Medjugorjes Ziņojumi Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”) 2005

 

1

2

4

5

6

 

 

 

 

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2005. gada 15. janvāris

Šo ziņojumu tekstu atļauts izplatīt ar diviem nosacījumiem:

1) netiek sagrozīti vārdi;

2) dota atsauce uz Children of Medjugorje, un norādīta tīmekļa vietne

www.childrenofmedjugorje.com

vai e-pasta adrese dnolan@childrenofmedjugorje.com

 

Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”)

 

Priekšsēdētājs: Deniss Nolans

Priekšsēdētāja vietniece: Māsa Emanuēla

Padomdevēja valde:

Kardināls Jaime Sin

Kardināls Bernardino Echeverria, O.F.M.+

Arhibīskaps Frane Franic

Arhibīskaps D. Peter Chung

Bīskaps Nicholas D’Antonio, O.F.M.

Bīskaps Michael D. Pfeifer, O.M.I.

Bīskaps Donald Montrose

Bīskaps William Ellis +

Tēvs Daniel Ange

Ralph Martin

 

 

 

Mīļie Medjugorjes bērni,

lai slavēts Jēzus un Marija!

 

1. – 2. janvārī mēs bijām mazā Antona, Vickas un Mario otrā bērna, kristību aculiecinieki viņu draudzē Gradacā netālu no Medjugorjes. Slava Dievam par šo jauko ģimeni!

 

2. – Mūsu mazā Medjugorjes komanda (Chrissey, Nancy Maria un Rose Mary) novēl jums visiem ļoti lielu svētīgu, laimīgu un mierpilnu 2005. gadu Marijas mātišķajā gādībā! Ceru, ka jūs varējāt izvēlēties svēto no mūsu saraksta. Kas būs jūsu biedrs 2005. gadā?

 

Esmu vairāk nekā laimīgs paziņot jums par svēto, kas izvēlējās mūs, Medjugorjes Bērnus! Mēs tiešām saņēmām Fatimas Dievmāti! (Godināta 13. maijā)

 

To pavadošais citāts ir: „Ak, Jēzu, piedod mums mūsu grēkus, izglāb mūs no elles ugunīm un aizved visas dvēseles uz Debesīm, it īpaši tās, kurām visvairāk vajadzīga Tava žēlastība.”

 

Mūsu īpašais darbs ir: „Lūgties par to, lai kristieši vairāk nodotos Rožukronim”. Šī gada laikā mēs tieksimies atsaukties Dievmātes aicinājumam, vēl jo vairāk tādēļ, ka Viņa vēlas Medjugorjē īstenot noslēpumus, kurus iesāka Fatimā (skatiet 1991. gada 25. augusta vēstījumu).

 

3. – 2. decembrī Dievmāte caur Mirjanu sniedza jūtu pārpilnu vēstījumu. Acīmredzami Viņai bija vajadzīga mūsu īpaša palīdzība. Viņa lūdza, sakot: „Dārgie bērni! Jūs man esat vajadzīgi. Es aicinu jūs un Es lūdzu jūsu palīdzību. Izlīgstiet savā starpā (viens ar otru), izlīgstiet ar Dievu (grēksūdzes sakramentā), un ar saviem kaimiņiem. Tā jūs palīdzēsiet Man. Palīdziet atgriezties neticīgiem. Tā jūs noslaucīsiet asaras no Mana vaiga.” (skatiet PS)

 

Ziemassvētku dienā, tikai dažas stundas pirms notika zemestrīce, Jēzus Bērniņš aicināja mūs uz mieru, un Dievmāte lūdza mūs „būt drosmīgiem Labās Vēsts lieciniekiem jebkurā situācijā”.

 

Notikumi Āzijā, kas šokēja visu pasauli, liekas, izskaidro daļu no iemesliem, kādēļ Svētā Dievmāte uzrunāja mūs tik dramatiski! Es ne tuvu nevaru atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas tiek uzdoti pēdējā laikā – „Kāpēc tas notika? Vai tas ir Dieva sods?” „Kāpēc Dievs to pieļāva?” „Vai pēc šīm katastrofām sekos vēl citas?” utt.

 

Neesmu ne eņģelis, ne pareģis, lai zinātu šādas atbildes! Tomēr es droši zinu, ka ir kāds vēstījums, ko Svētā Dievmāte ir izteikusi daudzas reizes savas parādīšanās pēdējo 23 gadu laikā: „Ar gavēni un lūgšanām var pārtraukt karus, var ierobežot dabas likumu spēku” (21.07.1982.) (skatiet PPS). Tādēļ tagad skatīsimies nākotnē un nolemsim darīt, kas nepieciešams, lai NOVĒRSTU to, ka notiks vēl citas tādas nelaimes. Dievmāte teica mums, ka „Sātans grib iznīcināt dabu un pat planētu, uz kuras jūs dzīvojat” (25.01.1991.). Viņa teica: „Viņš grib karu!” (25.09.2001.) un „[Sātans] vēlas ar visiem iespējamiem līdzekļiem sagraut visu jūsos” (21.03.1988.). Viņa arī teica: „Naids valda pasaulē” (25.11.2001.). Tomēr to visu var padarīt par neesošu, ja atceramies par visspēcīgākajiem ieročiem, kurus Viņa mums devusi, lai pieveiktu Sātanu!!! „Ar pazemīgu lūgšanu un dedzīgu mīlestību viņu var atbruņot” (08.1985.).

 

Patiešām, ja esam apveltīti ar žēlastību (ja neesam saistīti ar nopietnu grēku), katra no mūsu sirds nākusi lūgšana liks viņam baidīties un atbruņos viņu. Viņš bīstas no četrgadīga bērniņa, kurš skaita lūgšanu! Ja tikai mēs aptvertu, cik spēcīgi esam, kad vienkārši dzīvojam saskaņā ar Evaņģēliju un Svētās Dievmātes vēstījumiem!!

 

Mums jautāja, vai šī katastrofa ir noslēpumu sākums. Nē, jo noslēpumus atklātībai nodos vizionāru izvēlēts priesteris 3 dienas, pirms pienāks laiks. Līdz šim neviens no noslēpumiem vēl nav atklāts.

 

Lūk, ko es gribētu teikt par šo situāciju: visa pasaule ir šokā tādēļ, ka vismaz 120 000 cilvēku ir gājuši bojā šajā briesmīgajā traģēdijā. Mums nepietiek asaru, lai par to raudātu. Bet kas gan ir ļaunākā traģēdija? Gadiem ilgi miljoniem cilvēku ir bijuši tāli no Dieva, Viņa baušļu ienaidnieki, kas ļāvuši grēka tumsībai pārņemt savas dvēseles. Tūkstošiem bērnu ir tikuši ļaunprātīgi izmantoti, un tiem rādīts briesmīgs piemērs. Ir stājušies spēkā ļauni likumi, kas sagrauj ģimenes, un jauniešiem pat skolās māca nejaukas lietas. Šo sarakstu varētu vēl turpināt. Bet kādēļ gan mēs nepieliekam tikpat lielas pūles, lai mazinātu šos garīgos ļaunumus, kā to darām šobrīd, lai glābtu Āzijas traģēdijas upurus? Vai tad cilvēka gars nav nemirstīgs, un tikai ķermenis mirstīgs? Tā patiešām ir brīnišķīga labdarība – sūtīt palīdzību upuriem! Kāds lielisks labas un līdzjūtīgas sirds apliecinājums! Tomēr mums jāņem vērā arī labdarības otra puse, ar to domājot Dieva bērnu nemirstīgo dvēseļu glābšanu! Jautājums ir, ko mēs patiešām tai veltīsim? Ko piedāvāsim? Kādēļ esam pametuši novārtā vislabākos līdzekļus, lai pretotos ienaidniekam, kurš grib iemest cilvēku mūžīgā bezdibenī?? Kā teica Jēzus: „Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj, bet dvēseli nespēj nokaut, bet bīstieties vairāk no tā, kas spēj dvēseli un miesu nomaitāt ellē” (Mateja ev. 10:28).

 

Acīmredzami tā nav sagadīšanās, ka esam saņēmuši Fatimas Dievmāti par savu sabiedroto šim gadam! JĀ! Toreiz Viņa atnāca, lai palīdzētu izbeigt Pirmo pasaules karu, un Medjugorjē, lai izbeigtu karus mūsu sirdīs, kas rodas tādēļ, ka esam tālu no Dieva. Viņa mums ļoti palīdzēs, JA darīsim to, ko Viņa lūdz, ja arī mēs palīdzēsim Viņai! Tas ir tik vienkārši!

