Dievmātes vēstījums 2004.g. 25. februārī

 Dārgie bērni! Šodien aicinu, lai jūs būtu manas rokas, kas sniedzas pretī šai pasaulei, kura Dievu atstājusi pēdējā vietā. Bet jūs, bērniņi, atvēliet Dievam pirmo vietu jūsu dzīvē. Dievs jūs svētīs un dos jums spēku, lai jūs liecinātu par mīlestības un miera Dievu. Es esmu ar jums un aizbildinu par jums visiem. Bērniņi, neaizmirstiet, ka mīlu jūs ar delikātu vismaigāko mīlestību. Pateicos jums, ka atsaucaties manam aicinājumam

Šai mēnesī mēs lūdzamies par to, lai lūgšanu grupās Dievs būtu pirmā vietā

Vissvētā Jaunava Marija mūs aicina, lai mēs kļūtu Viņas pašas izstieptās rokas, kas sniedzas pretī šai pasaulei.

Tā ir milzīga uzticība, kādu mums dāvā Dievmāte, liela dāvana un liela atbildība. Debesu Tēvs vēlās, lai Marija, neatstājot debesis, būtu mums klāt uz Zemes, Viņš vēlās redzēt Dievmāti mūsos, mūsu vārdos, visos mazākajos mūsu dzīves notikumos.  Katra lūgšanu grupa var kļūt Dievmātes pretī izstieptā roka: Marijas, Kura lūdzas un kalpo, Marijas, Kura Kānas kāzās pamana citu vajadzības, Kura ar līdzjūtību un mīlestību pavada katru cilvēku viņa krusta ceļā, tāpēc, ka Viņa katrā cilvēkā redz savu Dēlu Jēzu. Izlasīsim šo Evanģēlija tekstu, kur runāts par Dievmāti, un mācīsimies līdzināties Viņai.

Marija, Kunga pazemīgā kalpone, izvēlējās Dievu pirmajā vietā savā dzīvē un, pateicoties Viņas „Lai notiek“(FIAT), Dievišķā Mīlestība nonāca zemes virsū. Dievmāte vēlās atklāt un iemācīt mūs pildīt šo noslēpumu  - noslēpumu, kuru tagad, šais dienās jāturpina mums. Mūsu Māte aicina mūs Viņas skolā: uz ikdienas lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanu, gavēni, ikmēneša grēksūdzi, biežu svētās Komunijas pieņemšanu. Viss tas ir ceļš, pa kuru Kungs ienāk mūsu sirdī, un tad, līdzīgi Marijai, mēs varam liecināt par Dieva mīlestību un mieru.

Dievmāte vēstījumā mums saka, ka mīl mūs ar delikātu mīlestību, un līdzināties Viņai- tas nozīmē mīlēt ar tādu pašu mīlestību, kā mīl Viņa. Man liekas, ka tāda mīlestība tiek iepazīta klusumā un pazemībā.

Reiz vizioniere Marija Pavloviča runāja ar mums par to, ko viņa piedzīvo tikšanās ar Dievmāti laikā: „kad atnāk Vissvētā Jaunava Marija, Viņa ierodas tādā pazemībā, it kā es būtu Miera Karaliene, un Viņa – Marija Pavloviča“.       

Marija, vismaigākās mīlestības Māte, Tavā patvērumā steidzamies: māci mūs mīlēt un kalpot, līdzinoties Tev. Bezvainīgā Māte, Tev veltījam mūsu sirdis, ģimenes un lūgšanu grupas. Palīdzi mums līdzināties Tev un atvēlēt Dievam pirmo vietu. Lūdzam Tevi, Māte Marija: padari mūs tādus, kādus Tu mūs gribi redzēt šai nodomā, uz kuru mūs aicin

Terēze no Medjugorjes.

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 25.02.2005.

Atvēliet Dievam pirmo vietu jūsu dzīvē

Dievmāte aicina mūs arī šodien. Viņa aicina, lai mēs būtu kā Viņas pašas izstieptās rokas, kas sniedzas pretī šai pasaulei. Dievmāte ir atvēlējusi mums savas rokas un savu sirdi. Viņa ilgojas, lai mēs pieķertos Viņas rokai, lai mēs atvērtu savas sirdis un klausītu Viņas balsī, tādēļ ka, ja mēs caur savu sirdi vēršam skatienu uz Viņu, Viņa mums palīdz izturēt šai dzīves ceļā, kurš mums ir jāpāriet, ceļā, kādu mums ir sagatavojis Dievs. Māte Marija caur mūsu dzīvi un mūsu darbību vēlas būt klātesoša mūsu ģimenēs, mūsu savstarpējās cilvēciskās attiecībās, mūsu sarunās.  Dievmāte neprasa, lai mēs darītu lielas un neparastas lietas, tādēļ Viņa pati arī it kā šai zemē dzīvodama neko lielu un sevišķu nav veikusi, Viņas darbība ir izpaudusies mājas darbu vienkāršībā.

