Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2006.gada septembris

Ielādēt rakstu doc formāta (279 kB)

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2006. gada 25. augustā

Dārgie bērni! Arī šodien jūs atkal aicinu: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties. Vienoti lūgšanā jūs būsiet tuvāk man un manam Dēlam un sapratīsiet, cik īsa ir šī zemes dzīve un jūsu sirdī dzims ilgas pēc debesīm, un prieks ienāks jūsu sirdī un lūgšana plūdīs kā upes straume. Jūsu vārdos skanēs vienīgi slavas un pateicības dziesma Dievam par to, ka Viņš jūs radījis, un dvēselē iemājos reālas ilgas pēc svētuma. Pateicos, ka esat atbildējuši manam aicinājumam.

Dārgie Miera Karalienes draugi!

 

Arī šodien mūsu Debesu Māmiņa atkārto to, ko mēs dzirdējām jau tik daudzas reizes – „vēlos pateikt jums tikai vienu: lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! Nezinu, ko citu vēl jums teikt, tāpēc ka mīlu jūs un vēlos, lai lūgšanā jūs pazītu Manu un Dieva mīlestību”. Mēs varam iedomāties, jo kad mēs zinām, ka mūs kāds mīl, mēs esam laimīgi, mēs priecājamies, ilgojamies pēc mīļotā cilvēka, vēlamies būt ar viņu kopā. Ja tas, kurš mūs mīl, mūs apdāvina, mūsu sirdī dzimst pateicība. Uz mīļotā cilvēka mīlestību un dāvanu mēs atbildam ar mīlestību, smaidu, pateicību, vārdiem un darbiem, kas pilni mīlestības. Mēs vēlamies atrasties tā tuvumā, kuru mīlam, lūk, tā vienkārši, ar mīlestību mēs varam izdzīvot attiecības ar Jēzu un Mariju. Marija mums saka: „jūs nespējat iedomāties, cik ļoti Dievs jūs mīl”. ”Ja jūs zinātu, cik ļoti Es jūs mīlu, jūs raudātu aiz prieka”. Lai sajustu Dieva mīlestību, mums daudz jālūdzas, kamēr lūgšana kļūs mums par iepriecinājumu, par prieka pilnu satikšanos ar Kungu, kurš mūs mīl. Tikai tad mūsu acis atvērsies un mēs ieraudzīsim to, ko agrāk neredzējām. Tikai tad, kad mēs sajutīsim Viņa mīlestību, mūsu sirdīs dzims ilgas pēc debesīm, ilgas būt kopā ar Kungu visā mūžībā. Mēs sapratīsim, ka nekas un neviens nevar mūs darīt laimīgus un priecīgus – tikai Kungs. Mēs Viņu meklēsim, un pastāvīgi ilgosimies un slāpsim pēc Viņa. Zinot, ka tiekam mīlēti, atbildēsim Viņa mīlestībai ar mīlestību. Lūk, tas ceļš, pa kuru Marija grib mūs vadīt: lai mūsu dzīve kļūst lūgšana, klūst priecīga dzīve kopā ar Jēzu un Mariju.
Lūgšanā mēs apzinām, ka Dievs ir mūsu un visa Radītājs, kurš nav sūtījis savus bērnus šai pasaulē vienkārši tāpat, bet visu tik brīnišķi priekš mums ir radījis un vienmēr dod tieši to, kas mums patiesi vajadzīgs šai dzīvē. Kāda svētceļniece nesen sacīja: „es sapratu, ka Dievs radījis priekš mums visu, un, ja mēs esam ar Viņu, Viņš mums visu dod. Mums pietiekami ar to, ka mums ir divi ceļgali, lai nomestos ceļos, un rokas, kad tās saliktas lūgšanā, tad mēs saņemam visu, kas mums vajadzīgs.”
Lūgšanā mēs varam „dzīvot ar sirdi”, priecāties un pateikties par visu, kas ir, tāpēc ka mēs zinām, ka mūsu dzīve ir Dieva rokās. Caur patiesu mūsu dzīves veltīšanu un atdošanos Kungam Dievam, sākas pats brīnišķīgākais, ko mēs varam dāvināt šai pasaulei – svētums, mīlestība.
Tāpēc atradīsim laiku un vietu lūgšanai, lai sajustu Dieva mīlestību. Mācīsimies no Kunga mīlestību, par kuru Viņš mums ir teicis: „nav lielākas mīlestības, kā atdot savu dzīvību par draugiem” (Ин 15, 13). Jo vairāk mēs būsim lūgšanā, satiksimies ar Kungu Dievu, jo vairāk mēs spēsim līdzināties Viņam. Un mēs sāksim vēlēties aiz mīlestības atdot savu dzīvi par saviem draugiem. Mūsu sirdis pakāpeniski atvērsies vairāk un vairāk, un mēs spēsim visu redzēt kā dāvanu, sāksim pateikties, godināt un slavēt Kungu pat visu, ko Viņš mums dod.
Jaunava Marija saka: „ilgas pēc svētuma kļūs jums par īstenību”. Tas patiesi tā ir. Ja mēs dzīvosim savā ikdienišķā dzīvē ar Kungu Dievu, mēs kļūsim svēti. Mēs veidosim apkārt sev mīlestības, labestības, prieka telpu. Tad tajos, kurus mēs satiksim savā ceļā, arī radīsies ilgas pēc svētuma. Mūsu liecxībai būs jēga ne tikai priekš mums, bet visai cilvēcei, tā saka mums Māte Marija. Mūsu lūgšana un uzticība Kungam rādīs ceļu uz debesīm mūsu tuviniekiem. Līdzīgi mūsu Debesu Mātei mēs vēlēsimies, lai visi Viņas bērni nokļūtu Debesīs. Runāsim priecīgi par Dievu – ar žestiem, vārdiem, darbiem.
Sāksim lūgšanā kopā ar Jaunavu Mariju sev atklāt, ka šī dzīve patiešām ir ļoti īsa. Ilgosimies pēc debesīm un skatīsimies uz nāvi kā uz pašu brīnišķīgāko dienu mūsu dzīvē, jo tad mēs satiksim Kungu, kas ir Mīlestība... Un sāksim to šodien.
 

