Sirdsapziņas izmeklēšana

Kāds es esmu Dieva bērns?
Sirdsapziņas izmeklēšana bērniem.
 

I Dievs.
Svētais Jānis Evaņģēlijā ar prieku iesaucās: “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums dāvājis, lai mēs sauktos un būtu Dieva bērni”! (1.Jņ.3,1).
Vissvētais Dievs ir mans patiesais Tēvs. Svētajā kristībā Viņš padarīja mani par savu bērnu, apveltīja mani ar savu dzīvi, ar svētdarošo žēlastību. No tā brīža esmu patiess Dieva bērns, pateicoties žēlastībai, ka Dievs mani pieņēmis par dēlu vai meitu. Dievs mani mīl kā savu bērnu. Viņš gaida, ka arī es Viņu mīlēšu kā vislabāko Tēvu. Viņš aicina mani dzīvot Viņa mīlestībā kā priecīgas saules staros.
No svētās kristības svinīgi apņēmos, ka vienmēr mīlēšu Kungu, manu Dievu un vislabāko Tēvu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava spēka. Svētā kristība ir mana draudzības derība ar Dievu un savstarpējās mīlestības derība ar Dievu– uz visiem laikiem, vienmēr.
 

1. Cieņas un bērna mīlestības apliecināšana.
Vai mīlu savu Dievu, manu vislabāko Tēvu?
Kādā veidā parādu Dievam manu bērna mīlestību?
Cik bieži domāju par Dievu ar mīlestību?
Vai es atceros ik dienas par manu Dieva bērna cieņu?
Vai es neaizmirstu, ka mani vecāki, radi, draugi, draudzenes arī ir Dieva bērni?
Vai ar cieņu izrunāju svēto vārdu Dievs?
Vai es kā jokus neizrunāju Dieva vārdus, kas ietverti Svētajos Rakstos vai lūgšanās- vārdus, kas vērsti uz Dievu?
Vai nekaunos citu cilvēku priekšā izrādīt savu ticību Dievam un mīlestību pret Viņu?
Vai Svētā Mise ir mans “vislielākais dārgums”, vissvētākā satikšanās ar Dievu – manu vislabāko Tēvu, ar Kungu Jēzu un ar Baznīcu kā “Dieva bērnu ģimeni”?
Vai es atceros, ka Svētās Mises laikā kopā ar Kungu Jēzu, kā arī ar citiem cilvēkiem visskaistāk parādu godu un mīlestību Dievam, mūsu Tēvam?
 

2. Lūgšana.
Vai es labprāt vēršos pie Dieva lūgšanā?
Cik bieži esmu ar Dievu lūgšanā?
Vai lūdzos katru dienu?
Vai lūgšanā “sarunājos ar Dievu” kā ar vislabāko Tēvu?
Vai protu lūgties ar saviem vārdiem?
Vai dienu iesāku ar lūgšanu un to nobeidzu arī ar lūgšanu?
Vai dienas laikā vēršos pie Dieva ar domām, sirdi, vārdiem?
Vai lūgšanas laikā esmu sakopots?
Vai domāju par to, ko saku lūgšanas laikā, un citas domas cenšos atvairīt, attālināt?
Vai lūgšanas laikā ieņemu tādu ķermeņa stāvokli, kas liecina par cieņu pret Dievu, kura klātbūtnē esmu?
 

3.Svētā Mise.
Vai neesmu atteicies no Svētās Mises svētdienā vai svētkos paša vainas dēļ( slinkuma, nolaidības vai patīkamu rotaļu, izpriecu dēļ)?
Vai nenokavēju pastāvīgi vai bieži Svēto Misi?
Kā es piedalos Svētajā Misē?
Vai aktīvi piedalos Svētajā Misē ar visu sirdi un lūpām – dziedot, lūdzoties, atbildot, kā arī uzmanīgi klausoties?
Kā es klausos Dieva vārdu Svēto Rakstu lasījumos un priestera mācībā (uzrunā)?
Vai cenšos attiecināt uz sevi dzirdēto Dieva vārdu un salīdzināt savu dzīvi ar to?
Kā es uzvedos Baznīcā – “Dieva bērnu mājā”, it īpaši Svētās Mises laikā?
Vai es netraucēju citiem pienācīgi piedalīties Svētajā Mise’?
Vai mana piedalīšanās Svētajā Misē vienmēr ir pilnīga – tas nozīmē, - vai pieņemu Kristus miesu Svētajā Komūnijā kā manas piedalīšanās Jēzus Kristus un Baznīcas svētajā upurī izpausmi?
Kā es sagatavojos savienoties ar Kristu un brāļiem svētajā Komūnijā?
Vai pirms pašas Svētās Komūnijas sagatavojos personīgi (savas sirds klusumā) uz tik lielu tikšanos ar Kungu- ticībā un mīlestībā?
Kā notiek pateikšanās pēc Svētās Komūnijas?
Vai pēc iznākšanas no baznīcas es atceros par Kungu Jēzu, kuru pieņēmu svētajā Komūnijā, vai arī pakļaujos pilnīgai izklaidībai un aizmirstu, kur pirms brīža piedalījos?
Vai es protu sakopoties pēc svētās Komūnijas – cik vien tas iespējams – palikt kaut uz brītiņu pēc svētās Mises klusā sarunā ar Kungu Jēzu, kuru pieņēmu?
 

