Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

Dārgie Miera Karalienes draugi!   Sākas Adventa laiks – periods, kad Baznīca aicina atdot vairāk laika Dievam un priecīgi gaidīt Viņa atnākšanu. Mūsu Debesu Māmiņa arī mums saka: dāviniet vairāk laika Dievam, lai Viņš jūs pārveidotu un piepildītu ar Savu žēlastību. Izdzīvosim šo laiku kopā ar Mariju. Viņa, kas dāvināja savu dzīvi Dievam, vēlās mūs vest pa pilnīgas atdošanās Dievam ceļu. Tikai iemantojot Dieva žēlastību, mēs varam dāvināt to tuviniekiem, atdodoties Dievam tāpat kā Viņa. Ja mēs pilnībā atdodam sevi Dievam, tad spēsim mīlēt, kā mīl Jēzus. „nav lielākas mīlestības, kā tā, ja kāds to atdod sevi par saviem draugiem”(Ин. 15:13). Paši no sevis mēs neesam spējīgi uz tādu mīlestību, mūsu atdošanās aprobežota ar mūsu lepnību, egoismu un vēlēšanos saņemt kaut ko pretī. Mēs mīlam citus tāpēc, ka mums tas ir izdevīgi, mīlam, lai citi mūs mīlētu. Atdodam tikai to, kas mums nav vajadzīgs, kam nav priekš mums nekādas nozīmes. Svētais Augustīns teica: viss, ko mēs varam izdarīt pēc savas gribas, kura ievainota ar grēku, ir ļaunums. Vienīgais, ko es varu izdarīt savā nelaimīgajā brīvībā, kas izkropļota ar grēku, tas ir pateikt Dievam „nē”! viss labums, visa labā izvēle, mūs labie darbi, mūsu mīlestība, mūsu nopelni, mūsu spēja izdarīt kaut ko labu ir nepelnīta dāvana un žēlastība. Atcerēsimies Dievmātes vēstījumu 2.7. 2007.g.: „Dārgie bērni! Māku pie jums aiz lielas Dieva mīlestības, lai vestu jūs pa pazemības un lēnprātības ceļu. Bērniņi, pirmā apstāšanās šai ceļā ir svētā grēksūdze. Atstājiet savu lepnību un nostājieties ceļos Mana Dēla priekšā. Mani bērni, saprotiet, ka paši jūs nespējat neko. Vienīgais, kas ir jūsu un kas jums pieder, ir grēks. Šķīstieties un pieņemiet lēnprātību un pazemību. Mans Dēls uzvarēja nevis ar spēku, bet izvēlējās pazemību un mīlestību.” Sāksim Adventa laiku ar labu grēksūdzi, uz ceļiem, un pēc tam atdosim šo žēlastības laiku Dievam.   Nesen es dzirdēju kāda jaunekļa liecību, kurš pavadījis kopienā Čenakolo (kur dziedina no atkarības un mācās dzīvi ar Dievu) lielāko daļu savas dzīves. Lūk, ko viņš pastāstīja par savu pieredzi: „es pieņēmu lēmumu nākt katru nakti divas stundas uz Adorāciju, lai lūgtu Dievam mans ievainotās sirds dziedināšanu, un darīju to pirmkārt tādēļ, ka nespēju piedot sev, bet nespējot piedot sev, es nespēju mīlēt citus. Es stingri nolēmu atdot laiku Dievam, lai nakts lūgšanas laikā Viņš pārveidotu manu sirdi. Katru nakti es cēlos pulksten divos, kaut arī bieži negribējās celties, bija auksti, bet es nometos ceļos, biju pastāvīgs savās pūlēs, un lūdzu Dievu, lai Viņš dotu man šo žēlastību, -  iemācītu mani mīlēt”. Pēc pāris nedēļām, kopš praktizēju nakts lūgšanu, es patiesi to sasniedzu. Dievs dāvāja man žēlastību, kuru lūdzu. Viņš dziedināja manu sirdi, es piedevu pats sev un sāku mīlēt citus”. Tikai Dieva mīlestība var padarīt mūsu sirdis spējīgas mīlēt, spējīgas uz patiesu, beznosacījumu sevis dāvināšanu. Marija mums saka: „es esmu jums žēlastības dāvana, kas nāk no Dieva šai pasaulē, kurā nav miera”. Un mēs visi, kas nākam Dievmātes skolā, varam kļūt par žēlastības dāvanu šai pasaulei. Lai šis Adventa laiks kļūst mums visiem par laiku, kad Dievs pārveidos mūsu sirdis, ģimenes, lūgšanu grupas. Ļausim Viņam to.     Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs   Dievmātes vēstījumam 2007.gada 25. novembrī PĀRDOMAS PAR VĒSTĪJUMU LŪGŠANU GRUPĀM: Vēlos, lai Jēzus būtu arī jūsu dzīves karalis   Jaunava Marija, Dieva Māte, ienākot sava Dēla Jēzus Kristus baznīcas dzīvē, arī šajā vēstījumā vēlās mūs uzmundrināt un aicināt uz dzīvi ar Jēzu. Galveno Dievmātes vēstījumu būtība jau ir Viņas pirmajā atnākšanā Podbrdo kalnā Bijakovičos. Pirmajā dienā, 1981.gada 24.jūnijā vizionieri ieraudzīja Dievmāti ar Bērnu Jēzu uz rokām. Dieva Māte mums dāvina Jēzu un ved mūs pie Viņa. Tas ir tas, kas mums nepieciešams, un kā visvairāk ilgojas mūsu sirdis. Mums ir nepieciešams Dievs. Mēs izjūtam patiesu izsalkumu pēc tā, ko mums var dot tikai Dievs. Kungs Dievs vēlās dāvināt mums žēlastību pārpilnību caur Dievmātes parādībām Medjugorjē. Marija no Nācaretes tika paša Dieva aicināta kļūt par Jēzus Māti. Viņu arī šodien sūta Dievs, lai vestu mūs pa svētuma ceļu pie Jēzus Kristus, vienīgā Glābēja un Pestītāja. Ne tikai šajā, bet arī iepriekšējos savos Vēstījumos Marija runā mums par Jēzu Kristu. Arī pagājušā gada Jēzus dzimšanas dienas vēstījumā Dievmāte mums saka: „Dārgie bērni! Arī šodien savās rokās es nesu jums jaunpiedzimušo Jēzu. Viņš ir debesu un zemes Karalis, Viņš ir jūsu miers. Bērniņi, neviens jums nevar dot mieru, kā tikai Miera Karalis. Tāpēc atdodieties un pielūdziet Viņu savās sirdīs, izvēliet Viņu un iemantosiet Viņā prieku...”. 2001.gada 25.novembra vēstījumā Jaunava Marija mums saka: „Bērniņi, lūdzieties un sagatavojiet savas sirdis Miera Karaļa atnākšanai”. 1995.gada Ziemsvētkos Viņa saka: „Dārgie bērni! Jēzus ir Miera Karalis, tikai Viņš spēj dot jums mieru, pē kura jūs alkstat...” Jaunava Marija – pazemīga Kunga kalpone. Viņa zina, ka pacelties pie Dieva nozīmē nolaisties pazemīgā kalpošanā, būt pazemīgiem ar mīlestību, jo pazemināšanās ir patiess spēks, kurš attīra cilvēku. Viņa labi pazīst Dieva varenību un gaismu. Viņa zina, cik daudz izdarīja Kungs Dievs Viņas, Kunga pazemīgās kalpones labā. Tādēļ 1988.gada 25.07. Vēstījumā Viņa aicina: „Dārgie bērni! Visu, ko jūs darāt, un visu, kas jums pieder, atdodiet Dievam, lai Viņš valdītu jūsu dzīvē, kā visa esošā Karalis...”. Dievmāte nesa Dievu Jēzu Savā sirdī un tāpēc zina vairāk, kā kurš katrs par citu, neradīto pasauli. Viņu vada mātišķā mīlestība uz mums un tādēļ šai vēstījumā Viņa saka: Dārgie bērni! Vēlos, lai Viņš būtu arī jūsu dzīves karalis”. Dievmāte labi zina šo patiesību, kurā sv.Pāvils runā vēstulē kolosiešiem: „Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” (Кol 1:15-17). Jēzus Kristus vēlās būt Karalis mūsu sirdīs un mūsu dzīvē. Un Dievmāte vēlās pamodināt mūsos šo vēlēšanos atvērt mūsu sirdis, lai mēs pieņemtu Jēzu Kristu kā savu Karali. Jēzus valdīšanai ir pavisam cita daba un loģika, kā cilvēciskā loģika. Jēzū Kristū Dievs atklāja mums pašu Sevi, Savu dabu: „Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem. ” (Fil 2:6-9). Jēzus krustā atdeva Pats Sevi par mums. Tikai tad, ja mēs tuvināsim savu domāšanu ar Jēzus, mēs spēsim ieiet Viņa mentalitātē un Viņa sirdī un spēsim saprast Viņa krusta upura, kas upurēts par mums, lielumu. Jēzus Kristus Krustā mēs iepazīstam Dieva Tēva bezgalīgo mīlestību uz mums. Šī mīlestība ir sāpes, jo nav lielākas sāpes kā tās, ko jūt Tēvs, sūtot savu Dēlu ciešanās un nāvē. Lūk, kādēļ tā ir mīlestības virsotne! Svētais Jānis dod šo vislielākās mīlestības skaidrojumu: „Mīlestība ir tajā, ka mēs iemīlējām Dievu, un ka Viņš mīlēja mūs un sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu kā upuri par mūsu grēkiem”. (Jņ 4:10). Dievmātes klātbūtne tāpat ir mīlestības dāvana, kuru Dievs mums dāvā šai laikā. Saglabāsim dziļi sirdī mūsu Debesu Mātes vārdus, lai Dieva miers uzvarētu mūsos, mūsu ģimenēs un visā pasaulē. Medjugorje 01.12.2007.   Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 01.12.2007, pirmajā decembra sestdienā Šai mēnesī lūgsimies par mūsu ģimenēm un lūgšanu grupām, lai Kungs Dievs mūs visus pārveidotu un kļūtu arī par mūsu dzīves karali.

