Dieva Žēlsirdības (Baltā svētdiena) svētki

Video filma par māsu Faustīni (64 MB)

Dieva Žēlsirdības (Baltā svētdiena) svētki

Dieva Žēlsirdības novenna, ko Jēzus lika lūgties pirms Žēlsirdības svētkiem, sākas Lielajā Ciešanu Piektdienā.

„Es vēlos, lai šīs 9 dienas tu vestu dvēseles pie Manas Žēlsirdības avotiem, lai viņas smeltos tajā spēku, veldzi un katru žēlastību, kas tām vajadzīgas, nesot savas dzīves krustu, bet īpaši nāves stundā. Katru dienu tu vedīsi pie Manas Sirds dvēseles un gremdēsi tās Manas Žēlsirdības jūrā. Un Es ievedīšu šīs dvēseles mana Tēva mājās. To tu darīsi gan zemes dzīvē, gan mūžībā. Un Es neatteikšu nevienai dvēselei, kuru tu atvedīsi pie Manas Žēlsirdības avota. Katru dienu Manu krusta ciešanu dēļ tu lūgsi Tēvu žēlastību šīm dvēselēm.” (Jēzus māsai Faustīnei)

Jēzu, es paļaujos uz Tevi!

1.diena. Šajā dienā atved un stādi manā priekšā visu cilvēci, īpaši visus grēciniekus un gremdē tos manas Žēlsirdīgās mīlestības jūrā. Ar to tu mani iepriecināsi manās rūgtajās ciešanās, kādas es pārdzīvoju tad, kad man ir jāredz, kā dvēseles iet pazušanā uz elli.. (klusuma un pārdomu brīdis)

Sirdsmīļais Jēzu, kurš ciet un piedod mums - neuzlūko mūsu grēkus, jo mēs paļaujamies uz Tavu bezgalīgo labestību un pieņem mūs Tavas Mīlestībā visaptverošās Sirds mājoklī un neļauj mums no tās nekad šķirties. Lūdzam Tevi Tavas Mīlestības dēļ, Tu, kas esi vienībā ar Tēvu un Svēto Garu.

Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava Vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, Dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Uzlūko savā žēlsirdībā visu cilvēci, un īpaši nabaga grēciniekus, kuri ietverti Mīlestības visaptverošā Jēzus Sirdī un Jēzus Krusta ciešanu dēļ esi mums žēlsirdīgs, lai mēs slavētu Tevi mūžu mūžos. Amen.

2.diena.

Šodien atved pie Manis un stādi man priekšā visu priesteru un klostera ļaužu dvēseles, iegremdē viņa manas neizsmeļamās Žēlsirdības jūrā. Viņas ir tās, kas man palīdzēja izturēt manas rūgtās mokas Golgatas dienā un caur šīm dvēselēm kā caur kādiem kanāliem plūst uz visu cilvēci Mana Žēlsirdība. (klusuma un pārdomu brīdis)

Sirdsmīļais Jēzu, no kura iziet viss labais,jo mēs paļaujamies uz Tavu bezgalīgo labestību un pieņem mūs Tavas Mīlestībā visaptverošās Sirds mājoklī un neļauj mums no tās nekad šķirties. Lūdzam Tevi Tavas Mīlestības dēļ, Tu, kas esi vienībā ar Tēvu un Svēto Garu.

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

Te varam atcerēties arī Jēzus vārdus - Jēzus saka, lai cilvēki, redzēdami jūsu labos darbus slavē jūsu tēvu, kas ir debesīs, it sevišķi priesteriem un klostera ļaudīm tāpat var sacīt ticīgiem – mums ir jāpūlas būt par tādu kā labu piemēru cilvēkiem tieši tāpēc, lai cilvēki nevis mūs slavētu, bet slavētu Dieva žēlsirdību, jo viss tas, ko priesteri vai klostera ļaudis ir spējīgi darīt – tas viss ir visvairāk vairāk kā citiem cilvēkiem Dieva žēlsirdības, mīlestības un žēlastības dāvana.

3.diena - Lieldienu svētki.