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 2006.gada 25. augustā

 

  

Tikai lūgšanā jūs būsiet tuvu Man un Manam Dēlam

Dievmāte ir nenogurdināma, Viņas mīlestība ir nemainīga, tāpat kā vārdi, ar kuriem Viņa nemitīgi aicina mūs Savos vēstījumos.  To, ko Viņa ir darījusi priekš Sava Dēla, Dievmāte  dara arī Viņa brāļu un māsu, visu, kuri grib būt Viņas bērni, labā. Viņas apmetnis ir tik neizmērojams, ka zem tā atrod  vietu katrs, kurš pie Viņas meklē patvērumu.

Marija vēlās, lai lūgšanā mēs apzinātu un saprastu, cik īsa ir mūsu dzīve salīdzinājumā ar mūžību, kurai mēs visi esam radīti. Ir tikai viens ceļš mūžības apzināšanai, un šis ceļš ir lūgšana. Lūgšanā mēs vēršamies tieši pie Dieva un zinām, ka pagātne un nākotne Viņā savienojas mūžībā jau TAGAD. Būt atvērtam Dievam nozīmē atvērties mūžībai.

„Tikai lūgšanā”- mums saka Marija. Lūgšanā, kas ir tīra, patiesa, atdeves pilna, no sirds plūstoša, nevis pavirša, virspusēja, bez gribas, tāda, kurā nekas nenotiek. Vai mēs patiesi atveramies Dievam, kad  lūdzamies? Ir lūgšana, kura nevar mūs atbrīvot no mūsu cietuma, ja mēs lūdzam Dievu tikai par to, lai Viņš padarītu šo cietumu mazliet ērtāku. Tikmēr, kamēr mūsu lūgšana aprobežojas ar gaidām un vēlēšanos kaut ko saņemt, mēs nespēsim pacelties līdz mūžībai. Lai augtu lūgšanā, mums jālūdzas par galveno.

”Tādēļ neraizējieties, jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies? Jo to visu meklē pagāni. Jo jūsu Tēvs zina, ka tā visa jums vajag” (Mt. 6, 31 -32).

Ja lūgšana mūsos neko neizmaina, tad mums jāmaina sava lūgšana un pats lūgšanas veids. Tikai  lūgšanā mēs tuvojamies Marijai un Jēzum un tikai lūgšanā mēs varam apjaust to, ko nekur un nekad citādā veidā mēs neuzzināsim.

No pastāvīga stresa vairākums cilvēku dzīvo spriegumā un pat ne vienmēr apzinās to. Tā arī izklaidīgs cilvēks: viņš neapzinās, ka izklaidīgs, līdz tam laikam, kamēr nesāk lūgties un neierauga, kur klaiņā viņa domas. Izklaidības un nomāktības cēlonis ir nepietieka atvēršanās un paļaušanās uz Dievu. Kā asinis vēlās brīvi un bez šķēršļiem plūst pa mūsu vēnām, kā gaiss grib izvēdināt mūsu plaušas un piepildīt ar skābekli visu mūsu ķermeni, tā arī Dieva dzīve, kura mājo mūsu dvēseles dziļumā, ilgojas piepildīt ar sevi visu mūsu būtību un stiprināt mūsu spēkus. Spriedze, kurā mēs dzīvojam,  traucē mums pieņemt Dieva mīlestību.

