SEPTIŅI SOĻI, KĀ PALĪDZĒT CILVĒKIEM ATMEST SMĒĶĒŠANU

1. Atzīstiet, ka smēķēšana ir grēks pret jūsu ķermeni un jūsu Dievu.

“Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Rom. 12:1)

“Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1. Kor. 6:19,20)

2. Atzīstiet savu nevarību un nespēju pārtraukt smēķēšanu paša spēkiem. Tāpat kā Rakstos minētā sieviete, kas slimoja ar asiņošanu, arī jūs, iespējams, esat meklējis palīdzību gadiem ilgi. Vai varbūt savos centienos pārstāt smēķēt esat piedzīvojuši tādu pašu izmisumu, kā cilvēks, kas pie Betzatas dīķa bija pavadījis 38 gadus. (Jāņa 5:5–8) Atzīstiet, ka esat vājš. Atzīstiet, ka nevarat to paveikt pats saviem spēkiem. “Bez Manis jūs ne nieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5)

3. Ticiet, ka, neraugoties uz jūsu vājumu, Viņš ir stiprs. Kaut gan jūs to nevarat paveikt, Viņš ir visu varošs. Kad mēs izvēlamies nodot savu vājo gribu Viņa gribai, viss Universa spēks ir mūsu rīcībā. (Filip. 4:13; 1. Jāņa 5:14,15)

4. Nododiet sevi un visu savu tabaku Dievam. (Joz. 24:15; 2. Kor. 6:2)

5. Ticiet, ka jums pieder uzvara un tūlīt pateicieties Dievam par to, ka Viņš jums ir devis uzvaru pār smēķēšanu. (1. Kor. 15:57; Mat. 7:7; 1. Jāņa 5:4)

Jums varbūt rodas vēlēšanās smēķēt fizioloģisko procesu ietekmē, ko rada šūnu sistēmā esošais nikotīns. Bet jums nevajag smēķēt. Smēķēšana ir izvēle. Ir starpība starp vēlmi un uzvaru. Uzvaru jūs gūsit ticībā Jēzum!

6. Iznīciniet visu savu tabaku. Aizmetiet to projām. Neatstājiet neko no tās. Nododiet sevi Dievam un pretojieties sātanam. (Jēk. 4:7,8)

7. Ticiet, ka tagad uzvara pieder jums! Lai saglabātu šo uzvaru, pateicieties Dievam par to! Slavējiet Viņu, ka esat atpestīts un ievērojiet zemāk minētos norādījumus, lai atbrīvotu savu ķermeni no nikotīna.

·       Kad rodas vēlme smēķēt, lēnām un dziļi elpojiet, kamēr šī vēlme izzūd.

·       Turpmākajās 5 dienās izdzeriet 10–12 glāzes ūdens dienā.

·       Atslābinieties siltā (ne karstā) vannā pirms gulētiešanas.

·       Katru nakti guliet vismaz 8 stundas.

·       Izvairieties no kafijas un alkohola.

·       Katru dienu divas reizes dodieties 30 minūšu garās pastaigās.

·       Nepārtraukti slavējiet Dievu par to, ka Viņš ir varenāks nekā tabaka. (1. Jāņa 4:4)

 

 

 

Smēķētāja realitāte: graujošas sekas

Konsultējis Valsts narkoloģijas centra narkologs JĀNIS CAUNĪTIS

Kopumā zināmas 25 ar tabakas lietošanu saistītas slimības. Tabakas izstrādājumu patēriņš negatīvi ietekmē ne tikai acis, deguna un rīkles gļotādu un plaušas, bet arī sirdi, smadzenes, nieres un citus organisma audus, bieži radot nopietnas veselības problēmas un nāvi.