Šodien, kad ved manā priekšā visas dievbijīgās un uzticīgās dvēseles un iegremdē Tās Manas Žēlsirdības jūrā, tās dvēseles iepriecināja Mani Krusta ceļā. Viņas bija kā iepriecinājuma piliens drausmīgajā rūgtuma, sāpju un zaimu jūrā. Kādā es tiku iegremdēts; šajā Golgāta kalnā. (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

4.diena.

Šodien atved pie Manis visu pagānu dvēseles t.i. tos. kuri nepieņem un negrib pieņemt kristības sakramentu un atved tos, kuri vēl joprojām nepazīst manu mīlestību. Es par viņiem domāju lejot savus asiņainos sviedrus Ģetzemanes dārzā. Bet viņu atgriešanās un nākamā dedzība mierināja manu sirdi. Iegremdē viņus Manas Žēlsirdības jūrā. (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

Tiešām ir tā, ka tie, kas kādreiz ir bijuši neticīgi, kad iepazīst Dieva, savā ticībā kļūst vēl dedzīgāki kā 'vecie' katoļi.

5.diena.

Šodien atved pie Manis visu herētiķu un šķeltnieku dvēseles un iegremdē viņus Manas Žēlsirdības Mīlestības jūrā. Savās mokās es jutu, ka viņi ir tie, kas saplosa manu Miesu un manu Sirdi t.i.– Manu Baznīcu. Bet kad viņi grib atgriezties katoļu Baznīcā, vienībā ar baznīcu, tad Manas rētas sadzīst. Tādā veidā remdē Manas ciešanas (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

6.diena.

Šodien ved pie Manis visas lēnprātīgās un pazemīgas dvēseles, visu mazo bērnu dvēseles un iegremdē tās Manā Žēlsirdības jūrā. Tās dvēseles ir tās, kas visvairāk tīkamas Manai Sirdij. Viņas stiprināja Mani Manā miršanas stundā uz krusta. Es viņas redzu kā šīs zemes eņģeļus, kuri ir pazemīgā nomodā pie Maniem altāriem, klusā pazemībā adorācijā. uz viņiem es izleju savas žēlastības vispār bagātākās straumes. Manu žēlastību spēj pieņemt tikai Pazemīgas dvēseles. Es pietuvinu sev kā savus vistuvākos draugus (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

7.diena.

Šodien ved pie Manis dvēseles, kuras īpaši godina Manu Žēlsirdību mīlestību, un iegremdē tās žēlsirdības jūrā. Šīs dvēseles ir tās, kuras prata visvairāk līdzi just manām ciešanām un tās ir dvēseles, kas visdziļāk izpratušas sava Dieva garu. Viņas ir kā dzīvs Manas žēlsirdīgās Sirds attēls. tās dvēseles mirdzēs ar īpašu spožumu mūžīgajā dzīvē. Neviena dvēsele kura godinās un gribēs saprast manu žēlsirdību, nekad nenonāks ļaunā gara varā. Ikkatru tādu dvēseli Es īpaši sargāšu un aizstāvēšu un cīnīšos par viņu viņas nāves stundā. (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

8.diena.

Šodien atved pie Manis tās dvēseles, kuras atrodas šķīstītavas uguns ieslodzījumā un iegremdē viņas Manas Žēlsirdības jūrā. Lai Manu Asiņu straumes remdē viņu ciešanas. Visas tās dvēseles Man ir ļoti dārgas, viņas maksā Dieva taisnībai savu grēku parādus, bet tavā varā, kamēr tu dzīvo virs zemes ir iespēja nest viņām palīdzību un veldzēt tās, tādēļ Ņem no Baznīcas dārgumu krātuves visas atlaidas un upurē tās par dvēselēm šķīstīšanas ugunī. Ak, kaut tu zinātu, cik ļoti cieš šīs dvēseles šķīstīšanas ugunī, tad tu nemitīgi upurētu par viņām kaut kādu nabaga dāvanu, lai maksātu viņu grēku parādus Dieva taisnībai (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

9.diena.