Lūgšana ir ne tik daudz vingrinājums, kā pati dzīve. Kurš ilgojas veltīt sevi lūgšanai, tam stingri jānolemj pēc iespējas bieži dienas laikā pavērst savu dvēseli, un pirmkārt, savu sirdi pie Dieva. Pieredze rāda, ka, ja mēs to nedarām, bet ļaujam mūsu domām un jūtām klaiņāt, tad lūgšana nav iespējama. Lūgšana attiecas tieši uz mūsu sirdi un mūsu dzīvi. Tā ir mīlestības auglis, bet mīlestība nevar būt aprobežota ar kādu noteiktu laika posmu.

Dievmāte vēlās, lai mēs iepazītu prieku, kuru nekas un neviens nevar mums dot. Māte vēlās, lai mēs kļūtu svēti, tas ir, tādi, kādi tikām radīti. Nebūt svētam – tas ir pretēji cilvēka dabai. Būt svētam – tas nozīmē būt īpašam, veselam un normālam cilvēkam, kas radīts pēc Dieva attēla.

 

Medjugorje 30.08.2006.               

   Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

                                               

Mūsu nākošā tikšanās būs 02.09.2006, pirmajā septembra sestdienā
Šai mēnesī lūgsimies par jaunatni

 

DZĪVOT MĪLESTĪBĀ

 

Vēlos pastāstīt jums par savu mammu. Viņu sauc Margarita. 01.08.06 viņa nomira. Tie bija Serafima Sarovska, viņas iemīļotā svētā,  relikviju pagodināšanas svētki. Viņai bija vēzis, un viņa „sadega” 6 mēnešu laikā, viņai bija 51 gads. Viņa bija svēto Kosmas un Damiana baznīcas draudzes locekle. Baznīcā viņa atnāca 1991.gadā, t.Aleksandra Meņa grāmatu ietekmē. 40 diena pēc manas mammas nāves bija 9. septembris, t.Aleksandra mocekļa nāves atceres diena. Tā divi lieli krievu svētie ievadīja viņu garīgajā dzīvē un neatstāja arī pēc nāves. Daudz var pastāstīt par viņu… viņa vadīja evanģēlisko grupu, mīlēja Svētos Rakstus, Izraelu, patstāvīgi iemācījās ivritu. Uzrakstīja brīnišķīgu grāmatu par Svētās Zemes kalniem, ielejām un augiem. Tā ir Marijas un Jēzus zeme. Jēzus un Marija…  Viņa ļoti reti teica „Dievs”, „Dievmāte”, viņa vienmēr sauca savus Mīļotos vārdos. Jēzus, Marija… 2003.gada 21.augustā, manas mammas dzimšanas dienā, Marija Miera Karaliene paaicināja viņu uz Medjugorji caur Medjugorjes Terēzi, kura bija ieradusies uz tikšanos Maskavā. Un no šī brīža sākās brīnišķīgs stāsts par mīlestību un upuri.           

2004.gada pavasarī, atbraukusi uz Medjugorji, mamma atbildēja Dievmātes aicinājumam, viņa, kā man liekas, saprata galveno, ko mums saka Marija: lūdzieties ar sirdi! Jēzus un Marija uzdāvināja manai mammai nepārtrauktas lūgšanas dāvanu. Atgriezusies Maskavā, mamma reorganizēja savu evaņģēlisko grupu. Tagad pēc Evaņģēlija lasīšanas viņa aicināja lūgties Rožukroni, pārdomāt noslēpumus, atverot savu sirdi, „iekļaujoties Marijas lūgšanā, Viņas nodomos”. Pateicoties manai mammai un māsām no viņas grupas, arī es atbraucu uz Medjugorji, un piedzīvoju atgriešanos t.Jozo rekolekcijās.

