Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

 ...vienkārši mīlēt...

Dārgie brāļi un māsas!
Mani sauc Natālija, es pasniedzu Maskavas apgabala pedagoģiskajā institūtā pirmskolas un sākumskolas apmācības fakultātē. Pūlos pielikt visus spēkus, lai mani studenti kļūtu saviem skolēniem vislabākie skolotāji. Tādēļ, vispirms, man pašai jākļūst par labāku pedagogu. Ir uzskats, ka pati uzticamākā audzināšanas metode – ir skolotāja paraugs. Skolotājs audzina ar savu uzvedību,, ar savu attieksmi pret notiekošo, ar balss intonāciju, skatienu, vārdu, smaidu. Un tā mēs mācāmies ar studentiem reizē no brīnišķīgiem pedagogiem, no gudriem ļaudīm, viens no otra.
Un tomēr mans labākais skolotājs ir Dievs. Es iedziļinos tajā, kā Viņš mani audzina un māca, un pūlos savā darbā izmantot Viņa skolas metodes. Ļoti daudz Dieva saprast, sajust un piedzīvot Medjugorjē un caur Medjugorji. Tādēļ es lūdzu Dievu mani izmainīt un palīdzēt kļūt par tādu skolotāju, kādu Viņš mani gribētu redzēt.
Parasti avīzītē „Medjugorjes balss” ievieto liecības par atgriešanos vai lūgšanu grupu pieredzi. Domāju, ka būs interesanti un derīgi, ja šajā avīzē mēs dalīsimies viens ar otru kristīgas dzīves pieredzē.
Reiz es apmeklēju pedagoģisko centru Maskavā. Šeit strādāja ar ģimenēm, kurās bērniem bija nopietnas psiholoģiskas un fizioloģiskas problēmas. Daloties pieredzē ar pedagogiem, un tie bija kristīgie pedagogi, es pajautāju: „vai jūs stāstiet bērniem un vecākiem par Dievu? Un kā jūs to dariet?” Atbilde bija sekojoša: „mēs pūlamies ļaut sajust, ka šie cilvēki mums it dārgi, ka mēs esam patiesi ieinteresēti viņu problēmu risināšanā. Kad viņi redz šādu attieksmi, viņi jautā: „kāpēc jūs esat tādi?”. Mēs atbildam: „mēs vienkārši esam kristieši.”
Šī tikšanās man deva atrast noteiktu virzienu manā profesionālajā darbībā. Es sapratu, kā var strādāt pedagogi, liecinot ar savu dzīvi par Jēzu Kristu. Un nu jau 10 savas profesionālās pedagoga darbības gadus es apgūstu šo mākslu.
Plašais darbības lauks radīja lielu daudzumu problēmu, un gandrīz visām tām ir kopēja sakne- tā ir pedagogu nespēja vai nevēlēšanās mīlēt tos, kuri ir tev apkārt: skolniekus, viņu vecākus, kolēģus.
Bet strādājot ar cilvēkiem un zinot, ka cilvēki ir aicināti mīlēt viens otru, neiespējami piekrist „ne mīlestībai”. Bīstami, kad kolēģi iegalvo studentiem- topošiem skolotājiem., ka mīlēt savus skolniekus nevajag, vajag tikai gudri vadīt viņus un iegūt viņu labvēlību.
Mūsu sabiedrībā pieņemts vienam otru cienīt, un arī tas ne vienmēr izdodas, nerunājot nemaz par to, ka būtu jāmīl. Kādēļ? Domāju, ka šeit uzreiz rodas jautājums: ”ko īsti cilvēkā mums jāciena? Viņa talantu? Panākumus? Labestību? Skaistumu? Bet tas viss ir katram noteiktā pakāpē. Tas nozīmē, ka dažus mums jācienī vairāk, dažus mazāk. Mēs bieži mīlam un cienām par kaut ko. Un tikai vecāki ar plašu, mīlošu sirdi mīl savus bērnus tādus, kādi viņi ir. Tā arī es savā dzīvē pūlējos atbildēt uz jautājumu, par ko cilvēki var mīlēt viens otru, pieņemot viens otru ar sirdi? Uz kāda pamata mīlēt vienkārši tāpat, par to, ka viņi ir?
Kristiešiem ir atbilde: katrs ir Dieva attēls un līdzība. Tas ir tas kopējais, kas pielīdzina cilvēkus, par ko viņus var mīlēt un cienīt. Bet vēl kristiešiem ir bezgalīgi mīlošs un žēlsirdīgs Dievs, kurš spēj dot cilvēku sirdīm mīlestību, ja viņi par to lūgs. Kristiešiem, kuri lūdzas, vieglāk mīlēt cilvēkus. Bet starp maniem skolniekiem, vecākiem, studentiem un kolēģiem ir ļoti maz patiesi ticīgo
Es meklēju atbildes uz šiem jautājumiem pedagoģijas un kristīgajā literatūrā un sapratu, ka nav iedarbīgāka līdzekļa, lai piepildītos mana vēlēšanās, kā vienkārši mīlēt šos cilvēkus. Viss ir ļoti vienkārši. Tikai grūti. Bet mēs esam ar Dievu un Viņam nekas nav neiespējams. Nāk prātā svētā Optinas Ambrozija vārdi: „ja tu atrodi, ka tevī nav mīlestības, bet to vēlies iemantot, tad dari mīlestības darbus , kaut arī sākumā bez mīlestības. Kungs Dievs pamanīs tavu vēlēšanos un pūles un ieliks tavā sirdī mīlestību...”. lūk, tā arī mācos mīlēt katrā Dieva attēlu.
jaunos svarīgi mīlēt un atstāt brīvību viņu domas virzībai, pieļaut kļūdīties un būt blakus. Bet vēl ir svarīgi būt atvērtam un pieejamam. Es lūdzu viņus man zvanīt vai rakstīt, ja viņiem vajadzīgs padoms. Reizēm viņi ierodas pie manis ciemos arī brīvdienās. Mēs sēžam pie tējas glāzes, apspriežam izlasīto, dziedam dziesmas ģitāras pavadībā. Un reizēm gadās, ka sākam ar „kā pavadījāt vasaru?” un beidzam ar „nē, jūs labāk mums izstāstiet, kāds tad ir jūsu Dievs?”. Un tie ir augļi. Bet darbs nest mīlestību, mieru un pacietību katru dienu ir grūts. Dažreiz mani skolnieki ievaino viņiem domāto mīlestību. Glābj un uztur Jēzus Kristus svēto rētu apcere un Rozes vārdi Mazajā princī – man ir jāpacieš divus, trīs kāpurus, lai pēc tam ieraudzītu taureņus. Un es pateicos Dievam par to, ka Viņš dod man prieku redzēt jauno cilvēku siržu pārveidošanos un atgriešanos. Es pateicos Tev, Kungs!

