Marija    Valtorte

J Ē Z U S     K R I S T U S

TREŠAIS PUBLISKĀS DARBĪBAS GADS

SATURS

JĒZUS UZRUNĀ MĀCEKĻUS

GRIEĶIETES SINTIHAS LŪGŠANA PIRMS DOŠANĀS UZ ANTIOHEJU

APUSTUĻU STĀSTS PA CEĻU PIE JĒZUS

JĒZUS RUNA ALEKSANDRIJĀ

JĒZUS PAR MARIJU

PIRMĀ ATKLĀSME PAR CIEŠANĀM

JĒZUS MĀCĪBA

JĒZUS SKAIDRO SVĒTĀ GARA DARBĪBU

JĒZUS MĀCĪBA

JĒZUS MĀCĪBA PILSĒTĀ NIPON

JĒZUS UZRUNĀ MĀTI

JĒZUS MĀCĪBA

JĒZUS MĀCĪBA

,,ESMU PASAULES GAISMA"

JĒZUS UZRUNĀ MARIJU VALTORTU

JĒZUS PAR CIEŠANĀM (uzrunā M.Valtortu)

JĒZUS PĀRDOMAS PAR SVĒTO VAKARĒDIENU

JĒZUS GETZEMANĒ (Valtortas redzējums)

MARIJAS PĀRDOMAS

MARIJAS LŪGŠANA LIELAJĀ SESTDIENĀ

JĒZUS TIKŠANĀS AR MĀTI PĒC AUGŠĀMCELŠANĀS

AUGŠĀMCELŠANĀS

JĒZUS TIKŠANĀS AR APUSTUĻIEM

JĒZUS UZRUNĀ MARIJU VALTORTU

JĒZUS 0TRREIZ TIEKAS AR APUSTUĻIEM

JĒZUS MĀCĪBA TABORA KALNĀ

JĒZUS MĀCĪBA

JĒZUS  DEBESSKĀPŠANA. ATVADAS NO APUSTUĻIEM

SVĒTĀ GARA ATNĀKŠANA

MARIJA RAKSTURO APUSTUĻUS

MARIJAS NOVĒLĒJUMS JĀNIM

MARIJAS  DEBESSKĀPŠANA

NOBEIGUMS

JĒZUS UZRUNĀ MARIJU VALTORTI

JĒZUS DZIMŠANA.VAITORTAS REDZĒJUMS

PĒC 30 GADIEM

Sākas Manas publiskās darbības trešais gads. Sākas skumji! Sākšu to ar lūgšanu un gandari. Pirmajā gadā Es biju Cilvēks- Skolotājs. Otrajā -biju Pestītājs un Draugs.

Biju žēlsirdīgs, kurš pieņem, piedod. Trešajā - būšu Dievs - Pestītājs, Taisnīgais, Karalis. Nebrīnieties, ja būšu citāds.

Uz Manu Mīlestību, uz Manām atplēstām rokām, uz Maniem vārdiem : „ Nāciet, Es jūs mīlu!" Izraēla atbildēja ar kurlumu, meliem, nodevību, nocietinātām sirdīm.

Es pildīju savu pienākumu un viņi to nosauca par grēku.

Es klusēju un viņi to nosauca par Manas vainas apliecinājumu.

Es runāju un viņi to sauca par zaimiem. Tagad pietiek! Viņi Man pārmet draudzību ar muitnieku Mateju Levi, pārmet - Magdalēnas atgriešanos, pārmet tos daudzos cilvēkus, kurus esmu glābis un dziedinājis. Tagad pietiek! Es eju savu, arvien grūtāku ceļu, ceļu, kas slacīts asarām... Eju... bet neviena Mana asara nebūs veltīga. Tās sauks pēc Mana Tēva... jo tuvojas grūta stunda. Es neapstāšos, nekas Mani neatturēs. Bet, arī viņi neapstāsies. Posts tiem, jo viņi Mīlestības vietā saņems Taisnīgu Sodu!

Jauno laiku zīme būs bargs, taisnīgs sods visiem, kas turpina grēkot, kas pretojas Kunga Vārdam, Kunga Vārda darbībai!

Sintiha, nometusies ceļos pie Jēzus, lūdz:

Svētī un stiprini mani, Kungs Jēzu, Pestītāj, un mans Karali. Lūk, Tavas Mātes klātbūtnē, es apsolu Tev, saglabāt Tavu mācību un kalpot Tev līdz pēdējam elpas vilcienam. Apsolu ziedoties Tavai mācībai aiz mīlestības pret Tevi, Skolotāj un Pestītāj. Apsolu, ka man nebūs cita mērķa dzīvē, un viss, kas ir no pasaules un miesas, būs miris priekš manis pilnīgi. Bet ar Dieva palīdzību un Tavas Mātes lūgšanu, es ticu, ka uzveikšu sātana kārdinājumus. Es apsolu, ka nepaļaušos kārdinājuma draudiem, ja arī Dievs tos pieļaus.

Es uzticos Tev, Jēzu, un ticu Dieva labestībai. Es esmu droša, ka Viņš nepieļaus tumsas spēkiem gūt uzvaru pār mani. Svētī Savu kalponi, Kungs!

Jēzus uzlicis rokas uz Sintihas galvas, ilgi lūdzās par viņu.

Un arī Marija svētīja to.

Jēzus lūdza lūgties Viņam un par Viņu. Jēzus paskaidroja:

Lūgties par kādu, tas nozīmē to pieminēt, to atcerēties, bet atcerēties kādu savā lūgšanā -tas nozīmē, to mīlēt...

Es alku pēc mīlestības un atbalsta, lai mazinātu to naidu, kas bija ap Mani.

Arī tagad, lai cilvēki neaizmirst lūgties, lai pasaule mīlētu Mani un taptu pestīta. (Jēzus norādīja, ka augstu novērtē zemes cilvēku mīlestību un palīdzību. Kā arī kādreiz Pats pieņēma šo palīdzību no Eņģeļa Olīvu Dārzā, pirms savas Mokpilnās Nāves).

Jēzus teica:

Ticība ir ziedu vainags, kuram ir arī ērkšķi. Svētīgs ir tas, kurš tic ne tikai laimīgos brīžos, bet arī traģiskos. Kas prot mīlēt ne tikai tad, kad Dievs tā ceļā kaisa ziedus, bet arī tad, kad tas tiek guldīts uz ērkšķiem.

Pēteris -

Jēzus no Nācaretes ir Mesija, par kuru sludināja pravieši, par kuru Jānis Kristītājs teica:" Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus." Pazemīgie ieticēja Viņam. Lai Viņu iepazītu ir vajadzīga ticība un pazemība.

Sīmanis Zelota.

Mūsu ticība Mesijai šodien kļūst par īstenību. Tāpēc bruņosim mūsu sirdis ticībā un tērpsimies svētku drānās. Mesija- tas ir Svēts Dieva vārds, kas ir starp mums, kas mūsu dvēseles pilda ar mieru un dziedina miesu. Es biju spitālīgs un Viņš mani dziedināja. Un visu zemi pāršalca ,,Hosanna" Dievam Augstumos, kas sūtīja Savu Vārdu, kā tika solīts praviešiem. Svētīgi ir tie, kas tic uz Viņu.

Jēkabs-AIfejas dēls.

Kaut esmu Viņa brālēns, esmu tikai Viņa kalps. Viņš ir Dieva Dēls. Viņa tēvs ir Visuvarenais, kas ļāva Savam Dēlam kļūt par cilvēku un darīja to aiz lielas mīlestība pret cilvēkiem.

Jēkabs-Zebedeja dēls - Jāna brālis. Es biju pie Jordānas upes, kristību laikā, bet iepazinu Viņu caur savu brāli- Jāni. Ieticēju Viņam uzreiz un sekoju Tam. Gribu ieteikt jums ceļu kā viņam sekot. Ir vajadzīga cerība, lai kādreiz ieraudzītu Dieva dēlu, Ir vajadzīga vēlēšanās, lai viņu iepazītu. Kas iepazīst Patiesību, atrod Dievu.

Andrejs - Pētera brālis.

Es esmu nabaga zvejnieks no Galilejas ezera. Nakts klusumā, zvaigžņu mirdzumā es daudzkārt jautāju sev: ,,Kad Viņš nāks? Kas spēs uzlūkot šo lielo Ķēniņu?" Un tad Jordānas upes krastā es Viņu ieraudzīju - jaunu, skaistu, mierīgu. Mūsu skats uz mirkli satikās un es jutu eņģeļa spārna pieskārienu. Pārsteigts biju no Viņa brīnumiem, no Viņa žēlsirdības. Un Viņš man teica: ,,Seko Man!" Un tagad es jums saku - sekojiet Viņam. Viņš jums visu piedos.

 Matejs.

Es biju grēcinieks un mans ceļš pie Dieva bija pārvarot grēkus. Un spēja nostāties uz tikumīga dzīves ceļa. Sāku ar miesas atturību, kam sekoja žēlsirdība un grēku nožēla, tas deva uzvaru pār sevi. Ar to sākās mans ceļš pie Dieva. Viņš teica: ,,Seko man", es atbildēju: ,,Eju." Katra liecība jums palīdzēs Viņu atrast. Esiet šķīsti un jūs Viņu atradīsiet.

Jūda - Alf eja dēls - Jēzus brālēns.

