Video filma par notikumiem Fatimā 57 Mb

2005.gada 13.februārī aizgāja mūžībā karmelītu māsa Marija Lūcija, Fatimas notikumu lieciniece, viena no trim ganiņiem (Jacinta, Francisks, Lūcija), kuriem 1917.gada 13.maijā Fatimā parādījās Dievmāte. No 1948.gada māsa Lūcija atradās klosterī Koimbrā.

Māsa Lūcija aizgāja mūžībā Lielā gavēņa pirmajā nedēļā, mūža 98.gadā, svētdienas pēcpusdienā.

Māsa Lūcija atstāja liecību, ka debesīs ierakstīts ir šis mazais ciemats Cova da Iria Portugālē, šī Dievmātes parādību vieta, ko pazīst visa pasaule.

Izpildot Dieva gribu, māsa Lūcija deva liecību ne tikai par Dievmātes parādībām Fatimā, bet, saņēmusi no Dievmātes trīs noslēpumus, pildot Dievmātes teikto, runāja ar Svēto Tēvu par viņa un mūsu visu pienākumiem Dieva gribas pildīšanā. Pacietīgi aicināja uz atgriešanos, uz lūgšanu un upuri par visu Baznīcu.

Attiecībā uz trešo Fatimas noslēpumu pāvests Jānis Pāvils II 1980. gadā Fuldzi vizitācijā sacīja: „Raugoties uz šī trešā Fatimas noslēpuma satura noslēpumainību, mani priekšgājēji pāvesti nav vēlējušies to publicēt. Un arī es esmu pārliecināts par to, ka ikvienam ir jāpietiek ar to, ko tagad sacīšu – ja šī noslēpuma priekšrakstā mēs lasām tādas lietas, ka okeāna ūdeņi var appludināt ievērojamu zemes plašumu un ka ikkatru minūti mirs miljoni cilvēku, tad tas vien jau nozīmē, ka nenākas ziņkārības dēļ ilgoties pēc šī noslēpuma publicēšanas. Patiesībā ir liela daļa cilvēku, kuri par trešo Fatimas noslēpumu interesējas tikai ziņkārības vadīti, sensācijas dēļ, aizmirstot to, ka noslēpumu zināšana savā būtībā nozīmē pienākumu uzņemties atbildību, bet vēlēšanās apmierināt ziņkārību - tā pati par sevi ir bīstama, it īpaši šai gadījumā, ja cilvēks vienlaicīgi nepūlas pretoties ļaunumam un grēkam”. Tad pāvests visiem klātesošiem, rādot uz paceltu rožukroni, sacīja: „Lūk, šis ir līdzeklis, kas sevī satur spēku, lai novērstu šo ļaunumu, un tādēļ lūdzieties, lūdzieties un nejautājiet vairāk, visu pārējo uzticiet Dieva Mātei”.

Vēl pāvestam uzdeva jautājumu: „Bet kas notiks Baznīcā? Jānis Pāvils II atbildēja: „Mums drīzumā būs jābūt gataviem lielam un smagam pārbaudījumam, kurš var apdraudēt pat mūsu dzīvību. Bet pirmā kārtā šis pārbaudījums no mums prasīs pilnīgu un absolūtu atdošanos Jēzum Kristum, un lai mūsu dzīve būtu veltīta tikai Jēzum. Priekšā stāvošo pārbaudījumu smagumu var mazināt tikai ar lūgšanas spēku. šo pārbaudījumu nav iespējams novērst, tādēļ ka caur šo sāpīgo pārbaudījumu nāks patiesā Baznīcas atjaunotne. Cik bieži vēstures gaitā Baznīca ir tikusi atjaunota caur asinīm. Arī mūsdienās nebūs savādāk. Ir tikai nepieciešami, lai mēs būtu stipri ticībā, sagatavoti un pilni paļāvības, atdevušies Jēzum Kristum un Viņa svētajai Mātei. Lūgsimies Rožukroni bieži un daudz”.