Dievmāte uzdāvināja manai sirdij Jēzu

Mani sauc Vera, man 22 gadi. Pašlaik mācos universitātē. Manā dzīvē notika brīnums: es iemantoju ticību, dzīves ceļu, pa kuru vēlos iet. Es piedzimu labā ģimenē, taču mēs nekad nelūdzāmies, nerunājām par Dievu un ticību. Pēc Iestiprināšanas sakramenta es pavisam pārtraucu iet baznīcā. Es iedraudzējos ar puišiem, ar kuriem kopā daudz dzēru, smēķēju un vienreiz pat pamēģināju narkotikas. Tā tas turpinājās vairākus gadus. Šai laikā es sajutu tikai tukšumu, skumjas un vientulību, bet sirds bija pilna naida un nosodīšanas.
Pateicoties manai draudzenei es nokļuvu Medjugorjē uz jaunatnes festivālu. Man gribējās aizbraukt turp, kaut arī es nezināju, kas mani tur sagaida. Jau ceļā uz Medjugorji es sajutu Rožukroņa lūgšanas spēku, es sajutu, ka dodos turp ar smagu nastu, kuru nepieciešams kaut kur nomest. Kad es basām kājām kāpu Podbrdo kalnā, tad ar visu sirdi sajutu, ka man pietrūkst Dieva, ka es nepazīstu Viņu, un ka gribu iepazīt. Es lūdzu Dievmāti, lai Viņa dāvinātu manai sirdij savu Dēlu Jēzu, un tas notika. Kad pēc pieciem gadiem es beidzot biju pie grēksūdzes, debesis virs manis atvērās un vienā mirklī es sajutu, kā Dievs runā uz mani, ka es esmu Viņa mīļotā meita. Es dziļi izdzīvoju Krusta ceļa lūgšanu Križevacā, kur beidzot apzinājos, cik briesmīgi ir dzīvot bez Dieva un Viņa mīlestības.
Pateicoties Medjugorjei un Dieva mīlestības pieskārienam, es izmainīju savu dzīvi un tagad vēlos dzīvot tālāk kopā ar Dievu, tādēļ, ka citādi tai nav nekādas jēgas. Es sāku lūgties Rožukroni, iemīlēju svēto Misi un Adorāciju. Medjugorje – tā ir vieta, kur es braucu ik gadu, jo tā man ir žēlastību vieta.
Vera, Slovākija
 

