MARIA   VALTORTA

POĒMA PAR DIEVU - CILVĒKU (XI sējumi)

EVAŅĢĒLIJS - KĀDS MAN TIKA ATKLĀTS

MARIA VALTORTA NO VIAREGGIO - ITĀLIJA /1897. - 1961./

Jēzus man nodiktēja Savas dzīves vēsturi, atkārtoja M.Valtorta, kad runāja par savu burtnīcu 15000 lappusēm, kurās tika aprakstīta Pestītāja dzīve, un kuras tika uzrakstītas no 1943. - 1947. bez atpūtas, bez labojumiem.

"Jēzus stāvēja pie manas gultas un teica: raksti! Es rakstīju tikai to ko Viņš teica." "Šis darbs ir apbrīnas vērts" - apliecināja kardināls Augustīns Bea un profesors Nocols Pende.

Emilio Pizani - izdevējs 1978.gadā:

"Šī ir visapbrīnojamākā grāmata, kādu vien esmu turējis rokās."

Maria Valtorta tiek uzskatīta par mūsu laika lielāko mistiķi. 5500 drukātas lapas - stāsta par Jēzus dzīvi.

Šī ir neparasta grāmata. Tā nav balstīta uz dokumentiem, tā nav fantāzija, tas nav romāns. Te ir vēsturisks apraksts hronoloģiskā secībā, pārdabiska reportāža, ko apraksta persona -klātesoša.

Aprakstīta visa Jēzus dzīve: dzimšana, grotas apraksts, ko runāja sv.Jāzeps, sv.Marija, kā saucās gani. Aprakstīta Jēzus bērnība, rotaļas, apģērbs, aprakstīta jaunība - sludināšana, brīnumi kā arī briesmīgā nāve pie krusta.

Visu to apraksta M.Valtorta vēsturiskā, ģeogrāfiskā, bībeliskā, teoloģiskā patiesībā, ko teologi un zinātnieki, iepazinušies ar šo grāmatu, nevar izskaidrot.

M.Valtorta apgalvo, ka rakstīja tikai to, ko Jēzus viņai diktēja vai ļāva būt klāt. "Man nebija nekādu materiālu, kur varēju smelties šīs zināšanas un bieži man nācās rakstīt to, ko pati nesapratu."

20 gadus tiek diskutēts un polemizēts par šo grāmatu. Savu viedokli izteica gan zinātnieki, gan teologi. Secinājums ir viens: Vai nu autorei bija ģeniālas zināšanas, ģeniāla atmiņa, kādas pasaulē vēl nav bijis vai mums jātic, kā pati autore saka, ka grāmata nav cilvēka darbs.

"M.Valtorta dzīvoja mazā istabiņā Viareggio, kur 28 gadus bija piekalta gultai" - stāsta M.Valtortas kopēja un draudzene Marta Diciotti un rāda vietu kur parādījās Jēzus.

Sv. Marija, Apustuļi. M.Valturta no 1934.gada 1.aprīļa līdz 1961.gadam nav pametusi šo istabu.

Izdevējs Emilio Pizani:

"Mūsu izdevniecība apkalpoja Vatikānu un dažas reliģiskas Romas firmas. Pie tēva griezās teologi un vēlējās, lai šī grāmata tiktu izdota. Nekad šo grāmatu neesam reklamējuši, bet šis ir jau trešais izdevums, kas izplatījies pa visu pasauli.

Itāļu valodā: Argentīnā, Brazīlijā, Beļģijā, Etiopijā, Filipīnās, Francijā, Vācijā, Portugālē, ASV, Izraēlā, Meksikā, Kenijā, Indijā, Japānā, Anglijā, Ugandā, Zairā.

Tiek izdota arī angļu, vācu, franču, japāņu valodā. Pašreiz tiek izdota spāņu un čehu valodā. Grāmata uzrakstīta fascinējoši vienkāršā stilā.

Lasītāji pārsvarā: teologi, zinātnieki, intelektuāļi.

Kas šo grāmatu izlasījis, dalās ar saviem paziņām un grāmatas reklāma izplatās.

