Dievmātes vēstījums 2004.g. 25. janvārī

Dārgie bērni! Patreizējā žēlastības laikā atkal no jauna aicinu jūs uz lūgšanu. Lūdzieties, bērniņi, par kristiešu vienību, kamēr jūs visi kļūsiet kā viena sirds. Vienotība iemājos jūsu vidū tik lielā mērā, cik jūs lūgsities un piedosit. Neaizmirstiet: mīlestība uzvarēs vienīgi tad, ja jūs lūgsities un būs atvērtas jūsu sirdis. Pateicos, ka atsaucaties manam aicinājumam.

Lūgšanu nodoms šim mēnesim:

mēs lūdzamies par kristiešu vienību

 Dārgie draugi! Šai žēlastības laikā Marija, Miera Karaliene, mums atgādina, cik svarīga ir lūgšana par kristiešu vienotību. Mēs visi zinām, cik jautājums par kristiešu vienību ir sāpīgs. Atceros, kā reiz svētceļnieki jautāja vizionārei Vickai, ko Dievmāte saka par kristiešu dalīšanos, un viņa atbildēja: „Dievs negrib, lai mēs būtu sadalīti, dalāmies mēs paši, cilvēki. Marija – visu cilvēku Māte, un katrai mātei ir svarīgi, lai viņas bērni dzīvotu vienotībā, savstarpējā sapratnē un mierā. Tāpēc Dievmāte nāk pie mums un mūs māca, ka, ja pie Dieva atgriezīsimies vispirms mēs, tad atgriezīsies arī apkārtējie ap mums esošie cilvēki, un tad vienotība kļūs iespējama“.

            Vizionārs Ivans, tiekoties ar svētceļniekiem, saka: „Marija ir visu mūsu Māte un Viņai nav svarīga ādas krāsa, nacionalitāte, reliģiskā piederība.., un citas atšķirības.  Viņa ir Māte katram no mums un mēs – Viņas bērni. Viņa mīl mūs visus ar vienādu mīlestību, un nevienu neatstumj“.

            Mums, kuri esam nolēmuši mācīties un pieaugt Marijas skolā, Dievmāte lai ir piemērs un ideāls. Viņa māca mums, pirmkārt, sākt ar sevi. Iespējams, mēs vēlētos daudz ko mainīt šai pasaulē un arī Baznīcā, un mēs lūdzamies par pasaules atgriešanos un par kristiešu vienību. Bet te rodas jautājums: kas ir šī  pasaule, šī Baznīca? Mūsu Māmiņa mūs māca, ka tā ir gan es, gan tu..., tad, kad es piedodu, mīlu un lūdzos, tad starp mums rodas vienotība. Var teikt, ka vienotība ir tiešā atkarībā no mūsu lēmuma lūgties un piedot. Ar kādu apņemšanos un centību mēs to darīsim, tik arī būs iespējama vienotība. Kādā no vēstījumiem Marija teica, ka ar lūgšanu un mīlestību var pārvarēt pat to, ko liekas neiespējami pārvarēt.

Dievs vēlās radīt, veidot šo pasauli vienotībā ar mums, bet Viņš dod mums pašiem gribas un izvēles brīvību. Viņš jautā: „Bet vai tu to gribi?“

Kad mēs sapulcēsimies uz lūgšanu kopā ar Mariju mēneša pirmajā sestdienā 05.01.05, lai mūsu lūgšana ir vārdi, ko teica Jēzus: „Lai visi ir viens“!  

Šeit, Medjugorjē, mēs tik dziļi piedzīvojam vienotības un miera dāvanu. Kad šurp ierodas svētceļnieku grupas no Ukrainas un Krievijas, daļa no kuriem pieder pareizticīgai, daļa –  grieķu katoļu un daļa latīņu rita katoļu Baznīcām, tad mēs kļūstam liecinieki tam, kā svētīgajā Dievmātes klātbūtnē sarūk visu dalījumu sienas. Cik bieži mums cilvēki saka, ka te viņi jūtas kā vienas Mātes bērni. Un tā ir debesu dāvana, jo kā gan var izskaidrot to, kas šeit notiek cilvēku sirdīs. Un tieši dienā, kad Baznīca atceras svētā apustuļa Pāvila atgriešanos, mūsu Māte runā par vienotību. Cik ļoti šai laikā mums vajadzīga tieši šī Medjugorjes dāvana, šīs vietas, kura, es varētu teikt, ir vienotības centrs, kurā notiek tik daudz brīnumainu atgriešanos pie Dieva!

Debesu Tēvs, mēs pateicamies Tev par Marijas klātbūtnes dāvanu, par Viņas skolu. Kopā ar Viņu, ar Vienotības Māti, lūdzam Tevi: dāvā mums Tavu Svēto Garu. Dod mums lūgšanas Garu, Garu, kurš apvieno visu, kas dalīts, jo tikai Tavs Gars spēj savienot to, ko cilvēks ir sadalījis. Mēs lūdzam Tevi: apvieno mūs!