4. Citi pielūgsmes veidi.
Lielā Gavēņa laikā baznīcā notiek “Rūgtās asaras “un “Krusta ceļš”, lai pagodinātu Kunga ciešanas, vai es piedalos tajos?
Maijā un oktobrī mēs godinām Dievmāmiņu īpašos dievkalpojumos, vai es labprāt piedalos tajos?
Vai lūdzos Rožukroņa lūgšanu?
Vai nekaunos nēsāt krustiņu vai medaljonu ar Dievmātes attēlu, kā manas ticības un piederības Dievam zīmi?
Vai nepierunāju citus nepiedalīties dievkalpojumos, kuri nav obligāts pienākums katram, tomēr vienmēr attīsta mūsos Dieva dzīvi?
 

5. Ticības mācība un audzināšana ticībā.
Vai es labprāt eju uz svētdienas skolas nodarbībām?
Vai es vēlos labāk iepazīt Dievu, manu Tēvu, vai mīlu Viņu no visas sirds?
Vai atceros vienmēr, ka aizvien labāka Dieva iepazīšana palīdz veidoties manai sirdsapziņai un atbildībai par Dieva dzīvi manī?
Vai arī mājās lasu katehismu un Svētos Rakstus?
Vai izpildu uzdotos mājas darbus ticības mācībā (svētdienas skolā)?
Vai jautāju mājās vecākiem par to, ko nesaprotu baznīcā?
 

II Jēzus Kristus
Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, kuru Tēvs sūtīja pasaulē, lai pestītu cilvēkus ar savu dzīvi, mācību, nāvi un augšāmcelšanos un lai aizvestu viņus pie Dieva. Caur Jēzu Kristu Dievs padarīja mani par savu bērnu svētajā kristībā.
Kungs Jēzus – Dieva Dēls – no kristības ir mans “vecākais brālis” un vislabākais Draugs. Tas ir Viņš, kas mani māca Baznīcā un stāsta man par Dievu kā bezgalīgi labo Tēvu. No svētā kristības brīža Kungs Jēzus mani vada cauri visai manai dzīvei, kā Labais Gans un uzticamais Draugs kā arī ceļvedis. Pateicoties Jēzum, mēs iepazinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs, kurš mūs mīl, vēl vairāk – kurš ir pati Mīlestība.
 

1. Kunga Jēzus iemīlēšana.
Ko es zinu par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu un mūsu Kungu?
Vai es cenšos labi iepazīt un precīzi saprast Evaņģēliju – Kunga Jēzus mācību par Dievu, par mums pašiem un pasauli?
Vai es mīlu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, kurš priekš manis kļuva cilvēks, tik daudz izcieta, nomira par mani uz krusta un augšāmcēlās, lai es tiktu pestīts?
Kā es apliecinu Kristum, manam Kungam, mīlestību un cieņu?
Vai es neizrunāju Viņa svēto Vārdu bezjēdzīgi, nevērīgi?
Vai lūgšanā es vēršos pie Viņa kā vislabākā Drauga un Ceļveža?
 

2. Svētdiena – Kunga diena.
Svētdiena – Kunga diena, Viņa Augšāmcelšanās diena
Vai šajā dienā es īpaši atceros Jēzu Kristu un pateicos Viņam un Tēvam par atpestīšanu: par Viņa ciešanām un augšāmcelšanos, par svēto kristību, kurā kļuvu par Dieva bērnu, lai dzīvotu Dievam?
Vai svētdiena tādēļ ir mana vismīļākā diena, ka tā ir Kunga diena?
Vai atceros, ka svētdienā vissvarīgākā lieta Dieva bērniem ir Svētā Mise, kurā satiekamies ar augšāmcēlušos Kristu, caur Viņu ar Tēvu un ar Baznīcu kā Dieva bērnu saimi?
Vai svētdienā papūlos sagādāt prieku vistuvākajiem: vecākiem, radiniekiem, draugiem un draudzenēm?
Vai svētdienās atpūtā, rotaļās un priekā atceros, ka esmu Dieva bērns, kurš- līdzīgi Jēzum – domā ne vien par sevi, bet arī par citiem un rūpējas par viņu labumu?
 

3. Vissvētākais Sakraments.
Vai atceros, ka Kungs Jēzus ir palicis ar mums kopā uz visiem laikiem Vissvētākajā Sakramentā arī ārpus svētās Mises, atrodoties baznīcā tabernakulā maizes zīmē īstā veidā?
Vai, ejot garām dievnamam, labprāt ieeju tajā uz īsu brīdi palūgt Dievu?
Vai piedalos Baznīcā svētku procesijās ?
Vai ar cieņu locu ceļus Vissvētākā Sakramenta priekšā, kad eju garām altārim?
 

III Svētais Gars
Kungs Jēzus, pirms aizgāja pie Tēva, apsolīja, ka dos saviem mācekļiem Svēto Garu:
“Es sūtīšu no Tēva Patiesības Garu, kas no Tēva iziet”. Un izpildīja šo apsolījumu piecdesmitajā dienā pēc savas augšāmcelšanās: “Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi tika Svētā Gara piepildīti”.
Ko es zinu par Svēto Garu un vai cenšos iepazīt Viņu arvien labāk?
Vai apzinos, ka Svētais Gars dzīvo manī no svētās kristības kā dzīvā svētnīcā, dara mani svētu un virza uz labo, lai es dzīvotu Dieva bērna cienīgi?
Kā es ieklausos Svētajā Garā, kurš aicina mani darīt labu un izvairīties no visa, kas ļauns?
Vai lūdzu no Svētā Gara gaismu un spēku, lai rīkotos kā Dieva bērnam pienākas?
Vai neapbēdinu Svēto Garu, kas dzīvo manī, ar saviem grēkiem?
Vai es nepretojos Svētajam Garam, atliekot svēto grēksūdzi uz nezināmu laiku?
Vai es alkstu pieņemt Svētā Gara pilnību Iestiprināšanas Sakramentā?
 