 

Jā, ir vajadzīga drosme, lai spertu Evaņģēlija iedvesmotus soļus šajā materiālistiskajā pasaulē, kas ielaužas viscaur mūsu mājās! Bet kāds liels prieks gan ir piederēt Jēzum un Viņa Mātei! Sadarbosimies ar Viņu un glābsim daudzas dzīvības! Lai Viņas aizsardzība aptver visas pasaules malas! Mēs varam izjaukt Ļaunā plānus un neļaut viņam darīt posta darbus! „Mīļie bērni, ja vien jūs zinātu, cik vērta ir jūsu vismazākā lūgšana,” ir teikusi Dievmāte, „jūs lūgtos bez apstājas!”

 

Konkrēts priekšlikums: palīdziet Svētajai Jaunavai kā vēl nekad agrāk! Ja vēlaties, jūs varat uzrakstīt Viņai vēstuli, lai pastāstītu, ko domājat darīt, lai atsauktos uz Viņas 2. decembra aicinājumu. Tas varētu būt gavēnis, rožukronis katru dienu vai svētā stunda pirms Svētītā Sakramenta, kāds solis, kas sperts uz samierināšanos, laba grēksūdze, jūsu ģimenes lūgšanas atjaunošana, mise, kas noturēta par Dievmātes nolūkiem – jūs zināsiet, ko piedāvāt lūgšanā! Tad jūs varat vai nu nolikt šo vēstuli zem Viņas tēla, vai atsūtīt to mums uz adresi:

 

„Mary Queen of Peace”, BP 2157, F-06103, Nice Cedex 2, France

 

No šejienes vēstule tiks nogādāta Medjugorjē un nodota kādam no vizionāriem. Tādējādi Dievmāte to saņems savas parādīšanās laikā. (Viņai ļoti patīk vēstules!)

 

Mīļā Dievmāte, Tu nekad neesi mūs pievīlusi, un arī mēs nepievilsim

ne Tevi, ne Tavu aicinājumu uz dzīvības glābšanu.

 

Māsa Emanuēla +

 

PS: 2. janvārī Mirjana mums nenodeva jaunu Dievmātes vēstījumu. Viņas vīrs Marko teica: „Dievmāte nenodeva citu vēstījumu. Mums jau ir 2. decembra vēstījums, izdzīvosim vispirms to un uztversim to nopietni!”

 

PPS: Nesenie notikumi Indijas okeānā atkal pievērsa mūsu uzmanību tam, cik trausla ir dzīvība! Mēs nevaram neatcerēties Dievmātes aicinājumus no Medjugorjes lūgties un gavēt. Viņa ir devusi mums spēcīgu ieroci – gavēni – kas spēj pat ierobežot dabas likumu spēku!

Savā jaunajā grāmatā, kas tagad izdota arī angļu valodā, Māsa Emanuēla iepazīstina mūs ar šo spēcīgo ieroci, lai mēs varētu pārvarēt grūtības, lūdzoties un aizlūdzot par dvēselēm.

Iepazīstieties: Māsa Emanuēla „Freed and Healed Through Fasting” („Gavēņa atbrīvoti un izdziedināti”).

Kad šķiršanās ir neizbēgama, kad mīļots cilvēks ir slims vai lieto narkotikas, kad māc bailes no kara, ekonomikas krīzēm vai dabas katastrofām, mēs pieliekam daudz pūļu, lai atrastu labāko ārstu, labākās zāles vai atzītāko psihologu.

Bet Medjugorjē Dievmāte piedāvā mums gavēni kā vienu no visspēcīgākajiem līdzekļiem pret šodienas problēmām. Viņa saka: „Ar gavēni un lūgšanām var pārtraukt karus, var ierobežot dabas likumu spēku” (1982. gada 21. jūlijs). Ar gavēņa palīdzību tūkstošiem cilvēku ir atraduši brīvību un izdziedināti, un miers ir atgriezies viņu mājās!

Šī grāmata ar stāstiem no dzīves ir rokasgrāmata izdzīvošanai mūsu laikos.

Cena: $ 4,95 plus piegādes izmaksas.

Māsa Emanuēla „Freed and Healed Through Fasting”

Pax Publishing International

Grāmatu var pasūtīt tīmekļa vietnē www.childrenofmedjugorje.com

vai no Queenship Publishing www.queenship.org

(Lai saņemtu tuvāku informāciju par iegādi Eiropā, lūdzam sazināties ar dnolan@childrenofmedjugorje.com)

Children of Medjugorje piedāvā arī:

Audiokaseti „Fasting, the Door to God’s Power” („Gavēnis – durvis uz Dieva spēku”)

Jā, pastāv veids, kā varam saņemt Dieva dziedināšanu un brīnumus savā dzīvē! Jā, mēs varam pieveikt Sātanu un neielaist ļaunumu savās mājās – Marija teica Medjugorjē! Ja vien mēs zinātu, kāds spēks piemīt gavēnim! Šajā ierakstā atklātas neticamas patiesības un agrāk nezināmi fakti – tas ir tieši tas, kas šobrīd vajadzīgs!

Cena: $ 8,50 plus piegādes izmaksas.

Videokasete V39: „Only by prayer and fasting can war be stopped” (w/Fr. Slavko)

(Tēvs Slavko, „Tikai ar lūgšanu un gavēni var izbeigt karu”)

Tēvs Slavko Barbaričs (nesen uzņemts debesīs!) dalās ar mums savās dziļajās zināšanās par gavēni un tā vērtību. Viņš bija gavēšanas čempions un var mums daudz ko mācīt par šo visgrūtāko un visnozīmīgāko Dievmātes aicinājumu.

Cena: $ 15,00 plus piegādes izmaksas.

 

2005. gada 15. februāris  

© Children of Medjugorje 2005

Šo ziņojumu tekstu atļauts izplatīt ar diviem nosacījumiem:

1) netiek sagrozīti vārdi;

2) dota atsauce uz Children of Medjugorje, un norādīta tīmekļa vietne

http://www.childrenofmedjugorje.com

vai e-pasta adrese dnolan@childrenofmedjugorje.com

 

Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”)

 

Priekšsēdētāja: Māsa Emanuēla

Padomdevēja valde:

Kardināls Jaime Sin

Kardināls Bernardino Echeverria, O.F.M.+

Arhibīskaps Frane Franic

Arhibīskaps D. Peter Chung

Bīskaps Nicholas D’Antonio, O.F.M.

Bīskaps Michael D. Pfeifer, O.M.I.

Bīskaps Donald Montrose

Bīskaps William Ellis +

Tēvs Daniel Ange

Ralph Martin

 

2005. gada 15. februāris

 

Mīļie Medjugorjes bērni,

lai slavēti Jēzus un Marija!

 

Medjugorjē jau veselu mēnesi ir sniegs, un kaut ko tādu vēl nekad nav pieredzējuši pat pilsētas vecākie iedzīvotāji, un, kad es šo rakstu, vēl joprojām snieg! Cik piemēroti Lielā gavēņa laikam, kad lūgšanās pieminam 51. psalmu: „Nomazgā mani, es būšu baltāks par sniegu!”

 

1. – 15. janvārī mana [autores] vecmāmiņa devās pie Dieva. Par spīti viņas lielajam vecumam (viņai bija 103 gadi!) viņas gars vēl bija možs, un viņa vienmēr rada iespēju pateikt kādu pateicības vai mierinājuma vārdu tiem, kas viņai palīdzēja. Ļaujiet man izstāstīt kādu viņas garīgā ceļojuma epizodi, kas varētu dot cerību daudziem ļaudīm, kuri bīstas novecot!

 

Laikā starp divām misijām es kādu dienu pavadīju Parīzē, un todien notika šī saruna – viena no neaizmirstamajām sarunām ar vecmāmiņu. Viņa atklāja man savu sirdi un pastāstīja, par ko viņa ir visvairāk noraizējusies: „Redzi, mīļā, ir kaut kas tāds, kas mani apbēdina, patiešām ļoti apbēdina! Manās attiecībās ar Dievu kaut kā pietrūkst, un tas mani uztrauc! Kad es skatos uz jums visiem, uz tavu māti, taviem brāļiem, uz visiem jums – „mazajiem Maijāriem”, ir skaidri redzams, ka jums patīk lūgties. Jums dara prieku lūgties pat ļoti ilgu laiku. Redzi, man gan tā nav un nekad arī nav bijis! Protams, es katru dienu skaitu lūgšanas, rožukroni un visu pārējo, arī „mazo domiņu pirms gulētiešanas”, tomēr patiesībā esmu priecīga, kad manas lūgšanas ir beigušās! Bet tagad kopš kāda laika esmu sapratusi, ka tas nav normāli. Dievs ir tik labs, tik liels, man vajadzētu priecāties, Viņu lūdzot!”

