Medjugorjes Balss

Lūgšanu grupu avīze

2005.gada jūlijs

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2005.g. 25. jūnijā

Dārgie bērni! Šodien pateicos jums par katru pašaizliedzības darbu, ko upurējat manos nodomos. Aicinu jūs, bērniņi, lai jūs būtu mani miera un mīlestības apustuļi savās ģimenēs un pasaulē. Lūdzieties, lai Svētais Gars jūs apgaismo un vada svētuma ceļā. Es esmu ar jums un svētīju jūs ar manu Mātes svētību. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

Ikgadējais vēstījums vizionārei Ivankai Ivankovičai Elezai:

Dārgie bērni! Mīliet viens otru ar Mana Dēla mīlestību. Miers, miers, miers.

Dievmātes parādīšanās ilga 10 min, tā notika Ivankas ģimenes mājā, kur atradās viņas vīrs un trīs bērni. Dievmāte bija priecīga un Ivankai runāja par sesto noslēpumu.

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Marija, mūsu Māte, šodien pateicas mums par katru upuri, katru pašaizliedzības darbu, ko upurējam Viņas nodomos. Lūgties un upurēt Viņas nodomos nozīmē atdot Marijai nenovērtējamo mūsu brīvības dāvanu, vai, runājot sv.Ludvika – Grinjona de Monforta vārdiem: ‘Marija, es uzticu Tev ar pilnām tiesībām rīkoties ar mani un manu dzīvi pēc Taviem ieskatiem.”

Būsim augstsirdīgi, jo mēs nezinām, par ko mums jālūdzas, kas mums nāk par labumu, bet tad, kad mēs lūdzamies Marijas lūgšanu nodomos, mēs lūdzamies sevis labā.

Marija no debesīm uzmanīgi vēro katru mūsu soli, Viņa redz mūsu centienus un pateicas mums. Viņas „pateicos” mēs varam saprast arī kā to, ka Viņa zina arī par mūsu lūgšanu grupu. Neaizmirsīsim, ka tieši lūgšana Viņas nodomos un Dievmātes plānu īstenošana ir mūsu kopējais, galvenais mērķis. Lai mūsu Mātes šodienas „pateicos” kļūst mums par pamudinājumu un jaunu lēmumu arī turpmāk nest mūsu upurus, lēmumu lūgties, lai izpildās visi Dieva un Dieva Mātes plāni.

Aicinot mūs kļūt par Viņas miera un mīlestības apustuļiem, Dievmāte aicina mūs lūgties Svēto Garu, lai Viņš apgaismotu mūs un vestu svētuma ceļā. Dievmātes aicinājums kļūt par Viņas apustuļiem ir aicinājums sekot un līdzināties Viņai un zemes virsū būt par Viņas Sirds atspulgu.

Katra lūgšanu grupa, kura lūdzas kopā ar Mariju, visu iepazīst caur Viņas Sirdi, spēj saredzēt katru tuvākā vajadzību, vienmēr ir gatavi būt mīlestības un miera apustuļi lūgšanā un kalpošanā. Vispirms mēs savās ģimenēs atradīsim laiku Dievmātes Visskaidrākās Sirds apcerei, lai nemitīgi pamudinātu sevī vēlēšanos līdzināties un sekot Viņas Sirdij, Kura lūdzas vienībā ar Mīlestības Pilnību, un kura lūdzas klusumā un mīlestībā...

Apcerēsim Dievmātes tikumus, Viņas šķīstību, pazemību, vienkāršību, lēnprātību un veltīsim Viņai savu sirdi.

