TRĪS TUMSAS DIENAS

Dāvida Lopezs jau 18 gadus ir franciskāņu mūks un vada nelielu rekolekciju centru Teksasas štata provincē ASV. Pārsteidzoši, bet kaut arī brālim Dāvidam ir smadzeņu paralīze un tās dēļ viņam sagādā grūtības pat staigāšana, viņš vēl atrod tik daudz fiziska spēka, lai vadītu savu mazo patvēruma ostu.

Tomēr brāļa Dāvida īstā misija nesaistās ar viņa vadīto iestādi, bet gan ar īpašu vēstījumu, kurš viņam tika dots viņa pirmajā svētceļojuma laikā uz Medjugorji 1987. gadā (viņš ir mērojis garo ceļu uz šo mazo ciematiņu veselas 4 reizes).

Brāļa Dāvida liecība

1987. g. 14. augustā, kad biju Medjugorjē, man tika dota priekšrocība atrasties telpā, kurā vizionāri redz parādības, tieši tai laikā, kad Sv. Jaunava tiem parādījās, un es priecājos, ka varēju nodot vizionāriem lūgumus un reliģiskus priekšmetus svētīšanai, kurus daudzi cilvēki bija iedevuši man līdzi no Amerikas.

Kad parādība bija beigusies, vizionāri teica, ka Sv. Jaunava vēloties ar tiem runāt vakarā Križevača kalnā. Tās pašas dienas vakarā daudzi cilvēki pievienojās viņiem ceļā uz kalnu. Es uz turieni aizgāju kopā ar savu draugu brāli Eduardu Villu tikai naktī uz 15. augustu plkst. 2.00 no rīta. Es uzkāpu kalnā tikai līdz pusei, jo tāda kāpšana man bija gar grūtu. Kamēr tur atrados, noskaitīju 15 svētā rožukroņa noslēpumus, ko daru katru dienu. Sarunājos ar cilvēkiem, kuri gāja garām. Mans draugs brālis Villa turpināja ceļu viens. Es atrados tai vietā ilgāk par 2 stundām. Kad mans draugs atgriezās no kalna virsotnes, mēs devāmies uz rīta Misi angļu valodā, un tad atgriezāmies mājās pie tās ģimenes, kur bijām apmetušies. Vēlāk mans draugs devās atkal uz kalnu, un es paliku mājās viens. Būdams naktī kalnā, es dzirdēju ļaudis runājam, ka Jaunava esot teikusi vizionāriem, ka, tā kā Debesīs uzņemšanas svētki ir īpaša diena, tad cilvēki, kas atradīsies parādību telpas tuvumā, saņems sevišķas dāvanas un žēlastības. Kamēr es atrados savā istabā, pārdomāju dzirdēto, taču tai pat laikā prātoju, ka esmu noskaitījis savus 15 rožukroņa noslēpumus, esmu apmeklējis arī Sv. Misi, un tāpēc man vairs nebūtu nekādas vajadzības doties vēlreiz uz rektoriju skaitīt rožukroni. Bez tam, varbūt Jaunava nemaz nevēlas. lai es uz turieni ietu. Tad es dzirdēju iekšējo balsi: "Kāpēc gan lai es nevēlētos tevi redzēt?"

Ģimenē, pie kuras mēs Medjugorjē bijām apmetušies, bija kāds taksometra šoferis, kas bija mans labs draugs un parasti brīdināja: "Nebrauc ne ar vienu citu taksometru. Es jūs aizvedīšu uz jebkuru vietu, un es nevēlos, lai jūs man par to maksātu."  Tāpēc es atbildēju Jaunavai: "Ja šoferis pagūs ierasties laicīgi, es braukšu".