Natālija

5.10.1993.

Dārgie bērni! Šajos gados es esmu aicinājusi jūs uz lūgšanu un dzīvi saskaņā ar to visu, ko jums runāju, bet jūs pārāk maz uzklausāt manus vēstījumus. Jūs runājat, bet nedzīvojat. Tādēļ, mani mīļie bērni, arī šis karš tā ieilgst. Bet es aicinu jūs atvērties Dievam un dzīvot, glabājot Dievu savā sirdī, dodot liecību par maniem vēstījumiem un darot labu. Es mīlu jūs un ilgojos pasargāt jūs no katra ļaunuma, bet jūs to paši vēl nevēlaties. Dārgie bērni, es nespēju jums palīdzēt, ja jūs nedzīvojat saskaņā ar Dieva baušļiem, ja jūs nedzīvojat ar Svētās Mises upuri, ja jūs neizvairāties no grēka. Es aicinu jūs, lai jūs kļūtu par mīlestības un labestības apustuļiem. Šajā nemiera pilnajā pasaulē lieciniet par Dievu un Dieva mīlestību, un Dievs jūs svētīs un dos jums visu, ko jūs no Dieva lūgsiet.

25.04.1995.

Dārgie bērni! Šodien aicinu jūs uz mīlestību. Bērni, bez mīlestības nav iespējams dzīvot nedz ar Dievu, nedz ar līdzcilvēkiem. Tādēļ jūs visus aicinu, lai jūs atvērtu savu sirdi Dieva mīlestībai, kura ir bezgalīga un pieejama ikvienam no jums. Dievs sūtīja mani pie jums tāpēc, ka Viņš jūs ļoti mīl, lai es jums parādītu pestīšanas un mīlestības ceļu. Ja jūs nemīlēsiet Dievu, jūs nespēsiet mīlēt savu tuvāko, un it sevišķi to, pret kuru jums ir antipātijas. Tādēļ, bērni, lūdzieties, jo tikai lūgšanā jūs spēsiet atklāt mīlestību.