Esiet šķīsti un jūs Viņu iepazīsiet. Jūs iepazīsiet Viņa Gudrību, Viņa Mīlestību un Viņu Visu. Katra miesa ir dvēseles trauks, un dvēsele, kas pildīta ar Viņu, nevar atrasties netīrā traukā, tādēļ esiet šķīsti. Esiet šķīsti jau tagad. Neatlieciet savu atgriešanos uz pēdējo stundu, jo jums var pietrūkt laika. Jēzus saka: ,,Nāciet pie Manis un es jūs mazgāšu no jūsu grēkiem!"

 Jānis - Zebedeja dēls. Jēzus ir miera sūtnis. Viņš dāvā žēlsirdību, mieru, pestīšanu un rāda ceļu uz Savu Valstību. Pāri visam ir Viņa Mīlestība, kas plūst no katra Viņa vārda, no katras Viņa darbības, no katra skata. Kāpēc pasaule ir akla uz šo gaismu, kas parādījās starp mums? Vai mūsu dvēseles ir tik nocietinātas, ka neredz šo Gaismu? Kādiem grēku kalniem jābūt mūsos, lai justos tik apspiesti, kurli, akli, sasaistīti, sastinguši, lai paliktu vienaldzīgi pret savu Pestītāju. Kas ir Pestītājs? Tā ir Gaismas un Mīlestības savienība. Mani brāļi jau norādīja uz tikumiem, kas nepieciešami, lai nokļūtu uz Viņa ceļa. Es tikai piebildīšu: ,,Mīliet!", jo nav lielāka tikuma par mīlestību. Sāciet ar šķīstību. Mīlot Jēzu, jums tas nenāksies grūti. Esiet pazemīgi un jūs apskaidros Viņa mīlestības pilnais skats. Būsiet ticības pilni, jo ja mīlēsiet - tad arī ticēsiet. Būsiet stipri, jo kas ir ar Jēzu, vienmēr ir stiprs. Būsiet cerību pilni, jo uzticēsieties Sirdij, kas jūs mīl. Būsiet gudri, jo visu zināsiet. Mīliet viņu, kas dos jums patiesu laimi. Viņš nāk pie jums pāri kalniem un ielejām saukdams Savu ganāmpulku uz miera ceļu, uz Savu Valstību, kas nav no šīs pasaules, bet tur, pie Dieva. Pametiet ceļu, kas nav Viņa. Izkļūstiet no miglas un steidziet pretim Gaismai. Steidzieties pie Gaismas Tēva caur Dēlu - šīs pasaules Gaismas. Tad būsiet priecīgi un laimīgi Dievā, Gara Gaismā un Mīlestībā, kas trīs vieno Vienā. Tas ir nebeidzamais Okeāns, bez vētrām, bez tumsas. Uzņems mūs visus: gan nevainīgos, gan grēkus nožēlojušos grēciniekus. Visus! Visus uz mūžīgiem laikiem!

Esmu nācis no tālienes ne kā valdnieks vai uzvarētājs, bet nācu, lai glābtu jūsu dvēseles. Mani nesaista vara, bagātība, sabiedriskais stāvoklis. Es ar līdzjūtību raugos uz cilvēkiem, kas pēc tā tiecas, jo tās ir važas, kas saista jūsu dvēseles. Uzskatu to par vislielāko trūkumu un vēlos jums palīdzēt izkļūt no šiem maldiem. Man vieglāk izārstēt kroplu ķermeni, atveseļot klibu, aklu, atdzīvināt mirušo, nekā izdziedināt, izgaismot, atjaunot slimu dvēseli. Cilvēks vairs neapzinās savu īsto dzīves mērķi - pilnveidot dvēseli, bet par galveno dzīvē izvēlas pārejošas, izzūdošas vērtības.

Morāles likumi ir katrai tautai un katrai reliģijai. Katra reliģija atzīst dvēseles nemirstību. Tādēļ, kādu dzīvi nodzīvosiet uz zemes, tādu algu saņemsiet mūžībā. Diemžēl cilvēki šo patiesību vai nu piemirsuši, vai nezin, vai arī negrib zināt un dara viens otram pāri: krāpjot, apzogot, apspiežot, apsūdzot. Tamdēļ vēlreiz jums saku, ja gribiet iemantot mūžīgu dzīvi, tad dzīvojiet saskaņā ar 10 Dieva baušļiem.

Marijas Vārda īsto nozīmi sapratīs tikai tad, kad Māte cietīs līdzās Savam Dēlam - Pestītājam un kopā ar To atpestīs pasauli uz mūžīgiem laikiem.

Marijas Vārda īsto nozīmi ticīgie sapratīs tikai tad, kad Viņa nesīs savu upuri par Mani, caur Mani, par visu pasauli.

Sapratīs šo Lielās Mātes Vārdu, kura cauri mūžiem ar savām asarām stiprinās Kristus bērnus.

Mana Māte raudās divu iemeslu dēļ: Par Mani - Pestītāju, kas ciešot atpestīja cilvēci un par cilvēci - kas cauri mūžiem turpinās grēkot.

Cilvēka Dēls, kaut arī ir Dieva Dēls - tiks nodots cilvēku rokās, jo ir cilvēces Pestītājs. Nav pestīšanas bez ciešanām. Manas ciešanas būs miesā, lai atpirktu pasaules grēkus. Manas ciešanas būs garā, lai atpirktu dvēseles grēkus.

Manas ciešanas būs pilnīgas.

Noteiktā laikā un stundā Mani notvers Jeruzalemē un notiesās kaunpilnai nāvei. Dievs to pieļaus, jo tā tam jābūt, jo Esmu Upura Jērs, kas cietīs par pasaules grēkiem. Būs ciešanu jūra, kas tiks dalīta ar Manu Māti. Miršu pie krusta, lai trešajā dienā augšāmceltos mūžīgai dzīvei Debesīs pie Tēva un Svētā gara.

Esmu nācis, lai būtu jūsu Ceļš, Patiesība, Dzīvība. Norādu jums ceļu caur Savu Upuri, bet Savu Dzīvi došu jums caur Savu Nāvi. Kas grib Man sekot, lai atsakās no sava ,,Es", lai atsakās no savām kaislībām, centieniem, ieradumiem, tradīcijām, domām - lai sekotu Man atjaunots!

Lai katrs paņem savu krustu, un, lai tā krusta smagums, izdzēstu viņa cilvēka ,,Es", bet atbrīvotu viņa garīgo ,,Es". To garīgo ,,Es", kas nebīstas krusta, bet uzskata to par savu balstu. Kas sekos man - iemantos mūžīgu dzīvi. Kas ies pasaules un miesas ceļu - tas mirs. Ko dos cilvēkam iekarot visu pasauli, ja būs pazaudēta dvēsele? Tādēļ sargieties šodien un nākotnē noliegt Manus vārdus.

Lielā Piektdiena - sākums Dieva Valstībai.

Lielā Piektdiena - sākums Baznīcai.

Lielā Piektdiena - caur Savu Upuri - Jēzus atguva Dievam cilvēci.

Dievs domā par katru, kas Viņam uzticas. Cilvēks nevar ,,iekārtot" savu dzīvi pats. Nelīdzēs nākotnes pareģojumi, jo cilvēks nevarēs tos ietekmēt. Ir tikai viens līdzeklis - un tā ir lūgšana, lūgšana Dievam, Mūsu Kungam, Viņa žēlsirdībai. Dziļa, patiesa lūgšana var pārvērst sodu par svētību. Tie, kas vēršas pie zintniekiem vai pareģotājiem, tie ir cilvēki, kuri neprot lūgties, to nekad nav darījuši, vai to dara slikti. Neviens nav tiesīgs kaitēt savam ķermenim, vai atņemt sev dzīvību. Ķermenis un dzīvība nāk no Dieva un tikai Viņš ir tiesīgs mums to paņemt. Neniciniet mazos, vājos, neveiksmīgos, nesarūgtiniet un neizsmejiet tos, jo viņu eņģeļi redz Dievu. Mīliet cits citu un esiet mierā cits ar citu. Piesakiet karu grēkam un cīnieties ar ļaunumu. Velns ir pasaules realitāte. Viņš ir neatlaidīgs. Darbojas strauji kā doma, pat vēl straujāk. Aplido te vienu te otru cilvēku -kūda, kārdina, kaitina, neliek mieru. Uzbrūk nodevīgi citreiz kā uzvarētājs, citreiz uzdodamies par draugu. Riņķo starp cilvēkiem un uzbrūk kā vājiem, tā stipriem. Viņš ir nenogurdināms, tādēļ esiet modri un nedodiet tam vietu savā sirdī. Ziniet arī to, jo vairāk jūs ar viņu cīnīsieties, jo vairāk viņš liks jums ciest. Viņš riebj cilvēkiem par to, ka tam nav pieejama Dieva valstība. Tā būs pieejama cilvēkiem, kas gūs uzvaru pār viņu. Dievs redz cilvēku labo gribu un vedīs tos pareizā virzienā uz pareizā ceļa. Tādēļ paļaujieties Dieva gribai, bet ne savējai.

Mans Vārds baro dvēseli. Bet jūs esiet kļuvuši tik smagnēji, ka nespējat izmantot visu to, kas ietverts Manā Vārdā. Jums vajag daudz, daudz vārdu, jo jūs esiet nabadzīgi savā garā. Tad Svētais Gars dara brīnumu. Tas ir vārda pavairošanas brīnums. Izgaismojos un skaidro vārda dažādās nozīmes. Tad jūs bez īpašas piepūles uztveriet vārda nozīmi, izprotiet to un tieciet stiprināti dzīves tuksnesī un Svētais Gars desmitkāršos un izgaismos katra Mana Vārda nozīmi.

