Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2006.gada novembris

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2006. gada 25. oktobrī

Dārgie bērni! Šodien Kungs man atļāva, lai es atkal no jauna sacītu, ka jūs dzīvojat žēlastības laikā. Bērniņi, jūs neapzināties, ka Dievs dod jums lielu iespēju atgriezties un dzīvot mierā un mīlestībā. Jūs esat tik akli un piesaistīti zemes lietām, domājat par laicīgo dzīvi. Dievs mani ir sūtījis, lai es jūs vestu uz mūžīgo dzīvi. Es, bērniņi, nerimšos, kaut arī redzu jūsu sirdis smagnējas un pilnas apnikuma par visu, kas ir žēlastība un dāvana. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

Dievmātes vēstījums Mirjamai šī gada 2.oktobrī, datumā, kad Dievmāte kopā ar Mirjamu lūdzas par tiem, kuri nepazīst Dieva mīlestību.

Dārgie bērni! Šai laikā nāku pie jums, lai dotu jums aicinājumu uz mūžību, tas ir mīlestības aicinājums. Aicinu jūs mīlēt vienam otru, jo tikai caur mīlestību jūs pazīsiet Dieva mīlestību. Daudzi domā, ka viņiem ir ticība Dievam un, ka viņi zina Dieva likumus, taču viņi neievēro tos un nedara pašu svarīgāko – nemīl Viņu. Bērniņi mani, lūdzieties un gavējiet, tas ir ceļš, kurš jums palīdzēs atvērties un mīlēt. Tikai caur Dieva mīlestību jūs iemantosiet mūžību. Esmu ar jums un vadu jūs ar Mātes mīlestību!

Tad Dievmāte piebilda: Priestera svētītās rokas ir Mana Dēla rokas, cieniet tās!

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Lasot šodienas vēstījuma vārdus, man kauns: „jūsu sirdis smagnējas un pilnas apnikuma par visu, kas ir žēlastība un dāvana... jūs esat tik akli un piesaistīti pie zemes lietām un domājat par laicīgo dzīvi.”

Bagātais jauneklis prasīja Jēzum: „labais Mācītāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi? Jēzus, paskatījies uz viņu, iemīlēja viņu un teica: „viena tev pietrūkst, ej un pārdod visu savu īpašumu un izdali nabagiem.. paņem krustu un seko man”. Jauneklim nebija drosmes, viņš aizgāja noskumis, viņam neizdevās atdot visu Jēzus dēļ, pat izpildot baušļus.

Tā var notikt arī ar mums, kaut arī mēs pūlamies ievērot Dieva likumus, zinām visus Dievmātes vētījumus, taču zemes dzīve un zemes lietas mūs tik ļoti apžilbina, ka mēs nesaredzam, mūsu sirdis kļūst smagas, mēs nogurstam, … tāpēc, ka mēs laicīgo dzīvi mīlam vairāk kā Jēzu, mums nav drosmes Viņam atdot visu. Debesu Māte mums tomēr atkal atkārto: žēlastības laiks ir šeit, žēlastība ir šeit, dāvana ir šeit, Viņa ir ar mums. Taču mēs to neredzam, kā teikts kādā psalmā: „ir acis, bet neredz, ir ausis, bet nedzird”.

Marija jau 25 gadus ilgojas tikai viena: lai mēs ļautu Viņai mūs vest uz mūžīgo dzīvi, lai mēs iepazītu Jēzu. „šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jņ.17,3). Ar lūgšanu, gavēni, atteikšanos, Svēto Rakstu lasīšanu, grēksūdzi, piedošanu, un, pirmā kārtā ar mīlestību uz Euharistiju, mūsu Debesu Māte vēlās mūs vest pie Jēzus.