Taksometrs piebrauca tieši laikā un šoferis apjautājās, vai es nevēlos braukt uz rektoriju. Es atbildēju, ka vēlos. Kad ierados, daži draugi jau sniedza man saliekamo krēslu. Es nosēdos parādību telpā pie loga un uzsāku kopā ar citiem skaitīt rožukroni. Plkst. 18.00 es redzēju, ka vizionāri ienāk rektorijā. Mēs iesākām skaitīt Sāpīgās daļas 4. noslēpumu, un tad es pēkšņi zaudēju samaņu. Es nespēju nevienu redzēt un dzirdēt. Vienīgais, ko varu atcerēties ir tas, ka es sajutu Jaunavas klātbūtni. Es dzirdēju Viņas balsi. Tā bija patīkama gudras un saprotošas sievietes balss. Tomēr Viņu pašu es neredzēju. Vēstījuma vārdi un iespaidi, kurus izjutu, mani biedēja; biedinošs bija ne tas, ko dzirdēju, nevis vārdu saturs, bet gan tā atbildības nasta, kuru Jaunava man ar šo vēstījumu uzlika, jo es labi zināju, ka vēstījums, kuru Viņa man nodod, saistās ar prasību to izpildīt, un es nemaz nevēlos uzņemties tādu vajāšanām pārpilnu dzīvi, kādu spiesti dzīvot pravieši. Tāpēc savās izbailēs es atteicos klausīties un pievērsos atkal rožukronim, taču Viņa turpināja runāt, neļaujot man lūgties. Kad Viņa bija beigusi runāt, es piecēlos, cik ātri vien spēju sameklēju šoferi, un viņš aizveda mani atpakaļ uz mājām. Nonācis atkal savā istabā, es uzsāku skaļā balsī lūgties, jo nevēlējos klausīties, ko man saka iekšējā balss, kaut arī es zināju, ka viss, ko piedzīvoju, bija realitāte. Pēc pusstundas ieradās mans draugs brālis Villa, un es pastāstīju viņam par visu, kas bija noticis, kā arī par to, kāds vēstījums man tika dots. Viņš man jautāja, vai es esot lasījis grāmatu "Trīs tumsas dienas", par kuru es gan nekā nebiju dzirdējis. Tad viņš man teica: "Tu stāsti tieši to pašu, kas rakstīts tajā grāmatā".

Te man jāpaskaidro, ka turpmākais teksts būs precīzs man sniegtā Jaunavas Marijas vēstījuma citējums. Pēc tam sekos manis paša iespaidu apraksts un tālāka informācija par to, kam, pēc Sv. Jaunavas vārdiem, būs lemts notikt.

Dievmātes vēstījums brālim Dāvidam

'Nebaidieties no trīs tumsas dienām, kas nāks pār zemi, jo tos, kas dzīvo pēc manu vēstījumu pamācībām un ir izkopuši sevī iekšējo lūgšanas dzīvi, iekšējā balss brīdinās 3 dienas pirms tam, kad būs palikusi vēl viena nedēļa līdz šiem notikumiem. Maniem bērniem ir jāturpina iet grēku nožēlas ceļš un jācenšas lūgties vairāk, kā es to jau agrāk esmu ieteikusi. Viņiem vajadzētu vienmēr turēt mājās svētītu ūdeni un svētītus priekšmetus; viņiem vajadzētu īpaši pielūgt Vissvēto Jēzus Sirdi, vienmēr rūpēties par to, lai Jēzus attēla priekšā visu nakti degtu vigilijas gaismiņa. Viņiem vajadzētu apmierināties ar dzīves pašu nepieciešamo vajadzību piepildīšanu un nebūt atkarīgiem no materiāliem labumiem. Priesteriem ir jārūpējas ne tikai par savu iekšējās lūgšanas dzīvi, bet tā jāattīsta arī visos savu draudžu locekļos. Tāpat tiem jāizvairās no ikviena, kurš runā par revolūciju un sacelšanos, ir antikrista mācekļi. Man žēl to Rietumos dzīvojošo konsekrēto personu, kas ir atmetušas savas konsekrācijas zīmes. Tās būs sevišķi pakļautas sātana kārdinājumiem un tām nebūs spēka turēties pretī garīgajiem un fiziskajiem uzbrukumiem. Viņiem jāatgriežas pie svētās dzīves un paklausības Kristum, manam Dēlam.