Dieva spējām nav robežas. Dievs ir bezgalīgs. Cilvēks ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, bet Dievs var jums palīdzēt katru mirkli, katrā konkrētā gadījumā, katrā vajadzībā var izgaismot jūsu prātu. Tā kā Svētais Gars nāca pār mācekļiem, tā arī nāks pārjums: Ja raudāsiet- viņš jūs stiprinās, dos padomu, ja priecāsieties- viņš vairos jūsu prieku.

Ja Svētais Gars teiks: ,,Ej ar mieru un vairs negrēko", cik dažādi cilvēki uztvers šo vārdu jēgu. Šie vārdi būs balva tam, kas negrēko. Vājam cilvēkam tas būs iedrošinājums,

grēku piedošana tam, kas dziļi nožēlo grēkus. Žēlsirdīgs atgādinājums tam, kas vēl nav gatavs grēku nožēlai. Bet tie būs vieni un tie paši vārdi un tik dažādi uzrunājoši.

Cik tas ir vienkārši!

Un cik daudz ir vienkāršu vārdu Manā Evaņģēlijā!

Klausieties un iegaumējiet! Uzrunāju ne tikai savus mācekļus, bet jūs visus. Esiet paklausīgi savai valdībai. Esiet labi un uzticīgi savas valsts pilsoņi. Esiet labi vīri un labas sievas. Mīliet viens otru un labi audziniet bērnus. Esiet labi pret saviem padotajiem, bet padotie pret saviem priekšniekiem. Esiet žēlsirdīgi. Kam ir vairāk, lai dalās ar to, kam ir maz. Meklējiet gudrību, ne gudrības vai slavas pēc, bet lai pamācītu citus. Nabagi lai neskauž bagātos, bet bagātiem, lai nav cieta sirds pret nabagiem. Rūpējieties par bāreņiem, slimajiem, bezpajumtniekiem. Vispirms atveriet savas sirdis un pēc tam tikai makus.

Nav grūti kalpot Kungam - vajag To mīlēt.

Vajag mīlēt Dievu un savu tuvāko.

Katru slimnieku, ko ārstēsiet - būšu Es. Visu labo, ko darīsiet priekš citiem - to darīsiet Man. Katram nelaimīgam, kam palīdzēsiet - palīdzēsiet Man. Bet tas pats būs arī ar slikto. Vai gribēsiet Man sagādāt ciešanas? Vai sliktu darot, gribēsiet zaudēt Miera Valstību? Klausiet ko Esmu jums mācījis. Cenšaties dzīvot Gaismā un Patiesībā. Būs jūsu ceļā gan cīņas, gan vajāšanas, bet jo lielāka būs jūsu mīlestība, jo vieglāk viss jums veiksies. Ticiet Man, Ticiet Tam, kas Es Esmu - Ticiet Jēzum Kristum Pestītājam. Šī ticība dos jums mieru un Dieva Valstību.

Dievs ir Mīlestība. Veltīgas ir lūgšanas, ja tās nenāk no sirds un ir bez mīlestības. Bieži vien trūkumā un nabadzībā zūd ticība. Nevar prasīt nabagam, kad viņš ir novārdzis, izbadējies, iebiedēts, bez pajumtes, lai viņš būtu labs un pacietīgs. Un tieši viņi ir Mani brāļi. Arī Es piedzimu nabags, tiku vajāts, kuram nekas nepieder šai pasaulē. Es esmu viss priekš Visiem un gribu, lai jūs visi būtu Mani. Gribu, lai jūs sekotu Man, lai jūs iemīlētu savu tuvāko kā Dievu no visas savas sirds, no visa sava spēka. Es gribu, lai jūs iemīlētu nabagus, cietējus, bāreņus, atraitnes un lai, jūs tos nepazemotu. Dzīvojiet taisnībā un žēlsirdībā, tad iemantosiet Debesu Valstību un Es pats jums atvēršu šīs Valstības durvis. Nāciet pie Manis visi labas gribas cilvēki. Nebaidieties, Es attīrīšu jūsu pagātni un nodrošināšu nākotni. Nāciet pie Manis, Es mācīšu jūs gudrībai, kas atjaunos jūsu dzīvi. Mana mācība ir viegla, bet nojums Es lūdzu tikai mīlestību.

Lūdzies par Mani, Māt, Manā nāves stundā... Neviens no Maniem mācekļiem vēl to nesaprot un tā nav viņu vaina. Uzticu viņus Tev, Māt! Atdodu Tavās rokās Savu lolojumu. Tāpat uzticu Tev Savu Baznīcu, sargi to!

Cik daudz Jūdasu būs nākošos gadsimtos un nākošās paaudzēs ar visiem tā netikumiem! Tu būsi Baznīca Māte un saskarsies ar daudziem Jūdasiem, neatraidi viņus, bet māci arī Pēteri un citus mācekļus, lai nenoraida nevienu, bet palīdz tiem. Sargi Mani, Manos sekotājos un sargi Mani no tiem, kas gribētu iznīcināt Manu Baznīcu. Un arī nākotnē, Māt, esi Tā, kas aizsargā, rūpējās un atbalsta Manu Baznīcu, Manus priesterus un ticīgos. Sargi viņus no ļauna, no soda, bet īpaši no viņiem pašiem. Cik daudz Jūdasu uzradīsies, Māt! Cik daudz būs to līdzinieku, svārstīgo, kuri neko nesapratīs. Cik daudz būs aklu, kurlu, kuri neko neredzēs, nedzirdēs, daudz būs klibu, stīvu, paralizētu, kuri nevarēs atnākt līdz Baznīcai. Viņus visus nododu Tavā patvērumā, Māt! Tu būsi Tā, kas varēs izmainīt sodu, atvairīt Dieva dusmas tikai vienam vai arī daudziem. Jo Svētā Trīsvienība nekad neko neatteiks Līdzpestītājai un visas cilvēces Aizbildnei!

Kas ir tauta? Kam kalpo tauta? Kāda ir tautas griba? Kas to vada? Dievs...

Un es būšu tāds, kādu Mani grib redzēt Dievs. Visa tauta Mani aizvedīs uz Manu troni. Mani pat nosauks par Jūdejas ķēniņu, bet Mana stunda vēl nav nākusi. Esmu paklausīgs Sava Tēva gribai. Pasaule mani neieredz, jo Esmu tai bīstams. Esmu Gaisma, kas izgaismo tās liekulību, skopumu, mantrausību, vardarbību. Pasaule negrib Mani atzīt, negrib pazīt, negrib saprast, jo Esmu Skolotājs un Mana mācība ir pretrunā ārpasaules mācību. Starp Mani un pasauli ir bezdibenis, bet tā nav Mana vaina. Es Esmu nācis, lai dotu pasaulei Gaismu, Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Kristus ir gaisma tiem, kas grib to pieņemt un tumsa tiem, kas to negrib. Jau Manas darbības sākumā tiku nosaukts par ,,Stūrakmeni." Kas mani pieņems, tas iemantos pestīšanu, gaismu un mūžīgu dzīvi. Kas Mani atgrūdis - iemantos nāvi, tumsu un mūžīgu pazušanu. Tie, kas Mani pieņems, kļūs par Dieva bērniem.

Jums jāsaprot, ka Esmu nācis, lai vestu jūsu garu uz Dieva Valstību. Jūsu mīlestība Man palīdzēs, jo Esmu arī Cilvēku Dēls un Man ir Sirds...un šai Sirdij ir nepieciešama mīlestība.

Kas ir cilvēks? Tas ir trausls, svārstīgs stiebrs, kas viegli pakļaujas vēja plūsmai. Tā arī cilvēks viegli pakļaujas kārdinājumam, nepretojas grēkam. Savā garā ir tik vājš, ka klūp un krīt pat tur, kur meklēja atbalstu. Vienmēr vajag būt žēlsirdīgam pret pakritušo. Dievs piedod vienmēr, jo ir pati Labestība. Diemžēl cilvēks piedod labi ja divas reizes, kaut būtu jāpiedod septiņdesmit septiņas, kā mācīju.

Vājuma brīžos meklējiet Mariju un būsiet Viņas patvērumā. Manas Mātes pieskāriens ir zīmogs, no kura bēg sātans- kārdinātājs. Lai jūs tiktu pasargāti, ikdienā pārdomājiet Manas Mātes dzīvi, Viņas priekus un sāpes. Pārdomājiet arī Manus priekus un sāpes, jo no reizes, kad Vārds kļuva par Jēzu, mūsu prieki un sāpes bija kopīgas. Mīlot Mariju, jūs mīliet Jēzu. Kad jums ir grūti, kad jūs ciešat, esiet kopā ar Māti krusta pakājē. Un mirstot Marijas skavās, jūs dzirdēsiet eņģeļu kori...Nebūs tumsas, nebūs baiļu, tiksiet Rīta Zvaigznes staru apmirdzēti. Kopā ar Mariju esiet zem Mana krusta un ieiesiet Debesu Valstībā karaliskā tērpā, kas būs greznots ar Manas Asins rubīniem un Manas Mātes Asaru Pērlēm.

Dieva varenība, gaisma un mīlestība ir Es būdams gaisma, radu jūsos dzīvību, uzturu to, nostiprinu, izmainu jūs un vedu pie Dieva pa gudrības, mīlestības un svētības ceļu. Kur ir gaisma, tur ir mīlestība, bet, kur mīlestība, tur mīt Dievs. Kam ir gaisma, tur ir dzīvība, jo Dievs ir tur, kur tiek pieņemts Viņa Mīļotais Dēls.