IV Svētā Baznīca- Dieva bērnu ģimene
Svētā Baznīca – tā ir Dieva tauta , kura ir vienota Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestībā. Dievs svētās kristības brīdī uzņēma mani savā ģimenē , Svētajā Baznīcā. Īpašu vietu šajā Ģimenē ieņem Marija, Dieva Māte un visu Dieva bērnu Māte.
 

1. Vissvētākā Jaunava Marija
Dieva Dēls kļuva cilvēks, ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no Jaunavas Marijas. Vissvētāko Jaunavu Mariju Dievs no mūžības izredzēja un saglabāja tīru no pirmdzimtā grēka un jebkāda cita grēka, lai Viņa būtu cienīga kļūt par Dieva Dēla Māti, Dieva Māti.
No kristības esam Dieva bērni, un Jaunava Marija ir mūsu Māte. Viņa māca mums aizvien labāk iepazīt un dziļāk iemīlēt Dievu. Kungs Jēzus, mirstot pie krusta, uzticēja savu Māti svētajam apustulim Jānim, lai Marija kļūtu par Baznīcas Māti, mūsu visu Māti.
Kā es pagodinu Vissvētāko Jaunavu Mariju, kuru Dievs izredzēja par sava Dēla – Jēzus Kristus Māti?
Vai atceros, ka Viņa ir arī mūsu Māte – Baznīcas Māte, tātad, arī mana Māte?
Vai es esmu iemīlējis Vissvētāko Jaunavu Mariju kā vislabāko Māti, kuru man devis Dievs, caur Jēzu Kristu?
Vai vienmēr ar cieņu izrunāju Dievmātes vārdu?
Cik bieži lūgšanās vēršos pie Dievmāmiņas, lūdzot Viņu, lai iestājas pie Dieva un Jēzus Kristus, Viņas Dēla?
Vai labprāt piedalos dievkalpojumos, kuri veltīti Dievmāmiņas pagodināšanai īpaši maija un oktobra mēnešos?
Vai man ir Rožukroņa krellītes un vai es bieži uz tām lūdzos?
Vai es kādreiz atnesu arī ziedus Dievmāmiņai un nolieku pie altāra?
 

2.Vecāki
Labais Dievs deva mums vecākus, jo mūs mīl. Tas ir Dievs, kurš izveidoja māmiņas sirdi, lai būtu jūtīga un mīloša- tāpat arī tēta sirdi, lai būtu spēcīga un apdomīga . Mani vecāki ir pirmā nenovērtējamā Dieva dāvana man. Viņi tāpat ir Dieva bērni. Dievs pateica: Godā savu tēvu un māti.
Svētais apustulis Pāvils saka: “Bērni, klausiet saviem vecākiem tā Kunga vārdā, jo tas ir taisnīgi! Godā savu tēvu un savu māti! Tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu: Lai tev labi klātos un tu Ilgi dzīvotu virs zemes!
Vai es mīlu savus vecākus?
Kā es apliecinu vecākiem savu mīlestību un cieņu?
Vai esmu paklausīgs vecākiem un izpildu viņu norādījumus?
Vai labprāt esmu kopā ar vecākiem?
Vai es runāju par saviem vecākiem ar cieņu?
Vai es lūdzu Dievu par vecākiem, lai apveltī viņus ar veselību un svētību?
Vai es uzticos vecākiem un jautāju viņiem par nozīmīgām un grūtām lietām, kuras pats nespēju saprast?
Vai pateicos Dievam par maniem vecākiem?
Vai es atceros un apsveicu vecākus viņu svētku dienās?
Vai kopā ar vecākiem eju uz baznīcu?
Vai saku vecākiem visu patiesību?
Vai neņēmu vecāku naudu bez viņu piekrišanas?
Vai ar savu izturēšanos vai ar vārdiem neesmu sagādājis nepatikšanas vecākiem?
Vai es cenšos labu domāt un runāt par maniem vecākiem?
Vai pirms katra nozīmīga manas dzīves notikuma es lūdzu no vecākiem viņu svētību Dieva vārdā?
Vai, esot tālu no mājām, rakstu vecākiem bieži un ar patiku?
Vai protu mierināt vecākus viņu sarūgtinājumos?
Vai es uzreiz atvainojos vecākiem, kad izdaru kaut ko nepatīkamu, kaut ko netīšām?
Kāda ir mana attieksme pret vecmāmiņu un vectētiņu?
Vai es viņus mīlu, klausu un cienu?
Vai es ar prieku palīdzu viņiem?
Vai atbildu viņiem pieklājīgi?
 

3.Mani brāļi un manas māsas.
Mani brāļi un manas māsas arī ir Dieva bērni. Caur viņiem pats Dievs mani mīl un sauc mani, lai arī es mīlētu viņus atklāti un lai darītu viņiem labu.
Kopā ar vecākiem veidojam mūsu ģimenē mazu tādu kā “mājas Baznīcu”, kurā visi iepazīst Dievu, mīl Viņu un saskaņā ar Viņa gribu mīl viens otru un kalpo ar mīlestību.
Vai es pateicos Dievam par to, ka devis man brāļus un māsas?
Vai mīlu no visas sirds savus brāļus un māsas, tā, kā alkst Dievs, mūsu vislabākais Tēvs?
Kā es apliecinu viņiem savu mīlestību un labestību?
Vai es vienmēr cenšos saprast manas māsas un manus brāļus?
Vai es lūdzos par viņiem – bet varbūt reizē ar viņiem?
Vai es viņus neapskaužu?
Vai neesmu ņēmis naudu vai mantas, kas pieder maniem brāļiem un māsām, bez atļaujas?
Vai es protu rotaļāties, spēlēties ar viņiem saticīgi un draudzīgi?
Vai protu atteikties par labu brāļiem un māsām no tā, kas vislabākais, sev paturot sliktākas lietas?
Vai ņemu vērā vecāko brāļu vai māsu padomus?
Vai nesūdzos vecākiem par brāļu /māsu skaudības, egoisma, nepatikas vadīts, lai izpatiktu vecākiem uz viņu rēķina?
Vai atceros un apsveicu viņus vārda, dzimšanas dienās?
Vai tādās dienās eju ar viņiem uz Baznīcu piedalīties Svētajā Misē?
 