Nebaidieties ne no kā un ne no viena. Pildieties ar Dieva mīlestību lūdzoties, lasot Svētos Rakstus un pieņemot sakramentus. Es būšu ar jums ciešanu laikā, un mani bērni varēs griezties pie manis un cerēt uz drošu patvērumu. Tiem, kas nepārtraukti cīnās ar sevi, lai uzvarētu kādu bieži atkārtojošos grēku, nav jābūt izmisušiem, jo Dievs ņem vērā viņu vēlmes un pūles uzvarēt savus grēkus. Staigājiet Dieva mierā!"

Brālis Dāvids beidzot uzraksta vēstījumu

Es uzrakstīju Jaunavas Marijas vēstījumu 1987. g. 11. septembrī. Gandrīz mēnesi to nedarīju. Es meklēju cilvēku, kas mani atturēs no šī vēstījuma tālāk nodošanas, bet tādu nebija. Tad es devos pie sava garīgās dzīves vadītāja, un kurš lika man uzrakstīt.

11. septembrī es devos uz San Antonio pilsētu Teksasas štatā. Es izbraucu dažas dienas agrāk. lai sagatavotos pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei. Mani draugi aizveda mani uz Čenstahovas sanktuāriju, kur es lūdzos Vissvētākā Sakramenta priekšā, kas bija uzstādīts kapelā. Ap plkst. 11.40 no rīta es jutu, it kā Kungs man teiktu, lai es eju no turienes projām un dodos uz baznīcas galveno telpu. Tā nu es aizgāju uz turieni un uzsāku skaitīt rožukroni Gvadulupes Jaunavas Marijas statujas priekšā. Dievmāte (statuja) man atklāja dažas personīga rakstura lietas par maniem draugiem un vērsa manu uzmanību uz to, ka es neesmu izdarījis, ko Viņa man bija lūgusi. Tad Viņa teica: "Es vēlos, lai tu uzraksti vēstījumu, kuru es tev devu Medjugorjē, pirms tu to paspēji aizmirst, un es vēlos, lai tu to aiznes pie bīskapa apstiprināt".

Tad es nodomāju, ja tas, ko Viņa man stāstīja par maniem draugiem būs patiesība, es uzrakstīšu vēstījumu, bet, ja nē, es nerakstīšu. Es parunājos ar draugiem, un viss, ko Viņa bija teikusi, izrādījās patiesība. Tad nu man nebija vairs ar ko atrunāties, un es nolēmu rakstīt. Pēc divām nedēļām es aizgāju pie bīskapa (Viņa Ekselence bīskaps Jānis Jāzeps Ficpatriks, Braunsvikas diecēzē, Teksasā) un parādīju viņam, ko biju uzrakstījis, cerībā, ka viņš neticēs un cels iebildumus, bet tā nenotika. Viņš man teica: "Šie vārdi nav nekas jauns. Tas nav domāts jums vienam un nav domāts turēšanai pie sevis. Tas domāts visai pasaulei, un es nedomāju aizliegt jums publicēt šos vārdus, tomēr esiet piesardzīgs, jo ne katrs vēlas tos pieņemt un saprast. Bet doktrinālu, garīgu vai morālu maldu tajā noteikti nav". (Br. Dāvids lūdz mūs saprast, ka bīskaps Ficpatriks nav devis šim vēstījumam oficiālu apstiprinājumu) Tālāk seko Dievmātes vēstījuma br. Dāvidam turpmākās daļas, kurām pievienoti ari viņa paša iespaidi.

Brāļa Dāvida iespaidi par tālāko Dievmātes sniegto informāciju

Šo trīs tumsas dienu laikā visi ļaunie gari būs izgājuši no elles. Tie visi būs uz zemes. Šīs trīs dienas būs tik tumšas, ka mēs savas sejas priekšā nespēsim saskatīt pat paši savas plaukstas. Šais dienās tie, kuri nebūs Dieva žēlastības stāvoklī, nomirs no bailēm, ko tiem sagādās briesmīgie dēmoni, kurus viņi redzēs. Jaunava Marija man pateica, ka jāaizver visas durvis un jāaiztaisa ciet visi logi, un nav jāatbild nevienam, kas ārpusē sauc. Vislielākais kārdinājums, kādu mums nāksies piedzīvot, būs tas, ka velns atdarinās mums mīļu cilvēku balsis. Viņa man teica: "Lūdzu, neliecieties zinis, jo tie nav jūsu mīļie, bet gan ļaunie gari, kas mēģinās jūs izvilināt ārā no mājas".