Pēc tam jau bija 2 lūgšanu grupas! Mēs „peldējāmies  žēlastībā”! Lūgšana patiesi plūda kā upe.  Svētais Gars atgrieza un vadīja mūs. Mamma bija Medjugorjes apustule, caur viņu daudzi pareizticīgie atbildēja uz Miera Karalienes aicinājumu, pabija Medjugorjē, sāka „strādāt Marijas labā”, lūdzoties un gavējot Viņas nodomos. Gribējās pie tā arī apstāties… Taču „skolnieks nav lielāks kā skolotājs”, un 2005.gada martā mammai krūtī atrada cistu. Ārsti teica, ka tā ir labdabīga. Viņa neko nesāka darīt šai sakarā. Un vēl pēc gada viņu jau bija pilnīgi pārņēmis vēzis.            Ticīgam cilvēkam viss, kas ar viņu notiek, ir aicinājums uz liecību vai uz savas ticības apliecinājumu. Mamma nepretojās Kunga gribai. Viņa pieņēma no Kunga šo neiespējamību izārstēties, bezpalīdzību, vēža radītās sāpes kā kaut ko ļoti nenozīmīgu! Viņa bija dziļi pazemīgs cilvēks. Viņa pārdzīvoja par mums. Runāja ”kā jūs dzīvosiet?” Jēzus neatstāja viņu visus 6 mēnešus. Kad viņa jau vairs nevarēja iziet no mājas, viņa katru dienu saņēma svēto komūniju, izņemot dažas dienas pirms nāves, kad viņa vairs nevarēja ne ēst, ne dzert.

Cilvēks nomira, bet viņš turpina runāt… Lūk, daži viņas vārdi, tas, kas viņu satrauca pirms nāves. «Izvēloties likumu, mēs zaudējam žēlastību, pildot tikai likumu, nevar tikt pestīts, mūs atpestī Jēzus». «Māmiņa (Marija) gaida un lūdz mūsu lūgšanas. Lūgšana- tas ir darbs! Īpaši grupā. Mēs pulcējamies lūgšanu grupā ne tādēļ, lai nepārtraukti lūgtos mūsu vajadzībās, bet gan Marijas labā, lai Viņai kalpotu». «Sauciet uz Svēto Garu, lūdzieties uz Svēto Garu, dziediet Viņam». «Daudzi cilvēki nāk uz baznīcu, lai kaut ko saņemtu: mierinājumu, palīdzību, vai arī sevis apliecināšanai, sevis izteikšanai. Un kurš nāk Jēzus un Marijas dēļ? Lai dotu, nevis ņemtu?”

             Vienā no pēdējiem mūsu kopējiem Rožukroņiem, zinot, ka drīz mirs, mamma lūdzās šādi: Jēzu, es lūdzu Tevi, parādi manai meitai, ka Tu viņu mīli vēl vairāk, kā es…»

Pat uz nāves sliekšņa viņa neuztraucās par sevi. Viņa uztraucās par visiem, izņemot sevi pašu. Varbūt tas ir svētuma noslēpums?

 

                                                                                                            ASJA

25.09.1989.

   Dārgie bērni! Šodien aicinu jūs pateikties Dievam par visām  dāvanām, kādas esat atklājuši visā jūsu dzīvē un arī par katru vismazāko dāvanu, kādu esat saņēmuši. Es pateicos Dievam kopā ar jums un ilgojos, lai jūs sajustu šīs dāvanas prieku un lai Dievs kļūtu viss katram no jums. Un tad, mani bērni, jūs  nemitīgi spēsit augt svētuma ceļā. Pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu.

 

25.04.1989.

    Dārgie bērni, aicinu jūs uz pilnīgu atdevi Dievam. Visu, dārgie bērni, kas jums pieder, un visu, ar ko nākas sastapties dzīvē, salieciet Dieva rokās, tikai tā jūs spēsiet iemantot savai sirdij mieru un prieku. Bērni, priecājieties par visu, ko sastopat savā dzīvē. Pateicieties Dievam par visu, jo viss ir žēlastības dāvana. Tā jūs iemācīsieties dzīvot pateicībā un saskatīt Dieva klātbūtni it visos dzīves notikumos, pat vismazākajā lauku ziediņā. Tā jūs atradīsiet lielu prieku savai sirdij tādēļ, ka atklāsiet Dievu. Es pateicos, ka uzklausat savas Debesu Mātes aicinājumu.

 

...25.08.1988.

    Dārgie bērni! Šodien es aicinu jūs visus priecāties par dzīvi, kas jums ir dāvana no Dieva. Dārgie bērni, priecājieties par Dievu, kurš ir jūsu Radītājs, par to, ka tik brīnišķīgi Viņš jūs radījis. Lūdziet, lai jūsu dzīve būtu kā priecīga pateicības dziesma, kas plūst no jūsu sirdīm kā nebeidzama prieka upe. Mani bērni, pateicieties nemitīgi par visu, kas jums ir, par katru arī mazu žēlastību, kādu dod Dievs, lai iepriecinājumu nesoša svētība no Dieva plūstu vienmēr pār visu jūsu dzīvi. Es pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu.

