Medjugorjes Balss decembris

Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2007.gada novembrī

	Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2007. gada 25. oktobrī Dārgie bērni! Dievs savas mīlestības dēļ ir sūtījis mani jūsu vidū, lai es vestu jūs uz pestīšanas ceļa. Daudzi no jums ir atvēruši savas sirdis un ir pieņēmuši manus vēstījumus, bet daudzi ir nomaldījušies uz šī ceļa un nav iepazinuši ar visu sirdi Mīlestības Dievu. Tādēļ es jūs aicinu, esiet mīlestība un gaisma tur, kur ir tumsa un grēks. Es esmu ar jums un svētīju jūs visus. Pateicos jums, ka atbildat manam aicinājumam.

	Dievmātes vēstījums Mirjamai 2007.gada 2.novembrī: Dārgie bērni! Šodien aicinu, lai jūs atveriet savas sirdis Svētajam Garam un atļaujiet, lai Viņš jūs pārveido. Mani bērni! Dievs ir visaugstākais labums, un es tā kā Māte jūs lūdzu, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, gavējiet un dzīvojiet cerībā, ka šo labumu iespējams sasniegt (iemantot) un ka šis labums rada mīlestību. Svētais Gars nostiprinās šo mīlestību un jūs tad spēsiet Dievu saukt par savu Tēvu. Caur šo viscildenāko mīlestību jūs kļūsiet spējīgi patiesi, neviltoti mīlēt visas personas un Dievā saskatīt tos kā savus brāļus un māsas. Pateicos. Svētības laikā Dievmāte sacīja: „Ceļā, pa kuru es vadu jūs pie Mana Dēla, man blakus iet tie, kuri Viņu pavada.”