Par notikumiem manas dzīvesvietas apkārtnē

Šo trīs dienu sākumā būs cilvēki, kas mēģinās tikt pāri upei (Rio Grade), bet viņi nevarēs to izdarīt, jo nespēs neko redzēt un noslīks. Viņi būs ļoti nobijušies, ka aiz bailēm viens otru nogalinās un nomirs grēka stāvoklī. Jaunava Marija man teica, ka Dievs ir izvēlējies dažus cilvēkus, kam šo trīs tumsas dienu sākumā būs jākļūst par mocekļiem, bet viņiem nav jābaidās, jo Dievs dos tiem spēku izturēt līdz galam, un, kad būs beigusies viņu moceklība, eņģeļi tos paņems ar miesu un dvēseli uz debesīm.

Dievmāte neatlaidīgi aicina, lai mēs lūdzam Dievu nesūtīt šīs dienas ziemā un lai tajā laikā mājās nav sieviešu, kurām būtu pienācis laiks dzemdēt. Ja šīs dienas būs ziemā, tad būs liels aukstums, jo nebūs vairs nekādas mākslīgas apkures, un sievietes, kurām jādzemdē, nevarēs saņemt medicīnisko palīdzību.

Dievmāte piešķīra man divas žēlastības, kuras es nedrīkstu atklāt nevienam. Viņa man teica: "Cilvēkiem nav jāmeklē zīmes un nav jātērē laiks, pūloties uzzināt, kad tas notiks". Jo būšot kas pareģos precīzu šo trīs tumsas dienu laiku. Kad es jautāju Jaunavai par šo pareģojumu, Viņa man teica: "Uzmanieties no tiem, kas pareģo datumus". Mums nav jāpievērš uzmanība datumiem. Ja cilvēki zinātu šo datumu, viņi dzīvotu vienīgi šīs dienas gaidās un nedomātu par pievēršanos ticībai Dieva mīlestības dēļ. Dievmāte man pastāstīja, ka būs tieši 72 tumsas stundas, un tās varēs skaitīt tikai ar mehānisko pulksteņu palīdzību. Pēc šīs šķīstīšanas nāks pavasaris. Viss būs zaļš un tīrs. Ūdens būs kristāldzidrs, pat tas ūdens, kas tecēs mājās no krāniem. Ne ūdenī, ne gaisā, ne upē vairs nebūs saindējuma. Taču visbrīnišķīgākais būs tas, ka cilvēki apdzīvos zemi un strādās ne tikai lai izdzīvotu, bet mīlestības dēl.

Svarīgāk par visu, lai spētu sasniegt šīs pārmaiņas, ir pievērsties ticībai un dzīvot, darot žēlastības darbus jau šodien, dzīvot Dieva žēlastības stāvoklī. Ļoti svarīgi ir veidot cilvēku kopienas, kurās ikviens varētu izjust savu ticības brāļu atbalstu. Tumsas dienas būs ļoti smagas vientuļiem cilvēkiem, kā arī vecākiem ģimenēs, kur ir pieauguši bērni, jo viņi dzirdēs ārpus mājas savu bērnu balsis. Vecākiem, sevišķi ģimenes tēviem, ir jāmāca savi dēli un meitas lūgties. Tumsas stundu laikā bērnu lūgšanas darīs brīnumus.