 

25.01.1989.

       Dārgie bērni! Šodien es aicinu jūs svētuma ceļā. Lūdzieties, lai jūs varētu saprast šī ceļa skaistumu, kurā Dievs jums atklājas sevišķā veidā. Lūdzieties, lai jūs ļautos Dieva gribai un atsauktos visam, ko Dievs vēlās darīt caur jums, un lai jūs spētu savā dzīvē pateikties Dievam un priecāties par visu, ko Viņš dara caur ikvienu no jums. Es svētīju jūs un pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu.

 

25.09.2000.

  Dārgie bērni! Šodien aicinu jūs, lai jūsu sirdis atvērtos lūgšanai. Lai lūgšana jums pārvēršas priekā. Atjaunojiet lūgšanu savās ģimenēs un veidojiet lūgšanu grupas un tā jūs lūgšanā saņemsiet prieku un vienotību. Jums visiem, kuri lūdzas un piedalās lūgšanu grupās, sirdis atveras Dieva gribai un jūs esat prieka pilni Dieva mīlestības liecinieki. Es esmu kopā ar jums, jūs visi esat manā Sirdī un svētīju jūs ar manu Mātes svētību. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

Slavko Barbaričs OFM:

VI. IVANA LŪGŠANU GRUPA

 

Pati pirmā lūgšanu grupa tika izveidota 1982.gada 4.jūlijā, apmēram gadu pēc Dievmātes parādību sākuma. Šī grupa, kas pastāv arī šobrīd, ir īpaša. Caur vizionāru Ivanu Dievmāte lūdza visus, kas tam gatavi, pulcēties kopējā lūgšanā. Viņa teica, ka būs kopā ar viņiem īpašā veidā.

            Kā stāsta Ivans, Dievmāte vēlās, lai lūgšanu grupas tiktu veidotas visās draudzēs. Ar savām lūgšanām viņi var palīdzēt Dievmātei piepildīt plānu, ko Viņai uzticējis Kungs Dievs.

            Sākumā lūgšanu grupa pulcējās trīs reizes nedēļā- pirmdien, trešdien un piektdien – Parādību kalnā. Lūgšanas laikā parādījās Dievmāte un deva īsus vēstījumus. Dievmāti redzēja Ivans, Marija un Vicka, bet tikai Ivans varēja sarunāties ar Viņu un dzirdēt Viņas vēstījumus. Ja Ivans nevarēja atnākt, tad viņa vietā nāca Marija, ja nebija ne Ivana ne Marijas, nāca Vicka. Šajās tikšanās piedalījās tikai lūgšanu grupas dalībnieki, grupā bija 40 cilvēki, viņiem varēja pievienoties katrs, kurš vēlējās. Tā tas notiek līdz šai dienai.  

            Ar laiku lūgšanu tikšanās notika divreiz nedēļā – otrdienās un trešdienās. Tagad – pirmdienās un piektdienās. Pēc sava satura tikšanās ir ļoti vienkāršas. Tajās lūdzas Rožukroni, dzied, lasa Evaņģēliju un Dievmātes vēstījumus. Kā likums, tikšanās notiek Parādību kalnā, ja to atļauj laika apstākļi, reizēm notiek arī Križevaca kalnā.

            Šīs lūgšanu tikšanās svarīgas arī tādēļ, lai piepildītu plānu, kuru Dievs uzticēja Marijai, savai pazemīgai kalponei, kā arī, lai katrs no grupas personīgi pieaugtu lūgšanā un svētumā. Uz jautājumu, ko viņam nozīmē piedalīšanās lūgšanu grupā, Ivans atbildēja: „man šobrīd ir ļoti svarīgī piedalīties lūgšanu grupā. Tajā es mācos lūgties, es pat nevaru iedomāties manu garīgo izaugsmi bez lūgšanu grupas”.