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Arī šodien Jaunava Marija atkal paskaidro mums savu parādību mērķi - Viņa nāk, lai mēs iepazītu Mīlestības Dievu un paši kļūtu mīlestība.
Esmu pārliecināta, ka visi, kuri izlēmuši dzīvot saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem, ar visu sirdi vēlās atbildēt šim aicinājumam un izdarīt visu iespējamo, lai to īstenotu. Es katru reizi pārliecinos par to, kad klausos jūsu liecības, kad jūs ierodaties Medjugorjē. Cik brīnišķīgi jūs atbildat Dievmātes aicinājumam: organizējiet lūgšanu tikšanās, kalpojiet tuvākiem, palīdziet cietējiem, lūdzieties. 2001.gada 25.novembrī Dievmāte mums saka: „tie, kuri dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem, kļūstiet gaisma un izstiepiet rokas pretī šai neticīgajai pasaulei, lai visi iepazītu Mīlestības Dievu.”
Kā mēs varam īstenot šo aicinājumu mūsu ikdienas dzīvē? Kā kļūt par gaismu un mīlestību? Vienkārši pamodīsimies ar nodomu: „šodien Marija aicina mani kļūt par gaismu un mīlestību.”
Un atkal no jauna atkārtosim Dievmātes mācību stundas, Viņas galvenos vēstījumus: katru rītu sāksim ar lūgšanu, lasīsim Svētos Rakstus. Cik skaisti raksta sv. Jānis 1. sava evaņģēlija nodaļā: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas iesākumā bija pie Dieva. No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.”(J 1,1-5)
Un tā lai mūsu dienas sākumā ir Dieva Vārds. Marija par to atgādina 2.10.2007: «tikai pateicoties mūsu ticībai Dieva Vārds kļūs gaisma tai tumsā, kas grib valdīt pasaulē.».
Viss, ko Dievs mums teica un darīja, Viņš darīja no mīlestības uz mums. No mīlestības uz mums Viņš nāk vienmēr, kad lūgšanas vai Svēto Rakstu lasījumu laikā mēs atveram savas sirdis brīvībā un uzticībā. Viņš apgaismo mūs ar savu žēlastību, kad grēksūdzē mēs visā atklātībā un patiesībā atsakāmies no grēka un tumsas. No beznosacījumu mīlestības uz mums Viņš dod mums pats sevi Euharistijā, lai mēs varētu kļūt par Viņa atspulgu. Euharistija apgaismo mūsu būtību, iznīcina katru tumsu. Mēs varam kļūt piepildīti ar gaismu tikai tad, kad pilnībā esam savienoti ar Jēzu – pasaules Gaismu. Atdosim Jēzum sevi pilnībā, lai Viņš piepilda mūs ar sevi. Tikai tā mēs varam būt gaisma tur, kur Viņu nepieņem. Pieņemot Jēzu savā dzīvē, mēs kļūsim par rīta ausmas stariņiem, ausmas, kas pasaulei vēsta par saullēktu. Būsim Kunga Jēzus izstieptās rokas, Kurš caur mums nāks kā gaisma mūsu ģimenēs, tai vietā, kur mēs strādājam vai mācāmies.
Ar liecību par dzīvi kopā ar Dievu mēs varam iedegt gaismu mūsu tuvinieku dzīvē. Nesen es satiku vienu sievieti, kura man teica: „visapkārt man tik daudz nelaimīgu cilvēku, cilvēku, kuri nepazīst prieku. Kā man viņiem palīdzēt?” Jā, mēs varam viņiem palīdzēt – vienkārši ar savu uzvedību, vārdu, žestu... nest viņiem gaismu, dāvināt Jēzus mīlestību, kad Viņš ir mūsos. Uz mums gulstas atbildība, tāpēc ka mēs zinām, kā viņiem var palīdzēt.
Māte Marija mums saka, ka daudzi ir nomaldījušies uz šī ceļa un nav iepazinuši Mīlestības Dievu ar visu sirdi. Tāda bīstamība pastāv attiecībā uz katru no mums. Cik kļūdas mēs izdarījām uz šī ceļa, cik reizes kritām un atkal cēlāmies. Mūsu Māte zina, ka mēs esam nepilnīgi, viņa zina arī to, ka mūsu ticība ir vāja, un neskatoties uz to paļaujas uz mums. Uz tādiem, kādi esam.
Atceros vizionāru vārdus: Mamma zina, ka mēs esam nepilnīgi un aicina mūs darīt to, kas mūsu spēkos, bet pārējo atdot Dievam.
Viņai esam tikai mēs. Bez mums Dievmāte nevar realizēt Savus plānus, tāpēc katrs no mums ir Viņai svarīgs. Būsim uzticīgi Dievmātes vēstījumiem un pastāvīgi savās pūlēs, un vēl vairāk klausīsimies Viņas Sirds balsī, kura mūs aicina un reizē dod brīvību. Neskatoties uz visiem šķēršļiem, kļūsim par Viņas gaismu un mīlestību. Mūsu Mamma apsola, ka būs kopā ar mums.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2007.gada 25. septembrī

PĀRDOMAS PAR VĒSTĪJUMU LŪGŠANU GRUPĀM:
ESIET MĪLESTĪBA UN GAISMA

Visas cilvēces vēstures garumā Dievs savā bezgalīgā bezrobežu mīlestībā nepārtrauc cilvēku pestīšanas darbu. Viņš turpina to darīt arī šodien caur Kunga Jēzus Kristus Māti, Vienpiedzimušā Dieva Dēla māti. Lūk, kāpēc Dievmāte savā vēstījumā atkal saka: „Dievs savas mīlestības dēļ ir sūtījis mani jūsu vidū, lai es vestu jūs uz pestīšanas ceļa». Dievmātes vārdos mēs visā pilnībā varam sajust Dieva Mīlestības pieredzi un rūpes par cilvēkiem. Dieva mīlestība nevienu nepiespiež. Dievs vēlās pārvaldīt cilvēka sirdi nevis ar spēku, bet žēlsirdību un Viņa dievišķo mīlestību, uz kuru Viņš arī šodien aicina mūs caur Jaunavu Mariju.
Dievmāte saprot un redz visas sirdis, kuras ir atvērušās Dievam un pieņēmušas Viņas mātišķos vēstījumus. Un vienlaicīgi Viņa saka: „daudzi ir nomaldījušies uz šī ceļa un nav iepazinuši ar visu sirdi Mīlestības Dievu». Dievmāte nāk pie mums no Debesu Tēva godības. Viņa ir žēlastības pilna, un tāpēc labi redz un zina mūsu sirdis. Viņa mīl mūs ar Mātes sirdi, un tādēļ zina zāles pret mūsu noslēgtību pret Dievu. Viņas Mātes vārdi nekad neskan kā draudi, bet vienmēr kā brīdinājums, kā pamudinājums, ar kuru Viņa vēlās mūs pamodināt un aicināt mūs apzināties Dieva Mīlestības nepieciešamību. Tas, kurš zina, ka viņa sirds ir aizvērta, noslēgta, kaut kādā veidā jau redz sevi īstā gaismā. Tas ir pirmais solis uz atvērtību un Dieva Mīlestības pieredzi, lai izdzīvotu to ar visu sirdi. Dievs vēlās satikt mūs mūsu būtības patiesumā, tādus, kādi esam mūsu ikdienas dzīvē.