 

Personīgi es nebiju pārāk uztraukusies par savu vecmāmiņu, jo viņai vienmēr bijusi brīnišķīga sirds, viņa vienmēr spēja uzklausīt, mierināt un iedrošināt. Viņa bija ļoti tuva Dievam, pati to nezinot. Es viņai teicu:

 

– Vecmāmiņ, ir svarīgi, lai būtu mīlestība, un tev tā ir! Tev nav, par ko uztraukties. Tomēr es lūgšos par tevi Medjugorjē, un mēs kopīgi lūgsim Dievam sniegt tev prieka sajūtu par lūgšanos, kā tu pati to vēlies! Svētā Dievmāte liek mums „lūgties, līdz lūgšana kļūst par prieku”. Ja Viņa lūdz mūs tā darīt, tas ir tāpēc, ka žēlastība jau ir saņemta! Dievam kaut ko lūdzot, mums jālūdz ar pilnīgu uzticību kā bērniem, tā ir vislabāk!

 

– Labi, mīļā, tad tā arī darīsim! Tu lūdzies tur, bet es to darīšu šeit, un tā mēs paliksim cieši vienotas!

 

Pēc sešiem mēnešiem es atkal iegriezos apciemot vecmāmiņu, un viņa tūlīt paziņoja:

 

– Vai tu atceries mūsu iepriekšējo sarunu? Redzi, mīļā, es to saņēmu! Man tagad ir prieks par lūgšanos!

 

Tad viņas sejā parādījās tāda jauka izteiksme kā mazam bērnam, kurš ļoti priecājas par brīnišķīgu dāvanu, daudz lieliskāku, nekā jebkad bija cerējusi saņemt.

 

– Tagad es saprotu, kādēļ Dievs lika man tik ilgi gaidīt uz zemes. Vai tu saproti?! Man bija vajadzīgi 102 gadi, lai saņemtu šo Dieva dāvanu! Tomēr es to nenožēloju! Bija vērts to gaidīt!

 

Drīz pēc tam vecmāmiņa tika pārvesta uz manu kopienu, kur viņa nodzīvoja vēl 18 mēnešus. Ikvienam patika atnākt un pavadīt kādu laiku kopā ar viņu. Līdz ar lūgšanās prieku sirdī Dievs viņai bija iedevis arī gara spēku. Viņa vairs nebaidījās mirt. „Es nodošu sevi Dieva rokās,” viņa teica manam brālim. Viņa aizgāja smaidoša un mierpilna.

 

2. – Mēs varam tikai iedomāties, kāds prieks valdīja Debesu valstībā 13. februārī, kad Fatimas Frančesko un Žasinta beidzot sagaidīja savu mīļoto māsīcu Lusiju Martosu, mazo ganīti, kura 1917. gadā kopā ar viņiem redzēja Svēto Jaunavu Portugālē, La Cova di Aria! Lusija aizgāja mūžībā savā karmelītu klosterī Koimbrā 97 gadu vecumā. (Pievērsiet uzmanību 13. datumam, gluži tāpat kā 6 parādīšanās!)

 

Pateiksimies Dievam, ka ir publicētas atmiņas par „Rožukroņa Dievmātes” parādīšanos trim mazajiem Fatimas ganiņiem laikā no 1917. gada 13. maija līdz 13. oktobrim. Man jāpasmaida, kad domāju par to, ka mūsu („Medjugorjes Bērnu”) šā gada svētā ir tieši Fatimas Dievmāte!

 

Uzlūkosim šo laimīgo sagadīšanos kā iespēju mūsu domās izdzīvot un atdzīvināt Marijas aicinājumu mūsu pasaulei. Šī dievišķā iejaukšanās, kas Pirmā pasaules kara vidū notika Portugālē, iezīmē vienu no 20. gadsimta vissvarīgākajiem notikumiem. Tas ir arī pareģojums, kurš turpinās un tiek īstenots ar Medjugorjes palīdzību. „Beigās mana Bezvainīgā Sirds triumfēs!” Mūsu ziedošanās Marijas Bezvainīgajai Sirdij ir veids, kā pasteidzināt šo triumfu.

 

Dievmāte tika teikusi, ka Frančesko un Žasintu Viņa paņems uz Debesīm drīz, bet Lusijai jāpaliek šeit ilgāk, jo – kā Viņa teica Lusijai – „Jēzus grib ar tavu palīdzību darīt tā, lai es tiktu iepazīta un mīlēta. Viņš vēlas pasaulē iedibināt uzticību manai Bezvainīgajai Sirdij.”

 

Kurš gan tagad, kad Lusija ir devusies pie Tēva, turpinās šo lielo misiju uz zemes??? To darīsim mēs!!! „Bez jums, mīļie bērni, es nevaru palīdzēt pasaulei”, Dievmāte mums teica Medjugorjē! (Skatiet PS)

 

Kā it viss, ko Debesis piedāvā saviem bērniem, arī ziedošanās ir kaut kas vienkāršs un ļoti dziļš. Pēc tam, kad Marija bija pateikusi „Jā” Eņģelim, viņu pārņēma Svētais Gars, un viņa ieņēma Jēzu savā klēpī. Tāpat arī trīs mazo ganiņu Marijai un Dieva plānam pateiktais „Jā” ļāva viņus pārņemt Svētā Gara liesmai, un Jēzus piepildīja viņu dvēseles. Viņi vairs nebaidījās ne no kā un bija gatavi it visam! Lusija stāstīja, ka pēc viņu pateiktā „Jā” „Dievmāte pasmaidīja, iepleta rokas, un no Viņas plaukstām izstiepās gaismas stari, kas mūs skāra un caurstrāvoja.” Viņa teica: „Šī gaisma bija Dievs!”

 

Fatimas ganiņu un vēlāk arī visas viņu tautas ziedošanās deva augļus. Svētā Dievmāte pasargāja Portugāli no Otrā pasaules kara un no ķecerībām, kā Viņa to bija apsolījusi, „...ja jūs darīsiet to, ko es jums lūgšu”. Kaut arī citas tautas būtu rīkojušās tāpat!!!

 

Šodien vēl nav par vēlu, jo Svētā Dievmāte arvien glabā to pašu Dievišķo liesmu arī priekš mums. Vienīgais, kas vajadzīgs, ir mūsu „Jā”, pateikts Viņai no visas sirds, bez atturības, bez bailēm! Mums tikai ar Viņas palīdzību jāvelta Jēzum pašiem sevi, savu miesu un dvēseli. Ja trīs bērni spēja iegūt tik lielu žēlastību savai valstij, cik daudz vairāk mēs varam iegūt pasaulei, ja mēs, tūkstoši Dievmātes „mīļo bērnu”, veci un jauni, nolemsim pateikt Viņai savu „Jā” mūsu ģimenēs un mūsu lūgšanu grupās, mūsu draudzēs un – jo Dievam viss ir iespējams – mūsu valdībās?! Skoloties Medjugorjes skolā – tas nozīmē turpināt to, ko Marija iesāka Fatimā (1991. gada 25. augusta vēstījums), tas nozīmē vēstīt par Viņas sirds triumfu pār ļaunumu un karu, pār perversijām un nāvi, pār mūsu planētas iznīcību un pār visiem Sātana plāniem. Tāds ir Marijas plāns! Vai tas nav tieši tas, kas mums steidzami vajadzīgs?!

 

Spānijas bīskapi ir nolēmuši 21. un 22. maijā Saragosas katedrālē Pilaras Dievmātes priekšā veltīt savu tautu Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Slava Dievam! Lai visās valstīs rīkotos līdzīgi!

 

Tagad es vēlētos jūs lūgt paveikt kādu nelielu „mājasdarbu”. Līdz 15. marta ziņojumam, lūdzu, rūpīgi izlasiet Esteres grāmatu. Jums to vajadzēs, lai izprastu kādu svarīgu lietu, ko vēlos jums pavēstīt par Svēto Dievmāti! Tikai pagaidiet vēl mazliet!