Pagājušā mēnesī Dievmāte caur vizionāri Mirjanu mums saka: „Es nāku pie jums, lai dotu jums aicinājumu uz mūžību, tas ir mīlestības aicinājums. Aicinu jūs mīlēt vienam otru, jo tikai caur mīlestību jūs pazīsiet Dieva mīlestību. Tikai caur Dieva mīlestību jūs iemantosiet mūžību.” Marija mums pacietīgi, nenogurstoši, ar mīlestību atkārto, ka tikai viens ir svarīgi: lai mēs redzētu Jēzu, atbildētu Viņa aicinājumam uz atgriešanos, atdotu visu. Sekojot Jēzum, mēs apzināmies, ka pats galvenais ir – mīlēt. Tikai mīlestība var atvērt mūsu acis, lai mēs ieraudzītu visu, kas mūs aptver kā dāvana un žēlastība.

Un pāvests Benedikts XVI enciklikā mums saka: „Dievs ir Mīlestība.” Tikai kalpošana tuvākam atver man acis, lai redzētu to, ko Dievs dara priekš manis un kā Viņš mani mīl. Mīlestība pieaug caur mīlestību.

Novembra mēnesis sākas ar Visu Svēto svētkiem un visu ticīgo mirušo piemiņas dienu. Šī iespēja ļauj mums atkal pārdomāt mūsu attiecības ar Dievu un cilvēkiem visapkārt. Dzīvosim šo dienu garā, meklēsim un atradīsim mūsu dzīvei jēgu, tās virzību uz mūžību. Lai šis mēnesis mums kļūst patiess žēlastības laiks, kad mēs celsim skatu uz debesīm, kur mūs gaida mūžīgā dzīve. Dosim mūžības jēgu mūsu dzīvei, un visu, ko mēs darām, darīsim ar mīlestību uz Dievu un brāļiem. Tikai tam, ko mēs darām ar mīlestību, ir jēga, un tas ir svarīgi mūsu pestīšanai un mūsu tuvinieku pestīšanai.

Ar mīlestību dāvināsim Dievam mūsu zemes dzīves dārgo laiku. Dievmāte nav nogurusi mīlēt, Viņa mums ir paraugs, nenoskumsim arī mēs un lūgsim no Viņas šīs žēlastības ikkatru brīdi.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2006.gada 25. oktobrī

Es vedu jūs uz mūžīgo dzīvi

Vissvētā Jaunava Marija labi zina katra cilvēka sirdi un dvēseli, jo Viņa ir mūsu Māte. Viņai zināmas mūsu garīgās slimības, kurām mēs esam pakļauti: izklaidība, cietsirdība, nevērība, garīgais aklums un nepateicība attiecībā pret Dievu, no Kura mēs tik daudz esam saņēmuši un saņemam ik dienas. Lūk, tāpēc arī šis Dievmātes vēstījums mūsu sirdīs skan kā atgādinājums, vēršanās pie mūsu iekšējās dzirdes, bet vienlaicīgi arī kā māmiņas aizrādījums, pārmetums. Tādēļ arī Dievmāte nāk pie mums, nevis, lai mūs piespiestu, iebaidītu, bet lai mūs pamodinātu, iedrošinātu, un vestu pie Dieva, Kurš mums ir jāpieņem jau tagad, nevis tad, kad būsim miruši.

Jaunava Marija, Kura nāk pie mums no Debesu Tēva godības, labāk par mums zina visas briesmas, kuras apdraud mūsu dvēseli. Agrākos laikos, ticīgie draudzē satikās un sveicinājās ar šādu devīzi: „glāb savu dvēseli”(«Cпаси свою душу», „спаси Господи”)( no vārda „Cпас”- Pestītājs). Tā ir pati svarīgākā misija, jo dvēsele ir visa tā, kas ir cilvēks, pamats un nesēja. Glābt savu dvēseli nozīmē sakārtot attiecības ar Dievu, atjaunot saikni ar Dievu, tas nozīmē: katrā grēksūdzē patiesi un no sirds attīrīt Viņa priekšā savu dvēseli, atrast spēkus, lai cīnītos ar katru grēku, kas mūs attālina no Dieva un no tuvākā. Kamēr mēs veseli, kamēr mums viss vairāk vai mazāk izdodas, mēs viegli aizmirstam gan par dvēseli, gan par Dievu. Mēs steidzamies, skrienam, cīnāmies par saviem personīgajiem sasniegumiem, vēlamies daudz ko iegūt, lai nodrošinātu sev dzīvi uz zemes. Un kaut arī mēs lieliski apzināmies, ka reiz mums nāksies to visu atstāt, bet vienalga mēs turpinām cīnīties un stingri turēties par savu vietu zem saules. Viss tas liecina, cik maza un vāja mūsu ticība, cik niecīga mūsu paļāvība uz Dievu. Un visa tā sekas ir acīmredzamas: jo mazāk laika mēs veltam viens otram, jo vairāk ir neuzticēšanās starp kaimiņiem, ģimenēm, starp cilvēkiem vispār. un sirdīs aizvien vairāk iedzīvojas bailes, skumjas, nemiers.

