Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2005.g. 25. septembrī

  Dārgie bērni! Sirsnīgā mīlestībā jūs aicinu: atgriezieties pat arī tad, ja jūs esat tālu no manas Sirds. Neaizmirstiet: es esmu jūsu Mamma un ciešu sāpes par katru, kurš ir tālu no manas Sirds, bet es jūs nepametu vienus. Es ticu, ka jūs spējat atstāt grēka ceļu un izšķirties par svētumu. Pateicos, ka atsaucāties manam aicinājumam.

Dārgie Miera Karalienes draugi!

 Arī šai pēdējā vēstījumā mēs redzam, jūtam, kā mūs mīl mūsu debesu Mamma. Jā, Marija patiesi ir mūsu Mamma. Viņas mīlestības pilnā mātes Sirds ir līdzīga katras mātes sirdij, mātes, kura pārdzīvo savu bērnu nākotni.

Marija mums uzticas, Viņa mums tic. Šai vēstījumā Viņa atklāj mums savas Sirds moceklību, Sirds, kura cieš, līdz kamēr visi Viņas bērni izvēlēsies patieso ceļu, ceļu pie Dieva. Mūsu Mamma vēlās dalīties savās sāpēs, tajā, ka Viņa pārdzīvo par katru, kurš tālu no Viņas.

Neskatoties uz mūsu neuzticību un to, ka mēs attālināmies no Viņas, Viņa vienmēr būs mūsu Mamma, cerības Māte. Viņa nekad mūs nepametīs.

Atcerēsimies tos brīžus, kad mēs redzējām, kā raud un cieš mūsu pašu zemes māte. Aiz mīlestības uz viņu mums gribējās viņu mierināt, iepriecināt, uzdāvināt viņai kaut ko, būt viņai klāt.  

Tas, kurš mīl Mariju, nepaliks vienaldzīgs pret Viņas sāpēm, tas, kurš mīl Viņu, tas cieš kopā ar Viņu. Marija mūs aicina: Dārgie bērni, Manās sāpēs esiet kopā ar mani, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties.” 19.4.1984

  Kā mēs varam mierināt Marijas Sirdi? Tikai atsakoties no grēka. Viņa priecājas par katru, kurš atgriežas un izlemj iet svētuma ceļu. Dievmāte mums saka: Es esmu jūsu Māte, un lai gan ciešu sāpes par katru nomaldījušos bērnu, es viegli piedodu un priecājos par katru bērnu, kurš atgriezies pie Manis (14.11.1985).

Sākas oktobris, Rožukroņa mēnesis, mēnesis, kas veltīts Mātei Marijai.

Centīsimies šai mēnesī būt Viņai tuvu arī to vārdā, kuri tālu no Viņas. Biežāk lūgsimies Rožukroni, Dievmātes mīļāko lūgšanu.

Mierināsim Mariju, mierināsim Viņu Viņas Sirds sāpēs. Viņa gaida mūsu palīdzību. Paklausīsim mūsu Mātes mīlestības saucienam, atsauksimies lūgšanā arī par tiem, kuri nesaklausa šo saucienu.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 25.10.2005.

Es jūs aicinu sirsnīgā Mīlestībā  

Sirds mīlestībā mūs aicina Vissvētākā Jaunava Marija. Dievmātes vārdos mēs dzirdam atbalsi Jēzus vārdiem: «Atgriezieties no grēkiem un ticat Evangēlijam.(Mk 1,15) Māte Marija vēlās mums teikt, stiprināt mūs ticībā, ka Dievs ir visvarens, un ka Viņš vēlās un ar savā spēkā spēj mūs labot, dziedināt, atbrīvot, atpestīt. Pat ja mēs esam attālinājušies no Marijas Sirds, Viņa aicina mūs, jo Viņa ir mūsu Mamma, un patiesa Māte nekad neatstās savu bērnu.

Bērnam nepieciešama mamma, viņš nespēj ne dzīvot, ne izdzīvot bez mammas. Palicis viens, viņš ļoti labi apzinās, cik grūti viņam bez mammas. Mūsu debesu Mamma ir dzīva, viņa nav statuja, veidota no koka vai kāda mākslīga materiāla, Viņa nav nedzīvais suvenīrs, Viņa radīta no dzīvas matērijas, Viņa spēj just jebkura bērniņa sāpes. Viņa pārdzīvo  arī par to bērniņu, kurš tālu, un par to, kuram salst, un par to, kurš slims. Mūsu Mammai ir mīloša un līdzcietīga Sirds.    

