Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2005.g. 25. oktobrī

  Bērniņi, ticiet, lūdzieties un mīliet un Dievs jums būs tuvu un apdāvinās jūs ar visām žēlastībām, kādas jūs no Viņa lūgsiet. Es pati esmu dāvana jums, tādēļ ka Dievs no dienas dienā atļauj man būt kopā ar jums un mīlēt ikvienu no jums ar neizmērojamu mīlestību. Tādēļ, bērniņi, lūgšanā un pazemībā atveriet jūsu sirdis un esiet manas klātbūtnes liecinieki. Pateicos, ka atbildat manam aicinājumam

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Dažas dienas atpakal beidzās starptautiskais seminārs laulātiem pāriem. Semināra dalībnieki Miroslava un Vasīlijs mums uzrakstīja: „mēs laimīgi atgriezāmies mājās un pārvedām mājās mūsu Mātes Marijas žēlastību un svētību. Tā gribētos palikt ilgāk šai Dievmātes žēlastībā! Mums ir stingra vēlēšanās  - ienest mīlestību un mieru mūsu ģimenē, mūsu bērniem, vecākiem, paziņām un draugiem… tikai tagad sākam apdomāt visu to, ko piedzīvojām šai Paradīzē, kura saucas Medjugorje!

   Dievs patiesi ir ļoti labs, jo Viņš deva mums savu Māti, lai Viņa vestu mūs visus pie Viņa uz Debesīm! Tagad mūsu karstākā vēlēšanās – dzīvot saskaņā ar Viņas vēstījumiem un bauslībām, ko Dievs mums devis. Zinām, ka nebūs viegli, bet Ticība, Lūgšana un Mīlestība mums palīdzēs… "

 Jā, mēs visi, kuri pateicoties Marijas klātbūtnei, Medjugorjē sajuta Debesu smaržu, svētuma tuvumu – tiek aicināti pateikties! Pateiksimies Dievam par šo lielo dāvanu, kura vienlaicīgi mums ir arī aicinājums uz atbildību. Atvērsim mūsu sirdis un lūgsimies, lai mēs paliktu uzticīgi un liecinātu par to, ka mūsu Kunga Māte ir ar mums. „Es ierodos šeit, dārgie bērni, lai jums palīdzētu un vestu jūs uz Debesīm. Debesīs ir prieks; un to var iemantot jau tagad un tā dzīvot debesu atmosfērā jau šeit virs zemes.(25.05.1991)"

"Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Jēzus tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārēji redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū." (Lk17,20-21)

Tas ir tā, kā Marija mūs vada pēdējā vēstījumā: „Dārgie bērni, ticiet, lūdzieties un mīliet, un Dievs būs jums līdzās.” Un kur Dievs ir mums līdzās, tur ir atvērtas Debesis. Ja mēs būsim ar Kungu, Debesis būs mūsu sirdī. Dieva Valstība ir ne tikai Medjugorjē, bet visur, tur, kur mēs atrodamies, ja mēs ticam mīlam un lūdzamies. Prieks par Dieva tuvumu – tās ir debesis, kurās mēs varam dzīvot visur, kur mēs atrodamies. Mēs esam aicināti dalīties šai pieredzē ar visiem cilvēkiem, kurus mēs satiekam, lai viņi mūsu sirdī varētu sajust Dieva tuvumu. Kādā vēstījumā Dievmāte mums saka: „Te ir žēlastības avots, bet jūs, dārgie bērni, esat trauks, kurā tiek pienesta dāvana. Tāpēc aicinu jūs, dārgie bērni, izpildīt savu pienākumu ar atbildību. Katram ir savs atbildības mērs. Es lūdzu jūs, dārgie bērni, nekrāt šīs dāvanas sev, bet ar mīlestību nest citiem.(08.05.1986)"

