Medjugorjes Balss novembris

Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2006.gada jūlijs

	Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2006. gada 25. jūnijā Dārgie bērni! Ar lielu prieku manā sirdī Es pateicos jums par visām lūgšanām, kādas esat upurējuši manos nodomos šo dienu laikā. Saprotiet, bērniņi, ka par to nekad nenožēlosiet nedz jūs, nedz jūsu bērni. Dievs jūs apbalvos ar lielām žēlastībām un jūs iemantosiet mūžīgo dzīvi. Es esmu jums tuvu un pateicos jums visiem, kuri šo gadu laikā esat pieņēmuši manus vēstījumus un īstenojuši tos dzīvē un esat izvēlējušies svētumu un mieru. Pateicos, ka esat atbildējuši manam aicinājumam.
	Ikgadējais vēstījums 25.06. Ivankai ilga 7 minūtes un parādīšanās notika ģimenes mājā. Mājā tai laikā atradās Ivankas vīrs un trīs bērni. Dievmāte deva sekojošu vēstījumu: *Dārgie bērni, pateicos jums, ka atsaucaties uz maniem aicinājumiem. Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties!* Dievmāte bija priecīga un runāja ar Ivanku par septīto noslēpumu.
	Dievmātes vēstījums Ivanam 2006.gada 23.jūnijā Podbrdo. 22.00. Piedalījās ap 2530 cilvēki. Dievmāte deva sekojošu vēstījumu: Dārgie bērni, šodien es, jūsu Māte, priecājos kopā ar jums. Esmu atnākusi pie jums kā “Miera Karaliene”. Arī šodien aicinu jūs lūgties par mieru. Pieņemiet manus vēstījumus, dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem. Lūdzieties, dārgie bērni, lūdzieties! Pateicos jums, dārgie bērni, ka atsaucaties uz manu aicinājumu!
	Dievmātes vēstījums Mirjamai 2006.gada 2.jūlijā, datumā, kad Dievmāte kopā ar Mirjamu lūdzas par tiem, kuri nepazīst Dieva mīlestību. Dārgie bērni! Dievs jūs ir radījis ar brīvu gribu, tāpēc lai jūs pazītu un izvēlētos: dzīvību vai nāvi. Es esmu kā Māte, un ar mātišķu mīlestību vēlos palīdzēt jums dzīves atpazīšanā un izvēlē. Mani bērni, neļaujiet sevi apmānīt ar viltus mieru un viltus prieku. Atļaujiet Man, mani bērniņi, ka es jums rādu patieso ceļu, ceļu, kas jūs ved uz dzīvību pie Mana Dēla. Pateicos jums, ka esat atbildējuši uz manu aicinājumu.

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Varam iedomāties Dievmātes prieku Viņas parādību 25 gadadienā, skatoties uz tūkstošiem Viņas dārgo bērnu, kuri atbild uz Viņas aicinājumiem un lūdzas Viņas nodomos. Arī mūsu sirdīs ir prieks, laime, pateicība par visiem tiem darbiem, ko Dievs dara caur Viņas aizbildniecību.

Nesen dzirdēju, kā vizionāre Marija Pavloviča teica: „kad Dievmāte nāk pie mums šajās dienās, Viņas sejā es redzu lielu prieku un pateicību Dievam par to, ka Dievs ļauj Viņai nākt pie mums. Viņa nāk ar tādu pazemību, it kā es, Marija Pavloviča – būtu karaliene un Viņa nāk mani godināt. Katru savu vārdu Dievmāte izrunā ar tādu mīlestību, maigumu, pacietīgi gaidot atsaukšanos uz Viņas aicinājumu.”

Viņa atkārto tik daudzas reizes: „Dārgie bērni, tas ir lielas žēlastības laiks, izmantojiet šo laiku, pateicieties Dievam par to, ka Es varu būt kopā ar jums.”

Būsim pateicīgi un apzināsimies savu privilēģiju būt par Viņas dārgajiem bērniem, kuri lūdzas Viņas nodomos. Lūgšana Viņas nodomos un Viņas plānu īstenošana – tas ir visu mūsu lūgšanu grupu kopējais mērķis un uzdevums. Lūgties Viņas nodomos nozīmē aizmirst sevi un augstsirdīgi dāvāt Mātei Marijai visu, kas mums ir, visas mūsu lūgšanas un upurus. Viņa zina, kas ir vislabākais priekš mums un mūsu tuviniekiem. Marija pateicas mums un apsola mums lielas žēlastības un mūžīgo dzīvi.

