Лапса

tel.mob: 00371 8318855,

zinaida@inbox.lv

Молдавия

Владимир Надкреницини

 

nadkrenicinii@mail.ru

Словакия

Марта Ухалова

tel:00421 905412040

marta@maria.sk

Междугорье

Терезя Гажиова

tel.fax: 0038736650004

terezia.gaziova@tel.net.ba

 

 Web:www.medjugorje.ru