Ja mēs jūtam, ka vēl neiepazinām Dieva Mīlestību ar visu sirdi, tad lūgsimies par to un Dievs dāvinās mums šo žēlastību. Svarīgi, lai mēs būtu pastāvīgi un uzticīgi, kā atraitne, par kuru Jēzus runā Lūkasa evaņģēlijā: «un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?» (Lk 18:7).
Savā vēstījumā Dievmāte mums nesaka, ka tie, kuri vēl neiepazina Dieva mīlestību ar visu sirdi, ir pazuduši uz visiem laikiem. Nē, arī viņiem ir iespēja iepazīt Dieva mīlestību. Pašas lielākās briesmas, kuras var notikt, tas ir mūsu lēmums, ka mēs jau patiesi pazīstam Dieva Mīlestību, jo tad mēs pārtrauksim to meklēt katru dienu. Tās ir gan briesmas, gan kārdinājums, kurā mēs varam iekrist.
Ciešanu, sāpju brīžos mēs varam šaubīties par Dieva Mīlestību un domāt, ka Dievs pavisam mūs pametis un aizmirsis. Dievs pieļauj mums kārdinājumus, ciešanas, lai vēl stiprāk pievilktu Sev. Viss, kas notiek, notiek Dievā, nekas nenotiek ārpus Viņa. Nekādas ciešanas nevar būt veltīgas. Dievs spēj visu pārvērst par labumu ar noteikumu, ka cilvēks neizrāda pretestību (ja pieņem to bez pretestības). Visi lielie svētie ir pārdzīvojuši tumšo ciešanu un pārbaudījumu nakti. Līdzīgu „dvēseles nakti” pārdzīvoja svētais Asīzes Francisks, kad ieraudzīja, ka viņa skolnieki (sekotāji) ir nodevuši nabadzības un vienkāršības ideālus. Tādos brīžos viņš sajuta vilšanos un atstātību no Dieva. Pašam Jēzum Kristum bija sava „tumšā nakts”, kad Viņš juta, ka Viņu atstājis Tēvs un Viņa mācekļi. Dievam nav nekas neiespējams. Ar Dievu viss iegūst jēgu, visas krusta ciešanas, visi pārbaudījumi un mūsu cilvēciskās nepilnības. Ja mēs visu atdodam Dievam, tad tas kļūst Viņa rokās kā dārgs materiāls, no kura Viņš izgatavos priekš mums ko ļoti brīnišķīgu.
Mūsu dzīvē nav tik svarīgi, kas notiek, bet tas, kā mēs izturamies pret to (ko mēs darām ar to) , kas noticis, vai vēl labāk, ja mēs atdosim Dievam visu to, kas ar mums noticis. Tieši tai vietā, kur mēs visvairāk ievainoti, mēs arī visvairāk atvērti Dievam.
25.septembra vēstījumā Dievmāte aicina mūs: „bērniņi, kontemplējiet un lūdzieties, lai jūsu sirdis atvērtos Dieva Mīlestībai”.
Jaunava Marija – Miera Karaliene aizbildina par mums sava Dēla Jēzus Kristus priekšā, lai mūsu sirdis pazītu Jēzus Sirdi, no kuras izplūda asinis un ūdens pasaules pestīšanai.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā lūgšanu tikšanās būs 3.11.2007., mēneša pirmajā sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies par visiem, kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību ar visu sirdi un dzīvo tumsā un grēkā.