Beidzas Manas publiskās dzīves trešais gads. Sākas Mans Ciešanu laiks, kas nebūs ilgs. Tagad skaidri izgaismojas viss Manis pārdzīvotais, piedzīvotais. Visi notikumi, kas kādreiz likās maznozīmīgi, tagad pieņem citu vērtību. Nav nekā nevērtīga, ko rada Dievs, pat vismazākam zāles stiebriņam ir sava vērtība. Tāpat viss ir svarīgs, kas aprakstīts šai grāmatā. Kā no kalna virsotnes redzams plašs skats uz apkārtni: mēs apbrīnojam skaisto ainavu, redzam mežus, pļavas, strautus. Viens papildina otru un nekas nav lieks, bet viss kopuma rada šo skaistumu. Visam, ko radīja Dievs ir sava vērtība, savs skaistums. Tāpat arī no Manas trīs gadus ilgās darbības virsotnes, Es izvērtēju Savu mācību, notikumus, sastaptos cilvēkus. Es redzu visu sabiedrību kopumā. Es izvērtēju politisko, reliģisko, sociālo un garīgo situāciju. Izvērtēju visu no mīlestības līdz upurim, lai kļūtu par Pestītāju. Arī lugu mēs nevērtējam pēc vienas ainas, bet visu kopumā. Un arī galveno varoni vērtējam pēc dažādiem aspektiem.

Tagad vēlreiz par virsotni. Tā virsotne bija Vissvētākais Upuris, kā dēļ nācu. Tika dziedinātas visas sirds brūces, piepildītas visas apslēptas vēlēšanas un ceļiniekam neatlika nekas cits, kā iet, lai sasniegtu virsotni. Skatīties un vērot. Censties iepazīt pasauli. Saprast, kas biju Es: Cilvēks, kas stāvēja pāri netikumiem, egoismam, naidam. Cilvēks, kas pārvarēja kārdinājumu: ,,Valdīt, atriebties, baudīt ģimenes laimi". Dzīvojot pasaulē redzēju šo bezgalīgo plaisu starp nepilnvērtīgo, grēka pilno pasauli un Manu pilnību. Mācēju pateikt ,,nē" visiem kārdinājumiem un aicinājumiem. Paliku tīrs, uzticīgs, pazemīgs, paklausīgs, žēlsirdīgs pat līdz Nāvei un Krustam.

Vai sapratīs to šodienas sabiedrība, šodienas pasaule, kurai jāiztur aizvien lielāki sātana uzbrukumi?

Pat šodien, pēc 20 gadsimtiem Es esmu stūrakmens, Es esmu pretestības zīme. Arī šodien Es parādos, uzrunājot jūs. Labas gribas cilvēki pieņem Mani, turpretī citi - izturas naidīgi, kā tālaika farizeji. Katrs ir tas, kas viņš ir. Labais pret sevi izraisa vēl lielāku naidu, bet ļaunums saņems sodu, kā tas notika Lielajā Piektdienā. Sekojiet savam skolotājam, kas Savas Nebeidzamās Žēlsirdības dēļ vēlreiz mēģināja mūs uzrunāt! Un daudzas acis tad atvērsies Mani atpazīstot un teiks: "Tas ir Viņš." Miers lai ir ar tiem, kas Mani atpazīs, un ar tevi, Mana uzticīgā rakstītāja!

Tagad Jaušu tev un citiem iepazīt patiesas Ciešanas. Pārdomājiet tās! Pārdomājiet, cik dārgi un caur kādām ciešanām Esmu jūs atpircis. Jūs vaimanājat par saviem ievainojumiem, galvassāpēm, bet vai esiet kādreiz padomājuši, kā cietu Es.

Pats Dievs bija radījis gan Manus moku rīkus, gan cilvēkus - mocītājus. Es, kā cilvēks, izcietu citu cilvēku nicināšanu un uzbrukumus. Dievs radīja cilvēkam rokas, iemācīja rīkoties ar tām, lai tās pildītu prāta rīkojumus, lai tās kalpotu Dieva godināšanai, bet tās vērsās pret Dieva Dēlu: sita pļaukas, sita dūrēm, plēsa aiz matiem, bārdas, sita naglas. Dievs radīja cilvēkam kājas, kurām vajadzētu steigties godināt Dieva Dēlu, bet tās steidzās gūstīt un dzīt moku ceļiem, un Mani bendes spēra ar tām. Cilvēka lūpas, kurām vajadzēja godināt Dieva Dēlu - lādēja, apmeloja, spļāva uz Manu Dievišķo Personu. Cilvēka prāts- pārspēja pats sevi, izdomājot neiedomājamas mocības. Cilvēks, viss cilvēks, izmantoja visu sevi, lai mocītu Dieva Dēlu. Arī zemes daba bija pret Mani: meta akmeņus, lai Mani ievainotu, nūjas, lai sistu, auklas, lai sietu un vilktu Manu ievainoto Miesu. Ērkšķu vainags ievainoja Manu nogurušo galvu. Arī debesis Mani nežēloja: aukstā nakts Mani saldēja, vējš kairināja Manas Rētas. Saule radīja slāpes un drudzi, kukaiņi un putekļi kairināja Manas rētas un acis. Bet rokas sasietas neko nevarēja Man palīdzēt.

Viss, viss, viss kalpoja Dieva Dēla mocībām. Priekš Viņa viss tika radīts.

Un tad Viņš kļuva par Upura Hostiju, kas tika upurēta Dievam.

Tagad, kad jūs ciešat, salīdziniet savas ciešanas ar Manām. Pārdomājiet, ko izcietu Es jūsu dēj un padomājiet kā Dievs Tēvs jūs mīl. Tamdēļ mīliet Dievu no visas savas sirds, no visa sava spēka, kā Savās Ciešanās mīlēju to Es.

Daudzkārt Esmu jums teicis: Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Kas redz mani, redz Manu Tēvu. Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī. Tagad jums to grūti saprast, bet Tēvs, Manā Vārdā, sūtīs jums Svēto Garu, tad daudz ko sapratīsiet. Viņš jūs visam iemācīs. Savu Mieru Es jums atstāju, savu Mieru Es jums dodu, ne tādu, kādu dod pasaule. Dodu jums Savu Miera Garu, tā, ka devu jums Savu Miesu un Savas Asinis. Sātans ir pieteicis karu, jo situsi ir viņa stunda, bet jūs palieciet ar mieru...Neraudiet.. .Es eju pie Tā, kas ir lielāks par Mani un mīl Mani. Saku jums to tagad, jo tad, kad tas notiks, lai jūs ticētu Man. Zinu, ka pār to, ko esmu jūsos iesējis, nāks Mana Asins rasa, kas nākotnē dos bagātīgu ražu. Vēl uzklausiet Manus pēdējos vārdus: Es esmu vīna koks, jūs tā zari. Katru zaru, kas nenes augļus - Tēvs nogriež. Esiet Manī un Es būšu jūsos. Tas, kas ir vienots ar Mani nesīs bagātīgus augļus. Bez vienotības ar Mani, neko nevar paveikt. Esiet Manī un tad lūdziet visu, ko vēlaties un jums taps dots...Palieciet Manā Mīlestībā. Mīliet cits citu vairāk nekā sevi pašus...Un Tēvs jums dos visu, ko prasīsiet Manā Vārdā. Ja pasaulē valda naids, tad jūsos lai ir mīlestība, mīlestība pret visiem. Neatdariet ļaunu ar ļaunu. Nejautājiet kurp eju! Man jāiet jūsu labā, lai atsūtītu jums Iepriecinātāju.

Atstāju jums Savu Mieru! Ticiet Man! Es uzvarēju pasauli!

Un pēdējo reizi noskaitīsim ,,Tēvreizi."

Visapkārt klusums. Mēness apgaismo ceļu. Jēzus ir mierīgs un apgarots. Iet mācekļu pavadībā. Tuvojas Mana ciešanu stunda. Drīz Mani aptvers tumsa, ļaunums un cilvēku grēki. Cilvēkam to grūti saprast, ka smagākas par miesas ciešanām ir dvēseles ciešanas. Sātans izliek elles slazdus, grib Manī radīt bailes, pretestību, ciešanas, un, arī jūsu sirdīs grib radīt nemieru, bailes. Neizklīstiet, jo tikai kopā jūs esiet spēks. Tagad eju lūgties un ar Mani nāks Pēteris, Jānis un Jēkabs, bet jūs pārējie palieciet šeit, nebīstieties, jo Dievs jūs nepametīs. Jēzus balss ir nomākta un Viņš Pats ir skumjš, skumjš, skumjš...