25.10.1995.

Dārgie bērni! Šodien aicinu jūs, lai jūs ielūkotos dabā, tādēļ, ka tur jūs sastapsiet Dievu, visa Radītāju. Dārgie bērni, es aicinu, lai jūsu sirdī ir pateicība Dievam par visu, ko Viņš jums dod. Tā pateicoties, jūs iepazīsiet Vis augsto Dievu un visu no Dieva jums doto labumu. Dārgie bērni, Dievs ir liels un liela ir Viņa mīlestība uz katru radību. Tādēļ lūdzieties, lai jūs kļūtu spējīgi saprast Dieva mīlestību un labestību. Arī es, jūsu Debesu Māte, esmu šobrīd kopā ar jums kā Dieva labestības un mīlestības dāvana.

25.11.1996

Dārgie bērni! Šodien atkal no jauna aicinu jūs uz lūgšanu. Lai caur lūgšanu, gavēni un maziem pašaizliedzības upuriem jūs sagatavotos Jēzus atnākšanai. Lai šis laiks, dārgie bērni, kļūst jums par žēlastības laiku. Izmantojiet ikkatru mirkli un steidzieties darīt labu, jo tādā veidā jūs savā sirdī sajutīsiet Jēzus piedzimšanu. Ja jūs dosiet savas personīgās dzīves piemēru, jūs kļūsiet par Dieva mīlestības zīmi šai pasaulē un visu cilvēku sirdis piepildīs debesu prieks.

25.06.1988.

Septītā parādību gadadiena.

Dievmāte ir vēlējusies, lai 25.jūnijs tiktu svinēts kā Miera Karalienes svētki.

Dārgie bērni! Šodien es aicinu jūs uz mīlestības pilnu atdevi Dievam. Bērni, mīlestība pacieš visu, kas ir grūts un rūgts Jēzus dēļ, kurš ir pati Mīlestība. Dārgie bērni, lūdziet Dieva palīdzību. Tomēr nevis kā jūs no cilvēciskā viedokļa to gribētu, bet gan lai viss notiktu saskaņā ar Dieva Mīlestības gribu. Atdodiet sevi Dievam, lai Dievs varētu jūsu dvēseli dziedināt, iepriecināt un piedot visu, kas jūsu dvēselē ir kā šķērslis ceļā uz mīlestību. Tādā veidā Dievs veidos jūsu dzīvi un jūs augsiet mīlestībā. Dārgie bērni, godiniet un pielūdziet Dievu, lai Dieva mīlestība varētu pieaugt jūsos no dienas dienā līdz pat pilnībai.

25.09.1997.

Dārgie bērni! Šodien jūs aicinu, lai jūs sajustu, ka bez mīlestības nav iespējams saprast to, ka Dievam nepieciešami vajag atvēlēt pirmo vietu savā dzīvē. Tādēļ, dārgie bērni, aicinu jūs visus mīlēt, bet nevis ar cilvēcisku, bet ar dievišķu mīlestību. Tad jūsu dzīve kļūs skaista un nesavtīga. Jūs sapratīsiet, ka Dievs dāvina arī sevi jums no mīlestības un tik vienkāršā veidā. Dārgie bērni, lai jūs saprastu manus vārdus, kurus jums šeit no mīlestības runāju, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties un jūs spēsiet ar mīlestību pieņemt citus tādus, kādi viņi ir, un spēsiet piedot visiem, kuri jums nodarījuši ļaunu. Uz pārestību atbildiet ar lūgšanu, jo lūgšana ir mīlestības auglis, dāvāts Dievam, mūsu Radītājam.

20.11.1986.