Dievmāte kā mūsu Māte vēlās pievērst mūsu skatienu, atvērt mūsu acis citai realitātei, Dieva realitātei, kuru mēs nesam sevī, bet kas ir noslēpta un nomākta ar materiālām piesaistēm un rūgtiem pārdzīvojumiem par šo pasauli un par šo dzīvi. Mums liekas, ka tik daudz kas ir vajadzīgs šai dzīvē, mums liekas, ka viss šai dzīvē mums ir tik svarīgs. Jā, viss ir svarīgs tikai tādēļ, ka kaut kam kalpo. Un kad cilvēks mirst, kad viņš nostājas Dieva priekšā, tad, izrādās, svarīgs ir tikai viens – vai viņš ir glābis savu dvēseli, vai domājis par tās pestīšanu, vai ir cīnījies par to, lai paliktu vienotībā ar Dievu.

Nu jau 25 gadi un 4 mēneši, kā Dievs sūta mums sava Dēla Jēzus Kristus Māti un mūsu Māti. Dievmāte mums saka: „Es būšu ar jums tik ilgi, kamēr Visaugstais atļaus man palikt ar jums. Es jūs uzmundrināšu, kamēr vien Visaugstais atļaus būt kopā ar jums. Pienāks laiks, kad vairs nebūšu pie jums.”

Dievmātes klātbūtne Viņas parādībās - tā ir žēlastība un dāvana. Tā ir žēlastība un dāvana Baznīcai, man un tev, ja mēs pieņemam Viņu kā Māti un ja dzīvojam saskaņā ar Viņas vēstījumiem. Lai Dievmātes aicinājums mūsu dzīvēs un mūsu ģimenēs neskan veltīgi. Pieņemsim Viņas vārdus nopietni jau šodien, lai rīt tas nebūtu par vēlu.

Medjugorje 31.10.2006.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 04.11.2006, pirmajā novembra sestdienā

Šai mēnesī mēs lūdzamies par dvēselēm šķīstītavā

Nosacījumi pilnu atlaidu saņemšanai

(Pilnas atlaidas ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina jau izdzēsta, saņemta grēku piedošana) saņemam pirmā novembra nedēļā (no 1 līdz 8) dvēselēm, kuras atrodas šķīstītavā:

1. kapsētas apmeklēšana, lūgšanas Tēvs mūsu ... un Es ticu... par mirušajiem

2. jābūt Dieva žēlastības stāvoklī(izdarīta grēksūdze), Svētā Komūnija

3. lūgšana svētā Tēva nodomā (Tēvs mūsu, Esi sveicināta Marija, Gods lai ir Tēvam)

4. tiekšanās izvairīties no jebkura grēka (arī ikdienišķa grēka).

Slimnieki, kuri nav spējīgi apmeklēt kapsētas un kuriem nav iespējas piedalīties svētajā Misē, var Garā savienoties ar Apustulisko Baznīcu un pieņemt komūniju garīgā veidā. Lai viņi upurē savas lūgšanas un ciešanas pat dvēselēm šķīstītavā.

Pilnas atlaidas (indulgenci) piešķir Baznīca, kuras varā, kas tai ir Kristus dāvināta, ir sasiet un atraisīt, tās darbojas kristiešu labā un atver viņu priekšā Jēzus Kristus un visu svēto nopelnu bagātību krātuvi, lai ticīgais no žēlsirdīgā Tēva saņemtu laicīgā soda atlaišanu par grēkiem.