 

3. – Lai palīdzētu mums labāk izdzīvot šo Lielo gavēni un pievērsties tam, kas ir būtiskākais, Vicka dalījās ar mums šādās domās:

 

„Dievmāte priecājas, kad redz mūs, izdzīvojot Lielo gavēni no sirds un nevis piespiedu kārtā. Mēs varam paši izlemt, ko upurēt, vadoties no tā, kas ir mūsu sirdīs, un tad nest šo upuri ar prieku. Ir ļoti svarīgi vairāk lūgties, jo īpaši krusta priekšā. Ir labi katru dienu krusta priekšā skaitīt skumjos noslēpumus, stāvot uz ceļiem, ja veselība to atļauj, un lūkojoties uz krustu. Tad mēs sajutīsim to, cik ļoti Jēzus ir cietis mūsu dēļ. Mēs visi varam skaitīt rožukroni! Ja tas vēl arvien mums šķiet sarežģīti, lūgsim žēlastību, lai varētu to darīt, ieliekot tajā visu savu labo gribu.”

 

„Vislabākais upuris būtu piedzīvot pārmaiņu sevī, izmainīt mūsu dzīves, raugoties uz Jēzu. Jautājiet Viņam: „Jēzu, kā es varu tev palīdzēt? Kā es varu soļot kopā ar tevi?””

 

„Mazāk vārdu un vairāk labas gribas mainīties!”

 

„Lielā gavēņa laikā mēs gatavojamies ļaut sevi piepildīt Lieldienu priekam un gaismai. Šodien es sevi iekšēji sagatavoju, soļojot kopā ar Jēzu, un tad Lieldienu svētdienā Jēzus augšāmcelsies manā sirdī!”, teica Vicka.

 

Mīļā Dievmāte, kurš gan labāk par Tevi var pieņemt mūs tādus, kādi esam, un padarīt mūs vienotus ar Jēzu?!

 

Māsa Emanuēla +

© 2005 Children of Medjugorje

 

PS: (Vai tad mūsu Svētais Tēvs – Fatimas Noslēpuma Pāvests – tūlīt pēc svētīšanas 1984. gada 25. martā Sv. Pētera laukumā nav teicis bīskapam Hnilicam, ka „Medjugorje ir Fatimas piepildījums un turpinājums!”)

2005. gada 9. aprīlis

© Children of Medjugorje 2005

Šo ziņojumu tekstu atļauts izplatīt ar diviem nosacījumiem:

1) netiek sagrozīti vārdi;

2) dota atsauce uz Children of Medjugorje, un norādīta tīmekļa vietne

http://www.childrenofmedjugorje.com

vai e-pasta adrese dnolan@childrenofmedjugorje.com

 

Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”)

 

Priekšsēdētāja: Māsa Emanuēla

Padomdevēja valde:

Kardināls Jaime Sin

Kardināls Bernardino Echeverria, O.F.M.+

Arhibīskaps Frane Franic

Arhibīskaps D. Peter Chung

Bīskaps Nicholas D’Antonio, O.F.M.

Bīskaps Michael D. Pfeifer, O.M.I.

Bīskaps Donald Montrose

Bīskaps William Ellis +

Tēvs Daniel Ange

Ralph Martin

 

2005. gada 9. aprīlis

 

Mīļie Medjugorjes bērni!

Lai slavēti Jēzus un Marija!

 

1. Tāpat kā visa pasaule, kas šobrīd ir koncentrējusi uzmanību uz Svētā Tēva Jāņa Pāvila II izcilo dzīvi un nāvi, arī es [autore] vēlētos pievienoties tiem miljoniem ļaužu, kas godina šo apbrīnojamo cilvēku, šo Jēzus mīlestības un gaismas atspulgu uz zemes!

 

Šajās dienās atklātībā parādījušās vairākas ziņas saistībā ar Medjugorji, un tam varētu būt nepieciešami daži paskaidrojumi. Lūk, kā viss notika:

 

Pāvests aizgāja no šīs pasaules Romā, sestdienā, 2. aprīlī, 21.37, Dievišķās Žēlastības svētku vigīlijas laikā. Šos svētkus viņš pats iedibināja 2000. gada aprīlī. Tajā rītā, tāpat kā parasti katrā otrajā mēneša dienā, Mirjana Soldo saņēma parādīšanos Senakolo jaunajā ēkā un kopā ar Svēto Dievmāti aizlūdza par neticīgajiem. Valdīja emocionāla gaisotne, zinot, ka Pāvests Jānis Pāvils II atrodas starp dzīvību un nāvi. Tādēļ parādīšanās laikā mēs lūdzāmies Svēto Dievmāti ar īpašu dedzību, uzticot Pāvestu Viņas gādībai. Pēc tam, kad Mirjana atguvās no ekstāzes, viņa teica:

 

„Dievmāte mūs visus svētīja ar savu Mātišķo Svētību. Viņa teica, ka vislielākā svētība, ko mēs varam saņemt uz zemes, ir svētība, ko dod priesteris. Viņa svētīja arī reliģiskos priekšmetus, ko bijām atnesuši. Tad Dievmāte teica: „Šajā laikā es jūs lūdzu atjaunot Baznīcu”. Tad es [Mirjana] teicu Viņai: „Tas ir liels lūgums! Vai es spēju to paveikt? Vai mēs spējam to paveikt?”, un Svētā Dievmāte teica: „Bet, mani mīļie bērni, es vienmēr būšu kopā ar jums! Mani apustuļi un es vienmēr būsim kopā ar jums, un es jums palīdzēšu! Vispirms atjaunojiet paši sevi un savas ģimenes, un tad arī viss pārējais būs vienkāršāk”.

 

Mirjana arī teica, ka jautājusi Svētajai Dievmātei par Pāvestu, bet Svētā Dievmāte neesot neko atbildējusi. Tā vietā viņas kopīgi aizlūgušas par Pāvestu.

 

Ivans Dragičevičs (viens no sešiem vizionāriem) 2. aprīlī atradās misijā ASV. Nākamajā dienā, 3. aprīlī, Dievišķās Žēlastības svētdienā viņš devās uz Bangoru Menas štatā, lai tur piedalītos sarunā, un tad viņš atklāja, ka Bangorā ikvienu ir dziļi saviļņojusi Svētā Tēva nāve. Ivans pastāstīja klausītājiem Menā, ka iepriekšējā dienā, sestdienā, 2. aprīlī viņš atradies Ņūhempšīras draudzē. Dēļ laika starpības ar Eiropu viņš saņēmis parādīšanos tikai dažas stundas pēc Pāvesta nāves. Viņš pastāstīja, ka tad, kad Svētā Dievmāte viņam parādījusies, Viņa kā parasti bijusi viena, bet tad pats Svētais Tēvs parādījies pa kreisi no Svētās Dievmātes. Viņš bijis ģērbies garā, baltā tērpā un ar zelta galvassegu. Ivans teica, ka Svētais Tēvs esot izskatījies ļoti jauns un viņi abi ar Svēto Dievmāti šķituši ļoti priecīgi. Svētā Dievmāte teikusi Ivanam: „Viņš ir mans dēls, viņš ir kopā ar mani!”. Ivans pastāstīja klausītājiem, ka pēc šīs parādīšanās viņš esot bijis tik saviļņots, ka gandrīz neesot varējis gulēt! Parādīšanās laikā klāt bijušie stāstīja, ka nekad agrāk nav redzējuši Ivanu tik laimīgu.

 

Vicka, kas ļoti mīlēja Jāni Pāvilu II, devās uz Romu (atstājusi savus divus bērniņus mājās kopā ar Mario), lai piedalītos Svētā Tēva bērēs. Vicka agrāk vairākas reizes bija tikusies ar Pāvestu, kad no savas valsts veda slimus un kroplus svētceļniekus, lai tie saņemtu viņa svētību. Svētais Tēvs arī svētīja Vicku, kad viņa un viņas vīrs Mario kā jaunlaulātie devās uz Romu tūlīt pēc tam, kad bija apprecējušies Medjugorjē.

 

2. Es gribētu īpaši uzsvērt kaut ko ļoti skaistu – tieši pirms tam, kad Svētais Tēvs pameta šo pasauli sestdienas vakarā, viņš pēkšņi pagriezās pret Sv. Pētera laukumu un svētīja tur sapulcējušos ļaudis, un tad, sakot „Āmen”, viņš izdvesa savu pēdējo elpas vilcienu. Šis „Āmen” patiesībā bija viņa pēdējais vārds! Cik tas ir brīnišķīgi! Šī svētība ir dāvana, ko viņš atstāja ikvienam no mums. Mēs vienmēr varēsim balstīties uz Jēzus varenā vikāra Jāņa Pāvila Lielā aizgādību!