Mazus un it kā nenozīmīgus darbiņus mājas solī Viņa darīja ar lielu mīlestību. Lielums nepastāv tanī, lai mēs darītu lielas un neparastas lietas, bet lai mēs savus ikdienas darbiņus veiktu ar lielu mīlestību. Savas mazās ikdienas rūpes un rosību Dievmāte mīlestībā upurēja Kungam. Savā sirdī Viņa ilgojās vienmēr būt patīkama Dievam, dzīvojot it kā noslēpta, nepamanīta cilvēku acīm. Viņa tikai glabāja savā sirdī nelokāmu gribu, Dievam vienmēr atvēlot pirmo vietu. Tādēļ Viņas dzīve ir piepildīta un jēgpilna un Viņa ir kļuvusi par mūsu Māti un mūsu skolotāju. Kā Māte viņa ilgojas modināt mūsos labo gribu un mūs mācīt. Patiesi nav svarīgi tas, ko mēs darām, bet svarīgi tas, ar kādu mīlestību pildām savus ikdienas sīkos pienākumus.

šī mēneša vēstījumā Dievmāte mūs mudina būt drosmīgiem, lai mēs Dievam atvēlētu pirmo vietu savā dzīvē. Ja Dievs mums ir pirmajā vietā, tad arī visas pārējās lietas ir savās pareizās vietās. Vislielākā problēma pastāv tikai tajā, ka cilvēks aizmirst Dievu vai atstāj novārtā savu ticību. Viss pārējais, kas notiek dzīvē, tas ir tikai sekas tam, ka cilvēks ir novērsies no Dieva. Un cik sāpīgi ir tas, ka cilvēks nepamana vai negrib pievērst uzmanību savas dzīvības Radītājam. Ja cilvēks novēršas no Dieva, tad viņš ir tāds, kurš izposta gan savu dzīvi, gan savu līdzcilvēku dzīvi. 

Ja cilvēks Dievam atvēlēs pirmo vietu savā sirdī, tad, katrā ziņā atradīs arī laiku  lūgšanai, lai lūgšanā satiktos ar Dievu. Ja cilvēks ar patiesu, neviltotu sirdi vēlās meklēt Dievu, bet nesaprot, kur Viņu varētu atrast, tad ir jāsāk lūgties, lūgties ik dienas. Ne vienmēr tas būs viegli, bet vienmēr tas būs pestīšanu nesoši. Jo katram, kuru mēs mīlam, mēs vienmēr atradīsim laiku. Ja cilvēks pazīst savas dvēseles vērtību un mīl sevi, tad viņš katrā ziņā centīsies atrast laiku lūgšanai, atrast laiku, lai satiktos ar Dievu, ar Dievu, kurš dziedina dvēseli, atpestī un dod spēkus dzīvot. Un tā mēs kļūsim spējīgi nest liecību par Dievu saviem līdzcilvēkiem, liecību par mīlestības un miera Dievu. Bez Dieva mēs vienmēr būsim bezspēcīgi, paši saviem spēkiem mēs neesam spējīgi piedot, neesam spējīgi mīlēt, neesam spējīgi dot liecību par Dievu, kurš ir mūsu dzīvība, kurš ar mīlestības pilnu sirdi ilgojas pēc mums, kas esam Viņa bērni.  Ticēt Dievam, tas nozīmē atdoties Viņam, uzticēties Viņam, tas nozīmē droši mesties Dieva apskāvienos, Viņa rokās, tad mēs pārliecināsimies, ka Dievs ir tas, kas mūs uztur katrā mūsu dzīves mirklī un pasargā mūs.

 Vissvētā Jaunava Marija vada mūs pie Dieva, apsolot mums savu klātbūtni un aizbildniecību. Dieva Māte dāvā mums savas Sirds mīlestību,  kas ir delikāta un mums pestīšanu nesoša. Lūgsim Vissvēto Jaunavu Mariju, lai viņa būtu mums tuvu kā Māte, kura pieņem katru, kurš grib un lūdz viņas palīdzību. Uzklausīsim Dievmātes aicinājumus, lai mēs jau tagad varētu sajust debesu valstības priekšnojautu gan savā personīgajā dzīvē, gan ģimenēs un draudzēs.  Amen.

                                                           Pr.Ljubo Kurtovičs, Medjugorje.