Ar katru savu vēstījumu Marija liek pacelt mūsu skatienu uz Debesīm, uz mūžību. Jau kuro reizi Viņa mums atkārto: „Mīlu jūs visus un vēlos visus jūs aizvest Debesīs.” Viņa atgādina mums: „Bērniņi, neaizmirstiet, ka jūsu dzīve ir īsa kā pavasara zieds, kurš šodien ir brīnumaini skaists, bet rīt tā vairs nav. Tādēļ lūdzieties tā, lai jūsu lūgšana un jūsu uzticība Dievam būtu citiem kā ceļa rādītājs; tad jūsu liecībai būs vērtība ne tikai jums, bet arī mūžībai. Pateicos, ka atbildējāt manam aicinājumam!(25.03.1988)"

Mums vajag padomāt par to, kāda ietekme mums ir uz citiem. Ja Dievs ir mums līdzās, Viņu sajutīs arī tie, kuri atrodas mums blakus. Ja mēs esam tālu no Dieva, no Viņa tālu būs arī visi mūsu tuvinieki. Priekšā novembra mēnesis, kas sākas ar Visu Svēto svētkiem un turpinās ar oktāvu no 01.11 līdz 08.11., kurā mēs varam izlūgt atlaidas dvēselēm šķīstītavā. Atcerēsimies visus ticīgos nomirušos. Šai laikā Baznīca mūs aicina pārdomāt par dzīves jēgu, attiecībām ar Dievu un ar cilvēkiem mums apkārt. Māte Marija mūs māca vienkāršībā, ticībā, lūgšanā un mīlestībā sākt katru dienu, apzinoties, ka tad Debesis būs mums līdzās un mēs vēlēsimies tās nest katrai radībai.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 25.10.2005.

 Es pati esmu dāvana jums

Dievmāte nāk šeit uz zemes, lai vadītu mūs ceļā pie Jēzus, mūsu Pestītāja. Tikai Jēzus vārdā pastāv mūsu glābšana un mūsu dzīve. Nu jau 24 gadus  un 4 mēnešus Dievmāte mūs uzmundrina, aicina un rāda ceļu. Dievs ir ar mums, kā Jēzus solījis: „Es esmu ar jums līdz pasaules beigām”. Dievs ir mums klāt, ir ar mums katrā brīdī, bet problēma ir tur, ka mēs paši ne vienmēr esam ar Viņu. Dievs vienmēr mums uzticīgs, jo Viņš nekad mums nemelo, nepieviļ un neliek vilties tiem, kuri meklē patvērumu Viņā. Dievmāte mūs māca būt ar Dievu, Viņa saka, ka mums nepieciešami ticēt, lūgties un mīlēt. Kristietība – tas ir ceļš un nemitīgs Dieva meklējums. Un Viņu atrod tikai tas, kurš meklē; kurš lūdzas – tas saņem; kurš klauvē, tam tiek atvērts – tā Jēzus ir apsolījis.

Dievs tikai gaida mūsu lūgumu, mūsu lūgšanu un mūsu paļaušanos. Un vēl ir svarīgi, lai mūsu lūgšana nebūtu niecīga, sīkumaina, bet tikpat liela, kā liels ir Dievs. Vienīgais, kas ir svarīgi lūgšanā, tas ir meklēt un atrast Dievu. Ja mēs Viņu atradīsim un satiksimies ar Viņu, tad mums būs viss. Ja Dievs mums būs pirmajā vietā, tad viss pārējais būs savās vietās.

Dievs būs mums līdzās, „jo mēs dzīvojam Viņā, kustamies un eksistējam” (Деян.17.28) Tāpēc mēs varam Dievu sajust, izjust Viņa klātbūtni. Dievs ir personība, un iepazīt Viņu mēs varam tikai personīgi, ar savu sirdi. Mēs varam pazīt Dievu, jo Viņš mums atklājis un pastāvīgi atklāj vēl un vēl savu neizmērojamo Mīlestību.  