„ Tagad lūdzu jūs trīs negulēt, jo būsiet Man vajadzīgi, lūdzieties, jo Man ļoti būs vajadzīgs jūsu atbalsts un palīdzība." Mēness apspīd Jēzu. Viņš apstājas pie liela akmens un iegrimst lūgšanā. Dzirdu(M.V.) tikai atsevišķas frāzes: ,,Esmu Tavs Dēls," ,,palīdzi Man." ,,Lūdzu, Tevi, glāb viņus no pasaules, no miesas kārdinājuma, no sātana," "Lūdzu, Tēvs, ne Sevis dēļ...Lūdzu par cilvēku, kas ir Tavs radījums, kas dubļos gremdē savu dvēseli. Lai attīrītu viņu dvēseles, Es slacīšu šos dubļus ar Savām Asinīm." Jēzus atgriežas pie mācekļiem. ,,Jūs guļat? Pat vienu stundu nevarat būt nomodā, bet Man tik ļoti vajadzīgs jūsu atbalsts un lūgšana..." Un viņš atkal iet pie akmens viss sagrauts un turpina lūgties. Elsas izlaužas no Viņa krūtīm. Nedzirdu(M.V) ko saka, bet Viņa ciešanas ir tik lielas, ka grūti aprakstīt. Sauc mācekļus - tie neatbild. ,,Kāpēc guliet, neredziet kā ciešu? Lūdzieties! Palīdziet Man..." Katrs viņa vārds bija elsas... Viņi gulēja...Jēzus atgriežas pie akmens. Mans Dievs, šis Kauss ir pārāk rūgts! Vairs nevaru! Nav Manos spēkos! Tēvs, attālini, to no Sava Dēla! Žēlastību! Vai Esmu to pelnījis?!...Tomēr, Mans Tēvs, neklausi Mani, jo Esmu Tavs kalps. Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek! Jēzus nokrita zemē, izskatījās pēc cilvēka grausta, kuru spiež visas pasaules grēks, visa tumsa, pelni, žults, bet visbriesmīgākais, kas var piemeklēt- tā ir Dieva pamestība...tā ir smakšana, dzīva aprakšana, kad nejūt vairs saikni ar Dievu un ir tikai važas, kas saista, dedzina. Izmisums. Debess ir slēgtas. Balss un skats tās nesasniedz. Dieva pamestība. Tas ir ārprāts, agonija...Tā ir elle...! Jēzus vaid. ,,Nē, nē, tikai Tēva griba lai notiek! Man ir tikai Viens Kungs - Dievs Visaugstākais! Viens likums: Paklausība! Viena Mīlestība: Pestīšana! Mana sūtība : Pildīt Dieva Gribu! Tēvs, ja iespējams, lai iet secen Man šis kauss. Bet ne Mans, bet Tavs Prāts lai notiek. Sātan, atkāpies! Es piederu Dievam! Dievs! Dievs! Dievs!"

Jēzus sauca Dievu ar katru sirds pukstu un asins slacīja Jēzus tērpu. Jēzus seja, mati, kakls bija noplūduši asinīm. Tikai divas asaras, kas ritēja pa Jēzus vaigiem atstāja divas baltas svītras un Viņa sejas. Jēzus noņēma mēteli un slaucīja seju, rokas, kaklu, tad salocīja to un nolika uz akmens. Debesīs parādījās eņģeļa gaisma. Jēzus pacēla skatu pret Debesīm. Ir bāls, mierīgs, Dievišķa skaistuma pilns. Mācekļi guļ, Jēzus sauc, sapurina tos un saka: ,,Ir laiks, sātans tuvojas, tagad parādiet viņam, ka Dieva Dēli neguļ..."

Krusta pakājē Es cietu par Savu Dēlu un par jums, cilvēkiem. Krusta pakājē Es dzirdēju Jēzus teiktos sakramentālos vārdus : ,,Lūk, tava Māte!" un ,,Sieviete- Tas ir Tavs dēls!"

Viņam nebija cita, ko atstāt Savai Mātei – kā cilvēku. Glabāju jūs Savā Sirdī, ļaudama mazgāt Mana Dēla Asinīm un Asarām. Krusta pakājē nebija mācekļu - visi Viņu bija atstājuši, izņemot visjaunāko un ganus. Sātans valdīja pār viņiem, tos izklīdinot. Pietrūka viņiem gara spēka. Bet Dievam katra dvēsele ir svarīga, jo tā atpirkta par nāves cenu. Es tās aicinu pie Savas Sirds, tur sātana vara tās neaizsniegs. Ievainotās un grēcīgās dvēseles, nākat pie Manis, nākat pie Dieva, jo Dievs atbild visiem. Atbild kā ticīgiem tā neticīgiem, noliedzējiem, svārstīgiem. Vissvarīgākais, ko Jēzus mums atstāja, ir mīlestība. Dievs ir mīlestība un Viņš gaida pretmīlestību. Kas mīl, tas uzticas Dievam, bet uzticība nepieļauj bailes: kad bailes māc, tad saka: ,,Esmu nabaga grēcinieks, bet Dievs to zina un piedod man caur Kristu..." Kristus vārdā viss tiek piedots. Un Mātes uzdevums ir: vadīt, atveseļot, piedot un pavadīt. Pavadīt pie Sava Dēla.

Tēvs, Tēvs atdod Man Manu Dēlu. Lai Viņš atgriežas pie Manis dzīvs un uzvarošs, kaut arī zinu, ka Viņš aizies pie Tevis.

Tēvs, uzklausi savu kalponi! Nekad neko neesmu Tev lūgusi, tikai Esmu pildījusi Tavu gribu. Tagad par to ,,fiat", lūdzu, uzklausi Mani. Tu redzi katra putna spalviņa, tu zini katra zieda likteni, bet Es mirstu sāpju sagrauta. Manās dzīslās vairs nav asiņu, Man

nav vairs asaru, tās Man iztecēja tanī briesmīgajā Piektdienā. Nav vairs saules, tā satumsa līdz ar Viņu, kas atdeva sevi, lai glābtu pasauli. Jūtos kā sakaltis zieds smiltīs. Jūtos tik bezspēcīga un niecīga, Mans Tēvs!

Bet sargāšu Viņa mācību, Viņa mantojumu, sargāšu Viņa Baznīcu, kas nākotnē laidīs dzijas saknes. Kopšu to kā rūpīga dārzniece. Būšu modra, lai savā pirmsākumā tā augtu un attīstītos.

Savas ciešanas Es upurēju cilvēku labā. Stiprini Mani, Žēlsirdīgais Tēvs! Žēlsirdību, Mans Dēls! Žēlsirdību Svētais Gars! Izmisumā lūdzu jūs!

Marija, nometusies ceļos, lūdzas. Pēkšņi atveras logs un ar pirmajiem saules stariem ienāk Jēzus. Marija ieraudzīja Savu Starojošo Dēlu -bija skaists! ,,Kungs Mans, Dievs Mans!" iesaucas Marija. Tas bija triumfa, prieka, mīlestības un pateicības sauciens. Tad Marija saprata, ka tas patiesi ir Viņas Jēzus, Viņas Dēls, Augšāmcēlies.

Māt, viss ir pagājis, viss piepildīts, gūta Pestīšana. Māt, paldies Tev par to, ka mani ieņēmi, audzināji, palīdzēji dzīvē un kopā ar Mani biji nāvē. Dzirdēju Tavas lūgšanas, tās bija stiprinājums ciešanās, gan pie Krusta, gan šķīstītavā, gan ellē. Tavas lūgšanas sekoja Man Debesīs. Uzklausīja tās Tēvs un Sv. Gars, kā visskaistāko debesu dziesmu. Visas debesis dzied Tev Hosanna, Mana Svētā Māte! Es atgriezīšos Debesīs, bet uz zemes Es atstāšu Sevi - Svētā Sakramentā. Tā, ka vienmēr būšu klātesošs. Tu stāvēsi Baznīcas galvgalī kā Priesteru Karaliene un kā Kristiešu Māte. Vēlāk ņemšu Tevi pie Sevis un Tu būsi Manas Debess greznums. Tagad aizeju, Māt, atstādams Tev savu mieru...!

Jēzus runā: Marijas nemitīgās lūgšanas veicināja Manu Augšāmcelšanos. Biju teicis : Cilvēka Dēls tiks nogalināts, lai trešajā dienā augšāmceltos. Nomiru piektdien pulksten 3 pēcpusdienā, bet augšāmcēlos svētdienas agrā rīta stundā un bija pagājušas tikai 38 stundas, nevis 62 kā tam vajadzēja notikt. Marijas lūgšanas veicināja šo brīnumu.

Svētdienas rītā meteors novēla kapakmeni. Kristus Gars, nākot, izsauca zemestrīci, tāpat kā tas notika Piektdien, Garam aizejot. Agrā rīta stundā Mans Gars norāva kapa zīmogu un ienāca kapā kā austoša saule. Tas bija nieks pret Dieva Varenību. Mans Gars nāca kā Dieva uguns un sasildīja Manu sastingušo ķermeni, saucot: ,,Dzīvo, tā gribu!" Man ir dzīves un nāves atslēga. Mana miesa sajuta atgriežamies Dzīvību. Dziļi ievilku elpu, asins sāka riņķot pa asinsvadiem un prāts sāka darboties. Pamodos un atgriezos dzīvē. Nometu līķautus un piecēlos. Biju tērpts skaistā gaismas tērpā un greznots Manām Piecām Rētām, no kurām izplūda Dievišķa Gaisma. Šī gaisma būs iepriecinājums Manai Mātei un Svētajiem, bet biedinājums visiem nešķīstiem spēkiem un ļaunumam, kad notiks Pastarā Tiesa. Divi eņģeļi, nometušies ceļos Manā priekšā, atdod man godu. Viens ir Mans cilvēka sargeņģelis, bet otrs ir Mans Ciešanu Eņģelis. Viņi, kas redzēja Manas ciešanas, sāpes un cīņu, tagad priecājas.

Izgāju no kapa. Pavasara ziedu vainags apņēma Manu galvu, zāle, kā paklājs gūlās zem Manām kājām. Mani sveica saule un aprīļa vējš. Visa zeme godināja Savu Dievu. Iet Dievs no nāves uz dzīvi - tā ir cerība ticīgiem, tas ir miers pasaulei.

Kas Mani mīl un Man tic, tos Es stiprinu un dziedinu, un tad jūs kļūstiet skaisti, veseli un brīvi. Jūs kļūstiet par Manas Mīlestības sūtņiem. Tāpēc ticiet Man un nebīstieties. Manas Ciešanas lai pilda jūs ar uzticību jūsu Dievam.