BIOGRĀFIJA

Marija Valtorta piedzima 1897.gada 14.martā Lombardijā. Tēvs - kājnieku virsnieks, māte - franču valodas skolotāja. M.Valtorta no mazotnes izjuta mātes mīlestības trūkumu. Māte, barga un egoistiska sieviete, pati neaudzināja meitu. Nodeva zīdītājai, pēc tam kalponei. No 4 gadu vecuma meitene nodota klostera audzināšanā. Marija Valtortai bija literāras dotības, bet nepadevās matemātika. Taču māte piespieda meitu tālāk studēt politehniskās zinātnes. Māte brutāli iejaucās meitas privātā dzīvē, izjauca pirmo mīlestību, pēc tam neglīti apsaukāja meitu, bez pamata izjauca otro lielo mīlestību, kas noveda M.Valtortu uz psihiska izsīkuma robežas un fiziskām ciešanām.

M.Valtorta jau klosterī bija sevi veltījusi Dievam un tāpēc arī nepretojās mātei, pilnīgi pakļāvās tās gribai.

Kāds notikums pilnībā pārvērta M.Valtortas dzīvi bija 1920.gada 17.martā, kad viņai bija 23 gadi. Pastaigas laikā ar māti viņai uzbruka ar vārdiem: "Nāve bagātniekiem!" un ar lauzni iesita pa muguru. Bezsamaņā viņu ienesa mājās. Trīs mēnešus viņa palika guloša sāpēs un ar temperatūru, samaņas zudumu, sāpes sirdī, nierēs, kļuva arvien sliktāk, kamēr 1934.gada 1.aprīlī viņa vairs nevarēja piecelties no gultas un tā 28 gadus līdz pat nāvei palika guloša.

Draudzene Marta Dicoti:

1924. gadā ģimene apmetās Viareggio. Kamēr M.Valtorta vēl spēja kustēties, viņa strādāja katoļu misijā, apmeklēja slimnīcas, mācīja bērniem katehismu. Kādu dienu 1934. gadā mani palūdza pieskatīt slimo M.Valtorti vienu nedēļu, pēc tam vēl 8 dienas, un tad mēs sadraudzējāmies, es viņu iemīlēju un paliku pie viņas visus 28 gadus līdz nāvei. Viņai bija plaša korespondence ar draugiem, paziņām. Bez tam viņas garīgais tēvs lūdza M.Valtorti uzrakstīt savu biogrāfiju.

1943.gadā, kad sāka rakstīt biogrāfiju M.Valtorta lūdza man nopirkt vairāk burtnīcu, jo esot jāraksta diktāts. Jutu, ka istabā notiek noslēpumainas lietas, bet nekad viņai neko nejautāju. Tad viņa pati man pateica, ka viņai parādās Kungs Jēzus, stāv pie gultas un diktē, kas jāraksta, bet citreiz ļauj viņai redzēt ainas, būt klātesošai un tad aprakstīt redzēto. M.Valtorta nemācēja pateikt, kad tas sākās, es tikai novēroju, kad viņa nodarbojās ar rokdarbiem - pēkšņi atlika un sāka intensīvi rakstīt, tad es gāju laukā no istabas un atstāju viņu vienu. Bija Lielā Piektdiena, kad M.Valtorta lūdza mani aiziet pastaigāt, kad atgriezos, redzēju viņu ciešanu sagrautu, bālu, sviedrainu un asarām pārplūdušu seju. Viņa bija ekstāzē. Izgāju ārā. Divas stundas staigāju gar durvīm, kamēr mani pasauca. Izskatījās pēc mirstošas. Šīs parādības turpinājās trīs gadus. Pēc tam kļuva arvien retākas, lai 10 gadu laikā pilnībā izzustu. Trīs gadu laikā M.Valtorta uzrakstīja 15000 lappuses burtnīcās. Pēc tam dzīvoja tikai Dievā, gandrīz nemaz nerunājot.