Dienas ritējumā atradīsim laiku apstāties un padomāt, ko un kā gan šai brīdī būtu darījusi Marija, kā Viņa rīkotos, kā Viņa sarunātos, kā Viņa pārdzīvotu šo acumirkli. Dievmāte katru savas dzīves mirkli uztvēra dziļi, katru notikumu pieņēma ar mīlestību un mīlestībai. Dievmātes Sirds pukstēja Jēzum, tāpēc Viņa arī mūs var iemācīt kļūt par mīlestību. Katru jaunu dienu, katru darbu sāksim ar lūgšanu uz Svēto Garu, un tad mēs kļūsim pārliecināti, ka pūlamies iet pa svētuma ceļu, pa mīlestības ceļu, jo svētums ir mīlestība. Vēstījumā Ivankai Dievmāte saka, lai mēs mīlētu viens otru ar Viņas Dēla Jēzus Mīlestību. Mīlēt ar Jēzus Mīlestību nozīmē pieņemt aicinājumu visu, arī pašu sevi atdot Jēzum, atdot Jēzum pašu dārgāko, kas mums pieder. Caur Marijas Vidutājas starpniecību nesīsim Jēzum paši sevi, lai mēs varētu dāvināt Jēzu katram cilvēkam, kuru satiksim savā ceļā. Mācīsimies klausīties, ko mums runā mīlestība. Ja mēs vēl neesam iepazinuši mīlestību, tad ieklausīsimies Marijas vārdos, kura saka, ka mīlestība uz tuvāko rodas no mīlestības uz Jēzu. „Ja mēs mīlam viens otru, tad Dievs mājo mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga.” (1 Ин.4,12).

Ja mēs mīlēsim viens otru, mēs spēsim uzvarēt visu pasaules ļaunumu. Un mūsu Māte mūs māca, ka ar mīlestību var pārvarēt to, kas mums liekas nepārvarams.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 25.06.2005.

Esiet Mani miera un mīlestības apustuļi

Dievmāte katru savu vēstījumu beidz ar vārdiem: „Es pateicos, ka atsaucāties Manam aicinājumam”. Tas ir tā, it kā Viņa ar pateicību gribētu skart un pamudināt mūsu sirdis, lai mēs Viņu uzklausītu un ietu atgriešanās un svētuma ceļu. Šodien Dievmāte pateicas mums par katru pašaizliedzības darbu, kuru mēs upurējam Viņas nodomos. Savos iepriekšējo gadadienu vēstījumos Dievmāte sacīja: „šodien gribu pateikties jums par visiem upuriem un visām lūgšanām” (25.06.1992). 1992.gada 25.jūnijā Dievmāte sacīja: „Šodien esmu laimīga, kaut arī Mana sirds vēl ir mazliet noskumusi to visu dēļ, kuri bija izvēlējuši šo aicinājuma ceļu, bet pēc tam no tā atteicās”. Bet Dievmāte kaut arī zin, ka ne visi Viņas bērni pieņem Viņas aicinājuma vārdus, Viņa nerimstas un nepadodas apātijai, Viņa tic, Viņa cer vēl uz mūsu labo gribu. Tādēļ Viņa sacīja: „daudz ir cilvēku, kuri negrib saprast manus vēstījumus un negrib pieņemt tos ar sirds nopietnību, tādēļ, dārgie bērni, jūs aicinu un lūdzu, lai jūs ar savu dzīvi un savās ikdienas gaitās liecinātu par Manu klātbūtni”(25.О6.1991).

Dievmātes vēstījumos mēs redzam, kāda ir Marijas Sirds. Tā ir Mātes Sirds, kura mīl savus bērnus, tā ir Sirds, kura pateicīga par katru mūsu pašaizliedzības darbu, ko upurējam Viņas nodomos. Tādēļ vajag lūgties un no dienas dienā dāvāt savu sirdi Marijas Sirdij, lai mēs kļūtu pateicīgi. Tikai aklais cilvēks neredz, ka viss mūsu dzīvē mums ir kā Dieva dāvana, ka nekas nepieder mums, nedz zeme, nedz līdzcilvēki, ne mūsu miesa, ne mūsu dzīvība, jo viss tas ir Dieva dāvana.