Āda
Smēķēšana izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanas procesu, jo samazina A vitamīna koncentrāciju, kā arī asinsriti ādā. Tādējādi neveidojas un zūd proteīni, kas piešķir tai elastību. Tāpēc smēķētāja āda ir sausa, klāta sīkām grumbiņām, īpaši ap lūpām un acīm.
Smēķēšana pati par sevi neizraisa melanomu, kas ir viens no biežākajiem nāvi izraisošiem ādas vēžiem, bet gan paaugstina risku mirt no tās. Tāpat divas reizes augstāks ir risks attīstīties ādas zvīņveida šūnu vēzim – audzējam, kas rada ādas virsmas zvīņošanos un sarkanus izsitumus.
Smēķēšana novājina imūno sistēmu, padarot organismu uzņēmīgāku pret dažādām ādas slimībām, kuras noris ar matu izkrišanu, čūliņām mutē un izsitumiem uz sejas, rokām un galvas matainajā daļā. Turot cigareti pirkstos, cigaretē esošā darva ar laiku maina pirkstu un nagu krāsu – tie kļūst dzeltenīgi brūni.

Acis
Ilgstoša smēķēšana izraisa vai pastiprina dažādus acu funkciju traucējumus. Smēķētājiem par 40% biežāk nekā citiem sastopama kataraktas jeb acs lēcas apduļķošanās, kas samazina redzes asumu līdz pat pilnīgam aklumam. Smēķēšana kataraktu provocē divējādi – dūmiem kairinot acis tieši un kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem no plaušām nokļūstot acīs ar asinsriti.
Smēķēšana arī paātrina vecumā bieži sastopamo tīklenes deģenerāciju – neatgriezenisku acs slimību ar tīklenes centrālās daļas jeb makulas bojājumu. Makula atbild par centrālās redzes fokusēšanu acī un kontrolē mūsu spēju lasīt, braukt ar mašīnu, atpazīt sejas un krāsas, saprast objektu sīkākās detaļas.

Fakti
● Kā ziņo Pasaules Veselības organizācija (PVO), katru astoto sekundi kāds cilvēks pasaulē mirst no slimībām, ko radījusi tabakas lietošana.
● Katru gadu nikotīna izraisīto veselības traucējumu iespaidā nomirst apmēram 4 miljoni cilvēku. Bet PVO nākotnes prognozes vēsta – situācijai nemainoties, paredzams, ka ap 2030. gadu no tabakas izraisītajām slimībām ik gadu aizies bojā apmēram 10 miljoni cilvēku.
● Pētījumos konstatēts, ka cilvēki, kas sāk smēķēt pusaudžu gados (tādu ir vairāk nekā 70%) un turpina to darīt vismaz 20 gadus, mirst 20–25 gadus agrāk nekā nesmēķētāji.
● Japānas un Dānijas ārstu jaunākie pētījumi liecina, ka pāriem, kuri smēķē tūlīt pirms vai pēc dzimumakta, samazinās iespēja tikt pie vīriešu dzimuma atvases. Pētnieki reģistrējuši aptuveni 12 000 bērnu dzimumu un iztaujājuši katru māti par viņas vecāku un pašas smēķēšanas paradumiem pirms un pēc bērna ieņemšanas. Noskaidrojās, ka zēnu dzimstība samazinās, palielinoties vecāku izsmēķēto cigarešu daudzumam.

Ausis
Asinsritē nonākušās kaitīgās vielas bojā asinsvadu sieniņas, samazinot iekšējās auss apasiņošanu, līdz ar to smēķētāji var zaudēt dzirdi agrāk nekā nesmēķētāji, īpaši pēc auss infekcijām vai skaļas skaņas iedarbības. Smēķētājus arī trīs reizes spēcīgāk apdraud mikroorganismi, kuri izraisa vidusauss iekaisumu, kas var pāriet meningītā vai sejas paralīzē.

Gremošanas sistēma
Cigarešu dūmi maina mutes un siekalu ķīmisko sastāvu, radot pastiprinātu zobu aplikuma veidošanos, zobu dzeltēšanu un sekmē zobu bojāšanos. Ilgstošiem smēķētājiem zobu veselība zūd pusotras reizes ātrāk nekā nesmēķētājiem.
Smēķēšana samazina organisma pretošanās spēju baktērijām, kas veicina kuņģa čūlu veidošanos, un vājina kuņģa spēju neitralizēt skābi pēc ēšanas. Smēķētājiem čūlas ir arī grūtāk izārstējamas un tās bieži atkārtojas.