LIECĪBA

Мan ie 23.gadi, es mācos Rīgas garīgā semināra 3-kursā. Es vēlos pastāstīt par to, kā pieņēmu lēmumu iestāties seminārā. Tā būs liecība par to, kāda ietekme bija Jaunavai Marijai un Medjugorjei uz tik svarīgu soli manā dzīvē.
2006.gadā es pabeidzu Latvijas Universitāti un saņēmu prestižu izglītību un diplomu, un, tas nozīmē – plašas iespējas ekonomikas sfērā, pēc kurām es arī tiecos. Bet, saņēmis diplomu, es sapratu, ka, ziedojot sevi ekonomikai, es nepiepildīšu savu dzīvi. Tāpēc 2006.gadā, pēc universitātes beigšanas, es izmantoju iespēju aizbraukt uz Medjugorji. Es dzirdēju par Dievmātes parādībām tur un ka caur Viņu cilvēki saņem daudz žēlastību. Man par izbrīnu, kad es atbraucu šeit pirmo reizi, es sajutu neizsakāmu iekšējā miera sajūtu. Šo sajūtu grūti izteikt, īpaši, ja tas jādara rakstiski. Bet šo mieru var salīdzināt ar pārdzīvojumu, kuru mēs izjūtam pēc labas, no sirds patiesas grēksūdzes un saņēmuši svēto Komūniju. Pats es manas uzturēšanās laikā Medjugorjē Dievmāti neredzēju, un tas arī nebija mana svētceļojuma mērķis. Toties es sajutu un redzēju žēlastības, kuras cilvēki saņem caur Dievmātes Medjugorjē aizbildniecību - mieru, rāmumu, saskaņu un vienotību starp cilvēkiem, kuri piedalās baznīcā Svētajā Misē un Vissvētākā Sakramenta adorācijā. Man bija ļoti patīkami redzēt tik daudz ļaužu baznīcā Svētās Mises laikā un Rožukroņa lūgšanā. Tas bija patīkams pārsteigums.
Visu laiku, kamēr biju Medjugorjē, es veltīju lūgšanām, lai patiesi saprastu Dieva gribu attiecībā uz manu turpmāko dzīvi. Daudz lūdzoties un pārdomājot, es nonācu pie secinājuma, ka vislabākais veids, kā veltīt savu dzīvi Dievam un būt Viņam noderīgam ir veltīt visu sevi kalpošanai Dievam un sekot Viņa norādījumiem un baušļiem, pildot priestera pienākumus.
Un sākot šo kalpošanas Dievam ceļu, es vienmēr griezos pēc palīdzības pie Dievmātes, Kura palīdzēja man pārvarēt visas šaubas un grūtības, kuras radās laiku pa laikam. Es arī tagad sekoju Dievmātes padomiem un atgādinājumiem. Viņa atbalstīja un turpina atbalstīt mani ceļā uz priesterību. Tas palīdz man realizēt savu aicinājumu visdažādākajās dzīves situācijās. Es uzskatu, ka patiesas mīlestības uz Dievu ceļš būtu daudz īsāks un saturīgāks garīgā ziņā, ja mēs uzmanīgāk ieklausītos Dievmātes vēstījumos un pūlētos īstenot tos dzīvē pēc iespējas pilnīgāk.
Pateicība Dievam par visām Viņa žēlastībām, it īpaši par Dievmāti; kā arī par to, ko Viņš mums atklājis caur viņu un turpina atklāt līdz pat šai dienai.

Guntis Brūvers

14.03.1985.
Dārgie bērni! Jūs savā dzīvē visi esat pieredzējuši gaismu un tumsu. Dievs katram cilvēkam dod iespēju iepazīt labo un ļauno. Es aicinu jūs uz gaismu, kas jums ir jānes visiem cilvēkiem, kuri aizvien vēl palikuši tumsā. Ik dienas jūsu mājās ienāk cilvēki, kuru dvēsele atrodas tumsā. Dodiet viņiem, dārgie bērni, Dieva gaismu! Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus.