Mīlestība un ciešanas vienmēr ir līdzās. Mīlestības patiesums kļūst redzams tikai pārbaudījumos un ciešanās. Viegli iemīlēt, kad cilvēks liekas simpātisks, kad viņš tev patīk, bet cik grūti gan viņu mīlēt, kad simpātijas pāriet, kad viņa tuvums tevi apgrūtina, kļūst tev garlaicīgs, apgrūtinošs un nepanesams. Un cik gan grūti mīlēt to, kurš negrib tevi saprast un pieņemt. Tieši tad tiek pārbaudīts, cik mīlestība ir patiesa, uzticīga un pielūgt spējīga.  

Katra cilvēciska mīlestība ir ierobežota. Patiesībā eksistē tikai viena mīlestība – Dievs, kurš ir Mīlestība. Katrai mīlestībai jāplūst no Dievišķās Sirds, tikai tad tā būs spējīga panest gan grūtības, gan tuvinieku zaudējumu.

Evaņģēlijs mums saka, ka pirms Jēzus aicināja jaunekli, pirms Jēzus lika tam pārdot visu un sekot Viņam, lai ietu svētuma ceļu, Jēzus iemīlēja viņu. Un mēs arī zinām, ka jauneklim nepietika drosmes, lai atstātu zemes labumus, kuri bija viņa pārvaldībā. Dievs arī šodien nevienu nepiespiež, arī šodien Viņš mūs aicina. Vienmēr ir klātesoša gan dievišķā, gan cilvēciskā brīvība. Dievs vienmēr ir uzticīgs, Viņš nekad mūs nepievils.

Dievs mūs aicina, vēršoties pie mūsu sirdsapziņas. Viņš uzrunā mūs ar Dieva Vārdu, kuru mēs varam lasīt un klausīties, ar dažādiem notikumiem, kuri var sakrist ar mūsu vēlmēm, gan darboties pretī.

Mūsdienās Dievs runā ar mums vienkārši un nozīmīgi, sūtot mums Jēzus Māti un mūsu Māti.

Jaunava Marija mums uzticas, Viņa tic, ka mēs pametīsim grēka ceļu. Viņa tic gan tev, gan man.

Cik gan tas ir smagi, kad kārtējo reizi, krītot atkal vienā un tai pašā grēkā un ejot pie grēksūdzes ar to jau kuro reizi, mēs nonākam pie secinājuma, ka nekas vairs nemainīsies un neko nevar mainīt. Mēs pierodam pie saviem kritieniem un sākam ticēt, ka tie ir stiprāki kā Jēzus žēlastība. Vai, vēl sliktāk, cilvēks pierod pie savas grēka verdzības, jūtas tajā komfortabli un cenšas sevi pārliecināt, ka tās arī ir īstais labums.

Mums nepieciešami pavērst savu skatienu uz Jēzu, Kurš arī šodien vēlās mūs atbrīvot. Svarīgi no mūsu puses- vēlēties, izlemt, tiekties, meklēt, lūgties, tad mēs varēsim piecelties un kļūt brīvi.

 Nekad neteiksim „nevaru”, bet „centīšos”, bet pēc kārtējā kritiena celsimies ar vēl stiprāku lēmumu un vīrišķību.

Marija mums tic, tad ticēsim arī mēs Viņai kā mūsu Mātei un noticēsim arī paši sev. Radīsim sevī šo vēlēšanos kļūt citādiem, pārveidotiem un atjaunotiem, dien dienā sekojot Dievam pa Dieva ceļu.

Medjugorje 30.10.2005.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Sapulcējušies 01.10.2005, pirmajā oktobra sestdienā

 un vienoti ar Māti Mariju un ar visiem, kuri šai dienā un šī mēneša laikā gatavi lūgties kopā ar mums,

mēs lūgsimies par tiem, kuri ir grēka varā, lūgsimies par viņu atgriešanos

LIECĪBA

Rožukroņa lūgšana

Balsis līst mūsu sirdīs un savieno mūs visus ar Dievu...