 

Vakar vakarā [8. aprīlī] visa Medjugorjes draudze celebrēja vakara misi īpaši par godu Svētajam Tēvam. Visas citas mises tika atceltas, lai ciemata ļaudis varētu vērot šīs vēsturiskās un unikālās bēres TV tiešraidē. Šis dziļi nozīmīgais notikums drīzāk sasaucas ar priecīgajiem noslēpumiem nekā ar skumjajiem noslēpumiem.

 

Protams, daudzi no mums bez viņa klātbūtnes jūtas kā bāreņi. Tomēr kaut kas ļauj mums patiesi priecāties – ne tikai apziņa, ka viņš ir ļoti laimīgs Debesīs, bet arī tas, ka mēs beidzot varam vērsties ar lūgšanu tieši pie viņa tāpat kā pie jebkura Debesu valstībā! Beidzot ikviens var saņemt viņa audienci. Beidzot viņam ir laiks uzklausīt katru vārdu, ko gribam viņam teikt! Un tāpat kā tēvu Slavko mēs neatstāsim viņu bez darba!

 

3. Kā Svētais Tēvs vairākas reizes tika apgalvojis (publiski – 1995. gada 6. aprīlī), viņš būtu atbraucis uz Medjugorji, ja būtu uzaicināts apmeklēt diocēzi. Nenožēlosim to, ka viņš tā arī neatbrauca, jo tagad ir pienācis viņa laiks ierasties! Vīzija, par kuru stāstīja Ivans, ir tikai neliels ieskats tajā, kas varētu būt viņam paveicams Medjugorjē! Laiks rādīs! Es nekad neaizmirsīšu to dienu, kad redzēju ar roku rakstītu Pāvesta vēstuli viņa draudzenei Sofijai, kura dzīvo Krakovā. Atbildot uz liecību, kuru Sofija bija viņam nosūtījusi, vēstot par to, ko Medjugorje devusi viņas dzīvei, Pāvests viņai rakstīja, sakot, ka katru dienu arī viņš savā sirdī dodas svētceļojumā uz Medjugorji, lai varētu savās lūgšanās pievienoties tiem svētceļniekiem, kuri tur pulcējas.

 

Viņš ir mūsu varonis! Viņš būs varens aizbildnis Debesīs un palīdzēs īstenot Miera Karalienes plānus.

 

4. Bija ļoti skaisti bērēs Sv. Pētera laukumā redzēt visus tos karogus, uz kuriem bija rakstīts „Santo subito” („Tūlīt par Svēto”). Saskaņā ar Vatikāna likumiem Pāvestam ir dotas tiesības kanonizēt svētu personu tūlīt pēc nāves, neievērojot parasto kanonizācijas procesu. Šis likums lielākajam vairumam ticīgo nav zināms. Ja šo likumu nevar piemērot Svētā Tēva gadījumā, tad kam gan to vispār var piemērot?! (Skatiet PS)

 

Tā kā līdz konklāvam ir atlikušas tikai 9 dienas, lūgšanās veltīsim novennu Svētajam Garam, lai Viņš apgaismotu kardinālus ar Dievišķu gudrību! Pievienosimies arī vizionārei Marijai, kura lūdz par to, lai nākamais Pāvests arī būtu Marijas Pāvests.

 

Mēs esam izvēlējušies lūgšanu Svētajam Garam, ko varētu izmantot šajā novennā, bet jūs jau vienmēr varat paši atrast kaut ko savu. (Skatiet PPPPS) Lūdzoties apzināsimies, ka mūsu mīļais Jānis Pāvils Lielais pievienojas mums ar savu visvarenāko aizbildnību!

 

Mīļā Dievmāte, mēs priecājamies kopā ar Tevi, jo Tev blakus ir Tavs vismīļotākais dēls Jānis Pāvils!

Lūdzu, palīdzi mums sekot viņa piemēram. Padari visus savus bērnus par Totus Tuus, Tavas brīnišķīgās sirds piepildītus!

 

Māsa Emanuēla +

 

PS: Bērēs kardināls Racingers teica: „Viņš mūs redz pa Tēva nama logu, un viņš mūs svētī.” Oficiālais ziņojums no Romas par Jāni Pāvilu II un jo īpaši brīnišķīgais testaments, ko Svētais Tēvs uzrakstīja pirms dažiem gadiem, atrodams internetā. Lūdzu, skatiet www.vatican.va

 

PPS: Nākamais ziņojums būs 10. maijā. Lūdzu jūs savās lūgšanās atbalstīt manu misiju Itālijā, Kanādā un ASV, kas sāksies 11. maijā. Pateicos jums!

 

PPPS: „Children of Medjugorje” kopā ar tēvu Danielu Ange sagatavoja pusstundu garu video materiālu par Pāvestu Jāni Pāvilu II.

 

V-23 Jānis Pāvils II, „My most beloved son” („Mans vismīļotākais dēls”)

Tēvs Daniels Ange dalās dziļās atziņās par mūsu Svēto Tēvu Jāni Pāvilu II. Jūs vēl vairāk iemīlēsiet šo 20. gadsimta varoni. Jūs sapratīsiet, kādēļ Svētā Dievmāte viņu tik ļoti mīl!

 

Pieejams no Children of Medjugorje, P.O. Box 1110, Notre Dame IN 46556, USA

vai mūsu mājas lapā www.childrenofmedjugorje.com

USD 15,00 plus USD 1,50 pasta un apstrādes izmaksas.

 

PPPPS (no Dr. Marka Miravalle)

 

Novenna nākamā Svētā Tēva vēlēšanām – no sestdienas, 2005. gada 9. aprīļa līdz svētdienai, 17. aprīlim

 

Apustuliskā konstitūcija Universi Dominici Gregis aicina visus Dieva ļaudis, atdarinot mācekļus augšistabā kopā ar Mariju, dedzīgi lūgties, gatavojoties paredzētajam kardinālu konklāvam, kas sapulcēsies, lai ievēlētu nākamo pāvestu. Deviņās dienās pēc mūsu mīļotā Pāvesta Jāņa Pāvila II bērēm (piektdienā, 8. aprīlī) un pirms konklāva sākuma (pirmdienā, 18. aprīlī) vadīsimies no šīm norādēm vienotai lūgšanai nākamā Kristus vikāra vēlēšanām.

 

Debesu Tēvs,

 

Mēs, Dieva ļaudis, esam sapulcējušies vienotībā tāpat kā mācekļi augšistabā, lai lūgtos par to, ka Svētais Gars nolaižas pār kardināliem, kuri piedalīsies konklāvā, lai ievēlētu mūsu Kunga Jēzus Kristus nākamo vikāru. Lai mūsu kardinālu sirdis ir atvērtas Svētā Gara gudrībai ārpus jebkāda cilvēku vērtējuma un tiktu ievēlēts tas kandidāts, kurš šķiet vispiemērotākais Jums, Debesu Tēvs, un kurš vadīs Baznīcu šajā vēsturiski nozīmīgajā laikā trešās tūkstošgades sākumā.

 

Mēs piesaucam mūsu Māti Mariju, vienotu lūgšanās ar mācekļiem augšistabā, lai Viņa lūgtu par mūsu kardināliem tā, lai viņi izvēlētos nākamo Svēto Tēvu, paklausot Viņas Dievišķā Laulātā Drauga Svētā Gara aicinājumiem. Svētā Marija, Dieva un Baznīcas Māte, mēs uzticam šo konklāvu Tavai mātišķajai un Bezvainīgajai Sirdij, un veltām šīs lūgšanas, lai Tu vadītu un aizsargātu Tava Dēla nākamā vikāra ievēlēšanu:

 

1 Mūsu Tēvs

1 Esi sveicināta, Marija

1 Lai slavēts

 

Marija, Baznīcas Māte, lūdz par mums!

2005. gada 10. maijs

© Children of Medjugorje 2005

Šo ziņojumu tekstu atļauts izplatīt ar diviem nosacījumiem:

1) netiek sagrozīti vārdi;

2) dota atsauce uz Children of Medjugorje, un norādīta tīmekļa vietne

http://www.childrenofmedjugorje.com

vai e-pasta adrese dnolan@childrenofmedjugorje.com

 

Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”)

 

2005. gada 10. maijs

 

Mīļie Medjugorjes bērni!

Lai slavēti Jēzus un Marija!