Bet tu, Mana rakstītāja(M.V.), pasmaidi. Tavs Jēzus vairs necieš. Nav vairs asiņu, nav rētu. Ir tikai Gaisma, gaisma, prieks un mīlestība. Lai Mana gaisma un prieks ir ar tevi, kamēr pienāks tavs laiks doties uz Debesīm.

Apustuļi, sapulcējušies Vakarēdiena telpā. Pēkšņi telpu izgaismo spoža gaisma un pie galda stāv Jēzus un saka : ,,Miers jums!" Nebīstieties, Esmu Jūsu Augšāmcēlies Jēzus. Uzlūkojiet Manas Rētas, jo tikai Jānis tās redzēja, jo jūs pārējie bijāt izklīduši.

Tagad uzklausiet: Man bija 12 apustuļi, kurus no visas sirds mīlēju, mācīju, skaidroju, piedevu. Man bija daudz mācekļu - bagātu un nabagu. Manai mācībai sekoja daudzas sievietes. Vismīļākie Man bija 12 apustuļi. Kad pienāca Mana Ciešanu stunda, tad: viens mani nodeva, trīs nojums gulēja, kad Es izplūdu asinssviedros, visi aizbēga, viens Mani aizliedza aiz bailēm. Vērtējot jūsu rīcību no cilvēciskā viedokļa - Man vajadzētu teikt: ,,Man nav vairs apustuļu". Izņemot Jāni, kas bija uzticīgs aiz mīlestības un Sīmani Zelotu, kas bija uzticīgs aiz paklausības. Vēl Mana Krusta pakājē bija Marija Magdalēna - sieviete, grēciniece, pazemota, apvainota, nicināta, bet bezgala uzticīga Man, ar lielu ticību Manai Augšāmcelšanai. Man bija mācekļi, gani, ar kuriem pavadīju daudz mazāk laika nekā ar jums, bet arī viņi bija Man uzticīgi. Dižciltīgās romietes, kuras sekoja Manai mācībai un apbrīnoja savu ,,filozofu", savās sirdīs sauca - ,,Esam ar Tevi!" Kad mana seja bija klāta netīrumiem, spļāvieniem, sviedriem un asinīm - romiete to noslaucīja. Kad Man slāpa

- pagāns Man iedeva dzert. Manas izklīdušās avis neko nevarēja Man palīdzēt. Visā Izraēlā neatradās neviens izraēls, kas atvieglotu Manas Ciešanas.

Mani Dēli! Teicu jums bargus, bet patiesus vārdus. Piedodu jums jūsu vājumu un grēkus. Lai tā jums ir mācība nākotnē. Lai jūs pilda grēku piedošanas miers un līdz ar to atkal kļūstiet par Maniem uzticīgiem draugiem, kuri turpinās Manis iesākto darbu. Kļūstiet tīri, lai varētu sludināt Manu mācību. Kļūstiet par mīlestību, lai mīlētu. Esiet taisnīgi, lai varētu tiesāt. Kam grēkus atlaidīsiet, tiem tie tiks atlaisti, kam aizturēsiet- tiem tiks aizturēti. Nāks Svētais Gars, kas jūs svētīs. Savu mieru Es jums atstāju - savu mieru Es jums dodu.

Jēzus izgaisa tāpat kā bija ieradies. Starp Jāni un Pēteri atstājot tukšu vietu. Kad apustuļi attapās, viņus pārņēma dziļš miers. Tas bija stars, kas dziedina, aizskalo rūgtumu un dod vienīgu vēlēšanos: Kalpot Kungam!

Nāc, Mana rakstītāja, aizvedīšu tevi uz Maniem Žēlsirdības laukiem. Paldies, tev, par darbu. Tu pat nevari apzināt cik liela garīga, kulturāla un vēsturiska vērtība ir visam, ko tev rādu un stāstu. Tie ir visskaistākie dārgakmeņi, kuriem ļauju tev pieskarties. Tas ir Manas Mīlestības apliecinājums. Daudzi augsti izglītoti cilvēki, zinātnieki ar nemieru, neizpratni un skaudību uzlūkos tevi, kāpēc tieši tev tika ļauts pieskarties šiem garīgajiem dārgakmeņiem, kurus tev dod Jēzus. Bet viņiem nav tādas spējas mīlēt, kāda ir tev. Viņu garīgā pasaule ir pārāk komplicēta, sarežģīta. Bet tu esi kā bērns, kas prot mīlēt vienkārši, skaidri, tīri. Tu, proti, tikai mīlēt. Paliec vienmēr tāda kāda esi. Priecājies par visu, ko Es tev dodu un dod tālāk to citiem, kas uz to gaida.

Nebīsties, dod un dod tālāk...

Nebīstieties, kad nāku pie jums. Joprojām Esmu jūsu Skolotājs, kas jūs mīl. Devu jums Svēto garu...tas ir kā uguns kristības, jo Svētais Gars ir Mīlestība, bet Mīlestība izlīdzina vainas. Arī jūsu vaina, kad bijāt izklīduši, jums tika dzēsta. Devu jums varu atlaist citiem grēkus. Lai atlaistu grēkus, pašam jābūt bez vainas - pilnīgi tīriem. Kā var tiesāt citus, ja paši būtu grēcīgi? Biju starp cilvēkiem, lai tiesātu un piedotu. Tagad aizeju pie Tēva. Atgriezīšos Savā Valstībā. Tur visiem cilvēkiem agrāk vai vēlāk būs jāstājas Pastarās Tiesas priekšā. Pēc nāves katrs gars atnāks pie Manis, kad miesa kā nevajadzīga bagāža tiks nodota zemei. Tad visi cilvēki tiks sadalīti: aitiņas būs ar ganu, bet mežonīgie āži ar savu bendi. Man svarīga katra dvēsele. Jūs būsiet priesteri un ar Manu Asins Spēku glābsiet tās. Jums jābūt redzīgiem, lai dvēselei neaizēnotu Dieva gaismu. Jums jābūt prātīgiem, lai dvēseles sajustu Dieva gudrību. Jūsu sūtība būs Manā Vārdā atlaist vai aizturēt grēkus. Kad konsekrēsiet Maizi un Vīnu, pārvēršot tos Manā Miesā un Asinīs, pildīsiet visaugstāko goda pilno darbību. Lai to veiktu jums jābūt tīriem gan sirdī, gan prātā, gan miesā, gan mēlē. Euharistija jāpieņem ar sirdi, jo pie šīs Dievišķās mīlestības nedrīkst būt pasaules prieku piejaukums. Tad tie būtu zaimi. Jums jāizprot šīs mīlestības noslēpums, jo netīras domas nogalina Ticību un Saprātu. Tad jūsos būs palikusi pasaules gudrība, bet būs mirusi Dieva Gudrība. Jums jābūt tīriem miesā, jo pie jums nonāks Dieva Vārds, kā tas notika ar Marijas klēpi.

Jums jābūt tik tīriem, kā sniegam kalnu virsotnē, kā lilijas ziedam virs zemes, kā pērlei jūras dzelmē.

Mani mīļie, Es jūs sūtu pasaules ceļos, lai turpinātu Manis iesākto darbu, kas tālāk attīstīsies un turpināsies līdz laiku galam. Es redzu cauri gadsimtiem...Redzu...kādi laiki nāks pēc Manis...kari un slepkavības, melīgi pamieri, un briesmīgi slaktiņi, naids un laupīšanas, lepnība, izvirtība. Laiku pa laikam iestāsies zaļa oāze: tas būs laiks, kad cilvēki atriezīsies pie Krusta. Krusts būs kā obelisks, kas norādīs ūdens avotu tuksneša smiltīs. Vieni Tam tuvosies ar mīlestību, turpretim citi to lenks ar ļaunumu un naidu. Ap šo avotu ziedēs palmas. Tā būs miera oāze, kurp steigsies brieži un stirnas, bezdelīgas un baloži. Turp tieksies dvēseles pēc atpūtas un miera, pēc dziedināšanas ciešanās un sāpēs, jaunai cerībai un ticībai. Šis koks pletīs plašumā savus zarus, dodot patvērumu negaisā un tveicē. Ar savu Zīmi tas sargās no visa ļaunā. Tas notiks tik ilgi, kamēr cilvēki pēc tā tieksies. Redzu...vīriešus un sievietes...vecus un bērnus, karavīrus, zinātniekus, ārstus un zemniekus... Katrs nāk ar savu smaguma nastu, ar savu sāpi un cerību. Redzu cik daudzi svārstās, jo ciešanu nasta ir pārāk smaga un cerība ir pārāk maza, kamēr tā vispār sašķīst pret zemi...Redzu, ka daudzi ar savu smagu nastu, paliek ceļa malā, nostumti no stiprākiem, veiklākiem, kuru nasta ir vieglāka, mazāka. Redzu cik daudzi atstumti un pamesti, pat samīdīti savā ceļā, ir tuvu nāvei un savā nespēkā beidz dzīvi ar naidu un lāstiem. Nabaga dēli...! Tad tiem dzīves pabērniem, kas nāk un krīt, Mana Mīlestība sūta žēlsirdīgos samāriešus: t.i. gaisma nakts tumsā, balss klusumā, lai tie, kuri pakrituši, paklupuši, rastu palīdzību, ieraudzītu gaismu, sadzirdētu balsi, kas teiktu: ,,Uzticies! Tu neesi viens! Virs tevis ir Dievs! Ar tevi ir Jēzus!" Es sūtu Savu palīdzību, lai cilvēki turpinātu ticēt Manai Mīlestībai, jo sāpes un netaisnība atkal liek Asiņot Manai Sirdij. Bet ko redz Manas Dievišķās acis? Vai tur nav arī priesteri ceļa malā? Mana sirds asiņo arī viņu dēļ. Mana balss cauri gadsimtiem uzrunā viņus. Redzu, ka priestera tērps ir, bet tanī vairs nav priestera — viņš miris. Tās būs tumšās ēnas, kas nespēs vadīt, pievilkt ļaudis. Tas būs izsīcis, izkaltis avots, grauds, kas nedod ražu, grauds, kas nevienu nebaro, tumšs kvēpeklis, balss, kas neuzrunā, balasts, satrūdējuši liekēži...Tas briesmīgi...! Nākotnē būs daudz jūdasu arī starp Maniem priesteriem. Es esmu Godība, bet raudu, raudu par Savu ganāmpulku bez ganiem. Mana žēlastība ir bezgalīga! Es savus ļaudis neatstāšu. Došu tiem maizi, ūdeni, gaismu, balsi, jo tie, kam tas būtu jādara - nedara. Svētīgi tie priesteri, kas spēj palikt par apustuļiem, tie dos patvērumu un dziedināšanu Maniem nabaga bērniem. Iemirdzēsies viņi Debesīs ar īpašu gaismu. Svētīgi viņi būs tāpēc, ka iemantoja to ar savu mīlestību un upuri. Ka spēja palikt apustuļi. Vēlreiz jums atgādinu lūgšanas spēku, kas apustuli vieno ar Dievu. Vēlreiz atcerieties, cik esiet vāji un bez Dieva palīdzības nevariet pastāvēt. Tad, kad cilvēks vairs nevar izturēt, Dievs sūta tam eņģeli atbalstam. Ja būsiet ar Dievu, vienmēr tiksiet uzklausīti un sagaidīsiet palīdzību.

