Lūgšanu grupu avīze

2005.gada jūnijā

Dievmātes vēstījums no Medjugorjes 2005.g. 25. maijā

Dārgie bērni! Atkal jūs aicinu, lai jūs pazemībā dzīvotu saskaņā ar maniem vēstījumiem. Īpaši lieciniet par tiem tagad, kad mēs tuvojamies Manas parādīšanās gadadienai. Bērniņi, esiet kā zīme tiem, kuri ir tālu no Dieva un no Viņa Mīlestības. Es esmu ar jums un svētīju jūs visus ar manu Mātes svētību. Pateicos jums, ka atbildat manam aicinājumam.

Dārgie Miera Karalienes draugi!

Ar šo vēstījumu Marija, mūsu Māte, it kā grib atgādināt mums to dienu un stundu, kad pirmo reizi atnāca pie mums, Medjugorjē. Jau savu parādību sākumā Dievmāte mums atklāj cēloni, kādēļ Viņa ierodas pie mums: „Dārgie bērni! Es atnācu pie jums, lai pavēstītu, ka Dievs eksistē, Mans Dēls mani tādēļ ir šeit sūtījis. Es nāku, tāpēc, ka cilvēce – mani bērni – ir briesmās, jo ir attālinājušies no Dieva… Es nāku, lai jums palīdzētu”. Māte nekad saviem bērniem nerunā nepatiesību. Raugoties uz mūsdienu pasauli, kura iet nākotnē bez Dieva, mēs redzam, ka ļaunums ieņem aizvien lielāku telpu, un mēs apjūkam: mums aizvien grūtāk atšķirt labu no ļauna, un mūsos iemājo bailes. Debesu Tēvs zina, ka vislabākās zāles pret bailēm ir mātes klātbūtne. Marija, mūsu Māte – tā ir Dieva Tēva roka, kura žēlsirdībā pieskaras zemei. Dievmāte nāk kā cerības Māte, Viņa runā, ka šai pasaulei ir nākotne, tikai jāmainās mums pašiem. Liksim Dievu pirmajā vietā mūsu dzīvē. 26.6.1981. Dievmāte deva vizionāriem pašu pirmo vēstījumu: „Miers, miers, miers. Dārgie bērni, lai valda miers starp Dievu un cilvēkiem un cilvēku starpā”. 24.6.1981. Dievmāte parādījās vizionāriem, turot uz rokām Bērniņu Jēzu. Viņa, mājot ar roku, aicināja bērnus, lai pienāk tuvāk. Tajā ir visa Dievmātes parādību un vēstījumu būtība un pamats. Viņa nāk pie mums, lai dāvinātu savu Dēlu, Kurš ir patiesais Miers.

Arī tagad, tāpat kā pirmajā parādību dienā, Dievmāte runā uz katru no mums. Pēdējā vēstījumā mūsu Māte aicina mūs dzīvot pazemībā saskaņā ar Viņas vēstījumiem. Sākot dzīvot pēc Viņas vēstījumiem, mēs atklāsim, ka Viņa vēlas tikai vienu – atvest mūs pie Jēzus. Dzīvot pazemībā saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem nozīmē būt Viņai paklausīgiem, kā Viņai bija paklausīgs Jēzus, kad viņi dzīvoja Nazaretē, kā Viņai paklausīgs bija Jānis, kā paklausīga bija pirmā Baznīca. Un šodien arī mēs gribam būt Viņai paklausīgi. Dzīvot pazemībā saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem nozīmē teikt mūsu Mātei pāvesta Jāņa Pāvila II vārdus - totus tuus (viss tavs). Tas nozīmē atļaut mūsu Mātei Marijai vest mūs pie rokas Viņas skolā, kur mēs pieaugtu mīlestībā. Mēs varam katru dienu lasīt vienu no Dievmātes vēstījumiem un lūgt, lai Viņa mācītu mūs pazemībā klausīties un izpildīt visu to, uz ko Viņa mūs aicina.