Dārgie bērni! Arī šodien jūs aicinu, lai ar īpašu mīlestību jūs dzīvotu un sekotu visiem savas Debesu Mātes aicinājumiem, kurus jums dodu. Dārgie bērni, Dievs nevēlas, lai jūs būtu remdeni un neizlēmīgi, bet, lai jūs būtu konsekventi un pilnīgi sevi atdevuši Dievam. Jūs zināt, cik ļoti jūs mīlu un kā mana sirds sadeg mīlestībā uz jums, tādēļ, dārgie bērni, arī jūs pieņemiet savā sirdī lēmumu dzīvot mīlestībā, lai arī jūs sadegtu un no dienas dienā spētu vēl pilnīgāk iepazīt Dieva mīlestību. Dārgie bērni, šodien atkal no jauna pieņemiet savā sirdī lēmumu dzīvot saskaņā ar Dieva mīlestības baušļiem. Lai mīlestība valda visās dvēselēs; nevis cilvēciskā mīlestība, bet gan Dievišķa mīlestība.

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

XVIII. Jeļenas liecības

«Atskatoties uz visu piedzīvoto Medjugorjē, es saprotu, ka mans pats spēcīgākais pārdzīvojums ir prieks, kas mani pārņēma, kad pirmoreiz uzzināju par to, ka Medjugorjē parādījās Dievmāte. Atceros, ka nākošajās dienās manī radās neuzticības un nemiera jūtas, kuras sēja tie, kuri šaubījās.

 Taču tas vilkās neilgi, tāpēc ka manā dzīvē viss mainījās. Es biju pilnīgi pār‘

Nemta ar doemām par Dievmāti, lai ieraudzītu Viņu noteiktās zīmēs, centos visā ieklausīties ar visu savu būtību. Mana ticība šai laikā pa īstam nobrieda. Tā bija sv.Jēkaba ticība, kas ienāca dzīvē ar darbiem. Gavēnis un lūgšana kļuva par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Es redzu, ka gavēnis, kas „iztukšo“mūs, un lūgšana, kura mūs ‚piepilda“, arī šodien ir likums, ar kuru var atvērt kādu sirdi.

 Pēc pusotra gada no Dievmātes parādību sākuma Dievmāte sāka runāt manā mazajā sirdī. Tas bija aicinājums uz lūgšanu, īpaši kopīgu. Ļoti drīz man pievienojās Mariana, bet pēc tam arī citi.

1983.gada 15.decembrī e piedzīvoju Eņģeļa klātbūtni. Tas ilga līdz 29.decembrim, kad Eņģelis mani atstāja Marijai. Tālākā mana pieredze bija pamatos saistīta ar Dievmāti un reizēm ar Jēzu. Es nevaru skaidri atcerēties, kas notika pēc tam un nevaru salikt hronoloģiskā kārtībā visu, ko piedzīvoju. Tieši tāpēc man jādzīvo ar to, ar ko dzīvoju šodien, ar to, kas ir daļa no manis.

Žēlastību, kuru es saņēmu, protams, nevar nosaukt par parādību, kaut varu teikt, ka tas ir viens un tas pats Gars. Tas ir, Gars ir viens un tas pats, bet dāvanas dažādas. Pieredze ietver sevī vienlaicīgi arī iekšējo „lokuciju”, latīniski ‘luctio intera’ – un iekšējo parādības formu. Kopā tas dod spēcīgu personas klātbūtnes sajūtu, kura katru reizi nes sev līdzi mieru. Šīs „lokucijas” sauc arī par ‘locutio cordis’, tāpēc, ka tās patiesi rodas sirdī.

Svētie Raksti un Tradīcija runā par sirdi kā par cilvēka būtības dziļumu, vietu, kur mājo Dievs. Vienā no psalmiem ir teikts, ka Dievs cilvēkam ir tuvāk, kā Pats Sev. Sirds- tā ir vieta, kur tiek pieņemti lēmumi, kur mājo ticība. Tā ir vienošanās vieta starp Izraēlu un Dievu, un jaunas vienošanās un jaunas derības vieta, ko dod Gars. Tieši par to runāja Dievmāte, un īpaši pašā sākumā, aicinot mūs lūgties ar sirdi. Viņa teica: „lūdzieties nevis aiz pienākuma. Lūdzieties ne tādēļ, lai nopelnīt kaut ko Debesīs, bet lai lūgšanā iemantotu prieku par satikšanos ar dzīvo Dievu. Dievmāte bieži izmanto vārdu „”(pa)uzklausīt”, nevis „klausīties”, tā kā šis vārds labāk parāda to, ko Viņa grib pateikt. Nav tik vienkārši „(pa)uzklausīt”, tas skan daudz prasīgāk, kā klausīties, kas ne vienmēr nozīmē dzirdēt. Kad klausies, tu esi pasīvs, bet kad uzklausi, visa tava būtība mainās, kļūst par uztvert spējīgu, jūtīgu orgānu Dieva uztverei.