4. Draugi, draudzenes
Draugi, draudzenes, paziņas – tie arī ir Dieva bērni, tātad, mani brāļi, manas māsas. Svētie Raksti mums saka, ka tas, kurš atradis labu, uzticamu draugu, tas atradis lielu dārgumu. Bet ļauns draugs ir kā inde, kas saēd; kā sātans, kurš vilina, valdzina un kārdina, pavedinot uz ļauno, lai novestu cilvēku līdz bojāejai.
Vai man ir labi skolas biedri (biedrenes)?
Vai es lūdzu Dievu, vislabāko Tēvu, lai dāvā man labus biedrus?
Vai es lūdzos par viņiem?
Vai ar prieku steidzos viņiem palīgā un vajadzības gadījumā dalos ar to, kas man pieder?
Vai es nerunāju neko sliktu par saviem biedriem, draugiem?
Vai es neaprunāju viņus, izdomādams lietas, kuras nekad nav bijušas?
Vai saku viņiem patiesību un sarunājos ar viņiem atklāti?
Vai man ir drosme draudzīgi brīdināt no ļaunā vai pat aizrādīt biedriem, ja viņi ļauni rīkojas?
Vai spēju pārtraukt attiecības ar sliktiem un nelabojamiem biedriem?
Vai es nepierunāju uz ļaunu savus biedrus?
Vai es neatrunāju no laba darba?
Vai neesmu piesavinājis biedru naudu vai mantu?
Vai neatšķiru biedrus vienu no otra, tos sanaidojot?
Vai neesmu bijis skaudīgs attiecībā pret saviem kolēģiem, draugiem?
Vai neapsaukāju savus biedrus?
Vai mani vecāki pazīst manus biedrus, draugus un draudzenes?
Vai es nopietni uztveru to, ko vecāki saka par maniem draugiem un biedriem?
Vai es spēju sarunāties ar saviem skolas biedriem par Dievu un ticības lietām kā īsts Dieva bērns?
Vai es nekaunos no viņiem par savu ticību un mīlestību uz Dievu?
Vai savu draugu pulkā es nepakļaujos sliktam paraugam, vai protu nostāties pret ļaunām ietekmēm?
Vai man un maniem biedriem nav sliktu ieradumu?
 

5. Skolotāji, audzinātāji, skola.
Blakus vecākiem Dievs iedevis man skolotājus un audzinātājus, lai palīdzētu man kļūt aizvien labākam, gudrākam un vērtīgākam cilvēkam.
Skolotāji un audzinātāji ir Dieva dāvana; viņi arī ir Dieva bērni, vismaz ir aicināti, lai būtu tādi.
Vai es cienu un mīlu manus skolotājus un audzinātājus?
Vai esmu viņiem paklausīgs (saskaņā ar sirdsapziņu)?
Vai es nerunāju par viņiem slikti un neizsmeju viņus?
Kā es parādu savu cieņu un mīlestību viņiem?
Vai es netaisu nepatikšanas ar sliktu uzvedību vai uzmanības trūkumu mācību stundās?
Vai es nekavēju mācību stundas savas vainas dēļ?
Vai vienmēr izpildu mājas darbus?
Vai apzinos, ka mācos priekš sevis – priekš nākamās dzīves, nevis priekš skolotāja?
Vai saprotu, ka mana izturēšanās skolā veido manu raksturu visai dzīvei?
Vai skolā esmu izpalīdzīgs un draudzīgs pret katru?
Vai labprāt uzņemos darbus skolā par labu citiem, it īpaši par savu klasi?
Vai es labprāt pavadu laiku kopā ar tiem biedriem, kuri ir nemīlēti un vientuļi?
Vai es parādu izpratni, mīlestību un sniedzu palīdzību vājajiem, mazāk spējīgajiem un nedrošajiem?
Vai apmeklēju savus biedrus / biedrenes, kad viņi slimo, lai iepriecinātu un palīdzētu mācībās?
Kā es attiecos pret visu skolas apkalpojošo personālu?
Vai saudzīgi izturos pret skolas īpašumu?
Vai atdodu atrastas lietas vai naudu?
 

6. Nelaimīgie cilvēki.
Kropli, slimi, nabadzīgi un nelaimīgi cilvēki arī ir Dieva bērni, mani brāļi un māsas.
Dievs viņus mīl visvairāk un liek man, lai apveltu viņus ar īpašu mīlestību, labvēlību un rūpēm. “Ko esat darījuši vienam no šiem mazākajiem, saka Jēzus, to Man esat darījuši.”.
Kāda ir mana attieksme pret kropliem, vājiem, slimiem vai veciem cilvēkiem?
Vai gadījumā neesmu smējies par šādiem cilvēkiem, vai nekaitināju viņus? Labs Dieva bērns to nekad nedara!
Kā parādu cieņu un mīlestību veciem un vārgiem cilvēkiem?
Vai ar prieku palīdzu viņiem un padodu vietu?
Vai apmeklēju slimos cilvēkus, kad rodas tāda iespēja?
Vai es lūdzos par šiem cilvēkiem?
Vai man ir drosme nostāties nelaimīga cilvēka pusē, aizstāvēt un norādīt uz cieņas un palīdzības nepieciešamību?
 