Mūsu Māte nevēlās, lai mēs daudz runātu, bet lai liecinātu ar savu dzīvi. Dievmāte neliek mums runāt par vēstījumiem, bet dzīvot saskaņā ar vēstījumiem. Viņa vēlās, lai mēs kļūtu kā zīme tiem, kuri tālu no Dieva un Viņa mīlestības. Mūsu Mātei svarīgs katrs no mums, tāpēc, ka katrs no mums ir svarīgs Dieva pasaules glābšanas plānā. Dievmāte saka, ka mēs, Viņas dārgie bērni, nespējam apjaust, cik liela ir mūsu loma pasaules glābšanas plānā. Dievmāte saka, ka neviens nebrauc uz Medjugorji gadījuma pēc, ka katru Viņa ir paaicinājusi, un ka Viņai ir plāns attiecībā uz katru no mums.

Lai mēs spētu kļūt zīme tiem, kuri tālu no Dieva un Viņa mīlestības, vispirmām kārtām mums nepieciešams pašiem pieņemt Viņu pilnībā. Nebaidīsimies un nekautrēsimies būt mūsu Māmiņas mazie bērni, kuri atkarīgi no Viņas palīdzības. Kļūsim pazemīgi un teiksim Marijai: Māt, es nezinu, kā pieņemt Dieva mīlestību savā dzīvē un kļūt par Dieva zīmi tiem, kuri tālu no Viņa: māci mani, lūdzu.

Katrā vēstījumā Marija saka, ka Viņa ir ar mums un svētī visus mūs. Katru rītu, sākoties jaunai dienai, atcerēsimies to, ka mūsu Māte ar mums un saņemsim Viņas Mātes svētību. Neaizmirsīsim, ka mēs neesam vieni un vientuļi, jo mūsu Māte ir ar mums katrā mūsu dzīves minūtē.

Satikušies 04.06.2005, pirmajā jūnija sestdienā,

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds svētkos, lūgsimies:

Debesu Tēvs, pateicamies Tev par Mariju, Miera Karalieni.

Pateicamies Tev, ka Tu atļauj mūsu Mātei Marijai tik ilgi palikt kopā ar mums.

Pateicamies pat visām žēlastībām, par visām dziedināšanām, par tiem, kuri atgriežas pie Dieva.

Par katru sirdi, kura pieņem Mariju kā savu Māti un atbild Viņas aicinājumiem.

Lūdzam Tevi, Debesu Tēvs, lai piepildītos visi Viņas nodomi, visas Viņas Sirds vēlēšanās.

Māt, pateicamies Tev par Tavu Visskaidrāko Sirdi, par to, ka Tu šodien atdod savu Sirdi mums.

Lai Tavā Visskaidrākā sirdī mēs atrodam patvērumu.

Mēs veltījam Tev sevi, savas ģimenes, mūsu lūgšanu grupas, Baznīcu, visu pasauli.

Lūdzam Tev pazemības dāvanu, vēlamies būt paklausīgi Tev, vadi mūs mūsu dzīves ceļā.

Atver mūsu sirdis Tavai Mātes svētībai, lai arī mēs kļūtu svētība un zīme visiem, pie kuriem Tu mūs sūti.

Marija, mēs atdodam Tev savas sirdis.

Terēze Gažiova no Medjugorjes

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

Dievmātes vēstījumam 25.05.2005.