 

1. – 2. maija rītā Mirjana Senakolo nojumē saņēma savu ikmēneša parādīšanos. Šis ir vēstījums, ko viņa mums nodeva Dievmātes vārdā: „Mīļie bērni, es esmu kopā ar jums, lai jūs visus aizvestu pie mana Dēla. Es vēlos, lai jūs visi saņemtu pestīšanu. Sekojiet man, jo tikai tā jūs spēsiet atrast patiesu mieru un laimi! Mani mīļie bērni, nāciet man līdzi!”

 

Priesteris reiz teica: „Kad jūs no rīta izņemat savu rožukroni no kabatas, tad iesāciet skaitīt rožukroni, sakot, ka patiesībā jūs satverat Jaunavas Marijas roku! Un tad turieties pie tās visu dienu!” Šķiet, ka Totus Tuus Pāvests ir atstājis mums brīnišķīgu šā tēla paraugu, un tas ir devis augļus! Šis pēdējais vēstījums liek atcerēties kādu citu reizi, kad Mirjana teica, ka Dievmāte aicinājusi mūs sniegt Viņai savas rokas. Ievērojiet daudzskaitli – nevis tikai vienu roku, bet abas! Kad abas rokas ir aizņemtas, tad mums ir daudz grūtāk pavērsties citā virzienā! Dievmāte zina, kāpēc Viņa mums to lūdz...

 

2. – Kāds prieks ir kopīgi gatavoties Vasarsvētkiem! Šā pagājušā mēneša notikumi vien jau ir tā vērti, lai pasaule svinētu lieliskus Vasarsvētkus! Visā pasaulē vēl nekad nav pieredzēta tāda mīlestības un apbrīnas izrādīšana kādam Dieva cilvēkam! Šajā pašā žēlastības plūsmā Svētais Gars mums ir devis Pāvestu Benediktu XVI, Pāvestu, kurš turpinās Jāņa Pāvila II iesākto darbu šajā pasaulē. Man [autorei] jāatzīstas, ka tad, kad tika paziņots vēlēšanu rezultāts, es, protams, priecājos, jo redzēju viņa personā ļoti nelokāmu Pāvestu, kurš sniegs un aizstāvēs īstu katolisko ticību; tomēr es uzskatīju kardinālu Racingeru vienīgi par spējīgu cilvēku un spīdošu teologu... Tad es vēl nezināju, cik neticami lielisks viņš patiesībā ir! Kāds prieks ir jau no pirmajiem viņa pontifikāta brīžiem atklāt, ka viņš ir brīnišķīgs sirdscilvēks – Dieva pazemīgs gans, žēlastības pilns. Šis labais gans ir spējis iekarot mūsu sirdis, kamēr mēs vēl sērojam par Jāni Pāvilu II, un piepildīt tās ar cerību! Bez tam nevarēja neievērot, ka jaunievēlētais Pāvests iznāca uz sava balkona tieši Dievmātes ikdienas parādīšanās brīdī, 18:40!!

 

Daudzi mums jautā, kāda ir Pāvesta Benedikta XVI nostāja attiecībā uz Medjugorji. Es negribētu atbildēt uz šo jautājumu, pirms ir pagājis kāds laiks, lai mūsu jaunais Pāvests varētu apdomāt un izteikt savus priesteriskos apsvērumus par šo jautājumu. Tomēr ir zināms, ka brālīgā sarunā kardināls Šēnborns esot teicis kardinālam Racingeram, ka tad, ja Medjugorje tiktu slēgta, viņam nāktos slēgt arī savu semināru Vīnē, jo vairākums no šiem kandidātiem ir saņēmuši savu aicinājumu uz priesterību ar Medjugorjes palīdzību. Uz to kardināls Racingers esot atbildējis, ka „par Medjugorjes slēgšanu pat nevar būt ne runas!”

 

Kas attiecas uz mums – kā mēs varam vislabāk palīdzēt Miera Karalienei pasteidzināt Viņas plānus Romā? Tas būtu pazemīgi dzīvot saskaņā ar Viņas sniegtajiem vēstījumiem un liecināt par brīnišķīgo dzīvi Kristū un Kristum. Ļausim Viņai pašai parūpēties par pārējo! Es ticu, ka Medjugorjes atzīšana drīzāk būs debešķīgas augstāko spēku iejaukšanās nekā cilvēku darbības sekas! Mēs riskējam izjaukt Marijas plānus, vēloties īstenot paši savējos. Nav šaubu, ka jaunais Pāvests būs vērīgs pret mūsu dzīves kvalitāti Kristū un Baznīcā.

 

3. – Visu to laiku, kopš Pāvests Jānis Pāvils II ir devies pie Debesu Tēva, tautas balss ir skaļi saukusi: „Santo subito!” („Tūlīt par Svēto!”). Tā kā Baznīca vēro šo ļoti spēcīgo tautas balsi, turpināsim likt tai skanēt! Pietiek tikai nosūtīt uz Romu e-pasta vēstuli ar viena vai vairāku cilvēku parakstiem. Sūtiet šo e-pasta vēstuli uz: benoitXVI@vatican.va

 

4. – Pirmo reizi Medjugorjē! Kā turpinājums 25. aprīļa vēstījumam Sv. Džeimsa baznīcā tika izstādīts Svētais Sakraments, un svētceļniekiem bija iespēja klusumā pielūgt mūsu Kungu visas nakts garumā līdz 7:00 nākamajā rītā. Tajā naktī daudzi svētceļnieki – to vairākums bija jaunieši – palika baznīcā adorēt, tādējādi parādot savu vēlmi nonākt tuvāk Kristum, dzīvojot Eiharistijā. Šķiet, ka šī prakse tiks turpināta arī nākotnē. Katru mēnesi 25. datuma naktī notiks Svētā Sakramenta klusa adorācija līdz 7:00 no rīta 26. datumā.

 

5. – 13. maijā „Medjugorjes Bērni” priecīgi svinēs mūsu gada Svētās, Fatimas Dievmātes svētkus! Kāds draugs no Fatimas nesen man pastāstīja kaut ko interesantu. Pēc sarunas ar Svēto Dievmāti (skatiet PS 1) māsa Lusija savos memuāros atzīmējusi kādu atklāsmi, kas saistās ar Jāņa Pāvila II aicinājumu un kas liks mums viņu iemīlēt vēl vairāk.

 

Dievmāte esot teikusi māsai Lusijai, ka atnāks pēc viņas vai nu mēneša pirmajā sestdienā, vai mēneša 13. datumā. Patiesībā Marija atnāca paņemt Lusiju sev līdzi 13. februārī. Dievmāte arī esot teikusi Lusijai, ka drīz pēc Lusijas nāves Viņa atnākšot arī pēc Svētā Tēva. Tieši tā arī notika! Jānis Pāvils II atstāja šo pasauli apmēram septiņas nedēļas pēc māsas Lusijas. Šis fakts vēl joprojām nav plaši zināms ārpus Portugāles, bet ir vērts to uzsvērt. Patiešām, tas atklāj Dievišķo saikni, kas vienoja šīs divas brīnišķīgās dvēseles, un atklāj arī to, cik lielā mērā viņu aicinājumi savienojās Marijas plānos pasaulei. Jānis Pāvils II pēc atentāta Svētā Pētera laukumā 1981. gada 13. maijā kļuva par „Fatimas Pāvestu”, par „Marijas uzvaras Pāvestu”, tāpat kā viņš ir arī „Dievišķās žēlastības Pāvests”. Cik tas ir skaisti! Kādu prieku mums sniedz šie mazie mājieni no Debesīm! Tie iedrošina un nomierina mūs, šīs dzīves akmeņainās takas staigājot. Tie mums atgādina, ka, lai ko arī neplānotu tumsas spēki, mūsu Debesu Māte patiešām ir Pasaules Karaliene, Viņa kontrolē un  īsteno savu plānu! Katrs Viņai pateiktais „JĀ”, vai tas būtu slēpts vai atklāts, ir bezgalīgi vērtīgs Viņas Bezvainīgās Sirds gaidāmajai uzvarai.

 

 

Jā, mīļā Dievmāte, mēs sekojam Tev no visas sirds!

Jā, mēs gribam iet kopā ar Tevi un  atrast patiesu mieru un laimi!

 

Māsa Emanuēla +

 

PS 1: Svētās Dievmātes parādīšanās māsai Lusijai turpinājās visu laiku, ko Lusija nodzīvoja karmelītu klosterī. Dievmāte bieži atnāca un runāja ar viņu par to, ko Viņa dara pasaulē.