Par cik ticīgie nomirušie, kuri cieš šķīstītavā, arī pieder svēto sadraudzībai, mēs viņiem varam palīdzēt, saņemot priekš viņiem šo indulgenci - tā, lai viņi tiktu atbrīvoti no laicīga soda par saviem grēkiem. (katoļu Baznīcas katehisms 1478 – 1479 )

06.11.1986.

Dārgie bērni! Šodien es ilgojos jūs aicināt, lai jūs ik dienas lūgtos par dvēselēm, kuras cieš šķīstīšanas ugunī. Katrai dvēselei ir nepieciešana lūgšana un žēlastība, lai tā aizsniegtu Dievu un Dieva mīlestību. Lūdzoties par dvēselēm šķīstīšanas ugunī, jūs, dārgie bērni, iegūsit sev jaunus draugus, kuri jūs atbalstīs pestīšanas ceļā un palīdzēs jums saprast, ka šīs pasaules dzīvē neviena lieta nevar būt pārāk svarīga; ka vienīgi debesis ir tās, pēc kurām vērts ilgoties ar visu sirdi un slāpt pēc mūžīgās pestīšanas. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties nemitīgi, lai jūs spētu palīdzēt sev un citiem, kuriem jūsu lūgšana atnesīs prieku tur, šķīstītavā. Es pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu.

Lūgšana ir atslēga, ar kuru atver debesu vārtus dvēselēm šķīstītavā.

(sv. Augustīns)

dvēselēm šķīstītavā visvairāk labuma nes svētā Mise, svētā Komūnija un vissvētāko Jēzus Asiņu upuris (svētīgā Klāra Moesa)

Kad jūs piedalāties dvēseļu atbrīvošanā no šķīstītavas, tas ir tik patīkami Man, it kā jūs atbrīvojiet Mani pašu.

(Jēzus sv. Ģertrūdei)

Ja vien mēs zinātu, kāda vara pār Jēzus Dieva Sirdi ir skaidrajām, labajām dvēselēm, un ja vien mēs zinātu, kādas lielas žēlastības mēs varam iemantot ar viņu aizbildniecību, mēs nekad neaizmirstu par viņām. Mums nepieciešami vairāk lūgties, lai arī viņi daudz lūgtos par mums…

(sv. Jānis Marija Vianejs)

Ja kāds lūdzas un cieš par dvēselēm šķīstītavā, šis upuris uzreiz tam atnes labumu (svētīgā Katerina Bologinska)

nav iespējams izteikt, kādu mierinājumu gūst dvēseles ar savu pašaizliedzību un mazajiem upuriem (svētīgā Katerina Emeriha)

Ja vēlies, lai Kungs apžēlotos par tevi, arī tu esi žēlsirdīgs pret saviem tuvajiem šķīstītavā. (sv.Augustīns)

Mēs esam tik tuvāk svētlaimei, cik vairāk mūsos ir līdzjūtības un mīlestības uz dvēselēm šķīstītavā… (sv. Hieronīms)

Viens vārds, izteikts ar mīlestību, no sirds, nes daudz vairāk labuma dvēselēm šķīstītavā, kā daudz psalmu un lūgšanu, kas teiktas izklaidībā.

(sv.Ģertrūde)

Domai par nāvi ir jābūt mūsu dzīvē, ne tāpēc, lai mūs nomāktu un uztrauktu, bet lai tā mūs mudinātu uz labām domām un darbiem, lai mēs nekad nepazaudētu no redzesloka to laimīgo pēdējo robežu, kas ir pats Dievs. (Jānis Pāvils II)

Visas mūsu mūža dienas atrodas Dieva rokās, un tā ka dzīve un žēlsirdība iztek no šī avota, nav ne mazāka iemesla uztraukumam. (Jānis XIII)

Ar mīlestību un pateicību atceramies t. Slavko nāves gadadienu

(11.3.1946 – 24.11.2000)

Tēvs Slavko iededza mūsos ticības, cerības un mīlestības gaismu. Un kaut arī viņš vairs nav starp mums, viņš atstāja mums Evanģēlija vēsti: „Lai jūsu gaisma apgaismo citus cilvēkus, lai viņi redzētu jūsu labos darbus un slavētu Debesu Tēvu.”