Lai Viņas pateicība un Debess apsolījumi mums ir kā jauns pamudinājums, lai mēs ar lielāku iedvesmu un prieku dzīvotu saskaņā ar Viņas vēstījumiem, ietu kopā ar Viņu, izšķirtos par upuriem, lūgšanām Viņas nodomos ar vēl lielāku dedzību un uzticību.

25.12.1991 Viņa mums saka: „jūs, kuri esat sacījuši, ka gribat piederēt savai Debesu Mātei un meklējat pie manis palīdzību, dodiet arī jūs visu, ko spējat. Vispirmām kārtām dodiet savu mīlestību un savas mīlestības un labu dzīves piemēru savās ģimenēs.” Ja mēs lasīsim Dievmātes vēstījumus, tad aiz katra vārda mēs redzēsim Viņu, mūsu Debesu Māti, kura uzrunā katru no mums personīgi, ar atvērtu sirdi, pilnu mīlestības un prieka. Vienmēr, kad Dievmāte mums dod vēstījumus, mēs jautājam Viņai: „Mamma, ko Tu vēlies man pateikt?” un Viņa mums atbild: „Es aicinu katru no jums un priekš katra no jums man ir savs plāns. Dievs ir izvēlējis katru no jums, lai jūs lietotu savā lielajā cilvēces pestīšanas plānā. Jūs nevarat iedomāties, cik svarīgs ir katra jūsu uzdevums Dieva plānā… Es esmu ar jums, lai jūs varētu to pilnībā īstenot… lai aug un attīstās viss, ko Dievs ielicis jūsu sirdī.”

Katra mēneša otrajā datumā Dievmāte vienmēr mums dod vēstījumu, Viņa atkal un atkal uzmundrina mūs, vada mūs, kā doties tālāk, kā turpināt ceļu, parāda mums, kas pašlaik ir vissvarīgākais.

25.03.1994 Dievmāte saka mums: ”Šodien es priecājos kopā ar jums un aicinu jūs atvērt savu sirdi man, lai jūs kļūtu kā rīki manās rokās pasaules pestīšanai. Es ilgojos, dārgie bērni, lai jūs visi, kuri esat sajutuši svētuma smaržu caur šiem maniem vēstījumiem, nestu to pasaulei, kas ir izslāpusi pēc Dieva un Dieva mīlestības.”

Mums ar milzīgu atbildību jākļūst par svētuma nesējiem visur, kur mēs esam, lai visi cilvēki sajustu žēlastības pilno un svētīgo dzīvi kopā ar Mariju Viņas mīlestības skolā. Svētie Raksti mums saka: „Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd. Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas šim darbam ir derīgs?” 2Коr.2,15

Vizionāri mums saka, ka parādību sākumā Jaunava Marija mūs nosauca par saviem eņģeļiem…tas mums ir liels gods. Tad būsim Dievmātes eņģeļi!

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 2006.gada 25. jūnijā

Esiet pateicīgi

Tagad, kad mēs atskatāmies uz pagājušajiem Dievmātes parādību divdesmit pieciem gadiem, tad garā un sirdī redzam lielās žēlastības, kuras ieplūst visās atvērtās sirdīs caur Jaunavu Mariju. Un mūsos dzimst pateicība Debesu Tēvam, Kurš nav aizmirsis savu tautu un sūta pie mums sava Dēla Māti.

Dievmātes 25 gadu parādības, Viņas tuvums un mīlestība ir ar mums. Tie ir 25 žēlastību un pavērtas Debess gadi šai vietā. Mūsu sirdī spontāni sāk skanēt svētās Elizabetes balss: „No kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?”

„Dievs atļāva Man tik ilgi palikt kopā ar jums. Es esmu ar jums, kamēr Visaugstais Man to ļauj. Es atnācu, lai jums palīdzētu, tāpēc, ka paši neko nevarat.” Māte vienmēr vēlas palīdzēt saviem bērniem. Viņa aicina mūs ne tikai uz atgriešanos. Viņa kā Māte ilgojas mūs vest sev līdzi pie Jēzus, pestīšanas Avota.