Lieciniet par Maniem vēstījumiem

Dievmāte mūs aicina pazemībā dzīvot saskaņā ar vēstījumiem, kurus Viņa mums atklāj jau visus šos 24 gadus. Viņa – pazemīgā Kunga kalpone, Viņa labi zina, ka Dieva Vārdu var dzirdēt un saprast tikai pazemībā (lūgšanā). Marija saņēma no Dieva žēlastību, no Dieva, kurš redzēja savas kalpones zemību, redzi, no šī laika visas paaudzes teiks Viņu svētīgu. Vai ne tāpēc daudzi apmeklē Dievmātes parādību vietas ar vēlēšanos tuvoties Viņas mātišķajai Bezvainīgajai Sirdij? Mēs visi esam Marijas bērni. Šais vārdos: „mīļie bērni!” – daudzi cilvēki atrod un iepazīst Viņas Mātes mīlestību un rūpes. Kopā ar Mariju, mūsu Māti, mēs esam pārliecināti par to, ka nebūsim atstumti, vīlušies vai piekrāpti. Šeit, Medjugorjē, vienkāršie un pazemīgie apstiprina Jēzus vārdu patiesīgumu: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās mazajiem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.(Lk 10:21). Dievmāte mūs ved pie Jēzus, un Jēzus mums sūta savu Māti, lai ieklausītos Viņas vārdos un pazemībā pildītu Viņas norādījumus. Viņa pie mums nāk Debesu Tēva slavā un runā vienkārši un saprotami, tā, ka katrs spēj saprast Viņas vārdus. Marija savā Mātes būtībā noliecas pie katra no mums, lai mēs, Viņas mīļie bērni, varētu saprast Viņas teikto. Viņa rīkojas tā, kā rīkotos katra māte, kura nometas ceļos sava bērna priekšā, lai viņš varētu redzēt un saprast, ko Viņa grib teikt. Vārds „pazemība” cēlies no latīņu vārda Humilis: augsne, zeme. Par to mums runā Svētie Raksti: jā, mums, kuri radīti no zemes, pīšļiem, jābūt pazemīgiem, lai saprastu Dievu un Dievmāti. Mūsu Māte nāk pie mums ne jau tādēļ, lai mūs nosodītu vai vainotu, jo tas, kurš nosoda otru, nav spējīgs dzirdēt kādu citu, izņemot sevi. Kad Dievmāte ar mums runā, Viņa grib dzirdēt mūs, mūsu saucienu, mūsu lūgšanu, Viņa ar lielu nopietnību uzņem katru mūsu sirsnīgu lūgšanu. Vienā no vēstījumiem Dievmāte saka: „Dārgie bērni! Es zemu noliecos jūsu brīvības priekšā”. Cik liela tomēr cilvēka vērtība Dieva acīs, ja pats Dievs ar cieņu izturas pret cilvēka brīvību!

Dievmātes parādības Medjugorjē – tā ir Dieva žēlastība un debesu dāvana. Tas, kas nevienam nepieder, kas nav neviena īpašums, kļūst par dāvanu man un tev, Baznīcai un pasaulei. Mēs aizstāvam mūsu īpašumu no citu cilvēku vēlēšanās to pārvaldīt, īpašumu, kas pieder mums, lai cits to mums nenozagtu, bet tā nedara ar dāvanu. Ar dāvanu viss ir citādi. Dāvana mums uzliek pienākumu būt uzticīgiem Dievmātei un Viņas mīlestībai. Dāvana liek mums liecināt par to, ka debesis atvērās un žēlastības straumes izlija pār daudzām sirdīm, pamodinot tās no garīgās nāves. Lūk, kāpēc Dievmāte aicina mūs liecināt par to tagad, kad tuvojamies Viņas parādību gadadienai. Mūsu Māte bieži mums saka: „Dārgie bērni! Šis laiks ir žēlastības laiks.” Katra sirds, kura ir pazemīga, tīra, vienkārša, spēj pazīt mātes balsi. Nepieļausim, lai šis laiks kļūtu mums par bojā ejas laiku, bet lai tas ir mūsu atgriešanās laiks un laiks jaunai dzīvei ar Dievu. Un šodien Dievmāte saka: „es esmu ar jums”. Tad būsim un paliksim kopā ar Viņu.

Medjugorje 26.05.2005.

Franciskāņu tēvs priesteris Ljubo Kurtovičs

LIECĪBA

Dārgie brāļi un māsas Kristū!