Šodien ved Man dvēseles, kas ir remdenas un iegremdē viņas manas žēlsirdīgās mīlestības bezdibenī. Remdē viņas Manā Žēlsirdības jūrā. Šīs dvēseles ir tās, kuras visvairāk ievaino sava Dieva sirdi. Mana sirds juta vislielāko riebumu Ģetzemanes dārzā, šīs remdenās, vienaldzīgās dvēseles gādāja manai sirdij vislielākās ciešanas. Viņu dēļ man nācās liet asins sviedrus. Bija tik neiespējami raudzīties uz šīm vienaldzīgajām un remdenajām dvēselēm, ka redzot viņas, izlauzās no manas sirds šis sāpju pilnais sauciens “Tēvs, attālini no manis šo biķeri, bet ja tāda ir Tava vaļa, lai notiek Tavs prāts. Šīm remdenajām un vienaldzīgajiem kā pēdējais glābšanas līdzeklis ir steigties pie manas žēlsirdīgās mīlestības (klusuma un pārdomu brīdis)

Pirmsmūžīgais Tēvs, ...

Tie ir paša kunga Jēzus vārdi, tikpat patiesīgā evaņģēlijā. Svēto rakstu vārdi, it sevišķi tagad to drīkst tā sacīt, jo māsa Faustīna ir kanonizēta svētā un ja reiz kāds svētais ir kanonizēts oficiāli, viss ko viņš ir rakstījis, vai kas ir publicēts no viņa darbiem, viss ir absolūta patiesība un baznīca ar kanonizēšanu ir devusi apstiprinājumu tam, ka tie tiešām ir Kunga Jēzus vārdi, ko māsa Faustīna pierakstījusi savā dienasgrāmatā. Gribas vērst uzmanību uz to, vienu tik nozīmīgo, šo 9. dienas novenās ka Jēzus aicinājumu, kurā atklājas tas noslēpums, un tiek izskaidrota pilnībā tā skaistā patiesība, kāpēc Jēzus izsacīja šo lūgšanu – Tēvs, ja iespējams, atņem no manis šo biķeri, tagad kļūst pilnīgi skaidrs, ka Jēzus nekādā gadījumā nebija izbijies par šīm priekšā stāvošām mocībām, par visu to šaustīšanu drausmīgo, miesas saplosīšanu un zaimošanu un apspļaudīšanu un krustā sišanu un krusta nāvi, tās visas lietas Jēzu absolūti nebiedēja un viņš par to nemaz nedomāja. To viņš uzvarēja kā pašu pirmo ar lūgšanu, bet bija sātans lucifers, kurš rādīja Jēzum, grūda acīs, grūda dvēseles acīs tās vienaldzīgās dvēseles, kuras vienkārši ignorēs un maz vērtēs un pasmādēs Viņa krusta un mīlestības upuri un sauks to par muļķību, kā lasām sv.Rakstos.un redzi, Jēzus bija norūpējies un arī vienmēr ir norūpējies par cilvēku dvēseļu pestīšanu.

Šai nedēļā tiekam aicināti, lai mēs lūgtos Dieva Žēlsirdības kronīti. Ja kāds kaut vienreiz mūžā palūdzas Dieva Žēlsirdības kronīti, Kungs Jēzus dod tādu garantiju, ka tas cilvēks vismaz tik daudz, kā ellē nekad nenonāks. Varbūt tur gari gadi šķīstīšanas, bet gala iznākumā noteikti būs Dieva valstībā izpestīts un laimīgs. Tātad ticēsim šim Dieva apsolījuma spēkam un Žēlsirdības kronīti sirsnīgi lūgsimies, īpaši šajā nedēļā, tāpēc ka tieši šajā nedēļā īpašām īpašām žēlastībām Kungs Jēzus apdāvina šo lūgšanu. Varbūt 10kārt stiprāka ir šī lūgšana tieši šajās dienās, ja lūdzamies pirms Dieva žēlsirdības svētkiem. Kungs Jēzus māsai Faustīnai saka - katru reizi, kad tu ienāc baznīcā, pasaki šos vārdus – Kungs Dievs, es upurēju Tev Tava vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem. Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Mēs parasti kad ienākam baznīcā, sakām: Lai ir slavēts Vissvētākais Sakraments, mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesa un Asinis. Bet ir ļoti labi pievienot šīm lūgšanām arī šo, ko Kungs pats ir iemācījis māsai svētai Faustīnai: Pirmsmūžīgais Tēvs ...