Ja dāvināsi ar domu: „saņemšu par to kaut ko”, nesaņemsi neko. Tikai tad, kad dod, neko negaidot pretī, saņem visu. (Мišels Kuasts)

Pastāvīgi mirst un nekad nepārtrauc nomirt tas, kurš mīl. (Маттео Bandello)

Jo vairāk mēs mīlam un dodam, jo nozīmīgāka un vērtīgāka kļūst mūsu dzīve. (Hermans Hesse)

Kad cilvēks spēj līdzciest un mīlēt, viņš spējīgs daudz ko, pat vislielāko, ko var izdarīt uz zemes. (Čarlzs de Fuko)

Mīlestība ir iedvesmojošs, bet reizē arī prasīgs piedzīvojums, jo pastāvīgi prasa no tā, kurš mīl, mainīt savu vēlēšanos no saņemt uz vēlēšanos dāvināt. (Мišels Kuasts)

Tikai tad, kad dāvini sevi, tu patiesi mīli. (Džibrans Halils Džibrans)

Mīlestība – tā ir vienīgā bagātība, kura palielinās no tā, ka dalās. (Аnonīms)

Neviens nav cietis tā, ka Jēzus, un neviens nav mīlējis tā, kā Jēzus, jo mīlestība tiek mērīta ar spēju līdzciest. (Rafaels Gombahs)

Bagāts nav tas, kuram pieder daudz, bet tas kas daudz dod. (Ēriks Fromms)

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

Lasījums un pārdomas par Dieva Vārdu

”Šis ir laiks, kad lūgšana iegūst savu noteiktu kristīgu formu. Katrs cilvēks, piedodot savam tuvākam, jūt, cik labi viņam kļūst dvēselē, jo viņa sirdī ienāk miers. Daudzi pārtrauc lūgties tieši tādēļ, ka nevēlās piedot.
Pieaugšana lūgšanā notiek pakāpeniski, it kā mēs paceļamies nākošajā līmenī. Un kaut arī visi līmeņi savstarpēji savijas, piedošana paliek kā nepieciešams nosacījums katram nākošajam solim. Par to runā Dievmāte, kad vēršas pie sirds, kura labvēlīgi noskaņota uz lūgšanu. Atteikties no grēka, nožēlot to un apsolīt vairs negrēkot, tas vēl nav pietiekams nosacījums, lai sajustu mieru.
Jēzus aicina mūs atstāt visu un sekot Viņam. Daudziem dzīve ar Jēzu ir sasniegusi tikai morālo līmeni, kurš ir garīgās dzīves nepieciešama, bet ne pietiekama daļa. Mūsu draudzība ar Jēzu sākas tad, kad mēs sākam sekot Viņam. Parasti šai lūgšanu tikšanās laikā tiek lasīts Evaņģēlijs, kurš atnāk, lai iemājotu sirdī un no kura paceļas visas lūgšanas. Ja mēs esam sagatavojuši vietu, Dieva Vārds iekritīs auglīgā augsnē un atnesīs dzīvību. Mums svarīgi saprast, ka mūsu lūgšanai ir konkrēts saturs un ka Dievs patiesi vēlās mūs piepildīt ar lūgšanu.
Protams, tas ir pats mistiskākais lūgšanas brīdis. (Tomēr eksistē bīstamība, ka mēs nesatiksim Dievu vispār, un ļoti viegli var gadīties, ka patiesības pilnība mums netiks atklāta, īpaši, ja mēs esam pieraduši skatīties uz Dievu ar noteiktu, reiz par visām reizēm iestādītu redzes leņķi). Šis brīdis vienlaicīgi ir noslēpums un gaisma. Tas it mūsu iekšējā un ārējā klusuma brīdis. Šai mirklī mūsu sirds ir atvērta, un mēs satiekam dzīvo Dievu. Tikai vienai iekšējai kustībai ir vērtība un nozīme – mīlestības kustība, Svētā Gara kustība. Tādas lūgšanas mērķis – pieņemt Jēzu un kļūt līdzīgam Viņam. Tieši šeit sākas pārdomas par Kunga Dieva dzīvi, īpaši par Viņa Ciešanām un Viņa Augšāmcelšanos.