Es vēlos aprakstīt mūsu lūgšanas grupas, kura dzīvo piemaskavas Kolomnā, ceļu. Es ar prieku uzņēmos šo darbu, jo tas dara godu Dievam un Viņa Mātei. Katras lūgšanu grupas ceļš – īpašs, neatkārtojams, kaut arī reizēm ir līdzīgs. Tas ir piepildīts ar prieku un grūtībām, kuras, kā izrādās, vajadzīgas mūsu izaugsmei, ticības stiprināšanai un Dieva gribas piepildīšanai mūsos.

2001.gada novembrī es pirmoreiz ierados Medjugorjē, kur priekš mums notika gavēņa rekolekcijas un lūgšanas. Šeit es pirmoreiz iepazinos ar Rožukroņa lūgšanu un ļoti to iemīlēju. Rožukronis ienāca manā dzīvē. Tas priekš manis bija glābšanas riņķis, kuru es baidījos izlaist no rokām. Tur pat, Medjugorjē, kāpjot lejā no Podbrdo kalna, es dvēselē sajutu: Kolomnā jābūt jauniešu lūgšanu grupai, kur lūgtos „Esi sveicināta, Marija…”. Es sapratu, ka mūsu pareizticīgo ortodoksālajā Kolomnā lūgties kopā Rožukroni kā pie katoļiem nebūs iespējams. Tik mazā pilsētā viss kā uz delnas… Taču šī doma turpināja manī dzīvot.

Atgriezusies mājās, es izstāstīju par lūgšanu saviem draugiem, gan pareizticīgajiem, gan tiem, kuri Baznīcā ierodas tikai reizumis. Manī klausījās, taču nepievienojās. Tā vientulībā es lūdzos Rožukroni pusotru gadu. Un vienu reizi telefona sarunā ar draudzeni dalījos domās: lūdzos viena, bet dvēsele vēlās lūgties grupā. Viņas atbilde bija pārsteidzoša: „tad es atnākšu pie tevis rīt un palūgsimies Rožukroni kopā”. Pēc pusgada, pēc kārtējā svētceļojuma uz Medjugorji, mēs sākām kopā lūgties jau 5-6 cilvēki. Daudziem, kas atnāca grupā, mūsu lūgšana kļuva par pirmo soli pie Dieva un savdabīgu katehizāciju. Pirms katra Rožukroņa noslēpuma lasīja Evaņģēlija tekstu, mazliet pārdomājot lasīto. Lūgšana beidzās ar Dievmātes vēstījumu. Pēc tam mēs dziedājām kaut ko no Medjugorjes dziesmu krājuma un citas skaistas mīļas dziesmas. Pie tējas saruna ievirzījās par kristiešu uzskatiem un pozīciju dažādās mūsu sabiedrības dzīves situācijās.

Viss likās, gāja gludi, tikai, jo tālāk, jo vairāk es sāku pārdzīvot par lūgšanu grupas biedriem. Es sapratu, ka tagad, ieejot pareizticīgo baznīcā un tiekoties ar priesteriem un draudzes locekļiem, viņi varēja kādu samulsināt vai samulst paši, klausoties sprediķus vai pareizticīgo izteikumus par katoļiem. Mūsu pilsētā un vispār Krievijā, ir priesteri, kuri nepieļauj pareizticīgo saistību ar katoļiem. Taču Rožukronis katoļu lūgšanas formā jau bija iegājis viņu dzīvēs…

Es zināju par Rožukroņa līdzību ar Dievmātes likumu, kuru ievēro pareizticības tradīcijā. Tas ir klostera likums, tāpēc starp ticīgajiem tas nav izplatīts. Reti kurš cilvēks saņem svētību uz šo lūgšanu. Taču labi zināms, ka Divejevā – vienā no Krievijas ievērojamākām svētceļojumu vietām – šo Dievmātes lūgšanu lūdzas klostera māsas, kurām pievienojas atbraukušie svētceļnieki. Dievs ir žēlsirdīgs!... Viņš izkārtoja man braucienu uz Divejevu.