Debesu Tēvs, mēs uzticam Tev visus cilvēkus, kuri sauc sevi par kristiešiem, un lūdzam Tevi Jēzus vārdā: lai visi būtu viens!  Lai atveras Tev, TAVAM SVĒTAJAM GARAM, mūsu sirdis, Tava mīlestība lai uzvar mūsos.

Mēs lūdzam Tevi par visiem tiem, kuru sirdis vēl aizvērtas, un tāpēc viņi nespēj un neprot mīlēt, piedot, lūgties. Nāc pie viņiem ar Tavu Svēto Garu!

Marija, mūsu Māte, Tu mums saki: „Es nesu jūs visus savā sirdī“. Tava sirds ir atvērta katram. Mēs gribam būt līdzīgi Tev. Palīdzi mums mīlēt tā, kā mīli Tu.

Terēze no Medjugorjes.

Medjugorjes priestera Ljubo Kurtoviča komentārs

  Dievmātes vēstījumam 25.01.2005.

Lūdzieties par kristiešu vienību

Mūsu Debesu Māte arī šodien runā ar mums no savas Mātes Sirds dziļumiem, no Sirds, kura pilna līdzjūtības. Mēs esam Viņas bērni, un Viņa labi zina, ka mēs vēl joprojām esam tikai ceļā uz Debesu valstību. Marija nāk pie mums, lai mēs izvēlētos to ceļu, kuru gāja Viņa pati, lai mēs varētu nokļūt un būt kopā ar Viņu tur, kur Viņa ir tagad.

Mūsu Māte nāk pie mums ar aicinājumu uz lūgšanu. Lūgšana mums katram ir tas nosacījums, ka Dievs vēlās un dod mums žēlastības dāvanas. Nav cita ceļa pie Dieva un Viņa žēlastības dāvanām, kā tikai lūgšana. Tā sv. Avilas Terēze saka: «ja jums kāds teiks, ka eksistē cits ceļš pie Dieva, kā lūgšana, neticiet.»  Mūsu debesu Māte nenogurstoši aicina mūs un atgādina mums pirmo mūsu ticības mācību stundu un mūsu pirmos soļus ceļā uz Dievu. Ar savām parādībām un vēstījumiem Dievmāte mums liek saprast, ka Viņa ir ar mums. Viņa – mūsu Māte un Baznīcas Māte, tāpēc kā rūpīga Māte atkārto mums, lai mēs lūgtos par kristiešu vienību, lai mēs visi būtu vienoti. Māte labi zina, ka vienotība iespējama, un mēs varam un mums jāizlūdz to no Dieva, jo tā ir Dieva dāvana, ko Dievs vēlās dot mums, Viņa bērniem.

Šodien, apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos beidzas lūgšanu nedēļa par kristiešu vienību. Taču tas nenozīmē, ka šodien mēs tiekam atbrīvoti  no pienākuma lūgties par vienību, kā arī no vēlēšanās redzēt visus vienotus savas ticības Jēzum Kristum apliecinājumā.

Arī mūsu pāvests Jānis Pāvils II vispārējā audiencē trešdien, 2005.gada 19.janvārī vērsās pie mums ar šādiem vārdiem: «par cik samierināšanās starp kristiešiem pārsniedz cilvēciskās spējas un saprašanu, lūgšana dod cerību, kura nepieviļ, jo tā ir paļaušanās uz Dievu, Kurš rada visu no jauna. Lūgšana reizē arī attīra domas, prātu, jūtas un atmiņu. Vienotība – tā ir Dieva dāvana, par kuru mums jālūdzas nemitīgi pazemībā un patiesībā.»

Tikai Jēzus Kristus, Kurš ir vienīgais Baznīcas dibinātājs, spēj mūs apvienot. Par to mūs brīdina jau apustulis Pāvils: « Jo citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau likts: tas ir Jēzus Kristus. Vai kāds uz ši pamata ceļ zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, vai koku, sienu, salmus, to parādīs katra darbs. Tā Kunga diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un kāds kura darbs, to pārbaudīs uguns. Ja kāda darbs, ko tas cēlis, pastāvēs, tas saņems algu» (1Kor.3:11-14).

Svētais Gars vada Baznīcu, Viņš savā Spēkā mudina to lūgties par kristiešu vienību, jo Viņš ir Tas, Kurā mēs vienoti.

Mūsu Māte mums saka, ka vienotība iespējama, un tā notiks, jo tās īstenošana ir tiešā atkarībā no tā, cik mēs esam gatavi lūgties un piedot.

Marija aicina mūs atvērt sirdis, jo tikai atvērtā sirdī var iemājot Dievs un ienest Savas dāvanas. Vienīgi lūgšana spēj atvērt cilvēka sirdi un padarīt to žēlsirdīgu, līdzjūtīgu katrai cilvēciskai būtnei, visai radībai. Tāda sirds nes sevī lūgšanu, neskatoties uz visām ciešanām, un lūdzas pat par tiem, kuri dara ļaunu tuvākam. Mūsdienu pasaule gaida tādas atvērtas un žēlsirdīgas sirdis, ilgojas pēc tādām lūgšanām, kurās ietverta visa cietēja cilvēce.    

                                                            Pr.Ljubo Kurtovičs, Medjugorje.