Visos šais savu parādību gados Dievmāte atklāj mums sevi un runā par to, ar ko piepildīta Viņas sirds, par to, ka mīl mūs ar neizmērojamu mīlestību. Viņa dāvā mums savu uzticību, un šī žēlastība ir Viņas dāvana mums. Viņa runā ar mums ar lielu uzticību, stāsta par Sevi. Ja mēs ticam un uzticamies Viņai kā Mātei, mēs spējam Viņu iepazīt. Tad Viņas Sirds dziļums, šķīstība un skaistums mūs aizvien vairāk pievilks un tuvinās Viņai.

Tikai tad, kad mēs sarunājamies ar Dievu, kad mēs varam stāvēt Viņa priekšā ceļos nometušies un lūgt Viņu, tikai tad Viņš atklājas mums un dāvā mums visas savas bagātības.

Kāda sieviete stāstīja, kā šādas lūgšanas laikā baznīcā viņa negaidīti sajuta, ka ir tikai Dievs un ka iepazīt Viņu var tikai vispilnīgākajā vienkāršībā. Viņa sajuta Dieva valdzinājumu un maigumu, un bija pārsteigta par skaidrību, skaistumu, vienkāršību, kas pārsteidzoši atklājās viņai vienā mirklī. Baznīcā notikušais tik ļoti viņu pārveidoja, ka no tā brīža viņa bija pilnīgi cita. Viņa stāstīja, ka grūtības viņas dzīvē vairs neliekas kā nepārvarams šķērslis. Pateicoties šai pieredzei viņā radās stabila pārliecība par to, ka Dievs eksistē un ka Viņš ir patiess mūsu Draugs. Medjugorjē līdzīgu atklāsmi piedzīvo daudzi.

Mūsu Māte Marija ir ar mums un pie mums, mēs varam Viņu satikt, sajust. Pēc satikšanās ar Viņu mūsu dzīve mainās, kļūst cita, pilnībā pārveidota. Mums nepieciešama dzīves pieredze, lai kļūtu ļaudis saprātīgi, gudri, ar skaidru uztveri. Jauneklīgās aizrautības, neskatoties uz visu tās cēlsirdību, nepietiks ilgam laikam.  

Dievmāte mums vēlās iemācīt nevis dzīvot ar virspusēju optimismu, bet ar patiesu dzīves gudrību, pie kuras nonākam caur ciešanām un caur sāpēm, kas rada mūsos jaunu dzīvi.

Lai Dievmāte mūs nemitīgi mūs vada ceļā pie Dieva. Lai Dieva Māte un mūsu Māte vada mūs jaunā dzīvē kopā ar Dievu.

Medjugorje 30.10.2005.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

 05.11.2005, sapulcējušies pirmajā novembra sestdienā un

šai mēnesī lūgsimies par dvēselēm šķīstītavā

Pilnu atlaidu saņemšanas nosacījumi 

(pilnas atlaidas ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina jau izdzēsta,  saņemta grēku piedošana) saņemam pirmā novembra nedēļā (no 1 līdz 8) dvēselēm, kuras atrodas šķīstītavā:

1. kapsētas apmeklēšana, lūgšanas Tēvs mūsu ... un Es ticu... par mirušajiem

2. jābūt žēlastības stāvoklī(izdarīta grēksūdze), Svētā Komūnija

3. lūgšana svētā Tēva nodomā (Tēvs mūsu, Esi sveicināta Marija, Gods lai ir Tēvam)

4. tiekšanās izvairīties no jebkura grēka (arī sīkiem grēkiem.

Slimnieki, kuri nav spējīgi apmeklēt kapsētas un kuriem nav iespējas piedalīties svētajā Misē, var Garā savienoties ar Apustulisko Baznīcu un pieņemt komūniju garīgā veidā. Lai viņi upurē savas lūgšanas un ciešanas pat dvēselēm šķīstītavā.