Šī vieta atrodas 600 km attālumā no Maskavas. Tā ir ievērojama ar to, ka svētais Serafims tur garīgi aprūpēja šo sieviešu klosteri. Svētajam Serafimam bija Dievmātes vīzija. Vissvētā Jaunava apgāja atkārt klostera teritorijai lielā lokā, un teica, ka ļaunais gars pēdējos laikos spēj visur iekļūt, bet pārkāpt šo klostera robežu nespēs. Dievmāte teica, ka šo vietu īpaši svētī un atgādināja Sv. Serafimam par Dievmātes lūgšanas likumu, ko agrāk cilvēki pildīja, bet tagad aizmirsuši. Šī lūgšana, pēc Viņas vārdiem, sargā dvēseli no antikrista iedarbības. Pēc šīs vīzijas svētais izraka „grāvīti” pa robežu, kur gājusi Visskaidrākā Jaunava Marija, un no tiem laikiem Divejevā ir tradīcija: iet pa šo „grāvīti”, lūdzoties 150 reizes „esi sveicināta, Marija…”.

Atgriežoties no svētceļojuma, manā lūgšanu dzīvē ienāca šī pareizticīgo tradīcijas lūgšana Dievmātei. Grupā turpināja lūgties Rožukroni, bet mājās es lūdzos Dievmāti pēc pareizticīgo tradīcijas. Pēc mana kārtējā svētceļojuma uz Medjugorji lūgšanu grupa nevarēja sapulcēties apmēram pusgadu. Katram no mums tas bija pārbaudījumu laiks ( smagas slimības, darbavietas maiņa, tuvu radinieku nāve) un arī šķīstīšanas laiks šais grūtībās. Satiekoties redzējām, ka mēs esam kļuvuši citādi. Es ieraudzīju savas draudzenes pacietīgākas, pazemīgākas un upurgatavākas, izlēmīgākas ticības jautājumos. Interesanti arī tas, ka daudziem no mums Rožukroņa lūgšana kļuva par Dievmātes lūgšanu pareizticīgo tradīcijā. Tāpēc grupā sākām lūgties pareizticīgo tradīcijā. Lūgšanā mēs jutām: tas mums patlaban ir vislabākais un pareizākais.

Mēs pateicamies Dievam un Vissvētākai Jaunavai Marijai par mūsu tikšanos šai dzīvē, par laimi būt kā viena ģimene, par vēlēšanos un iespēju lūgties savā dzimtajā pilsētā: „esi sveicināta, Marija…”.

Pateicos visiem jums, dārgie draugi, kuri lūdzaties lūgšanu grupās. Ticam, ka pateicoties jūsu lūgšanām Kungs nepamet mūsu grupu un vada mūs pa to ceļu, kuru mums ir sagatavojis. Patiesi, patiesi, Kunga ceļi ir neizdibināmi!

Lai sargā jūs visus Visvarenais Dievs!

Natālija

Priesteris t.Slavko Barbaričs OFM:

Lūdzieties kopā priecīgu sirdi

Lūdzoties Rožukroni ģimenē un laiks,

kas pavadīts lūgšanā.

1984. gada 27. septembrī Dievmāte teica: „es aicinu, lai draudze lūgtos mājās, savās ģimenēs Rožukroni. Rožukroņa lūgšana ir vienotība ar Jēzu un Mariju viņu priekā, bēdās un godībā. Lūdzoties Rožukroni, ģimene kļūst vienota ar Svēto Ģimeni un pieaug šai vienotībā.

Katrs cilvēks, katra ģimene un katra kopiena meklē sev paraugu, sev ideālu. Kad ģimene lūdzas Rožukroni – pieaugušie kopā ar bērniem, vecie ar jaunajiem, veselie ar slimiem, viņu priekšā ir Jēzus, Marijas un Jāzepa dzīves piemērs. Kā vecākiem, tā arī bērniem, dzīve ģimenē šai konkrētā vienotībā ar Svēto Ģimeni nozīmē ikdienas ierosinājumu pilnīgai mīlestībai un savstarpējai cieņai. Tieši tā, ģimenē, cilvēks mācās priecāties katru dienu, mācīties nest savu krustu un ciešanas, kas ved mūs uz augšāmcelšanos.