Elpošanas sistēma
80–90% gadījumu hroniskas, elpceļus nosprostojošas plaušu saslimšanas, kam raksturīga emfizēma – plaušu gaisa maisu palielināšanās un plīšana, kā arī hronisks bronhīts, rodas no smēķēšanas laikā ieelpoto kaitīgo savienojumu ietekmes uz bronhu gļotādu. Slimība ir neatgriezeniska, tā pakāpeniski progresē. Hronisks bronhīts bieži norit ar strutainu krēpu izdalīšanos, ar sāpīgu klepu un elpošanas grūtībām. Smēķēšanas izraisīta emfizēma mazina plaušu spēju uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi. Bieži novēro arī mainītu plaušu imūno reakciju pret kaitīgajām vielām vai gāzēm, kā dēļ plaušās veidojas elastīgās šķiedras, kuras neļauj tām normāli piedalīties elpošanā un veikt adekvātu gaisa apmaiņu.

Tabakas lietošanas tūlītējais ļaunums var izpausties kā:

● aizdusa;
● paātrināta sirdsdarbība;
● astmas saasinājums;
● impotence;
● neauglība;
● paaugstināts oglekļa monoksīda daudzums asins serumā.

Vielmaiņa
Oglekļa monoksīds, kas ir cigaretes dūmu sastāvā, savienojas ar asins šūnām daudz vieglāk un ātrāk nekā skābeklis, tādējādi kaislīgiem smēķētājiem samazinot skābekļa līmeni asinīs par gandrīz 15%. Rezultāts – smēķētāja kauli ātrāk zaudē savu minerālvielu blīvumu un struktūru. Smēķētājiem var būt arī muguras un stājas problēmas. Pētījumos konstatēts arī, ka cilvēkiem, kas smēķē, pēc mugurkaula bojājuma vai traumas biežāk saglabājas muguras sāpes.

Sirds
Katrs trešais cilvēks pasaulē mirst no kādas sirds un asinsvadu slimības. Smēķēšana ir viens no lielākajiem riska faktoriem to attīstībai. Smēķēšanas izraisītās sirds un asinsvadu slimības attīstītajās valstīs katru gadu nogalina vairāk nekā 600 000 cilvēku.
Pastāvīga smēķēšana rada sirdsdarbības paātrināšanos, asinsspiediena pieaugumu, palielinot hipertensijas risku, artēriju sieniņas bojājumu, kā arī var izraisīt stenokardijas lēkmes vai miokarda infarktu. Minēto slimību attīstības iespējamība pieaug līdz ar vecumu, bet sievietēm tā ir lielāka nekā vīriešiem. Pārtraucot smēķēt, šis risks divu gadu laikā samazinās uz pusi.

Dzimumorgāni un dzimumfunkcija
Sievietēm, līdzās dzemdes kakla un dzemdes vēzim, smēķēšana var radīt problēmas grūtniecības un dzemdību laikā. Ja māte grūtniecības periodā ir smēķējusi, bērniņš, iespējams, piedzims ar mazu svaru un savā dzīvē daudz slimos. Smēķētājām 2–3 reizes biežāk vērojamas priekšlaicīgas dzemdības, kā arī nedzīvi dzimuši bērni. To izraisa traucējumi augļa apgādē ar skābekli, kas attīstījušies placentas nepilnvērtības, nikotīna un oglekļa monoksīda ietekmē.
Smēķēšana organismā samazina estrogēnu līmeni sievietes organismā, līdz ar to paātrina menopauzes iestāšanos.
Vīriešiem tabakas dūmu kaitīgās vielas asinīs traucē spermatozoīdu normālu nobriešanu, samazina to skaitu un bojā struktūru, kas var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, kā arī noteikt attīstības anomālijas un audzēja veidošanos bērnam (ģenētisko mutāciju dēļ). Smēķējot samazinās arī asins pieplūde dzimumloceklim un attīstās impotence.