Tikai sirds, kas ir piepildīta ar Svēto Garu tā kā svētās Elizabetes sirds, var saukt: „No kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie Manis. (Lk. 4,3) Elizabetes sirds ir pateicīga, viņa Marijas atnākšanā redz dāvanu un svētību.

Dievs visu šai pasaulē ir radījis cilvēkam, mums, un ne kaut kā pavirši, bet ļoti skaisti, brīnumaini un ar mīlestību. Mums ir jāmācās sava saruna ar Dievu, savs dialogs ar Dievu, ir jāmācas sacīt: „pateicos”. Tai ir jābūt pateicībai ne tikai ar vārdu, ar prātu, bet pateicībai, kas plūst no visas mūsu dzīvas sirds būtības.

Dievs mums ir devis kaut ko vairāk, vēl kaut ko vairāk nekā dzīvību, vēl vairāk nekā kā to, ko mēs redzam visā radītajā pasaulē, Dievs ir mums atdevis pats sevi Jēzus Kristus personā. Jēzus Kristus ir dāvājis mums dzīvības un mīlestības pilnību, sevi pašu Baznīcā un caur Baznīcu, svētajos Sakramentos, it īpaši Euharistijā.

Šodien mūsu laikos Dievs sūta mums sava Dēla Jēzus Kristus Māti, mūsu Māti, un caur Viņu aicina, lai mēs kļūtu par mīlestības un miera apustuļiem savās ģimenēs un pasaulē. Mūsu ģimenēm un pasaulei ir vajadzīgi cilvēki, kuri sludina mieru un mīlestību. Pārāk daudz mūsu vidū ir nemiera, baiļu, tumsas un naida. Svētā Marija, kas dzīvo debesu godībā, nākot pie mums, zina, ka miers un mīlestība ir varens spēks. Viņa mūs pārliecina par to, ka mīlēt un sludināt mieru – tas atmaksājas. Dievmāte arī zin, ka mēs nespējam to panākt ar saviem spēkiem vien, zin mūsu vājumu, tādēļ aicina mūs lūgties uz Dievu Svēto Garu, caur kuru Jēzus ir kļuvis cilvēks.

Dievmāte mūs aicina uz lūgšanu Svētajam Garam, kura spēkā un drosmē apustuļi kļuva par nenogurdināmiem Jēzus lieciniekiem. Mēs to nespējam, bet Svētais Gars, kurš ir mūsos, to spēj.

Mēs esam aicināti uz dzīves svētumu un svētdarīšanu. Svētais apustulis Pāvils mums raksta: „Dieva griba- tā ir jūsu svēttapšana. (1.Tes.4,3). Tikai svētuma ceļā mēs spējam pārdzīvot prieku un Rakstu vārdu patiesīgumu. Priecājieties vienmēr un lūdzieties nemitīgi, ikkatrā dzīves situācijā teiciet pateicību Dievam, jo tāda ir Dieva griba Jēzū Kristū attiecībā uz jums. Mēs neesam vieni, mūsu Debesu Māte Vissvētā Jaunava Marija ir kopā ar mums un apdāvina mūs ar savu Mātes svētību.

Medjugorje 30.06.2005.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

Sapulcējušies 02.07.2005, pirmajā jūlija sestdienā un vienoti ar Māti Mariju un ar visiem, kuri šai dienā un šī mēneša laikā gatavi lūgties kopā ar mums, mēs lūgsimies par to, lai mēs būtu miera un mīlestības apustuļi savās ģimenēs un visā pasaulē, lūgsimies par svētumu mūsu ģimenēs un svētumu priesteriem.