1984.gada 1.novembra vēstījumā Dievmāte lūdza, lai ģimenes veltītu lūgšanai ģimenē pirmo vietu un neļautu darbam un mājas pienākumiem apspiest pašu lūgšanas garu. Tai pašā vēstījumā Dievmāte aicina mūs atjaunot lūgšanu, tāpēc, ka ikdienas darbs pilnībā to nomācis. Šodien vairākumā ģimeņu lūgšanai atvēlēta pēdējā vieta, ja tā nav iznīkusi pavisam. Daudzas ģimenes lūdzas tikai tad, kad pabeigtas ikdienas darīšanas un visi ir noguruši jau tādā pakāpē, ka spējīgi tikai uz nīkšanu pie televizora.

Svarīgi sākt dienu ar kopīgu lūgšanu, kaut arī vairums ģimeņu uzskata, ka tas praktiski nav izpildāms. Tā, ka TV tiek skatīta ļoti vēlu vakaros, rīts tiek praktiski ģimenei zaudēts, bet pazaudētais rīts pēc tam bieži vien pārvēršas pazaudētā dienā. Cilvēka dabai un ģimenes vienotībai nekas nav tik dabisks un normāls, kā rīta un vakara kopīga lūgšana. Ja no rīta nav bijusi tikšanās ar Dievu, vai iespējams pēc tam tikties ar Viņu dienā?

1995.gada 25.augustā Marija aicina ģimenes sākt dienu ar lūgšanu un beigt ar vakara pateicības lūgšanu. Rīta un vakara lūgšanu saturam ir pilnīgi noteikts mērķis. No rīta ģimene pieņem lēmumu. Ka visu dienu piederēs Dievam un Viņa svētajai gribai. Visi lūdzas par to, lai spētu redzēt Dievu katrā cilvēkā, un pildīt Dieva gribu visā, ko vien nāktos darīt šai dienā. Rīta lūgšanā ģimene ar pateicību pieņem jaunu dienu kā milzīgu dāvanu un piekrīt būt Dieva un savu tuvāko rīcībā.

Vakara lūgšanā ģimenei nepieciešami izteikt pateicību un godu Dievam, jo tikai Dieva mīlestība dara iespējamu to, ko mēs izpildām dienas laikā. Pateicoties Dievam, mēs atzīstam to faktu, ka tieši Dievs mūs apdāvināja ar visām šīm žēlastībām. Izsakot pateicību, mēs pārvaram personīgo lepnību un izvairāmies no briesmām piedēvēt sev kā nopelnu to, ko mēs darījām šai dienā. Mums jāspēj atzīt Dieva darbu mūsu personīgajā dzīvē un mūsu ģimenes dzīvē, jo tas ir mūsu pienākums, un mums pilnībā jāapzinās, ka tas viss ir Dieva žēlastība.

Pateicība – tā ir dziļākā uzticības un ticības Dievam izpausme. Pateicoties, mēs atzīstam, ka viss labais nāk no Dieva. Pateicoties mēs varam nonākt pie patiesas grēku nožēlas, jo tad mums vieglāk saprast, ka mēs esam izšķieduši Dieva dāvanas, biežāk sekojot savai, nevis Dieva gribai.

Ģimene, kura kopā lūdzas no rīta un nodzīvo savu dienu mīlestībā, mierā, savstarpējā cieņā un aktīvā darbā, pieaug garīgi. Pateicoties tam, ģimene piepildās ar daudzām garīgām vērtībām, kuras to dara patiesi skaistu.