Mīlēt Jaunavu Mariju, ticēt Viņai – tas nozīmē atgriezties Viņas Dēla Krusta pakājē. Tas nozīmē pārdzīvot un izjust Jēzus vārdu patiesumu: Kam slāpst, nāciet pie Manis un dzeriet. Kurš tic Man, tam, kā teikts Rakstos, tam plūdīs dzīvā ūdens straumes. (Ин.7, 37-38). Dzīvā ūdens straumes izplūst no Jēzus sirds un mazgā daudzas nožēlas pilnās sirdis svētās Grēksūdzes Sakramenta noslēpumā un Euharistijā šeit, Medjugorjē. Mēs pateicamies Kungam par visām žēlastībām, pateicamies par Jaunavu Mariju, kura nāk pie mums.

Svētā Jaunava Marija savā 25 gadu parādību gadadienā nāk pie mums ar lielu prieku Savā sirdī. Viņa nāk pie mums no slavas un dzīves pilnības, un kā Māte vēlās tajā ievest mūs. Viņa pateicas par visām lūgšanām tiem, kuri uzticējās Viņai, pieņēma Viņu kā savu Māti un Aizbildinātāju savā dzīves ceļā. „Jūs nenožēlosiet”,- Jaunava Marija mums saka. Viņa nekad nevienu nav piemānījusi, neviens no tiem, kas uzticējās Viņai un paļāvībā devās Viņas patvērumā, nepalika vīlies. Viņa atnāca ne tāpēc, lai kādu pieviltu vai atņemtu mums zemes dzīves prieku. Viņa atnāca tādēļ, lai mācītu, ka tikai kopā ar Dievu mēs varam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņš apbalvos mūs ne tikai pēc nāves, bet jau šodien, šeit, uz Zemes.

Jaunava Marija pateicas mums visiem, kuri pieņem un uzklausa Viņas vēstījumus. Tas nozīmē - visiem, kuri klausījās un izpildīja visu, ko Viņa saka. Diemžēl dažreiz ar mums notiek tā, ka mēs gan dzirdam Vārdu, bet nepildām to. Tas ir tāpat kā, piemēram, ar sēklu, ko neiesēj zemē, kas paliek kabatā. Tā gadās arī ar Vārdiem, ko mums saka Jēzus. Mēs dzirdam vārdu, bet neīstenojam to dzīvē. Tādēļ Māte Marija daudzos vēstījumos mums saka: „dzīvojiet saskaņā ar Maniem vēstījumiem. Lieciniet par tiem ar savu dzīvi, padariet tos par realitāti, īstenojiet tos dzīvē.” Ja jūs to nedarāt, jūs esat līdzīgi cilvēkam, par kuru Jēzus Evaņģēlijā saka: „un ikviens, kas Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms tādam, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels." (Мt. 7, 26-27).

Tā jāpieņem un jāpilda arī Dievmātes vārdi, Viņas aicinājumi. Viņas vēstījumi – tas ir evaņģēlijs, pateikts vienkāršos vārdos, tas nāk no Mātes sirds. Tuvosimies Jaunavai Marijai ticībā un mīlestībā, lai mūsu dzīves nams būtu būvēts uz klints.

Medjugorje 30.06.2006.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Mūsu nākošā tikšanās būs 01.07.2006, pirmajā jūlija sestdienā

Šai mēnesī lūgsimies par priesteriem

No 2006.gada 3 līdz 8 jūlijam notiek starptautiskās priesteru rekolekcijas Medjugorjē. Aicinām jūs lūgties, lai arī šajās rekolekcijās realizētos visi Dievmātes plāni.

Brālis Nikola Pašaličs

ko nozīmē būt par priesteri?

Priesteris – tas ir Dieva cilvēks, kurš iet seko Jēzus Kristus ceļā. Viņš dzīvo un pavada savu dzīvi Debesu Valstības dēļ. Viņš redz lietas tā, kā to redz Kristus. Pirms kaut ko iesāk, viņš dziļi pārdomā, pirms pārdomā, viņš lūdzas. Viņš ir piesardzīgs vārdos, un pirms runā, viņš domā par to, ko teiks. Viņa vārdi iziet no viņa sirds un viņš pārvērš savus vārdus darbos.