25.11.2000.

Dārgie bērni! Šodien, kad jums debesis īpašā veidā ir tik tuvu, aicinu jūs uz lūgšanu, lai pateicoties lūgšanai jūs atvēlētu Dievam pirmo vietu. Bērniņi, šodien esmu jums tuvu un svētīju ikkatru no jums ar manu Mātes svētību, lai jums būtu stiprinājums un mīlestība dēļ ikkatra cilvēka, kuru sastopat savā zemes dzīvē un lai jūs spētu dāvāt Dieva mīlestību. Priecājos kopā ar jums un ilgojos jums pasacīt, ka jūsu brālis Slavko ir piedzimis debesīm un aizbildina par jums. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

Lielā lūgšanu grupa

1983. gada martā Dievmāte caur Jeļenu lūdza organizēt jaunu lūgšanu grupu. Savā vēstījumā Viņa teica:

‘‘Es vēlos, lai šeit būtu lūgšanu grupa. Es vadīšu šo grupu, un Es došu jums norādījumus par tās mērķi - par(upurēšanos) veltīšanos Dievam. Saskaņā ar šiem norādījumiem, tāpat sevi var veltīt Dievam arī citi cilvēki visā pasaulē. Padomājiet par to šī mēneša laikā un pasakiet visiem šo nosacījumu, ko jums dodu:

Vispirmā kārtā jums jāatsakās no visa personīgā un pilnīgi jāatdodas Dieva rokās. Nepieciešami atmest jebkuras bailes, jo, ja jūs sevi veltījat Dievam, bailēm nepaliek vietas. Jebkuras grūtības, ar kurām jūs sastapsieties savā ceļā, būs par labu jūsu garīgai izaugsmei un Dieva godam. Es aicinu jaunus cilvēkus, jo precētiem jau ir jāpilda savi pienākumi. Bet katrs, kurš vēlās pievienoties šai programmai, var dzīvot saskaņā ar to, kaut vai daļēji. Es vadīšu šo grupu.”

Sākumā lūgšanu grupā bija 40 dalībnieki. Dievmāte lūdza, lai grupā būtu priesteris, kas būtu atbildīgs par tās izaugsmi, un t.Tomislavs Vlasičs atsaucās uz šo aicinājumu. Grupa tikās vienā no draudzes kancelejas istabām otrdienās un ceturtdienās, bet vēlāk arī sestdienās pēc vakara svētās Mises. Ar vēstījumiem, kurus Dievmāte deva Jeļenai, Viņa mācīja grupu lūgšanai.

Papildus parastām tikšanās reizēm ceturtdienās, - tās tika veltītas par vietējo bīskapu; tikšanās reizēm sestdienās, kad grupas dalībnieki dalījās personīgajā pieredzē, Dievmāte lūdza grupu piedalīties ikmēneša Vissvētākā Sakramenta adorācijā visu nakti. Parasti grupa sapulcējās uz nakts adorāciju mēneša pirmajā sestdienā, un tā beidzās ar rīta svēto Misi. Dievmāte arī lūdza grupu laiku pa laikam rīkot garīgās atjaunotnes dienas un svinēt svētdienas kristīgās mīlestības garā. Tas nozīmēja kopēju lūgšanu un kopēju ģimenisku atpūtu, piedalīšanos svētajā Misē un pārgājienus dabā. Dievmāte lūdza jaunos ļaudis nopietni izlemt par lūgšanu un dalību lūgšanu grupā, un nepieņemt nekādus dzīvei svarīgus lēmumus tuvākos četrus gadus.