05.06.1986.
«Dārgie bērni! Šodien es aicinu jūs izlemt, vai jūs gribat dzīvot saskaņā ar vēstījumiem, kurus jums dodu. Es vēlos, lai jūs būtu aktīvi dzīvē un vēstījumu izplatīšanā. Īpaši, dārgie bērni, es vēlos, lai jūs visi kļūtu Jēzus atspulgs, Jēzus, kurš apgaismo pasauli, kurā nav ticības, pasauli, kura brien pilnīgā tumsā. Es vēlos, lai jūs visi kļūtu gaisma visiem un lai jūs liecinātu par gaismu. Dārgie bērni, jūs esat aicināti dzīvot gaismā, nevis tumsā. Pateicos, ka atbildējāt manam aicinājumam.

25.02.1995.
Dārgie bērni! Šodien jūs aicinu, lai jūs kļūtu par manu vēstījumu misionāriem, kādus es jums dodu šai manai sirdij tik dārgajā vietā. Dievs atļāva palikt man pie jums tik ilgu laiku, tādēļ, dārgie bērni, aicinu jūs, dzīvojiet saskaņā ar maniem mīlestības vēstījumiem. Izplatiet tos visā pasaulē, lai plūstu mīlestības upe pie cilvēkiem, kuru sirds pārpildīta ar naidu un nemieru. Es aicinu jūs, dārgie bērni, lai jūs kļūtu miers tur, kur valda nemiers, lai jūs būtu gaisma tur, kur valda tumsība. Lai katra sirds varētu pieņemt Dieva gaismu un pestīšanas ceļu. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

25.05.1996
Dārgie bērni! Šodien ilgojos jums sacīt pateicību par visām jūsu lūgšanām un pašaizliedzības upuru darbiem, kādus šajā jūsu Debesu Mātei veltītajā maija mēnesī esat man upurējuši. Dārgie bērni, es ilgojos, lai jūs visi būtu darbīgi šajā laikā, kurš, pateicoties jūsu Debesu Mātes klātbūtnei virs zemes, ir īpašs laiks, kurā pasaule ir savienota ar debesīm. Lūdzieties, lai jūs saprastu, ka ar savas personīgās dzīves piemēru jums ir pienākums strādāt pie pestīšanas vēsts izplatīšanas pasaulē. Dārgie bērni, es ilgojos, lai cilvēki atgrieztos un redzētu jūsos mani un manu Dēlu Jēzu. Es aizbildināšu par jums Dieva priekšā un palīdzēšu jums, lai jūs kļūtu par gaismu šai pasaulē. Palīdziet citiem, jo, palīdzot viņiem, jūsu dvēsele atradīs atgriešanās ceļu. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus.

25.10.1996
Dārgie bērni! Šodien aicinu jūs, lai jūs atvērtu savu sirdi Dievam, savam Radītājam, lai Viņš varētu jūs pārvērst. Dārgie bērni, jūs esat man tik dārgi, mīlu jūs visus un aicinu, lai jūs tuvotos man un lai jūsu mīlestība uz manu Bezvainīgo Sirdi būtu dedzīga. Es ilgojos atjaunot jūsu dvēseli un vadīt caur manu Sirdi pie Jēzus Sirds, kura šodien par jums tik ļoti cieš un aicina jūs uz atgriešanos un atjaunotni. Caur jums, dārgie bērni, es ilgojos atjaunot visu šo pasauli. Saprotiet, dārgie bērni, ka šodien jūs esat zemes sāls un pasaules gaisma. Dārgie bērni, aicinu jūs un mīlu jūs, īpašā veidā lūdzu – atgriezieties. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus.

25.11.2001
Dārgie bērni! Šai žēlastības laikā atkal no jauna aicinu jūs uz lūgšanu. Bērniņi, lūdzieties un sagatavojiet savas sirdis Miera Karaļa atnākšanai, lai Viņš ar savu svētību dāvātu mieru visai pasaulei. Nemiers ir iemājojis sirdīs un naids ir pārņēmis pasauli. Tādēļ jūs, kuri dzīvojat saskaņā ar maniem vēstījumiem, esiet gaisma un šai neticīgai pasaulei pretī izstieptās rokas, lai visi spētu pazīt Mīlestības Dievu. Neaizmirstiet, bērniņi, es esmu ar jums un visus jūs svētīju. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