Var sākt ar Rožukroņa lūgšanu, kura pati par sevi jau ir mūsu ticības katehisms un ved mūs pie Jēzus noslēpuma. Tāpat nepieciešami, lai šī lūgšana mūs vestu pašā sirdī.
Un pēc tam mēs lūdzamies par visām mūsu vajadzībām, īpaši par Baznīcu un par visiem, kuri māca mūs ticības jautājumos. Mēs lūdzamies par ģimenēm, par nabadzīgiem un slimiem. Tā mēs savienojamies ar Jēzu, ar Viņu un Viņā mēs visas vajadzības nesam Dievam Tēvam.
Pēc tam seko pateicības lūgšana. Šī lūgšana pati par sevi ir dziļas lūgšanas patiess auglis, kas savukārt ir cilvēka tikšanās ar Dievu auglis. Tādas lūgšanas vislabākais piemērs ir vissvētākās Jaunavas Marijas Magnificat. Tā vareno darbu, ko priekš mums ir darījis Dievs, atzīšana. Tāpat tā ir arī atbilde un pielūgsme, pielūdzot To, Kurš dara varenas lietas. Šī lūgšana atsedz cilvēka īsto seju, kurš ne tikai redz Dieva varenību, bet arī savu personīgo kā Dieva radības attieksmi, kuras īstais lielums mērāms ar pazemības mēru: „kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini?”
Tikšanās beigās seko pateicības lūgšana. Tā ir Elizabetes lūgšana – ieraudzīt Dievu visā un katrā, un pateikties Viņam katrā mirklī, katrā cilvēkā. Katram no mums nepieciešams būt par tādas dzīves nesēju. Cik citāda būtu pasaule, ja mēs skatītos uz visiem cilvēkiem tā, kā skatās Jēzus Kristus, skatītos ar Viņa acīm. Tad vairs nebūtu, kuri tiesā un to, kurus tiesā, bet tikai tie, kuri priecīgi nes savu krustu un palīdz citiem viņu krustu nest ar pacietību.
Man liekas, ka mēs kļūstam daudz vairāk uzticīgi tam, par ko mums lūdz Dievmāte, ja mēs paši esam miera nesēji. Šo spēku, mīlestību un saprātīgumu mēs varam iegūt tikai ar lūgšanu un gavēni.

Tēvs, es atdodu sevi Tavās rokās, dari ar mani, ko Tu gribi.
Lai ko Tu ar mani darītu, es pateicos Tev.
Es esmu gatavs uz visu un pieņemu visu, tikai vienu es ilgojos, Kungs, lai piepildītos Tava griba manī un visās Tavās radībās. .
Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu dvēseli, ar mīlestību, no visas sirds es atdodu to Tev, tādēļ, ka mīlu es mīlu Tevi.
Šī neizmērojamā mīlestība un bezmēra uzticība atdod mani Tavās rokās, jo Tu esi mans Tēvs. (Čarlzs de Fuko)

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausāt manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv.Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.
 

КООРДИНАТОРЫ