Priesteris – tas ir cilvēks no tautas. Viņš nāk no tautas un atgriežas pie tautas. Viņš uzklausa citu dzīves stāstus, un, visā atklājot viņiem Dieva gribu un Dieva providenci, palīdz viņiem atrast dzīves jēgu. Viņš iet pa dzīvi kopā ar savu tautu, atgādinot ļaudīm, ka dzīve sākas no Dieva un ka viņi iet pie Dieva.

Priesteris – tas ir cilvēks, kurš veltī sevi citiem. Viņš vēlās, lai nevis kalpotu viņam, bet lai pats varētu kalpot tuvākam. Viņš ciena visus un izturas pret visiem kā pret brāļiem un māsām. Viņš ir mazo un pasaulē nepazīstamo, atstāto un nabago draugs. Viņš izstiepj roku tam, kurš nelaimē un cīnās par to, lai visiem uz zemes dzīvojošiem būtu cilvēka cienīga dzīve.

Priesteris vienmēr pastāv par taisnīgu dzīvi Dieva un cilvēku priekšā. Viņš runā, sludina patiesību, un virza citus rīkoties tāpat. Viņš godina un dala svētos Sakramentus godprātīgā vienkāršībā un bijībā. Viņš kristī Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Viņš aicināts upurēt sevi un nest upuri par citiem. Viņš svin svēto Misi un aicina pārējos pieņemt svētajā Komūnijā Kristus Miesu un Asinis.

Priesteris – tas, kurš lūdzas par visu cilvēku sadraudzību un visas sadraudzības vārdā. Ar rokām, paceltām lūgšanā, viņš apņem visu pasauli un to mazo daļiņu, kur atrodas pats. Viņš liecina par Kristu ar savu dzīvi un nāvi. Saskata cauri laikam un telpai. Viņš ilgojas, lai nāk Debesu valstība un vēro tās iemiesošanos savā sirdī un viņam uzticēto ļaužu sirdīs.

Priesteris godina dzīvi un nāvi. Viņš sajūt nāvi starp dzīvību un dzīvību starp nāvi. Viņš palīdz citiem priecāties par dzīvi, bet nevienu neatstāj skumju brīdī par aizejošo dzīvi. Viņš palīdz citiem pārdzīvot tuvinieku nāvi un dzīvot cerībā par tikšanos mūžībā. Viņš zina, kad vajag paklusēt, kad pateikt mierinājuma vārdu, un kad vienkārši pasēdēt klusumā.

Priesteris nebaidās noliekt galvu, parādīt asaras, nebaidās kopējās lūgšanas laikā paņemt pie rokas to, kurš atrodas viņam līdzās. Viņš nebaidās priecāties, smieties, nebaidās iekustināt citu sirdis. Dziļi un cieši tic tam, ka mīlestība stiprāka par nāvi un ka mīlestība ir vienīgais, kā dēļ vērts dzīvot virs zemes.

Priesteris – tas ir ticības, cerības, mīlestības un iepriecinājuma cilvēks.

Priesteris – tas ir cilvēks. Viņš kļūdās. Viņš zina, ko nozīmē būt vienam un to, ko nozīmē būt vientuļam. Grēks un vientulības sajūta padara viņu pazemīgu un vienkāršu. Tas viss nospiež viņu, piespiež pie zemes, bet arī met izaicinājumu. Padara viņu vāju, bet vienlaicīgi arī stipru. Palīdz viņam līdzjust cita sāpēm un ciest kopā ar viņu tā ikdienas pārbaudījumos. Viņš liek otram nomesties ceļos, liek katru dienu atgriezties pie Dieva.

Priesteris izsūdz savus grēkus Svētās Grēksūdzes Sakramentā un saņem piedošanu no Dieva. Viņam patīk būt vienatnē un apzināt savas sirds noslēpumus. Viņš lūdz piedošanu, mācās to saņemt un mācās lūgt piedošanu no citiem. Kļūst par cilvēku draugu un ļauj ļaudīm kļūt par viņa draugiem. Viņš visu laiku aicina un pieņem tos, kuriem pietrūkst tuvu cilvēku. Pie viņa un blakus viņam vienmēr ir brīva vieta pie Kunga Vakarēdiena galda.

Priesteris māca citus lūgties un klausīties. Viņš ziedo savu dzīvi tuvākiem un ļauj tuvākiem dalīties savā dzīvē ar viņu. Viņš kļūst citu dzīves daļiņa un ļauj citiem kļūt par viņa dzīves daļiņu. Viņš priecājas, esot kopā ar cilvēkiem. Viņš redz otrā Dieva dāvanas un dod iespēju tām kalpot kopējam labumam. Viņš dzīvo tam, lai kalpotu un upurētos citu labā.