7. “Svešie” cilvēki.
Cilvēki , kurus pastāvīgi vai gadījuma dēļ satieku, kaut nepazīstu viņus tuvāk, ir Dieva bērni, vismaz ir paaicināti no Dieva, lai kļūtu par Viņa bērniem. Dievs viņus visus mīl un alkst, lai es viņus tāpat mīlētu un lai viņiem darītu labu. Viņos dzīvo Kungs Jēzus. Viņi arī ir mani brāļi un māsas.
Kā es izturos pret cilvēkiem, kurus nejauši satieku uz ielas, parkā, uz ceļa, brīvdienu izbraukumā?
Vai es kādreiz iedomājos, ka viņi arī ir Dieva bērni?
Vai domāju un runāju par šiem cilvēkiem labvēlīgi?
Vai labprāt viņiem pakalpoju, ja ir tāda izdevība?
Kā es atbildu uz šo cilvēku jautājumiem, vai labvēlīgi un kulturāli?
Vai es netraucēju nejauši satiktos cilvēkus darbā vai atpūtā?
Vai es neesmu piesavinājis kāda sveša cilvēka lietas?
 

8. Es…
Tāpat arī es piederu pie Dieva bērnu ģimenes, tas nozīmē, pie svētās Baznīcas. Kopā ar citiem veidoju Kristus Baznīcu. Ko vērtīgu es ienesu mūsu Dieva Ģimenē – Baznīcā?
Kā rūpējos par savu veselību, lai varētu labāk kalpot citiem?
Vai nodarbojos ar sportu, vingrošanu, lai attīstītu sevī spēku un fizisko sagatavotību?
Vai apzināti nebojāju savu veselību (ar cigaretēm, alkoholu, narkotikām)?
Vai attīstu savas prāta spējas?
Kā mācos skolā un kā sagatavoju stundas mājās?
Vai protu uzvarēt slinkumu un negribēšanu mācībās, mājas darbos?
Vai es veidoju sevī raksturu?
Vai cenšos izskaust no sevis ļaunas tieksmes?
Ko es daru, lai Dieva dzīve manī būtu dzīva un dziļa, man nozīmīga?
Kādu grāmatu par Dievu un ticību esmu izlasījis?
Vai es labi sagatavojos grēksūdzei?
Vai eju pie grēksūdzes regulāri, bieži?
Vai apzinos un vienmēr atceros, ka es kā Dieva bērns esmu aicināts kļūt patiesi svēts, tātad, Dievs vēlās būt vienots ar mani.
 

V Daba
Dzīvnieki, putni, koki, augi, ziedi – un viss, kas dzīvo, ir Dieva dāvana, priekš visiem cilvēkiem, visu mūsu labumam. Man jāpateicas Dievam par to.
Vai dabā saskatu Dieva dāvanu, mīlošā Tēva mīlestības pēdas šeit, virs zemes?
Vai pateicos Dievam par pasauli, kura ir man apkārt?
Vai es neesmu iznīcinājis dabu, mocījis dzīvniekus un putnus?
Vai es nepiemēsloju mežu, ezera vai upes ūdeņus?
Vai es rūpējos par dzīvniekiem un putniem, kad ir nepieciešamība?
Vai es palīdzu saviem vecākiem dārzā un saimniecībā?
Vai es cenšos iepazīt dzīvo dabu, lasot un mācoties?
Vai es apzinos, ka dzīvo dabu ir radījis Dievs un Dieva bērni neko nedrīkst iznīcināt? Dzīvība pieder Dievam.
 

Sirdsapziņas izmeklēšana pieaugušajiem
 

Lūgšana
Vai es lūdzos katru rītu un katru vakaru, vai neesmu pametis novārtā lūgšanu?
Vai es upurēju Dievam savus darbus, priekus, rūpes un ciešanas?
Vai kārdinājumos vēršos pie Dieva?
 

Svētie vārdi
Vai neesmu apvainojis Dievu ar zaimiem vai nepatiesu zvērestu?
Vai nepiesaucu Dieva vārdu veltīgi, bez vajadzības vai jokojot?
 

Svētā diena
Kā es svinu svētdienu- Kunga Dienu – kā ar citus baznīcas svētkus?
Vai es piedalos dievbijīgi un aktīvi svētajās Misēs, kā arī citās liturģiskās svinībās?
Vai esmu ievērojis Baznīcas baušļus; to, kas attiecas uz svēto grēksūdzi, vai vismaz vienu reizi gadā esmu bijis pie grēksūdzes? Vai atceros, ka svēto Komūniju noteikti jāpieņem vismaz Lieldienu laikā?

Mūsdienu elkdievība
Vai nauda un bagātība nav tāds “dieviņš”, kuram es atdodos viss, kļūstot nebrīvs?
Vai neesmu māņticīgs?
Vai neesmu pakļāvis sevi kādai maģijai, nezināmu garu ietekmei?
Vai nemeklēju kādu cilvēku, kurš varētu pareģot manu nākotni?
Vai neaizraujos ar astroloģiju, horoskopiem, hiromantiju u.c. viltus mācībām?
 