 

PS 2: Nākamais ziņojums tiks nosūtīts 10. jūnijā. Paldies par jūsu patieso atbalstu lūgšanās mūsu misijas laikā Itālijā, Kanādā un ASV no 11. maija līdz 30. maijam!

 

PS 3: Jāņa Pāvila II ievērojamais testaments ir atrodams internetā: www.vatican.va

 

NB. Labojums. Pēdējā ziņojumā, kas nodrukāts 10. aprīlī, ir ieviesusies kļūda. Pēc tam, kad Ivans redzēja Pāvestu Jāni Pāvilu II savā ikdienas parādīšanās reizē 2005. gada 2. aprīlī, viņš par to pastāstīja nevis konferencē, kur runāja nākamajā dienā, bet gan tikai dažiem draugiem, kuri izplatīja šo ziņu tālāk.

2005. gada 15. jūnijs

Šo ziņojumu tekstu atļauts izplatīt ar diviem nosacījumiem:

1) netiek sagrozīti vārdi;

2) dota atsauce uz Children of Medjugorje, un norādīta tīmekļa vietne

www.childrenofmedjugorje.com

vai e-pasta adrese dnolan@childrenofmedjugorje.com

 

Children of Medjugorje („Medjugorjes Bērni”)

 

 

Mīļie Medjugorjes bērni,

lai slavēts Jēzus un Marija!

 

1. – Monsenjors Salvatore Bokačo (Msgr. Salvatore Boccacio), Frozinones bīskaps un Itālijas Bīskapu konferences biedrs pagājušajā nedēļā pavadīja Medjugorjē 4 dienas. Monsenjors Bokačo ir bijis palīgbīskaps Romā, un viņam ir bijis tas prieks strādāt kopā ar Pāvestu Jāni Pāvilu II. Pieci neaizmirstami gadi mācībā pie Svētā! Savas uzturēšanās laikā Medjugorjē bīskaps celebrēja Svēto Misi angļu valodā, pēc sirds patikas varēja lūgties kalnā un bija kopā ar Ivanu parādīšanās reizē. Viņš arī personīgi satikās ar Ivanku, Mirjanu un Ivanu. Viņu aizkustināja vizionāru vienkāršība, un viņš devās prom no Medjugorjes apmierināts. Ar Dieva labo gribu viņš atkal atgriezīsies ziemā.

 

2. – Jauna kopiena Medjugorjē! 1989. gadā tēvs Slavko teica: „Jaunās kopienas glābs Medjugorji!”. Svētajai Dievmātei nekad nepietrūkst jauninājumu! Visiem par iepriecinājumu, tieši kā atsaucoties šim aicinājumam, Medjugorjē ir ieradusies jauna kopiena! Tie ir brāļi un māsas no kopienas Nuovi Orizzonti („Jaunie apvāršņi”). Šajā Itālijā dibinātajā kopienā ir apvienojušies „izdzīvojušie” – jauni vīrieši un sievietes, kuri nokāpuši ellē (kas pārāk bieži notiek ar jauniešiem mūsdienās), tomēr atgriezušies dzīvē ar Jēzus un Marijas palīdzību. Bet kā gan?

 

Dibinātāju Kjaru Amirante (Chiara Amirante), brīnišķīgu, jaunu itālieti (pašlaik 38), piesaistīja šīs evaņģēlija vārsmas: „Palieciet manā mīlestībā ... lai mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs” (Jāņa ev. 15:9-11). Viņa izvēlējās meklēt šo prieku, izdzīvot to pilnībā un dalīties tajā. Vēlāk viņa smagi saslima, un viņas ciešanas kļuva gandrīz nepanesamas. Piesaistīta pie gultas, gandrīz kļuvusi akla, viņa tomēr spēja saglabāt prieku dziļi sirdī. Visdziļāko ciešanu brīžos Kjara saprata, ka Jēzus prieks ir spējā pretoties sāpēm un nāvei. Viņai radās dedzīga vēlēšanās pavēstīt citiem šo rūpīgi glabāto noslēpumu un uzdrošināties doties nabago un salauzto siržu ellēs, lai pavēstītu Jēzus prieka vēsti. Tā viņa vienojās ar Dievu – ja Viņš tai atdos daļu veselības, viņa dosies pie izmisumā nonākušajiem! Kad nākamajā dienā viņa devās uz slimnīcu veikt izmeklējumus un kārtējo injekciju acīs, ārsts bija ļoti izbrīnījies – Kjara bija kļuvusi pilnīgi vesela! Viņas kvēlās lūgšanas un dievbijība piesaistīja spēcīgu garīgo tēvu – par tādu kļuva kāds Romas bīskaps. Kjara paklausīja visiem viņa padomiem, lai nekļūtu par ilūziju upuri. Zīme bija dota, viņas veselība atgriezusies, un ar šā bīskapa atbalstu viņa steidzās pavēstīt labo vēsti.

 

Nāves klientus varēja atrast vienkārši, tie pulcējās ap Termini dzelzceļa staciju pašā Romas sirdī. Kjara tur pavadīja dienas un naktis, cenšoties ienest cerības staru šajā noziedzības, narkotiku, prostitūcijas un sātanistu sektu pasaulē. Viņu šausmināja tas, ko viņa tur redzēja, dzirdēja un aizskāra. Tā bija elle zemes virsū. Jēzus tika sists krustā 15 minūšu gājiena attālumā no Vatikāna! Viņa lūdza Dievam namu, kur tos uzņemt, lai tie varētu saņemt mīlestību un mieru, bet velti. Neskatoties uz dažu labu gribošu politiķu solījumiem, nevienas durvis neatvērās. Viņa nolēma doties uz Medjugorji, un tur, lūgšanas laikā, viņa saprata, ka nekas nenotiks, iekams viņa pati nespers to pārdrošo soli, kas aprakstīts evaņģēlijā: „Noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem, un tev būs manta debesīs; un tad nāc un seko man” (Mateja ev. 19:21). Ar sava pazīstamā bīskapa atbalstu viņa aizgāja no darba un Mary Auxiliatrix svētku laikā izlēma aiziet no savas jaukās mājas un dzīvot uz ielas kopā ar cilvēkiem, kuri tur cieš. Un raugi, tieši tajā dienā viņai tika piedāvāts nams! Un ne tikai viens, bet vairāki, visi vienā dienā! Kjara pieņēma tos visus – zēniem vajadzēs daudz vietas; viņu bija simti, bet drīz viņu varētu būt tūkstoši!

 

Pirmais uzdevums – mācīt šiem dzīvajiem mirušajiem atvērt savas sirdis Dieva mīlestībai, jo tikai mīlestība spēs tos izdziedināt. Kjara un neliela grupiņa viņas sagatavotu cilvēku mācīja šos jauniešus ar lūgšanu palīdzību. Iedomājieties šos „ragazzi”, ierodoties pagaidu kapelā un brīnoties, kur gan īsti viņi ir nokļuvuši! Bet īsta mīlestība nekad nepieviļ, un viņi palika un piedalījās programmā. Vairākums no viņiem nepazina Dievu, un daudzi no viņiem pat ienīda baznīcu. Un kas par to! Kjara lūdza viņus mēģināt lūgties. Vismaz pamēģināt! „Mēs esam izmēģinājuši visu, kādēļ gan ne arī to!”, viņi atbildēja. Daudzi veltīja savu dzīvi Dievam. Darba augļi kļuva pamanāmi ļoti drīz. Atgriešanās gadījumu skaits strauji daudzkāršojās, un radās arvien jauni nami. 2004. gada jūlijā Pāvests Jānis Pāvils II iecēla Kjaru par konsultanti pontifikālajā padomē, kas nodarbojas ar jautājumiem par priesteru gādību par migrantiem un klaidoņiem.

 

Un Medjugorje? 1993. gada 1. janvārī, kara laikā Kjara devās uz Medjugorji, un tieši tur Svētā Dievmāte iedvesa Kjaras sirdī Viņas pašas mīlestību pret Viņas bērniem, „kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību” un tādēļ mirst savā dvēselē. Nodibinājusi daudzus namus Itālijā, Kjara turpināja atsaukties Svētās Dievmātes steidzamajam aicinājumam, un vēl arvien ar sava pazīstamā bīskapa svētību 2004. gadā viņa apvienoja kopienā 12 cilvēkus un atvēra centru Medjugorjē. Pēc daudzām grūtībām un cīniņiem kopiena nopirka zemi netālu no Bijakovici kapsētas. Lielais darbs tika uzsākts pagājušajā gadā, un pašlaik „Rīta zvaigznes centrs” ir gandrīz pabeigts. Viņi plāno tajā apmesties šovasar. 6. jūnijā par Nuovi Orizzonti atbildīgais bīskaps ieradās no Romas, lai iedrošinātu grupas dalībniekus un pieņemtu solījumus (nabadzība, šķīstība, paklausība un PRIEKS!) no 7 jauniešiem.