Pilnas atlaidas (indulgenci) piešķir Baznīca, kuras varā, kas tai ir Kristus dāvināta, ir sasiet un atraisīt, tās darbojas kristiešu labā un atver viņu priekšā Jēzus Kristus un visu svēto nopelnu bagātību krātuvi, lai ticīgais no žēlsirdīgā Tēva saņemtu laicīgā soda atlaišanu par grēkiem.

Par cik ticīgie nomirušie, kuri cieš šķīstītavā, arī pieder svēto sadraudzībai, mēs viņiem varam palīdzēt, saņemot priekš viņiem šo indulgenci - tā, lai viņi tiktu atbrīvoti no laicīga soda par saviem grēkiem. (katoļu Baznīcas katehisms 1478 – 1479 )

06.11.1986.

Dārgie bērni! Šodien es ilgojos jūs aicināt, lai jūs ik dienas lūgtos par dvēselēm, kuras cieš šķīstīšanas ugunī. Katrai dvēselei ir nepieciešana lūgšana un žēlastība, lai tā aizsniegtu Dievu un Dieva mīlestību. Lūdzoties par dvēselēm šķīstīšanas ugunī, jūs, dārgie bērni, iegūsit sev jaunus draugus, kuri jūs atbalstīs pestīšanas ceļā un palīdzēs jums saprast, ka šīs pasaules dzīvē neviena lieta nevar būt pārāk svarīga; ka vienīgi debesis ir tās, pēc kurām vērts ilgoties ar visu sirdi un slāpt pēc mūžīgās pestīšanas. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties nemitīgi, lai jūs spētu palīdzēt sev un citiem, kuriem jūsu lūgšana atnesīs prieku tur, šķīstītavā. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manu aicinājumu.

13.11.1986.

Dārgie bērni! Arī šodien aicinu jūs, lai jūs lūgtos ar visu sirdi un savu dzīvi no dienas dienā veidotu patīkamāku Dievam. Īpaši Es jūs aicinu, lai ar savām lūgšanām un pašaizliedzību jūs sāktu dzīvot svētumā, jo es ilgojos, lai katrs no jums, kurš bijis tuvu klāt šim mīlestības avotam, ienāktu paradīzē ar īpašu dāvanu, ko varētu pasniegt savai Debesu Mātei. Tāda dāvana, ko ilgojos saņemt no jūsu dvēseles, ir svētums. Tādēļ, dārgie bērni, lūdzieties un no dienas dienā veidojiet savu dzīvi svētumā. Es ikkatru mirkli būšu jums tuvu. Es  pateicos, ka jūs uzklausāt manu aicinājumu.

27.11.1986.

Dārgie bērni! Arī šodien jūs aicinu, lai jūs savu dzīvi mīlestībā veltītu savai Debesu Mātei, lai es spētu jūs vadīt mīlestībā. Es mīlu jūs, dārgie bērni, ar īpašu mīlestību un ilgojos jūs visus atvest pie Dieva debesīs. Es ilgojos, lai jūs saprastu, ka šī dzīve te, pasaulē, ir tik īslaicīga, salīdzinot ar mūžīgo dzīvi debesīs. Tādēļ, dārgie bērni, šodien atkal no jauna savā sirdī pieņemiet lēmumu izvēlēties Dievu. Tikai tad es spēšu jums apliecināt, cik esat man dārgi un cik ļoti es ilgojos, lai jūs visi iemantotu pestīšanu un būtu kopā ar mani debesīs.

25.08. 1998.

... Es esmu jūsu Māte un mīlu jūs, un ilgojos, lai ikkatrs no jums kļūtu pestīts un būtu ar mani kopā paradīzē. Tādēļ, bērniņi, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, līdz visa jūsu dzīve kļūs par nemitīgu lūgšanu....

…neaizmirstiet, ka šeit, virs zemes, jūs visi esat ceļā uz mūžību un ka jūsu mājas ir Debesīs …25 .08. 2000

…un neaizmirstiet, bērniņi, ka jūsu dzīve ir īslaicīga kā zieda mūžs.…25.08. 2001