Pēc dažām dienām, no 04.07. līdz 09.07. 2005.g. Medjugorjē notiks desmitā Starptautiskā priesteru konference „Priesteri Marijas skolā”. Mēs vēlamies aicināt jūs lūgties kopā ar mums par šiem priesteriem, jo arī Marija mūs māca mīlēt un lūgties par priesteriem. Šinīs dienās lūgsimies un nesīsim pašaizliedzības darbus vienotībā ar Dievmāti, lai šai konferencē piepildās visi Dieva un Dievmātes nodomi. Mēs varam par to katru dienu lūgties vienu Rožukroņa desmitīti.

LIECĪBA

Dārgie brāļi un māsas Kristū!

…es vēlos nest kā dāvanu Jēzum savu ģimeni…

Lai slavēts Jēzus Kristus! Vēlos uzrakstīt par žēlastībām, kuras saņēmu Medjugorjē. Vēl 1999.gadā es izšķīros ar vīru, nodzīvojusi ar viņu kopā mazliet mazāk kā divus gadus. Palikusi viena, es vēlējos iestāties klosterī, bet tam bija nepieciešama Baznīcas atļauja. Es iesniedzu dokumentus, lai šķiršanās lietu izskata Baznīcas tiesa, bet process vilkās vairākus gadus. Šai laikā es lūdzos par dvēselēm šķīstītavā un lūdzu viņām palīdzību manas lietas atrisināšanā. Oktobrī mūsu baznīcā tika organizēta grupa svētceļojumam uz Medjugorji uz gavēņa un lūgšanu rekolekcijām. Kaut arī man nebija naudas, es pieteicos. Taču gadījās tā, ka pusi summas man uzdāvināja radinieki, bet otru pusi saņēmu kā pirms tam aizturēto darba algu. Vakarā pirms brauciena es sēdēju netālu no baznīcas, kad nejauši ieraudzīju savu bijušo vīru. Mans vīrs saka mani lūgt, lai pēc atgriešanās no Medjugorjes mēs atkal satiktos. Svētceļojuma laikā es lūdzos par to, lai Dievs man palīdz pieņemt pareizu lēmumu – atkal dzīvot kopā ar vīru vai līdz galam atrisināt laulības šķiršanas lietu un aiziet klosterī. Pēdējā vakarā pirms aizbraukšanas no Medjugorjes mēs sēdējām kapellā un dalījāmies savos iespaidos un pārdzīvojumos. Kāda sieviete izstāstīja, kā atgriezusies mājās pēc smagas operācijas, viņa, guļot gultā, skatījās uz svētbildi „Svētais Vakarēdiens” un lūdzās, un pēkšņi sadzirdēja balsi: „Tu dzīvosi”. Sadzirdot šos vārdus, es pēkšņi sajutu, kā manī ienāk vārdi: „Tu dzīvosi kopā ar Igoru.” Pirmo, ko izdarīju, atgriezusies mājās, es lūdzos Dievmāti un lūdzot Viņai atklāt, ko Viņa grib man pateikt, atvēru Dievmātes vēstījumu grāmatiņu. Es atvēru vietu, kur bija vēstījums, kurā Viņa saka, ka mums jāizmaina dzīve mūsu ģimenēs, ka Viņa vēlās nest mūsu ģimenes kā dāvanu Dievam. Šī atbilde mani pārsteidza. Mēs satikāmies ar Igoru, parunājāmies, un nolēmām apstādināt mūsu laulību šķiršanas lietu baznīcas tiesā un pamēģināt atkal dzīvot kopā. Ļoti nevēlējos, lai mēs atkal atgrieztos pie strīdiem, briesmīgi no tā baidījos. Sāku lūgt, lai Dievmāte palīdzētu mums abiem mainīties. Šeit, Medjugorjē, es ar lielu apredzību ieraudzīju savus trūkumus un sapratu, ka man daudz jāstrādā ar sevi. Ticu, ka Dievs uzklausīs manas lūgšanas un palīdzēs mums kļūt par tādu ģimeni, kuru Dievmāte pasniegs kā dāvanu Jēzum.