Mani tuvākie
Vai es apveltu savus tuvākos ar patiesu mīlestību?
Vai es neizmantoju savus tuvākos, manus brāļus, māsas tā, lai apmierinātu sevi un īstenotu savus personīgos, egoistiskos mērķus?
Vai es citiem cilvēkiem nedaru to, ko pats negribētu, ka citi dara man?
Vai neesmu kādu nopietni ievainojis ar vārdiem vai rīcību./
 

Ģimene
Vai es savā ģimenē esmu pacietīgs un patiesi mīlošs?
Vai apveltu savus vecākus ar bērna mīlestību, paklausību un cieņu?
Vai izrādu savu cieņu viņiem un steidzos vajadzības gadījumā viņiem palīgā materiāli un garīgi?
Vai es kā māte (tēvs) patiešām esmu rūpējies, lai mani bērni saņemtu kristīgu audzināšanu?
Vai es esmu autoritāte saviem bērniem?
Vai es dodu labu piemēru saviem bērniem?
Vai es kā laulātais draugs esmu bijis uzticīgs (uzticīga) – vienlīdz ārējās attiecībās, kā arī savā sirdī, domās, savās alkās?
 

Materiālā un morālā palīdzība
Vai es dalos savos labumos ar citiem, kas ir nabadzīgāki par mani?
Vai savu iespēju robežās aizstāvu apspiestos un tos, kam izdarīta netaisnība?
Vai steidzos palīgā tiem, kam tas nepieciešams?
Vai neesmu ar nicinājumu attiecies pret nabagiem, svešzemniekiem, iebraucējiem, un citiem cilvēkiem?
 

Pienākumi, ko esmu uzņēmis Iestiprināšanā
Vai es atceros par savas dzīves uzdevumiem, kurus paņēmos veikt, Iestiprināšanas sakramentu saņemot?
Kā es piedalos savas draudzes dzīvē?
Vai es steidzos palīdzēt Baznīcai un pasaulei savu iespēju robežās?
Vai es iepazīstinu citus ar Kristus mācību?
Vai es lūdzos par Baznīcas un kristiešu vienību, par visu tautu evaņģelizāciju, par noturīgu mieru pasaulē un vispārēju taisnību, it īpaši par nostiprināšanos ticībā?
 

Sabiedriskie pienākumi
Vai gadījumā mana dzīve nav pilna ar rūpēm par sevi vien?
Kā es rūpējos par to cilvēku labumu un panākumiem, ar kuriem kopā strādāju, dzīvoju, atpūšos?
Vai es kaut ko daru saskaņā ar savām iespējām, lai cilvēki savā starpā saprastos, būtu morāli, taisnīgi?
Vai es izpildu savus pilsoņa pienākumus?
Vai pildot man uzticētos darba pienākumus, cenšos kalpošanas garā pūlēties, lai būtu labi citiem?
Varbūt domāju vienīgi par sevi?
 

Darbs
Vai, izpildot savu darbu, esmu godīgs, taisnīgs, un strādīgs?
Vai izpildu to, ko esmu apsolījis?
Vai saviem darbiniekiem dodu taisnīgu samaksu?
 

Patiesība
Vai esmu uzticams un uzticīgs?
Vai neapmeloju citus?
Vai neesmu kādu nomelnojis?
Vai neesmu kādam atņēmis cieņu, labo vārdu, aprunādams viņu, izteicis vieglprātīgus spriedumus vai pieļāvumus?
Vai neesmu izpaudis kāda noslēpumu?
 

Netaisnības un zaudējumi
Vai esmu ar cieņu izturējies pret tuvāko dzīvi un veselību?
Vai neesmu ieteicis kādai sievietei pārtraukt grūtniecību?
Varbūt pati šo grēku esmu pieļāvusi?
Vai es neturu ļaunumu, naidu, attiecībā pret savu tuvāko?
Vai neesmu sarāvusi saites ar tuvākajiem ķildu, aizvainojuma vai naida dēļ?
Vai neesmu kādam izdarījis materiālus zaudējumus?
Citu īpašums
Vai neesmu piesavinājis cita cilvēka īpašumu?
Vai esmu atdevis piesavināto lietu tās īpašniekam?
Vai esmu izlīdzinājis to zaudējumu, ko nodarīju savam tuvākajam?
 

Piedošana
Kā es izturos, kad tuvākie nodara man pāri?
Vai esmu gatavs piedot un izlīgt Kristus mīlestības dēļ?
Vai es tomēr neslēpju savā sirdī naidu, aizvainojumu vai vēlmi atriebties?
 

Rūpes par garīgo attīstību
Kā esmu pūlējies attīstīt savu garīgo dzīvi: vai esmu lūdzies, lasījis svētos Rakstus, pārdomājis tos un īstenojis dzīvē?
Vai esmu pieņēmis svērtos Sakramentus?
Ko esmu apņēmies sevī ar Dieva žēlastības spēku labot?
Vai es nenicinu citus cilvēkus?
Vai neuzskatu sevi par labāku par citiem?
Vai neesmu uzspiedis savu gribu citiem, nerēķinoties ar viņu brīvību un viņu tiesībām?
 

Dieva dāvanu izmantošana
Kā esmu izmantojis laiku un citas dāvanas, kādas esmu no Dieva saņēmis kā evaņģēliskos talantus?
Vai es nepakļaujos slinkumam un dīkdienībai?
 

Askēze
Vai pacietīgi panesu dzīves grūtības, vai visu, ko jāpiedzīvo, pārciešu kopā ar Kristu, daloties Viņa ciešanās?
Vai Baznīcas noteiktajās dienās ievēroju gavēni un atturīgu dzīvesveidu?
 