Izdevējs Pizani:

Pirmā grāmata tika izdota 1956.gadā. „Poēma Dell Homo Dio". Ap šo grāmatu bija daudz polemikas un strīdu. Visas nodaļas sākās īsi ar vārdiem: "Jēzus runā", vai "Mans redzējums"..."Redzu lielu, garu istabu..."

Jēzus ir ar mani un ļauj man redzēt, lai es redzēto varētu aprakstīt.

Lasītājam, lasot šo grāmatu, bija divas iespējas: vai pieņemt to, un ticēt, vai domāt, ka M.Valtorta bijusi vājprātīga.

Pija XII spriedums:

"Izdodiet šo darbu tādu, kāds tas ir, bez recenzijām, lasītājs pats vērtēs vai tas ir parasts literārs darbs vai pārdabisks, kas izlasīs tas sapratīs.." Pirmais no teologiem, kas ar šo darbu iepazinās, bija teoloģijas profesors Corrado Borti, pie kura griezās M.Valtortas biktstēvs. Bija ļoti pozitīva atsauksme. Tālāk konsultējās ar bīskapu Alfonso Carinci, teologu, profesoru, tuvu stāvošu pāvestam Pijam XII. Profesors Carinci vēlējās personīgi iepazīties ar M.Valtortu. Viņš devās uz Viareggio, iegājis istabā viņš noņēma piāru, tā izrādot cieņu šai telpai un rakstītājai. Bīskaps Carinci nosūtīja manuskriptu Augustinam Bea - lielam bībeles pazinējam, kurš vēlāk kļuva par kardinālu. Bea tanī laikā bija Pāvesta Bībeles institūta redaktors un skaitījās augstākās klases Bībeles eksperts - bija pārsteigts par darbu un ļoti augstu to novērtēja.

Pierādījumi kas izsauc vispārēju apbrīnu.

Teologus un zinātniekus visvairāk pārsteidz M.Valtortas izcilās zināšanas: teoloģijā, Bībelē, ģeogrāfijā, vēsturē, topogrāfijā.

O.Allegra piebilst, lai izdotu tā laika Palestīnas karti, kad dzīvoja Jēzus vajadzētu daudzus gadus studijas. M.Valtortas darbā nav nekādu šaubu tā laika vietu nosaukumos. M.Valtorta apraksta robežas, militārus objektus, romiešu tiltus pār upēm, ceļa rādītājus.

M.Valtorta apraksta 228 Kunga Jēzus pārgājienus, norādot precīzi ciemu un vietu nosaukumus. Lielākoties šo nosaukumu nav nevienā kartē.

Pirmajā gadā Evaņģelizācijas laikā Jēzus veica 2132 km.

Otrajā gadā - 2144 km, trešajā gadā - 1255 km.

Pizani saka: "varētu pieļaut M.Valtortas izcilās prāta spējas, atmiņu, literārās dotības, bet... nevar izskaidrot dziļās vēsturiskās, filozofiskās, Bībeles, teoloģiskās zināšanas. Vēl jāņem vērā, ka 15000 lappuses rakstītas vienā laidā, bez labojumiem un korekcijas norāda uz šī darba noslēpumainību.

Ārsta komentārs:

Profesora Nicolo Pondi liecība, kurš ir pasaules slavens endokrinoloģijas pamatlicējs un patanatoms, viens no izcilākiem medicīnas pīlāriem Itālijas un Eiropas medicīnā. N.Pondi izlasījis grāmatu trīs reizes, apmeklēja M.Valtortu kopā ar kolēģi profesoru. Durante rūpīgi izmeklēja to un vēlāk rakstīja:

"Mani kā ārstu visvairāk pārsteidza tas, ka M.Valtorta, nebūdama ārsts, perfekti pārzināja cilvēka anatomiju un fizioloģiju aprakstot Jēzus ciešanas pie krusta, agoniju. Lasītāju pārņem visdziļākā līdzjūtība un satraukums lasot par Kunga nāvi.

Dr.Pizani - nav šaubu, šis darbs ir pilns noslēpumainības, kuram nav dabīga izskaidrojuma. Maria Valtorta apbedīta Florencē Capitulo dell Annuciata kapellā.