25.08.1993
Dārgie bērni! Es ilgojos, lai jūs saprastu, ka es esmu jūsu Māte un ka es gribu jums palīdzēt un aicināt jūs uz lūgšanu. Vienīgi lūdzoties jūs būsiet spējīgi saprast, pieņemt un īstenot dzīvē manus vēstījumus. Lasiet Svētos Rakstus, dzīvojiet saskaņā ar tiem. Lūdzieties, lai jūs spētu saprast šo laiku zīmes. Šis ir īpašs laiks, un tādēļ esmu kopā ar jums, lai tuvinātu jūs manai Sirdij un mana Dēla Jēzus Sirdij. Dārgie bērni, es ilgojos, lai jūs kļūtu gaismas bērni un nebūtu tumsas bērni. Tādēļ dzīvojiet saskaņā ar to, ko jums runāju. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus.

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

Sevis veltīšanas lūgšana

Bieži uzdod vienu jautājumu: kā pareizi lūgties. Kas ir lūgšana?
Visas lūgšanas plūst caur Svēto Misi un atgriežas pie tās pašas majestātiskās lūgšanas – Svētās Mises. Interesanti, ka daudzus gadus atpakaļ Dievmāte runāja tādu pašu secību lūgšanā, kā Svētā Misē.
Kā katra Sv. Mise, lūgšana sākas ar sirds attīrīšanu no grēka. Traucēt lūgšanai var nogurums, kas kļūst par izklaidības cēloni. Īpaši tas attiecas uz jaunatni, jo viņu jūtas ir vairāk saasinātas. Kas attiecas uz jūtām, tad mums jāsaglabā viengabalainība, lai tās kalpotu tam, lai mēs tuvinātos Dievam, nevis attālinātos no tā. Šeit ir nepieciešami atšķirt patiesību no meliem. Un konkrēti: daudzas no mūsu vajadzībām mums liekas svarīgas, kaut īstenībā tās ir mūsu negatavības un grēka auglis. Lai nonāktu pie patiesas iekšējās nabadzības apziņas, ir jāgavē. Gavēnis palīdz saprast: lai sekotu Jēzum, daudz nav vajadzīgs, daudz kas ir lieks. Ar gavēni mēs salaužam sevi. Atsakoties no katra veida pārmērībām, pārpalikuma, mēs atbrīvojamies, lai dotu vietu Dieva pilnībai.
Ja cilvēkam uzmācas skumjas tādēļ, ka viņa vēlēšanās netika izpildīta, tas liecina par pārmērībām viņā. Ap.Toms atgādina par stāvokli, ko sauc par ‘acedia’, kas nozīmē garīgo slinkumu. Nevajag aizmirst, ka tāds stāvoklis var būt arī kārdinājums, kas iziet no sātana, īpaši ja slinkums ir mūsu vājība. Tas ir patiesība, ka mēs esam ievainoti un tāpēc mums vajadzīga palīdzība, bet, lai pieņemtu Dieva žēlastību, mums nav jābaidās no dziedināšanas un brieduma. Mums nav jābaidās pazīt un atzīt grēku savā personīgajā dvēseles traumā. Jēzus saka, ka nāca nevis mūs tiesāt, bet ņemt mūsu grēkus uz sevi. Tas, kurš atzīstas savos pārkāpumos, netiek tiesāts. Atzīt savu grēku nozīmē mainīties. Tas, kurš neatzīst savu grēku, nejūt nepieciešamību mainīt savu uzvedību, jo ir pārliecināts, ka nedara neko ļaunu. Tāda pārliecība aptur cilvēka garīgo izaugsmi.
Bet nav jāskatās uz jūtām tikai negatīvi. Dievmāte nekad nemācīja mūs būt nelokāmiem, tas ir, vienmēr izturēties tā, it kā mūs nekas neinteresē vai mēs ne par ko nenesam atbildību. Tas nepavisam nav kristīgais ideāls. Pārdomājot Kunga Ciešanas, mēs sapratīsim, cik ļoti mūsu ticība ir piepildīta ar jūtām. Viss, ko radījis Dievs, ir labs.
Jo vairāk Dievs mūs atbrīvo no mūsu jūtu verdzības, jo mēs esam brīvāki lūgšanai. Nepieciešami vienmēr ieiet lūgšanā garīgā nabadzībā un cerībā, ka Dievs mūs piepildīs ar patiesību.
Protams, ne tikai patmīlība atšķir mūs no Dieva. Galvenais cēlonis, kas mūs attālina no Dieva, ir lepnība, kas ir arī daudzu citu grēku cēlonis. Pēc savas dabas lepnība, - tā ir noslēgtība pret tuvākiem un dzīvi. Tā sagrauj cilvēku no iekšpuses. Vecais cilvēks (no Ādama) kļūst īpaši dzīvīgs, kad mūsos sāk valdīt lepnība. Mēs norobežojamies no citiem, tāpēc ka redzam viņos vai nu apgrūtinājumu, vai vēlēšanos izmainīt mūsu dzīvi saskaņā ar viņu plāniem. Tieši tā cilvēks izturas arī attiecībā uz Dievu. Mēs paslēpjamies no Viņa, jūtot, ka Viņš grib izmainīt mūsu dzīvi.
Kad lepnība mūs notriec mūs no ceļa, mēs faktiski nejūtam vajadzību pēc lūgšanas, jo negribam pārveidošanos, pārdzimšanu. Mēs atsakāmies no savas „dēla” vietas. Lepns cilvēks ir pa īstam nelaimīgs, viņš ir savu personīgo ambīciju varā. Un sevi tādu sajutīs viņš tik ilgi, kamēr nepiedos. Liekas, ka bailes pazaudēt savu dzīvi dzimst tieši tādā veidā, kaut arī Evaņģēlijā saka ko citu: lai iegūtu dzīvi, to ir jāpazaudē. „Pazaudēt sevi” nepavisam nenozīmē pazaudēt cieņu vai ļaut citam sevi samīdīt, bet pilnīgi atvērties un iegremdēties cita – Kunga Jēzus Kristus dzīvē. Pēc vārdiem „nebaidies” Eņģelis Marijai teica “kebaritomene” - kas nozīmē – „žēlastības pilnā”, apsolot viņai, ka Viņa būs piepildīta ar Dieva dzīvi.
Aicinājums „nebaidīties”, tas ir ne tikai aicinājums nebaidīties no bailēm vai baiļu izjūtām. Šis ir aicinājums patiesi pavērsties pret sevi un parūpēties par savu dzīvi. Pilnīgi skaidrs, ka katrs grēks – tā ir bēgšana no Dieva. Bēgot no Dieva, mēs aizveramies Dieva dzīvei un Viņa darbam mūsu personīgajā dzīvē.
Nepieciešami apzināties savu personīgo nabadzību Dieva priekšā, tas palīdz atvērties mums uz žēlastību lietu, ko mēs saņemam Grēksūdzes Sakramentā un Svētajā Misē.