Katrā lūgšanu grupas tikšanās sākumā skanēja aicinājums par šīs dienas veltīšanu Dievam un par pilnīgu visa tā atdošanu Viņam, kas mūs šķir no Viņa. Šī aicinājuma mērķis bija tas, lai spētu pilnīgi atvērties, atklāties Dievam, lai iegūtu iekšējo mieru, jo tikai esot mierā, iespējams garīgi pieaugt.

Dievmātes vēstījumu svarīgākā doma bija par lūgšanu, pie tam Dievmāte uzsvēra, cik svarīgs ir klusums kā nepieciešams nosacījums, lai atvērtu sirdi Dievam.

Pēc tam, saskaņā ar Dievmātes lūgumu, seko Rožukroņa lūgšana. Kad cilvēks apcer Rožukroņa noslēpumus un iegrimst Jēzus Kristus dzīves noslēpumos, Jēzus kļūst viņa sirds centrā, un cilvēks sāk kļūt līdzīgāks Dievam. Dievmāte uzsvēra, ka neiespējama attīstība un virzīšanās garīgajā dzīvē bez tikšanās ar Dievu.

Pēc tam seko „satikšanās ar mūsu prieku”, (jo Jēzus ir mūsu prieks), tā ir pateicība Dievam par visām Viņa dāvanām. Pateicoties Dievam, mēs arvien vairāk un pilnīgāk apzināmies visas žēlastības, ko Viņš mums dāvina.

Lūgšanu tikšanās vienmēr beidzas ar svētību. Šai brīdī katrs kļūst līdzdalīgs Dieva dzīvē, aizejot no šīs tikšanās kā dzīva euharistija. Tad arī grupas dalībnieki spējīgi aicināt arī citus uz pilnu veltīšanos Dievam, jo cilvēks saņem svētību ne tikai priekš sevis, bet lai dalītos tajā ar tuvāko.

Šī lūgšanu grupa bija pēc savas struktūras slēgta: tikai grupas dalībnieki varēja piedalīties kopīgā lūgšanā un pārrunās, kā arī saņemt vēstījumus, ar kuriem Dievmāte uzrunāja grupu. Grupas dalībniekiem četri gadi, kurus viņi pavadīja Dievmātes skolā, bija brieduma laiks un laiks sagatavoties un pieņemt lēmumu.

Ar laiku daži dalībnieki aizgāja no grupas. Daļa grupas palika kopā ar t.Tomislavu Vlasiču kā kopiena un gatavojās, lai iegūtu baznīcas apstiprinājumu. Daļa lūgšanu grupas, kura palika Medjugorjē, turpināja būt slēgta pēc savas būtības, un pakāpeniski tās locekļu skaits samazinājās. Daži no šīs grupas dalībniekiem nodibināja ģimenes. Notika vairāki mēģinājumi atjaunot lūgšanu grupu un padarīt to atklātu.

Pēc tam grupa atkal sāka pulcēties otrdienās, lai lūgtos saskaņā ar tiem norādījumiem, ko bija devusi Dievmāte. Viņi tāpat kā iepriekš, vēlējās, lai grupu vada priesteris, kā par to lūdza Dievmāte, bet neviens no priesteriem pilnībā nepievienojās grupai.

Mazā lūgšanu grupa

1. Кā radās grupa

1984. gada 27. augustā Grgova Jeļena Vasiļj, Marianna Vasiļj, Slavica Vasiļj, Stanka Vasiļj, Adriana Vasiļj un Milenkova Jeļena Vasiļj kopā lūdzās Stankas istabā, jo citas lūgšanu vietas viņiem nebija. Viņi lūdzās kā parasti, kad sapulcējas kopā.

Lūgšanas laikā Grgova Jeļena pēkšņi ieraudzīja eņģeli, pēc tam Dievmāti un Jēzu. Dievmāte vadīja Rožukroņa lūgšanu, un visas meitenes apstiprināja, ka nekad līdz šim nav bijis tādas lūgšanas. Lūgšanas beigās Dievmāte palūdza viņus atnākt nākošā dienā, lai lūgtos atkal.