M.V.- pāri apustuļu galvām Jēzus skats uzlūko mani. Jēzus smaida: ,,Miers lai ir ar tevi, mana rakstītāja!"

Uzklausiet Mani visi. Devu jums Savu mācību, lai jūs to sludinātu un nodotu nākošām paaudzēm To Vienīgo, Pilnīgo, Nemainīgo Manu Mācību. Esiet tādi, kā jūsu Skolotājs! Visu, ko esmu jums mācījis, to visu variet darīt, tai skaitā arī brīnumus. Bet ziniet, lai darītu brīnumus, jums jābūt svētiem un tad jūsu rokas pildīsies ar Debesu dāvanām. Svētīgie tie, kas tic neredzot brīnumus. Bet brīnums pasaulē pastāvēs vienmēr. Vienmēr. Jo jūsu ticība būs dziļāka un patiesāka, jo biežāk izjutīsiet brīnumu. Jo ticība mazināsies, jo mazāk redzēsiet brīnumus. Tie, kuri dziļi un patiesi ticēs, tiem būs spējas pieveikt dēmonus un slimības.

Dievs ir ar tiem, kas To patiesi mīl. Tiem došu spējas Manā Vārdā dziedināt. Es būšu starp jums, lai jūs stiprinātu un pamācītu! Es atgriezīšos pie Tēva, bet pasaulē būšu klātesošs. Kā skolotājs un ārsts sekošu visam, kur Mana palīdzība būs vajadzīga, kur būs nepieciešama miesas un dvēseles atveseļošana. Cilvēkiem būs vajadzīgs Manas Mīlestības apliecinājums, jo tie ātri atsalst, ātri aizmirst. Dievs zina, kad un kam dot spējas darīt brīnumu. Bet ziniet, spējas darīt brīnumus ir ierocis, kas nepareizi vai negodīgi pielietots var atvērt nevis Debesu vārtus, bet elles vārtus. Tas notiek, kad cilvēka ļaunais gars ieņem

Dieva vietu. Te jābūt ļoti piesardzīgiem, jābūt stiprai gribai, lai nenovirzītos, un brīnuma spējas izmantotu tikai, lai pildītu Dieva gribu.

Atstāju jums Savu Evaņģēliju. Lai Tas ir jūsu kompass. Evaņģēlijs ir dzīvība un pestīšana. Viss tajā ir paredzēts. Tas ir Svētais Kodekss. Tur atradīsiet atbildes uz katru jūsu dvēseles jautājumu. Neattālinieties no Tā. Sekojiet, lai nekas Tur netiktu mainīts, saīsināts, falsificēts. Šī grāmata ir Svēta! Evaņģēlijs Esmu Es no dzimšanas līdz nāvei. Evaņģēlijs ir Dievs. Tur sakopoti Tēva, Dēla un Svētā Gara darbi. Evaņģēlijs ir Mīlestība. Tā ir Mana Gaisma, Vārds un Dzīve. Dievs ir Mīlestība. Lai cauri gadsimtiem tautas pazīst Manu Vārdu, Mīlestību, Dievu. Un tad tie mantos Dieva Valstību. Būs laiki, kad Evaņģēlijs tiks skaidrots no zinātnes viedokļa - skaidrots labi. Bet no garīgā viedokļa - slikti, jo tur nebūs Svētā Gara klātbūtnes. Ko dod zināšanas, ja tām trūkst gudrības. Evaņģēlija skaidrotāji rūpēsies nevis par Tā garīgo saturu, bet par Tā ārējo formu, lai izceltu sevi. Lūdziet nepārtraukti Svēto Garu, ļaujieties Viņa vadībai.

Atstāju jums Evaņģēliju!

Atstāju jums Euharistiju!

Atstāju jums Svēto Garu! 

Lūk, pienākusi stunda, kad Man jūs jāatstāj, lai atgrieztos pie Mana Tēva. Šinīs dienās palieciet Jeruzalemē un gremdējieties lūgšanās. Lūdzieties daudz, lai būtu gatavi pieņemt Svēto Garu, kas jūs sagatavos jūsu turpmākam darbam. Atstāju jums Savu Māti, Mīlestības un gudrības Māti. Mīliet cits citu un palīdziet viens otram. Pierādiet, ka esiet patiesi Kristieši. Neraizējieties, jo Dievs ar jums un esiet vienoti ar Dievu. Piedodiet pasaulei tās naidu, un, Manas Mīlestības vārdā, sauciet visus par brāļiem. Būsiet noguruši, vajāti, cietīsiet, bet Es jums palīdzēšu. Esmu ceļš un durvis, kas ved uz Debesīm. Pa šo ceļu jums palīdzēs iet Mīlestība un tikai mīlestība.

Atvadoties nojums, atstāju jums Savu svētību. Svētīti visi, kas Mani mīlēja. Svētīta zeme ar tās zāli, ziediem, augļiem, kas Mani uzturēja. Svētīta zeme ar tās ūdeņiem, putniem un zvēriem, kas daudzkārt bija labāki par cilvēkiem. Svētīta saule, jūra, kalni, līdzenumi. Svētītas zvaigznes, kas Mani pavadīja nakts lūgšanās un ciešanās. Svētīts mēness, kas izgaismoja Manas apustuļa gaitas. Svētīta visa Dieva radība. Svētīti Manu Ciešanu rīki: ērkšķi, naglas, koks, auklas, kas palīdzēja Man izpildīt Mana Tēva gribu.

Jēzus balss skanēja kā bronzas zvans. Jēzus uzkāpa Olīvkalna augstākajā virsotnē. Blakus viņam bija: Māte, apustuļi, Lācars, Mārtiņš un gani. Pārējie mācekļi pusaplī zemāk. Jēzus uzkāpa uz plata akmens. Saules gaisma Viņu aptvēra. Viņa acis izstaro Dievišķo gaismu. Jēzus izpleš rokas, it kā gribētu apkampt visus zemes ļaudis.

Viņa pēdējie norādījumi: Ejiet, ejiet Manā Vārdā mācīt ļaudis. Ejiet pat līdz pasaules galam. Lai Dievs ir ar jums. Lai viņa mīlestība jūs stiprina. Viņa gaisma, lai jūsos ir mūžīgi.

Jēzus ir apburošs.

Visi nokrīt ceļos, atdodot godu. Jēzus lēnām ceļas gaisā. Viņa pēdējais skats vērsts uz Māti. Saules stari vēl vairāk Viņu izgaismo. Izgaismo Dievu - Cilvēku, kurš ieiet Debesīs ar Savu Vissvētāko ķermeni un Viņa vissvētākās brūces spīd kā dzīvi rubīni.

Viss ir gaismas piepildīts.

Kristus gaismai pretim nāk gaisma no debesīm.

Un šīs divas gaismas savienojas. Beidzot Jēzus Kristus, Dieva Vārds, izgaist cilvēka acīm, šajā apburošā gaismas okeānā.

Rīta stunda, Vakarēdiena telpa. Sapulcējušies 12 apustuļi un Vissvētākā Jaunava Marija. Skaļas, harmoniskas skaņas piepilda telpu; it kā vējš, it kā arfas un ērģeļu skaņas. Apustuļi izbijušies, nometas ceļos. Gaisma, Uguns, Svētais Gars ienāca telpā. Kā spoža gaismas lode. Apstājas virs Marijas galvas, aptvēra to, veidojot kroni. Svētais Gars kronēja Mariju par karalieni, Māti, Dieva izredzēto. Svētais Gars pakavējās virs Marijas galvas ar saviem gaismas stariem. Ko Viņai teica? Paliek noslēpums. Tikai Dievmātes seja staroja priekā un svētīgas asaras kā pērles plūda pār Viņas vaigiem, kas staroja Svētā Gara gaismā.

Tad uguns lode sadalījās 12 liesmās, kas skāra katra apustuļa pieri. Tas viss notika īsu mirkli. Tad Uguns izgaisa, atstājot pēc sevis brīnišķīgu smaržu, kas nelīdzinās neviena zemes zieda smaržai. Tā bija paradīzes smarža.