Cilvēka ķermeņa cieņa
Mana miesa ir Svētā Gara svētnīca, tā paredzēta augšāmcelšanai un godībai, tā ir zīme mīlestībai, ar kādu Dievs iemīlējis cilvēkus, šī mīlestība pilnīgā veidā atklājas

Laulības Sakramentā.
Vai neesmu pazemojis sava ķermeņa godu ar laulības pārkāpšanu, neuzticību, netiklību, necienīgiem vārdiem un domām, ļaunām tieksmēm un rīcību?
Vai neesmu bijis iecietīgs pret sevi, meklējot apmierinājumus?
Kādas ir grāmatas, kuras es lasu, kāda ir valoda, ko runāju, kādas filmas skatos un kādā veidā izklaidējos?
Vai es ar savu bezkaunību neesmu kādu pamudinājis uz grēku?
Vai laulībā esmu ievērojis morāles prasības?
Vai es atceros, ka izvairīties vai negribēt bērnus - tas arī ir grēks?
 

Paklausība Svētajam Garam
Vai neesmu rīkojies pret savu kristieša pārliecību un paša sirdsapziņu baiļu vai liekulības dēļ?
Vai neesmu divkosīgs?
Vai savu rīcību pamatoju Dieva gribā, pakļaujoties Svētā Gara vadībai, vai pakļaujos tomēr savām kaislībām, tā kļūstot par kaislību vergu?
 

Lūgšana
Vai lūdzos no rīta un vakaros?
Vai upurēju Dievam savu dzīvi, - darbu, priekus, ciešanas, sevi visu?
 

Sirdsapziņas izmeklēšana laulātajiem
 

Laulāto cieņa
Vai fakts, ka laulība ir svēts Sakraments, ieņem pamat vietu manā personīgajā priekšstatā par kristīgo savienību starp vīrieti un sievieti?
Vai es atceros, ka mūsu laulība joprojām ir ilgstošs svēts Sakraments?
Vai savā lūgšanā es atsaucos uz laulības Sakramenta žēlastību?
 

Lūgšana
Vai es apzinīgi gribu katru dienu no jauna dzīvot laulātajam draugam un būt vienmēr pie viņa garīgi, iespēju robežās arī fiziski?
Vai protu upurus nest aiz mīlestības pret laulāto draugu un esmu gatavs labāk ciest, nekā izdarīt ko nepatīkamu?
Vai svētās Mises laikā es lūdzos par savu laulāto draugu un vai atjaunoju savu upurgatavo mīlestību pret viņu?
Vai laulību gadadienā mēs satiekamies Dieva priekšā Svētās Mises upurī un kopīgā svētajā Komūnijā?
Vai gribu un vai protu mūsu kopības labad savaldīties, apklust un nogaidīt, kad esmu sanervozējies, uztraukts vai jūtos aizskarts?
Vai protam uzreiz abpusēji atvainoties?
Vai esmu saprotošs, vai grūtos brīžos cenšos būt uzmanīgs, mīlošs?
 

Uzticība laulības solījumiem.
Vai mēs lūdzamies, lai mūsu laulība būtu izturīga un lai mūsu sirdis būtu aizvien dziļākām un ciešākām saitēm vienotas?
Vai mēs bieži kopīgi piedalāmies svētajā Misē un pieņemam svētajā Komūnijā Kungu?
Vai mēs nostiprinām savu laulību?
Varbūt graujam laulības pamatus?
Vai neesmu aizdomīgs vai skaudīgs?
Vai neienesu kopdzīvē neuzticēšanās vai vienaldzības attieksmi?
Vai spēju sakopot uzmanību uz to, kas mūs vieno un nekavēties pie tā, kas varētu mūs šķirt?
Vai protu labot kļūdaino pārliecību, ka Baznīcā eksistē laulības šķiršana?
Vai mani uzskati par laulības saišu nesaraujamību saskan ar Dieva mācību, kuru tālāk nodod mums Baznīca?
 

Ceļā pie Dieva
Vai atceramies, ka mēs kā laulātie ejam pie Dieva kopā?
Vai es jūtos līdzatbildīgs par sava laulātā drauga pestīšanu un svēttapšanu?
Kā es palīdzu laulātajam draugam pestīšanas un svēttapšanas ceļā?
Vai mēs lūdzamies viens par otru?
Vai mēs labprāt lūdzamies kopā, jūtot svētu saiti Dievā un Kristū?
Vai noteiktos brīžos, piemēram, vārda dienā es aizrunāju Svēto Misi laulātā drauga nodomā?
Un vai es piedalos šajā Svētajā Misē kopā ar savu laulāto draugu?
Vai mēs spējam sarunāties savā starpā par Dievu, pestīšanu un svētumu?
Vai es ar savu stāju dzīvē pietuvinu otru Dievam?
Vai laulātā drauga krīzes situācijās, šaubu un bezspēcības brīžos spēju steigties viņam palīgā un sekmīgi parūpēties par to, lai viņš neattālinātos no Dieva un Baznīcas?
Vai gadījumā, ja mans laulātais draugs kļūst pret Dievu vienaldzīgs, protu ar savu dzīvo piemēru, saskaņā ar Evaņģēliju palīdzēt atkal sastapt Kristu?
 

Mīlestība, spēcīga un maiga
Ko es daru, lai iepriecinātu savu laulāto draugu?
Vai es pazīstu sava laulātā drauga gaumi, intereses, vai cenšos izzināt, kas patīkams viņam?
Vai protu cienīt otra sirdsapziņu un nepieprasīt neko tādu, kas ievainotu viņa pārliecību?
Vai es nezaudēju vēlēšanos un patiku attiecībā pret laulāto, redzot viņa trūkumus, vainas un nepilnības?
Vai es cenšos izvairīties teikt asus, ievainojošus vārdus, it īpaši domstarpībās?
Vai es tīšām nepieminu ļauno, nepatīkamo, kas bijis?
Vai mīlestības vārdā protu paciest un panest dzīves neveiksmes?
 