Protams, Dievmāte neuztraucas par semantiku. Šis termins var palīdzēt tikai tam, kurš lūdzas. Saprast, ka lūgšana nemaz nav pasīva, ka lūgšana- tas ir ceļš un žēlastība liek mums pieņemt lēmumu un vēlās mūs pašus. No vienas puses, Dievs ir tik pazemīgs, ka nekad nepielieto spēku, un brīvība, kuru Viņš dod, ļauj nobriest lēmumam pieņemt Viņu. Dievs netur mūs uz „āķa”, bet patiesi vēlās, lai mēs kļūtu par brīnišķīgu, brīvu radību, kļūtu pilnīgi, kā pilnīgs ir mūsu Debesu Tēvs. Lūgšanas mērķis ir tajā, lai pastāvīgi atbrīvotu mūsu sirdi iekšējai jaunradei. Tas ir bezgalīgs dievišķošanās(ceļš uz svētumu) process.

Īstai lūgšanai ir mērķis – apcerēt Dieva noslēpumus, Dieva, no kura nāk žēlastība. Mēs nedrīkstam aizmirst, cik lūgšanā svarīga saite starp lūpām un sirdi. Es pat teiktu, ka pilnība, pēc kuras ilgojas sirds, sevī ne tikai manu prātu, manas domas un jūtas (lūgšanā tās kļūst nobriedušākas). Šī vēlēšanās ietver sevī ne tikai manu ķermeni, kurš lūgšanas laikā atrodas uz ceļiem, bet Dieva nes upuri visa mana būtība.

Jo vairāk es meklēju Dievu, jo labāk saprotu sevi. Lūgšanā Dievs kļūst par spoguli, kurā atspoguļojos arī es. Otra lūgšanas jēga – tā ir Dieva gribas pazīšana.

Avīze “Голос Меджугорья” — tas ir aicinājums visiem, kuri vēlas lūgties Dievmātes nodomos, lai pildītu Viņas plānu. Liecinot ar savu dzīvi, mēs kļūstam par Marijas gaismu šai pasaulē, mēs pūlamies nest mieru. Miera Karaliene 25.6.2004 vēstījumā teica: «Dārgie bērni! Arī šodien manā sirdī ir prieks. Es vēlos pateikties jums visiem par to, ka īstenojiet Manus nodomus. Bērniņi, katrs no jums ir svarīgs, tādēļ lūdzieties un priecājieties kopā ar Mani par katru sirdi, kura atgriezās un kļuva par miera rīku šai pasaulē. Lūgšanu grupas ir stipras, un caur tām, mīļotie bērni, Es varu redzēt, ka Svētais Gars darbojas visā pasaulē. Pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu».
Mūsu mazā avīzīte iznāk katru mēnesi, no 2004.gada decembra, pēc katra mēneša 25.datuma, kad Dievmāte dod vēstījumu. Avīze no krievu valodas tiek tulkota latviešu, lietuviešu un slovāku valodās un to var lasīt internetā. Ar avīzes “Голос Меджугорья” palīdzību mēs apvienojamies ar lūgšanu grupām austrumu valstīs. Kopā ar mums lūdzas mūsu brāļi un māsas Krievijā un Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Moldāvijā un Baltkrievijā, Kazahstanā un Tadžikistānā, Slovākijā un Čehijā.
Lūgšanu grupas pulcējas pēc norunas vismaz reizi nedēļā. Mēs tiekamies ģimenēs vai baznīcā. Tikšanās ir ļoti vienkāršas: Rožukroņa lūgšana, Dieva Vārda apcere, Vēstījumi, lūgšanas Dievmātes nodomā, tuvāko vajadzībās, sevis veltīšana Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdij.
Mēs tiecamies īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus
Lūdzamies Rožukroni katru dienu
Gavējam trešdienās un piektdienās
Ik mēnesi ejam pie grēksūdzes
Lūdzamies par priesteriem
Satiekamies grupā vismaz reizi nedēļā
Garīgi mēs apvienojamies lūgšanā mēneša pirmajā sestdienā. Kad tas ir iespējams, grupas biedri organizē lūgšanu tikšanos, lūdzas trīs Rožukroņus, piedalās Svētajā Misē, adorē Vissv.Sakramentu, lasa pārdomas no šīs avīzes. Visu mēnesi lūdzas nodomā, kurš ievietots avīzē.
 