 

Lūgšanu Tikšanās laiks un Lūgšana

 

Nepieciešams atzīmēt, ka Ivana lūgšanu grupa parasti pulcējās 3 reizes nedēļā, bet tagad 0 divreiz. Tikšanās notiek ārā, brīvā dabā, Parādību kalnā pie Zilā krusta vai Križevacā. Jāsaka, ka pie mums ir īpaša attieksme pret kalniem kā lūgšanu vietām un īpašām tikšanās vietām ar Dievu un Svētiem Rakstiem. Praviešu Mozus un Elijas pieredze bija nesaraujami saistīta ar kalniem, kuros viņi lūdzās. Kalnā viņiem parādījās Dievs, kalnā viņi saņēma savu kalpošanas uzdevumu. Arī Jēzus zemes dzīvē kalniem bija īpaša vieta: kalnos Viņš lūdzās, Tabora kalnā apustuļi kļuva Jēzus apskaidrošanās liecinieki; deviņas Kalna svētības, savu mācību par Debesu Valstību, Kungs deva kalnā. Uz Kalvārijas kalna Viņš nomira un no Eleonas –aizgāja Debesīs.

            Tāpēc nav brīnums, ka Dievmāte izvēlējās par parādību vietu tieši kalnus: Parādību kalnu un Križevaca kalnu. Šeit Viņa māca mūs tikties ar Jēzu, kurš cieš.

            Parasti lūgšanu grupa satiekas vakarā starp plkst.21 un 23, bet ir zināms, ka notikušas tikšanās arī trijos no rīta. Lūgšanu grupa vienmēr ir stingri pieturējusies tikšanās laikiem un vietai.

           

            Esmu pārliecināts, ka šis ir aicinājums katram mums- iet kalnā un lūgties – nav svarīgi, kur tas notiek , Medjugorjē vai tai vietā, kur mēs dzīvojam. Svarīgs nosacījums ir ne tikai tikšanos vieta, bet arī laiks. Labi zināms, ka jauni cilvēki satiekas bāros, diskotekās, un parasti tas notiek tai laikā, kad lūgšanu grupas pulcējas uz lūgšanu. Acīmredzot, tādā veidā Dievmāte piedāvā jaunajiem izvēli, orientējoties uz to, kas notiek pasaulē.

            Tā ir mācību stunda un aicinājums mums visiem – radīt un piedāvāt jaunajiem alternatīvu. Viegli dusmoties uz jaunatni, uz to, kur un kādā laikā viņi pulcējas, nepiedāvājot neko citu. Kur kristiešu grupas, kuras piedāvātu jauniem cilvēkiem kristīgu vakara programmu? Vai mēs esam darījuši kaut ko šai virzienā?

            Nepieciešami atzīmēt, ka Dievmāte runā ne tikai par lūgšanu grupā, bet arī par individuālu lūgšanu. Tāpēc Viņa lūdza grupu nepulcēties uz lūgšanu, kamēr katrs tās dalībnieks nav izdzīvojis Dievmātes vēstījumu patstāvīgi. Pulcējoties kopā, viņiem jādalās savā individuālajā pieredzē.

            Pirms tikšanās grupā Dievmāte lūdz katru dalībnieku mājās lūgties un lasīt Svētos Rakstus. Pēc tam katram lūgšanu grupas dalībniekam jādalās par to, kas ar viņu noticis šai laikā. Reizēm Dievmāte lūdz viņus to pierakstīt un pēc tam atdot Viņai. 

            Pirms lieliem svētkiem Dievmāte lūdz lūgšanu grupu lūgties novennu Viņas nodomos. Ar laiku Dievmāte sāka runāt par piedalīšanos svētajā Misē katru dienu un Svēto Rakstu fragmenta lasījumu pirms katra Rožukroņa noslēpuma. Dievmāte lūdz arī lūgties Viņas īpašos lūgšanu nodomos: par Pāvestu, bīskapiem, priesteriem, par atgriešanos, par mieru (īpaši, ja sākas nemieri un kari) un par slimajiem.         

            Dievmāte lūdz apspriest Viņas vēstījumus lūgšanu grupās un runāt par tiem mazās grupās no 2 līdz 3 cilvēkiem.

            Dažreiz Dievmāte lūdz lūgšanu grupas dalībniekus mājās lūgties Augstās Godības noslēpumus krusta priekšā. Lai arī liekas savādi, bet tāda lūgšana ir praktisks vingrinājums – visvairāk pamācoša un svarīgākā par visām, jo ciešanas un krusts – tā ir mūsu katra mūžīgā problēma.        

            Lūgties Augstās Godības noslēpumus krusta priekšā nozīmē atvērt ceļu uz mūžīgo dzīvi un gūt spēju skatīties īstenībai acīs, tas ir, pieņemt krustu un ciešanas.

            Dievmāte lūdza arī lūgšanu grupas dalībniekus praktiski palīdzēt nabadzīgajiem draudzē.

Tas viss tiek darīts tādēļ, lai lūgšanu grupas, lai kādā valstī tās neatrastos, savās tikšanās varētu sekot Dievmātes padomiem un pieaugt savā kristīgajā dzīvē.