Uzticība mīlestībā
Vai es esmu saglabājis uzticību, kā fizisko tā garīgo laulātajam draugam?
Vai protu sargāt sirds uzticību, domas, alkas?
Vai laulības gredzens man atgādina par laulāto mīlestību un savstarpējo uzticību līdz nāvei?
Vai mēs lūdzamies par savstarpējās mīlestības nostiprināšanos Dievā un Kristus upurī?
 

Mīlestība, kurā plaukst dzīvība.
Vai mūsu kā laulāto dzīves stāja virzīta uz došanu un ņemšanu, lietošanu, saņemšanu?
Vai mēs savu vienību laulībā vēlamies redzēt iemiesotu bērnos kā mūsu atdošanās augļos?
Vai mēs nekritizējam daudzbērnu ģimenes?
Vai ar mīlestību pieņemam bērnus, ar kuriem Dievs mūs apveltī?
Vai mēs lūdzamies jau tagad par mūsu nākamajiem bērniem?
Vai neesam pieļāvuši abortu- nedzimušā, neaizsargāta augļa iznīcināšanu?
Vai neesam kādam ieteikuši darīt abortu?
Vai mēs kā laulātie un katoļu vecāki vēršamies ar lūgumu pie tās, kura ir Dieva Dēla – Jēzus Kristus – pašas Dzīvības Māte, un kā Baznīcas Māte joprojām stāv mīlestības un dzīvības sardzē?
 

Sirdsapziņas izmeklēšana kristīgiem vecākiem
Kristīgā ģimene ir kā maza mājas Baznīca.
 

Vieta Dievam mūsu ģimenē.
Kā mēs rūpējamies par mūsu bērnu reliģisko audzināšanu?
Kādu reliģiskās dzīves liecību redz mūsu bērni mūsos pašos kā vecākos?
Vai mēs lūdzamies kopā ar bērniem savā ģimenē?
Vai mēs vismaz dažas reizes lasām kopīgi Svētos Rakstus?
Vai protam sarunāties ar bērniem par Dievu mūsu dzīvē?
Vai piedalāmies kopīgi Svētajā Misē?
Kā mēs organizējam svētdienas atpūtu ģimenē?
Vai mēs esam paraugs bērniem, kā jāņem dalība Svētajā Misē, kā jāpiedalās Dieva dzīvē caur Sakramentiem, kā vienmēr no jauna jāatgriežas pie Dieva Grēksūdzes Sakramentā?
Vai mēs sadarbojamies ar priesteriem mūsu bērnu reliģiskajā audzināšanā?
Vai mēs lūdzamies par paaicinājumu žēlastību un priesterību vai ordeņa kārtu mūsu bērniem, tuvāko radinieku bērniem vai vismaz mūsu draudzei?
 

Kādu piemēru viens otram dodam ģimenē?
Mēs kā vecāki esam pirmie un visnozīmīgākie mūsu bērnu audzinātāji – vai atceramies audzināšanas pamatpatiesību, ka cilvēks , kurš pārstājis pārveidot un pilnīgot sevi – pārstājis arī audzināt citus, kā arī atstāt uz viņiem iespaidu pozitīvā veidā !
Vai protam no sevis kā vecākiem daudz prasīt? Savā personīgajā un darba dzīvē vai neejam pa vieglākās pretestības ceļu?
Vai mēs labprāt dalāmies ar tiem, kuri ir lielākā nabadzībā, trūkumā?
Vai protam bērnu un laulāta drauga labā kaut ko upurēt?
Vai mēs uzturam garīgu saikni ar saviem vecākiem; ja viņi nav dzīvi, vai cienām viņu piemiņu?
Vai ar alkohola pārmērīgu lietošanu mēs neārdām ģimeni?
Kādā veidā izpaužas mūsu mīlestība pret bērniem?
Vai veltām viņiem pietiekoši daudz laika ?
Vai nopietni uztveram viņu problēmas?
Kā mēs rūpējamies par to, lai mūsu bērniem būtu laba sabiedrība, atpūta, lasāmviela?
Vai protam atzīt un uzteikt mūsu bērnu labās īpašības, kā arī viņu sasniegumus?
 

Kā un vai labi domājam par mūsu bērniem?
Vai palīdzu saviem bērniem ieticēt viņa spējās un varēšanā?
Vai gadījumā neatkārtoju savam bērnam, ka ir slikts un nespēj neko?
Vai protam bērniem izvirzīt arvien lielākas prasības un pamudināt viņus uz aizvien lielāku radošu piepūli?
Vai mēs nelutinām savus bērnus pārāk iztopot viņu iegribām, vai varbūt pilnīgi vairs viņus nekontrolējam?
Vai mēs zinām, kā bērni iztērē saņemto naudu?
Vai bērnu priekšā ar cieņu runāju par savu laulāto draugu?
Vai mēs abi cenšamies ieturēt vienu virzienu bērnu audzināšanā?
Vai es nelādējos un nelietoju vulgārus vārdus bērnu klātbūtnē?
Vai es neizdodu naudu par nevajadzīgām lietām (alkoholu, cigaretēm, azartspēlēm, izmeklētu kosmētiku) ?
Kā izpildu savu arodu darbavietā?
Vai padziļinu savas profesionālās zināšanas?