 

Cik daudzi „pazudušie” kopš 1993. gada ir atkal atradušies, pateicoties „Jaunajiem apvāršņiem”? Kopiena ziņo, ka 2004. gadā, veicot evaņģelizāciju ielās, viņi ir uzrunājuši apmēram 650 000 jauniešu un kopienā ir 300 iesvētītu biedru. Tomēr īsto skaitu to dvēseļu, ko aizkustinājusi Kjara un „Jaunie apvāršņi”, zina tikai Debesīs. Šodien Medjugorjē visi svētceļnieki var redzēt un dzirdēt šā darba patiesos aculieciniekus (sk. PS).

 

3. – Lieliska ziņa – Jānis Pāvils II piemin Medjugorji! Personiskās vēstulēs saviem Krakovas draugiem Marekam un Zofjai Skmarņickiem Pāvests Jānis Pāvils II vairākas reizes ir atvēris savu sirdi un dalījies mīlestībā uz Medjugorji! Sava pontifikāta laikā, respektējot šim nolūkam izveidoto komisiju darbu, viņš neatļāvās oficiāli runāt par Medjugorji. Tomēr Svētais Tēvs personiskās sarunās ar bīskapiem, priesteriem un parastajiem ļaudīm reizēm ir minējis dažus vārdus, mudinot doties uz Medjugorji un lūgties tur. Šodien mums ir pieejami viņa parakstīti personiski dokumenti! Mareks ir slavens poļu dzejnieks, kurš Krakovā sadarbojās ar kardinālu Karolu Vojtilu, vēl pirms viņš nonāca Svētajā Krēslā. Kad es pirms daudziem gadiem biju misijā Polijā, man bija izdevība tikties ar Mareku un viņa sievu, un viņi man parādīja šīs vēstules. Četrās no tām ir pieminēta Medjugorje. Tomēr tās nedrīkstēja atklāt sabiedrībai vēl Svētā Tēva dzīves laikā. Tagad ar šo vērtīgo dokumentu palīdzību ikviens var redzēt, cik ļoti Jāni Pāvilu II piesaistīja Medjugorje! Dažas no vēstulēm ir rakstītas ar roku, citas drukātas, bet zem tām visām ir ar roku rakstīts paraksts „Jānis Pāvils II”. Šīs vēstules tiks publicētas Polijā šā gada oktobrī un, cerams, arī tiks tulkotas daudzās valodās. Tiklīdz iznāks šī grāmata, mums būs atļauts parādīt vēstuļu fotoattēlus. Tomēr Mareks jau atļāva citēt daļu no šo vēstuļu satura, ko mēs ar patiesu prieku arī šeit darām.

 

Pirmā vēstule

 

Godājamais kungs un cienījamā kundze!

(...) un lai viss ir labi ceļā no Medjugorjes uz Romu.

Ar sirsnīgu svētību.

Vatikānā, 30. martā,

Jānis Pāvils II

 

Otrā vēstule

 

Godājamais Mareka kungs!

(...) un tagad mēs katru dienu atgriežamies Medjugorjē savās lūgšanās.

Jānis Pāvils II

Vatikānā, 1992. gada 28. maijā

 

Trešā vēstule

ar roku rakstīta uz Ziemassvētku apsveikuma

 

(...) es pateicos Zofjas kundzei par visu saistībā ar Medjugorji. Arī es turp dodos katru dienu kā svētceļnieks savās lūgšanās – es apvienojos lūgšanā ar visiem tiem, kas tur lūdzas vai saņem no turienes aicinājumu lūgties. Šodien mēs labāk izprotam šo aicinājumu. Es priecājos, ka mūsu laikos cilvēkiem ir arī lūgšanas un apustuļi (...)

Jānis Pāvils II, Vatikānā, 1992. gada 8. decembrī

 

Ceturtā vēstule

Vatikānā, 1994. gada 25. februārī

 

Cien. (Skvarņicka) kungs un kundze!

Ļoti pateicos Jums par abām vēstulēm. Zofjas kundze man raksta par Balkāniem. Domāju, ka Medjugorje šajās dienās ir labāk izprotama. Šis Svētās Dievmātes „pamudinājums” ir labāk izprotams šajās dienās, kad mēs paši savām acīm redzam, cik neaptverami lielas ir briesmas. Tajā pašā laikā atbilde kā īpaša lūgšana, kas nāk no cilvēkiem visā pasaulē, dod mums cerību, ka arī šeit labais gūs virsroku. Miers ir iespējams – tāds vadmotīvs bija 23. janvāra lūgšanu dienai, ko īpašā sesijā sagatavoja Vatikānā un kurā piedalījās arī T. Mazovecka kungs.

Iespējams, arī pateicoties tieši tam Eiropa atkal nāk pie prāta. Kā izriet no Jūsu rakstītā, arī ļaudis Polijā atkal nāk pie prāta. Varbūt viņiem būs vieglāk saprasties ar Pāvestu, kurš nav sprediķojis par „demokrātijas uzvaru”, bet gan atgādinājis viņiem par Dekalogu. (...)

Ar svētību,

Jānis Pāvils II

 

Mīļā Dievmāte, kā lai mēs Tev pietiekami pateicamies par šiem 24 parādīšanās gadiem, par Taviem brīnišķīgajiem vēstījumiem, par Tavu svētību un Tavu mātes mīlestību? Tu esi mainījusi pasauli!!!

 

Māsa Emanuēla +

 

PS: Medjugorjē zvaniet 063 43 51 48 angelanuoviorizzonti@libero.it

Itālijā, 9 via Portoferraio, 00182 Roma. Tālr.: (39) 0775 502 353 vai (39) 0637 519 074

arcobaleno@nuoviorizzonti-onlus.com vai piglio@nuoviorizzonti-onlus.com

Mājas lapa http://nuoviorizzonti-onlus.com

 

PPS: 25. jūnijā mēs priekpilni svinēsim Miera Karalienes Parādīšanos 24. gadadienu Medjugorjē. Mums vēl pietiek laika, lai Viņai veltītu Novenu. Visa Medjugorjes draudze uzsāka šo Novenu 16. jūnijā (sk. mājas lapu www.medjugorje.hr). Ikviens no mums saskaņā ar savu sirdi var izvēlēties, kādu lūgšanu Viņai veltīt. Bez Magnificat šeit ir vēl kāda lūgšana, ko jūs varētu vēlēties skaitīt. 1983. gada novembrī Svētā Dievmāte pati to nodiktēja Jelenai Vasilj Medjugorjē.

 

„Ak, Marijas bezvainīgā sirds, kas pārplūsti labestībā, parādi mums savu mīlestību. Lai Tavas sirds degsme, ak, Marija, nolaižas pār visām tautām. Mēs mīlam Tevi bezgalīgi! Ieliec mūsu sirdīs patiesu mīlestību. Lai mūsu sirdis ilgojas pēc Tevis. Ak, Marija, lēnprātīgā un pazemīgā sirds, atceries mūs, kad grēkojam. Tu zini, ka mēs, cilvēki, esam grēcīgi. Ar savu vissvētāko un vismātišķāko sirdi izdziedini mūs no visām dvēseles kaitēm. Dari mūs spējīgus uzlūkot Tavas mātišķās sirds skaistumu, lai tādējādi mēs varētu tikt pievērsti Tavas sirds degsmei. Āmen!”

 

 

PPPS: Debesu dāvana – Arsa 2005! Daudzi zina māsu Brīdžu Makennu (Briege McKenna) un to, cik harizmatiska personība viņa ir. No 2005. gada 25. septembra līdz 1. oktobrim Tēvs Skallens (Scallan) un māsa Brīdža Makenna vadīs starptautisku priesteru sanāksmi Arsā, Curé d’Ars draudzē. Aiciniet savus priesterus piedalīties! Priesteri, pulcējaties lielā skaitā! Šo sanāksmi organizē ICCRS, the Community of Beatitudes un La Société Jean Marie Vianney. Informācija: Retraite ARS 2005, F-81170 Cordes sur Ciel, France.

retraite.ars2005@beatitudes.org

http://www.retraite.ars2005.beatitudes.org