NеAizmirsīsim lūgties par dvēselēm Šķīstītavā

...pilnu atlaidu saņemšanai šīm dvēselēm - no 1 līdz 8 novembrim...

1. kapsētas apmeklēšana, lūgšana Tēvs mūsu.., Es ticu... par mirušajiem.

2. būt žēlastības stāvoklī (grēksūdze), sv.Komūnijas pieņemšana

3. lūgšana svētā Tēva nodomā (Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Marija, Gods lai ir Tēvam)

4. censties izvairīties no jebkura grēka (pat ikdienišķa).

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv.Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.

КООРДИНАТОРЫ

Россия	Oльга Князева	tel.fax 007 3472771617 (для Ольги) tel.mob: 07 917 464 3735	olga_knyazeva@list.ru, knyazev@anrb.ru
Украина	Дуда Мирослав	tel: 00380 50 5026414	posmishka@mail.uz.ua
Литва	Дануте Тотораитите	tel: 00370 52 343 330	i.kondratiene@vdtat.lt Mirija@one.lt
Латвия	Зинаида Лапса	tel.mob: 00371 8318855,	zinaida@inbox.lv
Молдавия	Владимир Надкреницини		nadkrenicinii@mail.ru
Словакия	Марта Ухалова	tel:00421 905412040	marta@maria.sk
Междугорье	Терезя Гажиова	tel.fax: 0038736650004	terezia.gaziova@tel.net.ba

Web:www.medjugorje.ru

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2007. gada 25. oktobrī