Ļoti svarīgi, lai katras dienas beigās ģimene kopā pārdomātu par aizejošās dienas notikumiem. Svarīgi, lai visi kopā pateiktos Dievam par visām dāvanām un nožēlotu pieļautās kļūdas un padarītos grēkus. Svarīgi, lai ģimenes locekļi piedotu viens otram jebkurus apvainojumus un nesaprašanās. Tas ir galvenais nosacījums, lai valdītu miers ģimenē katram būtu mierīga nakts. Ja kāds dodas gulēt, neizlīdzis un nepiedevis, tad diez vai viņš spēs gulēt mierīgi, jo viņa ievainotā dvēsele nevarēs būt mierīga tik ilgi, kamēr neizlīgs un spēs pieņemt savu tuvāko ar mīlestību.

Ģimenes lūgšanas atjaunošana nozīmē, ka ģimene atjauno satikšanos ar savu Debesu Tēvu, kurš mūs bezgalīgi mīl caur savu Dēlu Jēzu Kristu. Ģimene, kura sajutusi sevī Jēzus mīlestību, spēj lūgšanā pieņemt pat vissmagāko krustu un pašu smagāko slimību. (1992.gada 22.janvārī). ja ģimene pieņem savu krustu un slimības, tas ienes ģimenē mieru un vienību.

Saruna ar Debesu Tēvu nozīmē to pašu, pat lielāku sarunu ar tēvu uz zemes. Ģimene, kuras locekļiem nav kopīgu sarunu, lūgšanas, zaudē savu pamatu un nepieciešamo vienotību.

1984.gada 6.decembra vēstījumā Dievmāte atkārto savu aicinājumu uz lūgšanu ģimenē un aizrāda mums par mūsu kurlumu. Šai vēstījumā Dievmāte atgādina, ka visu, ko Viņa dara, Viņa dara pēc Visaugstā gribas, un kad Viņa runā, tad vēršas pie mums Dieva vārdā. Kurš Viņu nedzird, nedzird Dievu, kurš Dievmāti sūtīja pie mums uz zemes.

1985.gada 14.februāra vēstījumā Dievmāte atkārto, ka draudzes kopiena Viņā neklausās. Viņa saka: „katrā ģimenē nepieciešami kopīgi jālūdzas un jālasa Svētos Rakstus.” Draudzes nepaklausība ievaino Dievmātes sirdi. Viņa atkārto savu aicinājumu ģimenēm – paklausīt Viņu un lūgties ģimenēs. Izteiksme „nepieciešami" – diezgan reta Viņas vēstījumos, taču, jāskatās uz Dievmātes metodoloģiju audzināšanā perspektīvā, tas mums netraucē uz to atbildēt ar mīlestību un nešaubīties par Dievmātes pacietību. Un otrādi, tas paskaidro Dievmātes milzīgo vēlēšanos palīdzēt ģimenēm nodibināt īstenas attiecības ar Dievu.

КООРДИНАТОРЫ

Междугорье

Терезя Гажиова, mail: terezia.gaziova@tel.net.ba

tel.fax 00387 36 650 004

Россия

Oльга Князева, mail: knyazev@anrb.ru

450059, Уфа, ул. Рихарда Зорге, дом 24/1, кв.34

tel.fax 007 3472771617 (для Ольги)

Tel.mob: 07 9 17 464 3735

Украина

Славик Тайпс, mail: karmelakriss@pobox.sk

tel: 00 380 503 724 077

Литва

Дануте Тотораитите, mail: i.kondratiene@vdtat.lt

tel: 00 370 52 343 330

Латвия

Зинаида Лапса, mail: zinaida@eriga.lv

tel. mob: 00371 8318855, 003719139702

Словакия

Марта Ухалова, mail: marta@maria.sk

tel. 00421 905 412 040

Web: www.medjugorje.narod.ru email: medjugorje@rambler.ru

Дорогой друг!

Если хочешь поделится своими мыслями или желаешь чтобы мы молились за тебя - НАПИШИ!

Web: www.medjugorje.narod.ru