Natālija

Priesteris t.Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

Mīlestība ģimenē

Mīlēt un būt mīlētam – tā ir katras cilvēciskas būtnes dziļākā vēlēšanās. Nav nepieciešami apspriest, cik ģimenes skolā visu izšķiroša ir mīlestība un savstarpēja pieņemšana. Mīlestības trūkums ģimenē noved pie nesadzīstošām rētām. Jau ieņemšanas brīdī bērniņš jūt un zina, vai viņš ir pieņemts ar mīlestību. Terapeitiskā prakse rāda, ka pastāvīgas bailes, kuras dažreiz cilvēku dzīvē pavada, bieži vien ir kā sekas tam, ka māte vai tēvs domāja par abortu.

Šai kontekstā 1984.gada 13.decembra Dievmātes vēstījums kļūst pilnīgi saprotams. Viņa aicina mūs, pirms runāt par mīlestību uz visu cilvēci, sākt mīlēt savā personīgajā ģimenē, pēc tam – draudzes kopienā. Ar šo vēstījumu Dievmāte vēlās sagatavot draudzi, lai spētu pieņemt svētceļniekus „... tikai tad jūs varēsiet mīlēt un pieņemt visus, kuri šeit ieradīsies» (13 decembris 1984).

Atkal un atkal Dievmāte kā Māte lūdz, lai tā nedēļa, kad Viņa deva šo vēstījumu, kļūtu mums par mīlestības skolu. Tā bija nedēļa pirms Kristus dzimšanas – pirms mīlestības un dzīvības svētkiem.

Mūsu vingrinājumi mīlestībā sākas tad, kad mēs izlemjam mīlēt savu ģimeni. Pirms savas ceturtās parādību gadadienas Dievmāte atkārto: „Es aicinu jūs uz mīlestību: vispirms iemīliet savus mājiniekus, un tad jūs mīlestībā varēsiet pieņemt visus, kuri šeit ierodas.” (6.jūnijs, 1985) Dievmāte savā 13. decembra 1984.g. vēstījumā atkārto līdzi apustulim Pāvilam, ka bez mīlestības neko nevar izdarīt. Mīlestība ir augstāk par katru likumu, jo tā ir likumu piepildījums, un nav pasaulē tāda likuma, kas būtu augstāks par mīlestību. Nekam nav vērtības bez mīlestības, bet mīlestība pārvērš visu mūžīgā vērtībā. ( 1.Коr. 13,1-13)

Atskatoties atpakaļ var teikt, ka no 1984. gada beigām, vai precīzāk, no 1985.gada sākuma Medjugorje kļuva par starptautisku svētceļojumu vietu. No vienas puses, notikumi Medjugorjē šai laikā izsauca neatzīšanu un mēģinājumus no komunistu puses pārtraukt, nogriezt visu notiekošo, bet no otras puses – naidīgas darbības, vērstas pret Medjugorji, no Mostaras bīskapijas puses. 1984.gada oktobra beigās monsinjors Pāvils Zanks nopublicēja savu pusoficiālo brošūru par Medjugorji. Un kaut arī brīžiem likās, ka strīdi un pretišķības starp pilsētas varu un Baznīcu spējīgas pilnīgi apslāpēt notiekošo Medjugorjē, bija pilnīgi acīmredzami, ka notikumus kontrolē Dievmāte. Viņu nemaz neuztrauca šie uzbrukumi. Viņa pat nerunāja par tiem. Dievmāte tikai aizsargāja draudzi un pamācīja to dzīvot mīlestībā, jo mīlestība pārspēj visu.

1991.gadā Kristus dzimšanas svētkos starp pēkšņi uzliesmojušo karu Horvātijā un tā pirmajām pazīmēm Bosnijā – Hercegovinā, Marija atkal un atkal runā par mīlestību un mieru. Šai vēstījumā Dievmāte teica, ka mīlestība, tā ir dāvana, par kuru mums jālūdzas, un ka Viņa nes mums Jēzu, lai Viņš svētītu mūs ar Savu miera un mīlestības svētību.