Kad apustuļi attapās, tie steidzās sludināt Kunga vēsti ļaudīm.

Katram no jums ir savas īpašības.

Jāni - tu vienmēr esi bijis vistīrākā, visšķīstākā mīlestība.

Pēteris - atklāts, bet straujas dabas.

Andrejs(Pētera brālis)- nedrošs, klusētājs.

Jēkabs(Jāņa brālis) - straujas dabas, Jēzus viņu sauca par ,,pērkona dēlu".

Jēkabs(Alfeja dēls-Jēzus brālēns- taisnīgs, drosmīgs.

Jūda Alfeja dēls(Jēzus brālēns)- dižciltīgs, atklāts.

Fīlips un Bartolomejs - stingri ievēroja tradīcijas.

Sīmanis Zelota - gudrs. 

Toms - miermīlīgs.

Matejs - pazemīgs.

Jūda Iskariots - melnā avs, vienmēr bija velnišķīgs un melīgs.

Bet tu, Jāni, mīlestības pilnais, kļūsi par mīlestības balsi, lai nodotu manus pēdējos vēlējumus kā tuvākajiem, tā vistālākajiem. Saki cilvēkiem, lai cits citu mīlētu, lai mīlētu visus, pat savus vajātājus. Mīlestība ir liesma, liesma, kas iznīcina visu, kas ir zūdošs, arī cilvēku, atstājot tikai tā dvēseli, kas ir Debesu Valstības vērta.

Mana Mīlestība ir sirds mīlestības liesma un tā ir bezgalīga. Cik daudz cilvēku paklīdušu, salauztu, atstumtu sastapsiet savā ceļā, neniciniet tos. Mīliet viņus un viņi jums atbildēs ar pretmīlestību un viņi tiks glābti. Bieži cilvēki kļūst ļauni, ja viņus neviens nemīl. Dievs, kad radīja cilvēku, neņēma eņģeli par paraugu, bet ņēma zemes dubļus, tad dvesa uz tiem ar mīlestību un padarīja tos par Dieva dēliem. Mans Dēls savā ceļā sastapa daudz cilvēku iemītus dubļos, bet nekad tos neatstūma, sapulcināja tos ar Savu mīlestību un padarīja par Debesu izredzētiem. Dariet kā to darīja Mans Dēls un pildiet to līdz pasaules galam, un Svētais Gars jums palīdzēs.

Dieva brīnums ļāva Jānim redzēt Marijas debeskāpšanu.

Liela gaisma izgaismo telpu. Šinī gaismā rosās eņģeļi. Jānis, jūtot brīnumu, steidz uz terasi un redz Mariju eņģeļu pavadībā paceļamies debesīs. Dieva brīnums ļauj Jānim redzēt Marijas satikšanos ar Jēzu. Jēzus iznāca pretim Savai Mātei, lai kopā ieietu Debesu Valstībā.

Jēzus runā:

Man bija daudz iemeslu, lai nodiktētu šo grāmatu par Manu dzīvi.

1.Cilvēce iet bojā, bet Es gribu to glābt. Izplatās viltus mācības, viltus zinātnes, viltus dogmas un baznīcai ar to vajag cīnīties, par pamatu ņemot: Evaņģēliju, Apustuļu darbus, svētos rakstus, Svētā Pāvila un Svētā Jāņa liecības.

2.Lai priesteri paliek uzticīgi Evaņģēlijam. Atjaunot mīlestību pret Manu Māti. Viņas
lūgšanās ir pasaules glābšanas noslēpums. Caur Viņu pasaule var tikt glābta.

3. Parādīt kāda cīņa jāizcīna ar tumsas spēkiem, kaislībām, kārdinājumiem, lai sasniegtu Dieva valstību. Dievs dod jums līdzekļus un žēlsirdību, lai atgrieztos pie Viņa, bet Viņš nerīkojas pret cilvēka gribu - cilvēkam atstājot brīvu izvēli.

Un tu, Mana rakstītāja, kalpoji kā Dieva ierocis, kas nav viegls darbs. Tas bija nogurdinoši un prasīja no tevis lielu piepūli, ciešanas un lielu pacietību.

Tu kā maza mocekle nesi krustu...

Cilvēce ar lieliem soļiem steidz uz bezdibeni. Tā ir kurla un trula, un negrib dzirdēt balsi no augšas. Tāpēc dodu jums šo Dzīvo Vārdu, Savu Dzīvi...

Gribu, lai jūs dzīvotu ar Mani. Vairoju Savus Vārdus, lai jūs glābtu no velna slazdiem, kas jūsos iznīcina gara dzīvinošo spēku. Neatmetiet Mani, jo mīlu jūs. Meklējiet Mani, lai nepaliktu ceļa malā. Ņemiet šo grāmatu un lasiet to, lasiet, jo laiks tuvojas, un, kas ir svētīgs, lai vēl vairāk iedziļinās šai grāmatā. Jēzus Kristus, jūsu Kunga žēlastība, lai ir ar jums visiem, kas caur šo grāmatu tuvosies Man, tad sauciet: ,,Nāc, Kungs Jēzu!"

Bet tev (M.V.) teikšu: Miers tev Mana mazā, nenogurdināmā balss! Miers tev un svētība! Tavs Skolotājs tev saka ,,Paldies!" Dodu Tev Savu svētību! Bet Jēzus, tavs Jēzus saka : „ Vienmēr būšu ar tevi, jo labi Man būt ar tiem, kas mani mīl!..."

Klusums. Marija nometusies ceļos lūdzas. Mēness gaisma caur spraugu iespīd grotā. Mēness debesīs ceļas arvien augstāk un tā gaisma kļūst spožāka. Spožais mēness stars apspīd Mariju. Cik šeit skaisti! Ar dievišķu smaidu Marija paceļ galvu. Ko redz? Ko dzird? Ko jūt? Tikai Viņa varētu atbildēt uz šiem jautājumiem. Es(M.V.)tikai redzu, ka ap Viņu kļūst arvien gaišāks. Šķiet, ka šī gaisma nāk no debesīm, bet visspožāko gaismu izstaro tieši Viņa. Viņas tumšzilais tērps izskatās kā visskaistākās neaizmirstulītes. Gaisma, arvien vairāk starojoša no Marijas, saplūst ar mēness gaismu. Tā ir svētīgā, neaptveramā, mūžīgā Dieva gaisma un šajā gaismā pārvēršas visa grota. Grota, kas ir pilna spraugu, zirnekļa tīklu, netīrumu, mēslu, tik melna un nokvēpusi, tik nepievilcīga, tagad šinī gaismā izskatās pēc karaļa pils zāles. Katrs akmentiņš - tas ir sudraba gabals, katra sprauga spīd kā opāls, katrs zirnekļtīkls izskatās kā bagātīgs baldahīns, kas austs no sudraba diegiem un greznots ar dimantiem. Lielā, zaļā ķirzaka, guloša starp diviem zariem, atgādina karalienes aizmirstu smaragda kaklarotu, bet gulošu sikspārņu bars atgādina dārgu lustru. Siens, kas nokarājas no augšējās siles - nav vairs siens, bet sudraba pavedieni plandoši vējā. Apakšējā sile atgādina sudraba gabalu. Sienas klātas ar bagātīgi izšūtu brokātu. Bet zeme, zeme izskatās pēc spoža, starojoša kristāla. Katrs mēsls izskatās pēc skaistas, zemē nomestas rozes, bet koka gabali atgādina skaistus traukus, no kuriem izgaro brīnišķīgas smaržas aromāts.

Bet gaisma kļūst arvien spožāka un spožāka, acij nepanesama. Un šinī gaismā zūd Jaunava un ...top Māte. Kad gaisma atkal kļūst acij panesama, redzu Mariju ar jaundzimušo Dēlu uz rokām. Mazais rozā Bērniņš, kustina rociņas, kājiņas, raud drebošā balstiņā, kā mīļš jēriņš. Jaunā Māte uzlūko savu Bērniņu raudot un smejoties, un noliekusies skūpsta vietu, kur pukst Viņa sirds. Sirds, kura pukst priekš mums.

Sirds, kurā kādreiz būs Rēta...

Marija ar Jēzu apmeklē Betlēmi. Uz sliekšņa Marija nometas ceļos un skūpsta zemi, Viss šeit ir tāpat kā tanī naktī. Jāzeps man vienmēr bija gan kā māte, gan sargeņģelis, gan atbalsts. Bet šajā naktī miegs pievarēja šo vīru, lai Viņš neredzētu Dieva skūpstu. Mani pārņēma un aizrāva debešķīgie viļņi, kas mani pacēla un nesa gaismas, miera un mīlestības okeānā un es pazudu šai dievišķajā svētlaimē. Mana dvēsele gremdējas Dievā. Un man bija grūti saprast vai Tu šai naktī piedzimi no manis vai ari Es piedzimu no šīs Dievišķās skaidrības.

Un tad es kāpu lejā lēnām, mierīgi, priecīgi no zvaigznes uz zvaigzni, no mākonīša uz mākonīti, kā brīnišķīga lietus pērle, kā varavīksnes stars. Tu biji mans viss, uz manām rokām, pie manas sirds. Tad nāca gani godināt Tevi, bet Eņģeļi pildīja gaisu ar dievišķo dziedājumu un dievišķo gaismu. Tāda bija Tava dzimšana, Visusvētais. Un Marija, nometusies ceļos Dēla priekšā, un ielikusi galvu viņa klēpī, no aizkustinājuma raudāja.