Viņš ir tēvs, skolotājs, ārsts un vadītājs. Viņš lieto savas dāvanas, lai izmantotu tās cita labā. Viņš novērš pievērš uzmanību nevis sev, bet Dievam. Viņš ir apustulis, māceklis un sekotājs Jēzum Kristum. Krusts – viņa simbols un zīme. Tukšs kaps pēc Augšāmcelšanās– viņa cerība, Baznīca – viņa mājas. Dieva tauta – viņa ģimene.

Priesteris ir zemes sāls. Viņš piešķir garšu otra dzīvei un dod dzīvi tiem, kas visu pazaudējuši. Viņš ir Dieva draugs un draugs saviem tuvākiem. Viņš dzīvo Evanģēlijam un ar Evanģēliju un gatavs nomirt par Evanģēliju. Viņam eksistē tikai Jēzus Kristus. Viņš – priesteris, viņš – Dieva cilvēks, viņš – nabagu draugs. Viņš – cilvēks, kuram uzticas un uz kuru var paļauties pašos grūtākajos dzīves brīžos. Viņš – Kristus attēls. Viņš vēlās mīlēt un būt mīlēts kā Kristus. Viņš gatavs atdot savu dzīvi par draugiem. Viņš seko pa Jēzus Kristus ceļu, pa sava Pestītāja un Atpircēja pēdām.

08.05.1986.

Dārgie bērni! Jūs esat atbildīgi par vēstījumu izplatīšanu. Šeit, vēstījumos ir žēlastību avots, un jūs, dārgie bērni, esat trauki, kuri pārnes dāvanas, tādēļ, dārgie bērni, es aicinu, lai jūs ikkatru savu pienākumu veiktu ar atbildības sajūtu, jo katrs būs atbildīgs pēc sava žēlastības mēra. Dārgie bērni, es aicinu, lai jūs ar mīlestību šīs dāvanas nodotu tālāk citiem un nepaturētu tās tikai sev. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

25.07.1985.

Dārgie bērni! Es ilgojos jūs vadīt, bet jūs negribat uzklausīt manus vēstījumus. Šodien es aicinu, lai jūs ieklausītos savas Debesu Mātes vēstījumos, tad jūs spēsit dzīvot saskaņā ar visu to, ko Dievs saka man, jūsu Debesu Mātei, lai es šos vēstījumus tālāk nodotu jums. Atveriet savu sirdi Dievam, un Dievs darbosies caur jums un dos jums visu, kas vien jums nepieciešams. Es pateicos, ka atbildat uz manu aicinājumu.

20.09.1985.

Dārgie bērni! Šodien es aicinu, lai jūs dvēseles mierā un pazemībā izdzīvotu visus vēstījumus, kādus jums dodu. Dārgie bērni, nelepojieties tad, ja jūs dzīvojat saskaņā ar vēstījumiem, un nevajag to sludināt citiem, ka, lūk, es dzīvoju saskaņā ar vēstījumiem. Ja jūs tikai savā sirdī nesīsit šos vēstījumus un dzīvosit saskaņā ar tiem, tad visi to sajutīs un nebūs vajadzības ar vārdiem to stāstīt tiem, kuri nesaprot. Jums nevajadzēs liekus vārdus to cilvēku dēļ, kuri neklausās. Nepieciešams tikai, dārgie bērni, dzīvot saskaņā ar maniem vēstījumiem, un to liecināt ar savu dzīvi. Es pateicos, ka atbildat uz manu aicinājumu.

10.10.1985.

Dārgie bērni! Es ilgojos arī šodien aicināt jūs visus šajā draudzē dzīvot saskaņā ar maniem vēstījumiem. Īpaši ilgojos aicināt draudzes jauniešus, jaunieši man ir sevišķi dārgi. Dārgie bērni, ja jūs glabāsiet savā sirdī manus vēstījumus, tad jūsos augs svētuma graudi. Es jūs visus kā Māte vēlos aicināt uz svētumu, lai jūs spētu šo svētuma smaržu nodot citiem. Jūs esat kā spogulis citiem. Pateicos, ka atbildat uz manu aicinājumu

05.06.1986.