Speciāls vēstījums priesteriem

Vēl es vēlos pievienot priesteriem domātu vēstījumu. Viņi ir atbildīgi par to, lai iepazīstinātu visus savu draudžu locekļus ar šiem gaidāmiem notikumiem, lai tos stiprinātu un pievērstu ticībai un lai pateiktu saviem draudzes locekļiem, ka nav jābaidās. Viņiem ir pienākums nodot tālāk šo vēstījumu, un viņi nedrīkst baidīties par to runāt, jo šis vēstījums jau agrāk ir ticis atklāts daudziem svētiem cilvēkiem, un mēs nedrīkstam šķiest laiku, to ignorējot. Priesteriem ir jāpieliek visas pūles, lai ar saviem skaidrojumiem panāktu cilvēku pievēršanos ticībai, lai tie lūgtos Svētajā  Garā. Viņiem arī jāmāca ļaudis pārmērīgi neaizrauties ar materiāliem labumiem: naudu, varu utt., jo tas nav tā vērts. Priesteriem ir jāmāca cilvēki, kā sagatavoties nāvei. Ir svarīgi sprediķot cilvēkiem par pēdējām lietām: nāvi, debesīm un elli. Īpaši uzsverot savos sprediķos spēju apzināties grēku, sevišķi nāvīgu grēku ar visām tā nāvi nesošajām sekām. Kungs vislabāk vēlas, lai mēs atgrieztos mīlestības dēļ, bet, ja nepieciešams, tas var notikt arī no bailēm par sodu. Viņš pieņem atgriešanos visos tās veidos un uzņems mūs, jo Viņš mūs mīl un vēlas mūsu pestīšanu. Pats galvenais ir tas, lai mēs atdotu sevi Viņam. Priesteriem ir pienākums rādīt ceļu savai tautai, sevišķi ar savas dzīves piemēru, kurā viņi pilnībā veltī sevi Kristum.

Lielā zīme, kas tiks dota pirms smago pārbaudījumu stundām

Pirms šiem pārbaudījumiem tiks dota zīme. Kādā dienā, kad debess būs zila un bez mākoņiem, mēs redzēsim debesīs lielu sarkanu krustu. Sarkanā krāsa simbolizē mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Asinis un arī to mocekļu asinis, kurus Dievs būs izvēlējies tumsas dienās. Krustu redzēs visi: kristieši, pagāni, ateisti u.c., kā arī tie, kas būs sagatavoti (sagatavoti būs ne tikai kristieši, jo ir vēl cilvēki, kas nekad nav dzirdējuši Evaņģēliju, bet kuru sirdsapziņas svētnīcā tomēr skan Dieva balss), un šos sagatavotos Dievs vadīs pa Kristus ceļu. Tie saņems žēlastību pareizi izprast krusta nozīmi.

"Gredzens" (Austrālijas latviešu katoļu biļetens) 1994. gada 1. aprīlī)

Šis raksts ir publicēts žurnālā "Katōļu dzeive" 1994. gada Nr. 9

Vai tas tā notiks? Mēs varam lasīt Bībeli un tur ir teikts:

JOĒLA GRĀMATA  

3. nodaļa

3 Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni, un dūmu mākoņus;
4 saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un briesmīgā diena.

4. nodaļa

14 Un baru bariem būs sapulcējušās tautas tiesas ielejā, un Tā Kunga diena tiesas ielejā ir tuvu.
15 Saule un mēness aptumšosies, un arī zvaigznes pazaudēs savu spožumu.

AMOSA GRĀMATA

5 nodaļa

18 Bēdas tiem, kas ilgojas pēc Tā Kunga dienas! Ko tā jums dos? Jo Tā Kunga diena ir tumsa un ne gaisma!
19 Tā būs līdzīga tam, kā kad vīrs bēgtu no lauvas un kristu lāča nagos, vai arī ja viņš laimīgs ienāktu namā un atbalstītos ar roku pret sienu, un viņam iedzeltu čūska.
20 Jā, tiešām tumsa ir Tā Kunga diena un nevis gaisma, tā ir tumša bez gaismas spožuma!

8 nodaļa

9 "Un notiks tanī dienā," saka Dievs Tas Kungs, "Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā.

JESAJAS GRĀMATA

5. nodaļa

30 Pār to velsies tanī dienā kā jūras bangas; kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebešu segas vairs neliksies gaisma spīdam.

13 nodaļa

9 Redzi, Tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznīcinātu tajā esošos grēciniekus.
10 Jo debesu zvaigznes un viņu zvaigznāji nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu.