Latvijas katoļticīgo saimei

 

 

Ielādēt rakstu doc formāta (25 kB)

 

 

 

Godājamam Brālim kardinālam Jānim Pujātam, Rīgas arhibīskapam – metropolītam

Manas Pastorālās vizītes desmito gadadienu pieminot, kad 1993. gadā no 8. līdz 10. septembrim man bija brīnišķa iespēja apmeklēt Latviju, es gribēju adresēt savas pārdomas visiem klausītājiem Latvijā. Dzīvā atmiņā palikušas pie šīs izcilās nācijas ļaudīm pavadītās dienas.

Lūdzu Tevi, godājamo Brāli, nodot manus sirsnīgākos sveicienus bīskapiem, priesteriem, visām konsekrētām personām un visiem pārējiem katoļticīgajiem, kā arī visiem citiem, kuri atzīmē šo manas apustuliskās vizītes desmito gadadienu.

Ticīgajiem šī ir izdevība atjaunot savu uzticīgo piederību Kristum, lai dzīvotu pēc Viņa Evaņģēlija. Pēc daudziem ciešanu un apspiestības gadiem, ko varētu apzīmēt par šķietami zaudētu laiku, Latvija ir stingri nostājusies uz demokrātijas un brīvības ceļa, kas ar iedzīvotāju piekrišanu dos iespēju ieiet lielajā Eiropas tautu saimē. Šis solis atmaksāsies tādā mērā, cik tauta būs stipra labās tradīcijās, savā kultūrā, mākslā, izglītībā un reliģiozitātē, kas balstīta Evaņģēlijā. Te jāatceras svētā bīskapa Meinarda piemērs un darbi, kura sludinātais Evaņģēlijs ievadīja procesus, kas jūsu nāciju jau toreiz saistīja ar kristīgo Eiropas kontinentu.

Tagadējā periodā kristīgie tiek aicināti būt stipri ticībā, droši cerībā un darbīgi mīlestībā. Ir vajadzīgs, lai misionāru dedzībā viņi katru dienu izjustu nepieciešamību pēc jaunās evaņģelizācijas, ar ticības garu piepildītu savu ikdienas dzīvi, vienmēr būdami gatavi iepazīstināt cilvēkus ar Dieva vārdu un ar Pestītāju Jēzu Kristu. Daudzi, pat neapzinoties, meklē garīgajā dzīvē atbildes, ko var dot tikai Jēzus.

Paldies Dievam, Latvijā ir darbinieki auglīgam misiju darbam, kuri grib, lai Kristus būtu vairāk pazīstams un mīlēts. Tie ir priesteri, reliģisko kongregāciju locekļi un ticīgie laji. Šī nozīmīgā atceres diena lai dod jums jaunu impulsu personiskai vienotībai ar Kristu, kurš apgaismo un iepriecina katru ticīgo. Kristus, kurš vienīgais var piepildīt cilvēka sirds cerību, lai rada jūsos apustulisku degsmi, kas spēj aizraut arī citu cilvēku prātus un sirdis.

Izcilākā Dieva tautas daļa Latvijā nespēj strādāt visu kristiešu vienotībai, realizējot Kristus vēlēšanos, kad Viņš lūdza Tēvu par saviem sekotājiem, teikdams, lai visi būtu vienoti (Jņ 17, 21). Tā lai ir arī Tava ikdienas rūpe, kas prasa pacietību darbībā un izturību lūgšanā.

Es lūdzu Dievu, lai Viņš latviešu nācijai ļauj sasniegt ilgotos mērķus, pacelt dzīves līmeni materiālā un morālā ziņā, augstu vērtējot cieņu pret cilvēka personu. Ar mīļu prātu novēlu Latvijas tautu Dievmātes gādībā, kas īpaši tiek godāta Aglonas svētnīcā un ko man bija prieks apmeklēt pirms desmit gadiem.

No visas sirds dodu savu Apustulisko svētību Tev, Brāļiem episkopātā, priesteriem, reliģisko kongregāciju locekļiem, ticīgajiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai Dievs jums piešķir savas bagātīgās žēlastības!

 

Pāvests Jānis Pāvils II, 2003. gada 2. septembrī Costel Gandolfo