Dārgie bērni! Šodien aicinu, lai jūs izšķirtos par to, vai jūs ilgojaties īstenot dzīvē manus vēstījumus, kādus jums dodu. Es ilgojos, lai jūs būtu aktīvi gan tos pārdzīvot, gan nodot tālāk citiem manus vēstījumus. Īpaši es ilgojos, dārgie bērni, lai jūs visi būtu kā Jēzus attēla atspulgs, kas spīdētu šai neticīgajā pasaulē, kura brien tumsā. Es ilgojos, lai jūs būtu gaisma visiem un lai šai gaismā jūs dotu liecību. Dārgie bērni, jūs neesat aicināti tumsai, bet gaismai. Nesiet gaismu ar savu dzīvi. Es pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

25.11.2001.

Dārgie bērni! Šai žēlastības laikā atkal no jauna aicinu jūs uz lūgšanu. Bērniņi, lūdzieties un sagatavojiet savas sirdis Miera Karaļa atnākšanai, lai Viņš ar savu svētību dāvātu mieru visai pasaulei. Nemiers ir iemājojis sirdīs un naids ir pārņēmis pasauli. Tādēļ jūs, kuri dzīvojat saskaņā ar maniem vēstījumiem, esiet gaisma un šai neticīgai pasaulei pretī izstieptās rokas, lai visi spētu pazīt Mīlestības Dievu. Neaizmirstiet, bērniņi, es esmu ar jums un visus jūs svētiju. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam.

17.07.1986.

Dārgie bērni! Šodien es aicinu jūs padomāt par to, kādēļ tik ilgi esmu kopā ar jums. Esmu žēlastību Vidutāja starp Dievu un jums. Tādēļ, dārgie bērni, vēlos, lai jūs ar mīlestību pieņemtu visus šos aicinājumus, kādus Dievs jums dod, un visu to, ko Dievs no jums gaida. Tādēļ, dārgie bērni, pazemībā īstenojiet visus vēstījumus, kādus es jums dodu. Pateicos, ka uzklausat manu aicinājumu.

Slavko Barbaričs OFM:

Lūgšana par Dieva Mīlestības pieredzi

1. Sāpīgie noslēpumi

Jēzu, Tu pieņēmi Krustu, ciešanas un nāvi aiz mīlestības uz mums. Pateicamies Tev par Tavu Mīlestību, upurgatavu ciešanām par mums. Vislielāko mīlestību parāda tas, kurš gatavs ciest par tuvāko, jo tikai krustā sistai mīlestībai var ticēt un uzticēties.

Vienotībā ar Mariju es lūdzos par visiem, kuri nepazīst Tava Tēva Mīlestību. Lūdzu Tevi, Kungs, parādi savu mīlestību tiem, kuri cieš. Šai mirklī es vēlos būt ar Tevi Tavās ciešanās. Dāvā man žēlastību būt Tavas mīlestības, kura cieš par mums, noslēpumā.

Pateicamies Tev, Marija, par Tavu gatavību ciest kopā ar Tavu Dēlu. Tava mīlestība un cerība nebija salauztas, tās pauda spēku ciešanās. Māci mani ciešanās būt ar Tevi un Tavu Dēlu, lai es pieaugtu mīlestībā.

Es ticu uz Dievu….

Борение в Гефсиманском Саду

Pateicamies Tev, Jēzu, par Tavu lūgšanu un ciešanām Getzemanes dārzā. Pateicamies par Tavu lūgšanu un Taviem Vārdiem, kurus Tu saki Tēvam: „Tavs prāts lai notiek.” Pateicamies par to, ka Tu uzrunā arī Jūdasu, kurš nodeva Tevi, un saki viņam – draugs. Eņģelis Tevi mierināja.

Es lūdzu Tevi par visiem, kuri cieš, un ciešanās zaudējuši ticību uz Tēva mīlestību un žēlsirdību. Sūti mums Tavu Svēto Garu, lai viņi spētu pieņemt savu krustu un saņemt mierinājumu. Dziedini viņu sirdis, lai viņi noticētu Tēva mīlestībai. Dziedini un stiprini visu cietēju ticību un uzticēšanos, svētī viņus. Dāvā, lai viņu sirdis pazītu Tēva mīlestību un viņi ar mīlestību pieņemtu savu krustu.