Nākošā dienā Jeļena Grgos saslima, un pārējās meitenes aizgāja ar Marianu uz Križevacu. Viņi lūdzās kā parasti, negaidot neko neparastu. Tāpēc, kad Miriana sadzirdēja Dievmātes balsi, viņa ne pa jokam nobijās. Dievmāte runāja par pasaules grēcīgumu, sātana melīgumu un par nepieciešamību daudz lūgties.

Meitenēm tā bija zīme, kas apstiprināja, ka Dievmāte gaida no viņām kopēju lūgšanu. Tā nodibinājās lūgšanu grupa, kurai pievienojās Ivanka Vasiļj un Liliana Vasiļj.

Grupa likās sagatavota, jo jau pirms šiem notikumiem viņas laiku pa laikam lūdzās kopā. Viņas sāka sevi uzskatīt par grupu un Dievmāte viņas vadīja caur Jeļenu Grgos. Šīs grupas mērķis bija izaugsme lūgšanā un Dieva Vārda skaidrošana. Ir nedaudz aspekti attiecībā uz šo grupu.

2. Regulārā lūgšanu programma

Dievmāte vairākkārt lūdza meitenes piedalīties lūgšanā regulāri, nepiedaloties tikai tad, ja ir svarīgi ārējie apstākļi. Dievmāte lūdza meitenes pēc iespējas lūgties dienā, starp 15-tiem un 18-tiem, lai sagatavotos svētajai Misei. Ja mājās vai uz lauka bija daudz darba, Viņa ieteica, lai nebūtu strīdi ar vecākiem, lūgties vienatnē, vai tikties citā iespējamā laikā. Interesanti atzīmēt, ka noteiktā laika posmā Dievmāte aicināja viņas lūgties 5.30 no rīta, un pēc tam modināt savus ģimenes locekļus uz rīta lūgšanu. Dievmāte lūdza viņas lūgties ne tikai vakarā, bet arī dienā.

Dievmāte aicināja meitenes gavēt, un sacīja, ka labākais gavēnis ir gavēnis ar maizi un ūdeni. Viņa aicināja piedalīties svētajā Misē un citās Baznīcas lūgšanās. Ja arī gadījās pārtraukumi vai izmaiņas šai programmā, tad tikai tādēļ, ka bija kādi ārēji apstākļi. Sezonas lauku darbu laikā vai vasaras brīvdienu laikā meitenes satikās retāk. Kā likums, bija tikšanās mēneša pirmajā sestdienā un tad, kad viņām bija iespēja satikties. Tomēr viņu personīgā lūgšana ne dienu nekļuva pasīvāka.

3.Lūgšana Križevaca kalnā.

Lūgšanai Križevaca kalnā ir īpaša, dziļa jēga, tā ir tikšanās ar Jēzu, Kurš cieš un lai iepazītu Viņa bezgalīgo mīlestību uz mums (1998.gada 25.02.vēstījums).

Lielā gavēņa laikā Dievmāte palūdza meitenes no šīs mazās lūgšanu grupas katru vakaru nākt pie pirmās vai otrās Krusta ceļa stacijas, bet katru piektdienu kāpt Krusta kalnā, pārdomājot Jēzus ciešanas.

КООРДИНАТОРЫ

Междугорье

Терезя Гажиова, mail: terezia.gaziova@tel.net.ba

tel.fax 00387 36 650 004

Россия

Oльга Князева, mail: knyazev@anrb.ru

450059, Уфа, ул. Рихарда Зорге, дом 24/1, кв.34

tel.fax 007 3472771617 (для Ольги)

Tel.mob: 07 9 17 464 3735

Украина

Славик Тайпс, mail: karmelakriss@pobox.sk

tel: 00 380 503 724 077

Литва

Дануте Тотораитите, mail: i.kondratiene@vdtat.lt

tel: 00 370 52 343 330

Латвия

Зинаида Лапса, mail: zinaida@eriga.lv

tel. mob: 00371 8318855, 003719139702

Словакия

Марта Ухалова, mail: marta@maria.sk

tel. 00421 905 412 040

Web: www.medjugorje.narod.ru email: medjugorje@rambler.ru

Web:www.medjugorje.ru