            Dievmāte nav aizmirsusi arī lūgšanu grupu dzīves sabiedrisko pusi. Viņa tāpat lūdz daudz dziedāt, mācīties jaunas dziesmas, piedalīties kopīgi Vissvētākā Sakramenta adorācijā.

Bieži pēc sava ikmēneša vēstījuma 25.datumā, ko Viņa dod Marijai –Pavlovičai – Lunetti, Dievmāte uzrunā lūgšanu grupu ar vārdiem: „Dārgie bērni! Es aicinu jūs dzīvot saskaņā ar vēstījumu, ko jums devu šā mēneša 25.datumā”.

            Dievmāte neaizmirst pateikties lūgšanu grupas dalībniekiem par viņu draudzi un lūgšanu, bet Viņa arī saka: „pasakiet Man, ja jūs nevarat Man sekot!”

            Vissvētā Jaunava Marija lūdz lūgšanu grupu kopīgi lūgties un arī atpūsties, atnest kaut ko lūdzi pusdienām, lai tādā veidā šī tikšanās būtu garīgās vienotības skola visos līmeņos.

 7-tais starptautiskais seminārs laulātiem pāriem

 

septītais starptautiskais seminārs laulātiem pāriem notiks

 no 1.-4.novembrim Medjugorjē. Semināra tēma:

«Ģimene, aicināta uz piedošanu un svētumu»

 

«...es aicinu jūs visus, bērniņi, uz piedošanu un pirmkārt, lai jūs vispirms piedotu viens otram jūsu ģimenē… lai jūsu ģimene ir tā vieta, kur piedzimst svētums. (vēst.24.01.96. un 24.07.86.)

 

 

Programma:

 Trešdiena, 2006.gada 1.novembris

13.00   reģistrācija

16.00   semināra sākums

17.00   vakara lūgšanu programma draudzes baznīcā (Rožukronis, Svētā Mise)           

21.00   Vissvētākā Sakramenta adorācija

Ceturtdiena, 2006.gada 2.novembris

 9.00   Rīta lūgšana

 9.30   Lekcija, pārrunas

12.00  Vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā

14.00  Lekcija, pārrunas

17.00   vakara lūgšanu programma draudzes baznīcā (Rožukronis, Svētā Mise un Adorācija)

Piektdiena, 2006.gada 3.novembris

6.30   Lūgšana Krusta Kalnā

10.00   Lekcija, pārrunas

12.00 Vissvētākā Sakramenta adorācija klusumā

14.00 Lekcija, pārrunas

16.00 sagatavošanās grēksūdzei

17.00   vakara lūgšanu programma draudzes baznīcā (Rožukronis, Svētā Mise, Krusta adorācija)

 Sestdiena, 2006.gada 4.novembris

 7.00  Lūgšana Parāsdību kalnā

 9.30  Rīta lūgšana

10.00  Lekcija, pārrunas

12.00  Svētā mise un semināra noslēgums

 

Ieteicams paņemt līdzi:

1. Austiņas un mazu FM -uztvērēju;

2. Svētos Rakstus

Seminārs notiks Medjugorjē, Jaunajā Zālē aiz baznīcas. Maksā 40 Euro no ģimenes. Var reģistrēties pa e-mailu: seminar.marija@medjugorje.hr vai fax: 00387 36 651 999. Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikties ne vēlāk par septembra beigām. Mēs lūdzam jūs pašiem parūpēties par naktsmītnēm Medjugorjē.

Vislabāk pieteikties pie svētceļojumu organizētājiem.

 

Referenti:   

Kopiena „lūgšana un Dieva Vārds”.(kopiena MiR) – tā ir katoliska asociācija, ko iedibinājis profesors Tomislavs Ivančics. Studējot teologiju Romā, par avotu un pamatu ņemot II Vatikāna koncila mācību un lēmumus, viņam radās aicinājums radīt laju apustulātu. Pāvila VI enciklika „Evangelii nuntiandi » 1975.gadā par mūsdienu pasaules evanģelizāciju, ļāva kopienai apzināties savu būtību. Lūk, tāpēc nākošais periods bija ievērojams ar evanģelizācijas garu, tā radās lūgšanu grupas un evanģelizācijas semināri.