1993.gada 25.aprīļa vēstījumā Dievmāte aicina mūs atvērties mīlestībai, Viņa rāda mums piemērus no dabas, kas pavasarī pamostas un atveras pretī Dievam Radītājam. Sirdīm, kuras atvērtas mīlestībai, līdzīgi kā dabā, kas atveras pretī Dievam, vajag, vispirms atklāt un nostiprināt savu mīlestību personīgajās ģimenēs. Mīlestība pasargā ģimeni no nekārtības un ienaida, atgriež tajā lūgšanas garu. Lūgšanā Dievs dod mums spēkus mīlēt vienam otru. Marija zina, cik mums ir svarīgi saprast šo aicinājumu uz mīlestību, lai mēs kļūtu darbīgi šai mīlestības atmodā. Tieši tāpēc Viņa nemitīgi atkārto, ka mīl mūs visus ar Mātes mīlestību, kura savā būtībā mūsu dzīves nepieciešamais pamatnosacījums. Mātes mīlestība ir nepieciešama jaunas dzīvības radīšanai. Bez šādas mīlestības dzīvība nevar ne iesākties ne turpināt savu eksistenci.

Vēl vairāk, Dievišķās mīlestības apzināšana, ka tā dod jaunas dzīvības dzimšanu mūsos un Vissvētās Marijas Mātes mīlestības apzināšana ir tas nosacījums, kurš ļauj mums izšķirties par mīlestību, ne katru ievainotu mīlestību dziedina. Dievs atklāja cilvēkiem sevi Jēzū Kristū kā neizmērojamu mīlestību, kura pieņem mūs bez nosacījumiem, un tas ir pirmais nosacījums katrai mīlestībai, īpaši ģimenē, jo Dievs Sevi ir atklājis kā Tēvu.

1996.gada 25. janvāra vēstījumā Dievmāte mūs māca, ka mīlestība – tas ir nosacījums mieram ģimenē, jo bez mīlestības cilvēks nevar dzīvot pasaulē. Šai vēstījumā Marija runā par saistību starp mīlestību un piedošanu. Mēs – vāji, grēcīgi cilvēki, un kad padarām grēku, tad pakļaujam mīlestību briesmām. Tā cilvēka mīlestība, kurš nespēj un neprot piedod, ir sīka un nosacīta. Atkārtoju, ka tikai tas, kurš mīl, spēj piedod. Tikai tad, kad mēs pilnībā atdodamies lūgšanai, iespējama sapratne un spēja pieņemt aicinājumu uz mīlestību un sirds piedošanu.

Parādību gadadiena

Dievmātes 24 parādību gadadiena tika atzīmēta kā Medjugorjē tā arī visā pasaulē. Kā garīga sagatavošanās tam ir kļuvusi novenna, kurā ņēma dalību ticīgie no visas pasaules, kuri pulcējās Parādību kalnā uz lūgšanu. No 15. līdz 23.jūnijam jebkurā dienas vai nakts laikā ļoti daudzi svētceļnieki kāpa Parādību kalnā, kur katru dienu plkst.16tos franciskāņu brāļi no Medjugorjes draudzes vadīja Rožukroņa lūgšanu. Parādību kalnā kopā ar ticīgajiem katru vakaru lūdzās vizionāri. Visas novennas laikā pēc vakara svētās Mises Ivans Dragicevičs un Marija Pavloviča- Lunetti lūdza Magnifikat. (Augsti slavē Kungu mana dvēsele..”.