Katrā ziņā tieši vissvētākajā Sakramentā arī ir mūsu Kunga Jēzus vissvētākā Miesa un Asinis, Dvēsele un Dievišķība. Ar šiem lūgšanas vārdiem mēs tāpat pagodinām Kungu Jēzu un reizē ar šo lūgšanu liekam tādu kā lielu lielu cerību uz Dieva žēlsirdīgās Mīlestības spēku.:

Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Šo vienu lūgšaniņu tad arī sirdī domājam un jūtam savu satikšanos, jo Kungs Jēzus tepat mājo vissvētākā Sakramentā. Zīmīgi ir tas, ka Kungs Jēzus pats iemācīja māsai Faustīnai šo lūgšanu un pats arī sacīja šo padomu: - katru reizi, kad tu ienāksi savā kapelā vissvētākā Sakramenta priekšā, tad vienmēr saki šos vārdus, ko es tev iemācīju. Un katrā ziņā, ja mēs arī paklausīsim tam norādījumam, ko Kungs Jēzus pats personīgi devis māsai Faustīnai, tad noteikti būs liela svētība un labi rezultāti. Arī kaut kādos briesmu brīžos, kad draud kas nepatīkams vai bail no kā, vajag šo lūgšanu sacīt. Te ir mazs notikums par to, kā vispār radās šī lūgšana – pirms 2.pasaules kara māsa Faustīna jau skaidri zināja, ka šis karš būs neizbēgams un ka tas nesīs ļoti daudz posta un nāves, visus tās mērogus Kungs Jēzus atklāja māsai Faustīnai. Un viņa zināja, ka jau pirmā soda rīkste kritīs pār Poliju. Mēs zinām, ka vācieši vispirms tur Polijā sāka šos nāves darbus. Un toreiz, kad māsa Faustīna redzēja, ka soda eņģelis paceļ savu rīksti par Poliju, viņa lūdzās ļoti, sauca uz Dievu pēc apžēlošanas, bet visas viņas lūgšanas bija pilnīgi bezspēcīgas, tāpēc ka tautas grēki bija stipri savairojušies. Un tad viņa sajuta sirdī iedvesmotus tieši lūgšanas vārdus: Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Tas ir tā, ka es pati ar savu mazo un bezspēcīgo dvēseli nevaru Dieva priekšā stāties, lai pārlūgtu par tautas grēkiem, un tad Kungs Jēzus deva šo padomu, ka vajag caur Jēzus nopelniem lūgt no Dieva šo apžēlošanu. Un kad viņa sāka šo lūgšanu skaitīt, tad redzēja, ka tas soda eņģelis no Dieva sūtītais, ka viņš nolaiž rokas, ka viņš kļūst bezspēcīgs, ka tā soda rīkste vairs nekritīs pār Poliju. Un tad māsiņa Faustīne raksta: es nekad mūžā neesmu tik dedzīgi lūgusies, saukusi uz Dievu, kā tad, kad redzēju soda eņģeli. Bet tad viņa pamanīja, ka tieši šajā lūgšanā ir šis lielais spēks. Žēlsirdības kronītī - un kāpēc tajā ir lielais spēks - tāpēc, ka mēs lūdzam nevis savā vārdā, nevis uz saviem kādiem nopelniem, bet mēs Kungu Jēzu Kristu sniedzam Dievam Tēvam, ka mēs liekam Tēvam skatīties uz Viņu sāpīgo ciešanu dēļ ne mūsu tikumu dēļ, ne mūsu nopelnu dēļ, bet Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Un tai brīdī māsa Faustīna redzēja Kungu Jēzu piekaltu krustā un redzēja, ka Dievs Tēvs savu skatienu vērš uz zemi, šo grēcīgo, bet ka Dievs, skatīdamies uz zemi, skatās, it kā skatiens iet cauri Jēzus rētām, caur Viņa caurdurtajām rokām, caur kājām un caur Viņa pārdurto sirdi. Un tieši tādā brīdī Tēvs skatās cauri šīm Jēzus rētām, māsa Faustīne iekšēji pamācīta, ka tieši caur viņa rētām, viņa sāpīgo ciešanu dēļ Tu esi žēlsirdīgs, skaties uz Jēzu, skaties caur Jēzu, caur savu Dēlu, caur mūsu Pestītāju, skaties uz mums, neskaties uz mums tā tieši kā uz cilvēkiem, neskaties uz mums Kungs Debesu Tēvs savā taisnībā, bet skaties caur tava mīļotā Dēla upuri Viņa sāpīgo ciešanu dēļ. Un ja tu mūsu dēļ, varbūt mūsu labās gribas vai apņemšanās vai mūsu grēku nožēlas dēļ vēl nevari piedot, tad tu noteikti vari piedot sava mīļotā Dēla sāpīgo ciešanu dēļ. Viņa mīlestības upura dēļ Tu vari apžēlot Tavu cilvēci. Un tā tas arī notika un māsa Faustīna redzēja, ka tas eņģelis, kas sūtīts taisnīgu sodu izpildīt pār pasauli, viņš nolaida savu roku tādā kā bezspēkā, tātad arī Tēva taisnība it kā tika remdēta.