Tomēr man nav skaidrs, kāpēc Dievmāte mūs aicina lūgties Rožukroni. Kāpēc Viņai vajadzīga šī vienas un tās pašas godināšanas vārdu pastāvīga atkārtošana, kuras Viņai arī tāpat ir zināma.

Taču Viņa mūs uz to aicina, un tāpēc es paklausīgi lūdzos Rožukroni. Pakāpeniski manā sirdī iemājo miers. Es saprotu, ka lūgšana – tā reizē ir arī kā materiāla substance. Rožukroņa noslēpumu atkārtošana- tā ir līdzīga mūrnieka darbam: mēs saliekam no daļiņām sienu, būvējam cietoksni no atsevišķiem lūgšanu blokiem - kieģeļiem un tādā veidā pasargājam pasauli no ļauna.

Lilija Ratnere.

14.augustā 1984…Ik dienas lūdzieties vismaz Rožukroņa lūgšanu: priecīgos, sāpīgos un augstās godības noslēpumus...

27.septembrī 1984 …es aicinu un lūdzu draudzes ģimenes lūgties Rožukroņa lūgšanu savās ģimenēs...

8.augustā 1985…tagad, kad jūs zināt, ka sātans nenīkst bezdarbībā, viņš grib darboties ar vēl lielāku spēku. Dārgie bērni, tērpieties bruņās, un ar rožukroni rokās pārvariet viņu...

12 jūnijā 1986… Šodien es aicinu jūs: sākat lūgties Rūžukroni dzīvā ticībā. Tikai tā es spēšu jums palīdzēt. Dārgie bērni, jūs vēlaties saņemt žēlastības, bet nelūdzaties. Es nevaru jums palīdzēt, kamēr jūs paši nevēlēsieties izkustēties un sākt darboties. Dārgie bērni, es aicinu jūs lūgties Rožukroni, un es vēlos, lai Rožukronis jums kļūtu pienākums, kuru jūs pildat ar prieku. Tā jūs spēsiet saprast, kāpēc esmu ar jums kopā tik ilgi. Es vēlos iemācīt jūs lūgties...

 25.februārī 1988… Lūdzieties! Un lai Rožukronis vienmēr būtu jūsu rokās kā zīme sātanam, ka jūs piederat Man... 

5.augustā 1997 … īpaši aicinu jūs visus, kuri esat veltījušies Manai Bezvainīgajai Sirdij, kļūt par piemēru citiem. Es aicinu visus priesterus,klostera brāļus un māsas lūgties Rožukroni un mācīt lūgties citus. Rožukronis, bērniņi, Man ir īpaši dārgs. Atveriet Man savas sirdis Rožukroņa lūgšanā, un es spēšu jums palīdzēt... 

…Es dodu jums visstiprāko ieroci cīņā pret sātanu – rožukroni jūsu rokās. Katru dienu, kopīgi, lūdzieties savās ģimenēs pilnu Rožukroni...

Jānis Pāvils II:

“Rožukronis – tā ir mana mīļākā lūgšana. Tā ir brīnišķīga lūgšana savā vienkāršībā un dziļumā.“

“Cik daudz žēlastību es saņēmu no Jaunavas Marijas Rožukroņa lūgšanā. Magnifikat anima mea Dominum!”

“Dievmātes Rožukronis, tā ir vistīkamākā ķēdīte, kas mūs saista ar Dievu.”

„Daudzas mūsdienu ģimeņu problēmas, īpaši ekonomiski attīstītā sabiedrībā, izriet no tās locekļu nespējas kontaktēties. Viņi nav spējīgi satikties viens ar otru, bet kad notiek retas tikšanās, viņi pilnībā aizņemti ar televizoru. Atgriešanās pie Rožukroņa nozīmē aizpildīt ikdienu pavisam atšķirīgā veidā, aizpildīt ar grēku nožēlas noslēpumu: ar Pestīšanas noslēpumu un Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpumu. Ģimene, kura kopā lūdzas Rožukroni, ir piepildīta ar Nācaretes ģimenes garu, kuras centrā ir Jēzus. Te priekus un bēdas pārdzīvo kopā ar Viņu, Viņa rokās ieliek savas vajadzības un nodomus, no Viņa smeļas cerību un spēku doties tālāk.”

“ Savas sirds pašos dziļumos es sadzirdēju: „Katrs, kurš lūdzas Rožukroni, tiks izglābts.”  (Svētīgais Bartolo Longo).”