Vēzis
No cigaretēs esošiem ķīmiskiem savienojumiem vairāk nekā 40 elementu var izraisīt vēzi. Smēķētājiem, salīdzinot ar nesmēķētājiem, 22 reizes biežāk attīstās plaušu vēzis. Tikai 13 procentu plaušu vēža slimnieku spēj izdzīvot.
Jo ilgāk cilvēks smēķē, jo lielāka iespēja izveidoties arī citu orgānu audzējiem: deguna gļotādā, mēlē un mutes gļotādā, siekalu dziedzerī, rīklē, balsenē, barības vadā, kuņģī, nierēs, urīnpūslī, dzimumloceklī, aizkuņģa dziedzerī vai resnajā zarnā.▼

Pasīvā smēķēšana: nemanāmais posts
Konsultējušas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
Astmas un alerģisko slimību konsultatīvā kabineta vadītāja
alergoloģe IEVA CĪRULE un Valsts narkoloģijas centra
direktora vietniece medicīnas jautājumos AIJA PELNE

Pasīvo smēķēšanu izraisa dūmi, kas izplūst vidē no aizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes, kā arī tie, ko izelpo cilvēks, kurš smēķē. Smēķētājs smēķēšanas gaitā ieelpo tikai 15% dūmu, pārējos 85% ieelpo pasīvie smēķētāji, proti, cilvēki, kuri paši nesmēķē, bet, atrodoties smēķētāju tuvumā, spiesti bojāt veselību pret savu gribu.

Par dūmu postošo ietekmi
Smēķēšanas radīto dūmu aktīvās kaitīgās vielas, ko ieelpo pasīvais smēķētājs, postoši iedarbojas uz gļotādām un ādu, kur tās nonāk. Tādējādi mazinās gļotādu aizsarg spējas pret vīrusiem, tāpēc jebkādām baktērijām ir ievērojami vieglāk iekļūt organismā un cilvēks biežāk slimo ar dažādām infekcijām.
Otra lieta – organismā aktivizējas alerģiskie procesi, jo jutīgās, novājinātās gļotādas nespēj pienācīgi pretoties apkārt esošajiem alergēniem – ziedputekšņiem, putekļiem, dzīvnieku kažoka spalvām u. c. Īpaši to izjūt cilvēki, kam ir iedzimta tieksme uz alerģijām.
Ja pasīvai smēķēšanai regulāri pakļauta grūtniece (smēķē kāds ģimenes loceklis vai darba kolēģis, bieži tiek apmeklētas piesmēķētas sabiedriskās vietas u. c.), toksisko vielu ietekmē tiek bojātas augļa šūnas, līdz ar to kavēta topošā bērna attīstība.

Fakti
● Pasīviem smēķētājiem risks saslimt ar plaušu vēzi ir par 20–30% augstāks nekā cilvēkiem, kuri nav pakļauti tabakas dūmiem.
● Pasīvā smēķēšana var izraisīt reiboņus, galvassāpes, vājumu un sliktu dūšu. Dūmi kairina acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu un niezi.
● Pasīvā smēķēšana ieņem trešo vietu aiz lielākajiem nāves izraisītājiem – aktīvās smēķēšanas un alkohola.
● Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma (2000. gads) datiem, Latvijā gandrīz katrs astotais darbinieks dienā vairāk nekā 5 stundas pavada darba telpās, kurās smēķē.
● Latvijā citu ģimenes locekļu klātbūtnē smēķē 55,4% vīriešu un 48,4% sieviešu. Mājās piesmēķētās telpās spiesti uzturēties 47% skolēnu.

Ja pasīvais smēķētājs ir bērns
Bērniem ir sevišķi kaitīgi, pat bīstami ieelpot lielu daudzumu indīgu vielu, jo viņu organisms un plaušas vēl nav pietiekami attīstījušās. Turklāt bērni elpo biežāk un dziļāk nekā pieaugušie. Bērni, kuri regulāri ieelpo tabakas dūmus (visbiežāk smēķētājs ir kāds viņu ģimenes loceklis):
● biežāk nekā citi cieš no pneimonijas, bronhīta un citām elpošanas orgānu slimībām;
● biežāk saslimst ar astmu, arī astmas lēkmes viņiem ir par 20% biežāk nekā citiem bērniem;
● biežāk slimo ar vidusauss iekaisumu;
● zīdaiņa vecumā pakļauti septiņas reizes augstākam riskam mirt no tā dēvētā pēkšņās nāves sindroma;
● līdz 18 mēnešu vecumam bieži slimo ar nopietnām elpošanas ceļu infekcijām, ko nākas ārstēt slimnīcā;
● bieži pakļauti grūtībām mācībās, pavājinātai runas iemaņu apguvei un uzvedības problēmām;
● pieaugušā vecumā divreiz vairāk pakļauti riskam saslimt ar plaušu vēzi.