Nākamā svētdiena pēc Lieldienām ir Dieva Žēlastības svētki. Šie Žēlastības svētki pirmoreiz tika svinēti tepat mums blakus Viļņā – tas bija 35 gada 28. aprīlī. Māsa Faustīna raksta, ka šajā Žēlsirdības svētdienā, šajos Žēlsirdības svētkos, kad beidzās jubilejas dievkalpojums, priesteris paņēma Vissv. Sakramentu, lai dotu svētību visai tautai, viņa saka – es ieraudzīju Kungu Jēzu tādā veidā, kādā viņš ir šajā svētgleznā – Jēzus es uzticos Tev un pacēla roku un deva svētību. No viņa sirds izplūda šie stari, šis baltais stars, kas nomazgā pasaules grēkus un šis sarkanais stars, šīs asinis, kas baro cilvēku dvēseles un stiprina un šie baltie stari no Jēzus sirds izpletās pāri visai pasaulei. Jēzus sacīja: šie Žēlsirdības svētki ir nākuši no Manas Sirds dziļumiem un tie ir manas sirds ilgas, ikkatra dvēsele, kas atdosies manai žēlsirdībai, iemantos žēlsirdību un piedošanu. Un Kungs Jēzus aicina lai katrs cilvēks, īpaši šais laikos, sauktu un grieztos tieši pie Dieva Žēlsirdības, apelētu visās savās grūtībās un tad, kad no grēka grib atgriezties, visu cerību lai saliek uz Dieva žēlsirdību. Un runā ar Kungu, vienmēr atsaucoties uz Viņa žēlsirdību. Jēzu es uzticos Tev, tā kā rakstīts uz šīs gleznas. Māsai Faustīnai Kungs Jēzus sacīja – mana meita, runā visai pasaulei par Manu bezgalīgo Žēlsirdību. Es ilgojos, lai Žēlsirdības svētki būtu kā patvērums visām dvēselēm un it īpaši nabaga grēciniekiem. Šajā dienā plaši atvērtas Manas sirds žēlsirdības Krājumi, Es izleju veselu jūru žēlastību uz dvēselēm šajās dienās, uz katru dvēseli, kas tuvojas Manai Žēlsirdībai. Katra dvēsele, kura pienāks pie grēksūdzes, un sv. Komūnijai šai dienā, tā iemantos pilnīgas atlaidas šai dienā, visu grēku piedošanu. Šajā dienā ir atvērtas visas žēlastību krātuves. Lai neviens nebaidās Man tuvoties, arī tad, ja grēki tavi būtu melni vai sarkani kā šarlaks, Mana žēlsirdība ir tik liela, ka visā mūžībā cilvēka prāts nespēs to pilnīgi izprast. Viss, kas eksistē, viss, kas ir radīts, ir nācis no Dieva Žēlsirdības dziļumiem.