Šie semināri notiek jau 20 gadus un apliecinājuši sevi kā labu evaņģelizācijas modeli, pie tam ne tikai Horvātijā, bet arī ārzemēs. Tie pierādīja, ka Dieva klātbūtnes pieredze darbojas dziedinoši, lai izkļūtu garīgām ciešanām. Par pamatu ņemot šos seminārus, d. Ivančics pakāpeniski radīja autentisku modeli kā garīgu palīdzību, vēlāk šis modelis tika nosaukt par agioterapiju (svētuma terapiju). Pēc šāda modeļa pašlaik strādā garīgās palīdzības Centri, kā pirmais tika nodibināts 1990.gadā Horvātijā, Zagrebā.  

Kopienas MiR darbība ir daudzpusīga. Bīskapu sanāksme Horvātijā apstiprināja Kopienai šādus īpašus uzdevumus: tā ir Dieva klātbūtnes pieredze, novadot šādus evangelizācijas seminārus, darbs pie pasaules garīgās atjaunošanas, darbs garīgās palīdzības Centros (CDP). Pirmais centrs tika nodibināts  1990.gadā kā sociāla un humanitāra organizācija, kura palīdz cilvēkiem, kuri cieš garīgi- cieš no trauksmes sajūtas, depresijas, pazaudējuši dzīves jēgu, no vainas sajūtas, no domām par pašnāvību, no pesimisma, no sakāves un bezcerības  sajūtas savā dzīvē, sevis un citu nepieņemšanas, no ģimenes un laulības krīzēm, no mīļotā cilvēka zaudējuma un t.t.  Centri palīdz arī cilvēkiem ar sakropļotu morāles uztveri – tādiem kā rūgtums, vēlēšanās atriebties, ļaunums, atkarība no kādas ideoloģijas vai sektas, vēlēšanās izdarīt noziegumu  un t.t. viņi strādā arī ar cilvēkiem, kuri cieš no narkotikām, alkohola, azartspēlēm, okultām praktiskām, ar cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu, meklē Dievu, cerību, izpratni… Šādi centri darbojas Horvātijā, Austrijā, Vācijā, Beļģijā, Šveicē, Holandē, Itālijā.

 Jau pats kopienas nosaukums „Lūgšana un Dieva Vārds”, izsaka tās būtību. Lūgšanā Kopiena saņem Svētā Gara spēku un tas dod viņiem šo spēju nest cilvēkiem Dzīvo Dievu caur Dieva Vārdu.

 

Silva un Ivo Vrdoļjak - живут и работают в Славонском Броде  в Хорватии. У них двое детей, 18 и 13 лет. Уже 25 лет они – активные члены общины «MiR», в которую они вступили еще студентами как члены молодежной общины профессора доктора Томислава Иванчича.

Иво Врдольяк - дипломированный инженер по специальности пищевая технология. Он заканчивает свое духовное образование под руководством профессора Иванчича. Глава Общины в  2001-2005 годах, руководитель общины «MiR» в Славонском Броде. Руководит многими программами духовного обновления.

Сильва Вдорльяк - дипломированный теолог, агиотерапевт. Руководит Центром духовной помощи в Славонском Броде. Член регионального комитета борьбы с токсикоманией и вредными зависимостями. Руководит многочисленными программами духовного обновления для токсикоманов, супружеских пар, семей, женщин, семей погибших военнослужащих, молодежи.

Призвание Общины  «MiR» оказало огромное влияние на их жизнь, и именно в Общине находя поддержку, они живут и работают.

(Gavēņa rekolekcijas ЛАТВИЯ: Термин: 02.10. – 6.10.2006

 

ЛАТВИЯ: Термин: 02.10. – 6.10.2006

Зинаида Лапса(e-mail: zinaidaz@inbox.lv ; mob.tel: 003718318855)

 

Духовные упражнения будут переводиться на русский язык.

КООРДИНАТОРЫ

 

Междугорье  

Терезя Гажиова, mail: terezia.gaziova@tel.net.ba

tel.fax 00387 36 650 004

Россия            

Oльга Князева, mail: knyazev@anrb.ru

450059, Уфа, ул. Рихарда Зорге, дом 24/1, кв.34

tel.fax 007 3472771617 (для Ольги)   

                              Tel.mob: 07 9 17 464 3735

Украина         

Славик Тайпс, mail: karmelakriss@pobox.sk

tel: 00 380 503 724 077

Литва            

Дануте Тотораитите, mail: i.kondratiene@vdtat.lt

tel: 00 370 52 343 330

Латвия           

Зинаида Лапса, mail: zinaida@eriga.lv 

tel. mob: 00371 8318855, 003719139702

Словакия     

Марта Ухалова, mail: marta@maria.sk

tel. 00421 905 412 040

Web: www.medjugorje.narod.ru   email: medjugorje@rambler.ru

 

 Web:www.medjugorje.ru