Astotais starptautiskais seminārs laulātiem pāriem

Astotais starptautiskais seminārs laulātiem pāriem notiks Medjugorjē no 2007.gada 31.oktobra līdz 3.novembrim. Semināra tēma:

 

«Dialogs ģimenē»

(“Dārgie bērni! Aicinu jūs, lai jūs sāktu izmainīt savu dzīvi ģimenē. Lai ģimene kļūst harmonisks ziediņš, kuru es vēlos aiznest Jēzum.” (No vēstījuma 1986.g.1.maijā.)

Programma:

Trešdien, 31.oktobrī.
13. 00 Dalībnieku reģistrācija
16. 00 semināra sākums
17. 00 vakara lūgšanu programma baznīcā (Rožukroņa lūgšana, Sv. Mise)
21.00 Vissv.Sakramenta adorācija

Ceturtdien, 1.novembrī
9. 00 Rīta lūgšanas
9. 30 Lekcija, pārrunas (dr. Džozefīna Škarica)
12.00 Vissv.Sakramenta adorācija klusumā
15. 00 Lekcija, pārrunas(dr. Džozefīna Škarica)
17. 00 vakara lūgšanu programma baznīcā (Rožukroņa lūgšana, Sv. Mise, adorācija)

Piektdien, 2. novembrī
6. 30 Lūgšana Križevaca kalnā.
10. 00 Lekcija, pārrunas (dr. Džozefīna Škarica)
12. 00 Vissv.Sakramenta adorācija klusumā
14. 00 Lekcija, pārrunas (dr. Džozefīna Škarica)
16. 00 sagatavošanās grēksūdzei
17.00 vakara lūgšanu programma baznīcā (Rožukroņa lūgšana, Sv. Mise, Krusta adorācija)

Sestdien, 3.novembrī
7. 00 Lūgšana Parādību kalnā
9. 30 Rīta lūgšanas
10. 00 Lekcija, pārrunas
12. 00 noslēguma Svētā Mise

Ietecams paņemt līdzi:
1. austiņas un mazu FM-uztvērēju.
2. Svētos Rakstus

Seminārs notiks Jaunajā zālē aiz baznīcas, maksā 40 eiro no pāra. Var reģistrēties pa e-mailu: seminar.marija@medjugorje.hr, vai pa faksu pa numuru: 00387 36 651 999 (Marijаi Dugandzic). Dalībnieku skaits ierobežots sakarā ar telpas iespējām, t'pēc lūdzam reģistrēties laicīgi, ne vēlāk kā līdz septembra beigām. Mēs lūdzam arī visus laulātos pārus patstāvīgi parūpēties par apmešanās vietu Medjugorjē semināra laikā.

Semināra lektors – dr. Džozefīna Škarica, dzimusi 1948.gadā, precējusies, četru bērnu māte, ārste. Pēc medicīniskās izglītības iegūšanas strādā Medicīniskajā centrā Šibenikos, Horvātijā. 1985.gadā specializējusies pediatrijā. Jau mūžībā aizgājušais Šibeniku bīskaps mons. Srečko Badurina 1993.gadā Šibenikos apstiprināja Konsultatīvo centru jaunatnei, laulātiem un ģimenēm, un dr. Škaricu nozīmēja par centra direktori. Pēc divu gadu mācībām Zagrebā, 2004.gadā viņa saņem ģimeņu konsultanta diplomu. Pēdējos desmit gadus piedalās sagatavošanās laulībām kursā, un vada daudzas lekcijas un seminārus Horvātijā un aiz robežām par laulību, ģimeni un audzināšanu ģimenē.

Lai varētu no Latvijas aizbraukt organizēti ar autobusu, jābūt vismaz 10-15 pāriem, kā arī citiem svētceļniekiem, lai varētu nodrošināt autobusa apmakstu. Var lidot Rīga - Prāga – Splita, vai braukt ar privāto transportu.
 

КООРДИНАТОРЫ