24. jūnijā notika svētceļojums „Miera maršs” no ciemata Humača līdz Medjugorjei, kurā piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no visas pasaules. Īpašu prieku mums sagādāja katoļu bīskapa no Kepalas (Indija) klātbūtne. Svētā Jēkaba baznīcas tuvumā mons. Geevarghese Mar Divannasios Ottathengil, bīskaps no Bathery bīskapijas pievienojās t. Branko Radošam, Medjugorjes prāvestam, kurš vērsās pie ticīgajiem sirsnīgiem uzrunas vārdiem. Pēc noslēdzošās lūgšanas t. Danko Perutina svētīja visus ar Vissvētāko Sakramentu. Piektdien, 24.jūnijā, svētā Jāņa Kristītāja svētkos svētā Mise tika upurēta par t.Valentinu Jukoija, ar viņu kopā koncelebrēja 163 priesteri. No 10 līdz plkst.11 no rīta ārējā altāri tika izstādīts adorācijai Vissvētākais Sakraments, un no plkst. 11 līdz 18 adorācija notika baznīcā.

Visu nakti nāca un nāca Medjugorjē svētceļnieki, lai pievienotos gadadienas svētkiem, daudzi no viņiem bija nogājuši lielus attālumus. 6, 8 un 11 no rīta tika svinēta svētā Mise horvātu valodā.

Sestdien, 25.jūnijā, parādību gadadienā, svēto Misi celebrēja t.Branko Radošs, Medjugorjes prāvests, kopā ar viņu piedalījās mons. Geevarghese Mar Divannasios Ottathengil, Bathery (Керала, Индия) bīskaps un mons. Džeroms Gapangwa Nteziryayo, bīskaps no Uviras (Конго). Kopā ar viņiem svēto Misi koncelebrēja 205 priesteri.

Vakara adorācijā, kura sākās 22 līdz plkst.23, piedalījās apmēram 20.000 ticīgo. Šais divās dienās svētā Mise tika noturēta apmēram 15 valodās, un tika izdalītas apmēram 40.000 hostijas. Grēksūdzi izklausīja ļoti daudzi priesteri gan konfesionālos, gan baznīcas tuvumā.

Gadadienā agri no rīta Ivankai bija Dievmātes parādība. Viņa bija mājās kopā ar ģimeni. Vickai Dievmāte atnāca mājās, bet Ivans un Marija bija kopā parādības laikā. Dievmāte šai laikā lūdzās ar viņiem Tēvs mūsu... un Gods Dievam... un Deva vēstījumu Marijai, kā ikkatra mēneša 25.datumā.

Sestdien, 25. jūnijā Ivans Dragicevičs un Marija Pavloviča –Lunetti bija kopā Dievmātes parādīšanās laikā, šai brīdī viņus novēroja grupa franču zinātnieku un speciālistu.

Mēs pateicamies Dievmātei par šo Viņas uzticību 24 gadu garumā un pateicamies Dievam par neskaitāmām žēlastībām, kuras caur Medjugorji saņem visa pasaule, un mēs vienojamies ar visiem lūgšanā.

КООРДИНАТОРЫ

Междугорье

Терезя Гажиова, mail: terezia.gaziova@tel.net.ba

tel.fax 00387 36 650 004

Россия

Oльга Князева, mail: knyazev@anrb.ru

450059, Уфа, ул. Рихарда Зорге, дом 24/1, кв.34

tel.fax 007 3472771617 (для Ольги)

Tel.mob: 07 9 17 464 3735

Украина

Славик Тайпс, mail: karmelakriss@pobox.sk

tel: 00 380 503 724 077

Литва

Дануте Тотораитите, mail: i.kondratiene@vdtat.lt

tel: 00 370 52 343 330

Латвия

Зинаида Лапса, mail: zinaida@eriga.lv

tel. mob: 00371 8318855, 003719139702

Словакия

Марта Ухалова, mail: marta@maria.sk

tel. 00421 905 412 040

Web: www.medjugorje.narod.ru email: medjugorje@rambler.ru

Дорогой друг!

Если хочешь поделится своими мыслями или желаешь чтобы мы молились за тебя - НАПИШИ!

Web: www.medjugorje.narod.ru