Būtiski zināt – kaut arī dzīvoklī smēķēts tiek virtuvē, tualetes telpā u. c. ar domu, ka tādējādi pārējie iemītnieki no dūmiem tiek pasargāti, tā nebūt nav. Dūmi iekļūst arī pārējās telpās. Turklāt nepieciešamas apmēram trīs stundas, lai telpā pilnībā izklīstu tikai vienas cigaretes dūmi. Vienīgais pozitīvais risinājums, rūpējoties par apkārtējo veselību, ir smēķēšana ārpus telpām.
Bērna attīstībai viskaitīgākie apstākļi ir tad, ja māte smēķējusi grūtniecības laikā un jaundzimušā klātbūtnē turpina to darīt arī pēc dzemdībām. Ja pirmajos trīs dzīves mēnešos – laikā, kad apkārtējā vide atstāj vislielāko iespaidu uz bērna turpmāko veselību – zīdainis ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai, aizkavējas viņa plaušu augšana, pasliktinās elpošanas funkcijas un imūnās sistēmas nobriešanas process, respektīvi, tiek apdraudēta viņa dzīves kvalitāte nākotnē. Tas tiešā veidā saistīts arī ar materiālo pusi, proti, ar laiku ģimenei nāksies rēķināties ar lielākiem izdevumiem bērna ārstēšanai.
Tipiskais gadījums, ko no savas pieredzes stāsta ārste Ieva Cīrule, ir sastapšanās ar māti – smēķētāju, kura uz konsultāciju atvedusi savu alerģijas nomocīto bērnu: «Māte sūdzas, ka bērns naktīs klepo, viņam periodiski ir grūti elpot. Lietoti dažādi medikamenti, bet efekts izpalicis. Mātei mugurā pūkains džemperis, un jūtu, ka tas pievilcies ar tabakas dūmu smaku. Taču, kad jautāju: «Vai jūs mājās smēķējat?», viņa to kategoriski noliedz. Galu galā māti tomēr nodod bērns, kurš manā klātbūtnē naivi ieteicas: «Mammīt, bet tu taču pirms brītiņa pasmēķēji!»» Tā bieži vecāki taisnojoties, ka viņu izsmēķētās piecas cigaretes taču nieks vien esot. Bet, kā norāda ārste, nav vērts lietot dārgas zāles, ja netiek novērsts būtiskākais alerģiju izraisošais faktors – smēķēšana bērna klātbūtnē.
«Bēdīgi, ja vecāki šo patiesību nepieņem, dažkārt aizbildinoties, ka esmu slikta ārste un neprotu viņu bērnam palīdzēt. Bet tie, kam svarīgākais ir vesels bērns, no smēķēšanas atsakās. Vēlāk viņi ir priecīgi, jo, pirmkārt, bērna veselība ievērojami uzlabojas un nav nepieciešami dārgie medikamenti, otrkārt, arī cigaretēm naudiņa vairs nav jātērē,» saka I. Cīrule.▼

Pasīvā smēķēšana un likumdošana
Likums Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežojumiem (pieņemts 1996. gadā) paredz:
● ka aizliegts smēķēt ir audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs*, darbvietās darba un koplietošanas telpās*, kinoteātru, teātru, koncertu, muzeju, video zālēs* un sporta zālēs*, banku, pasta un citu iestāžu zālēs*, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, saloniem vai kajītēm, kas paredzētas smēķētājiem, diskotēkās un deju zālēs*, kafejnīcās un restorānos*;
● ka darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu;
● ka darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam – nesmēķētājam – ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu tiesības kontrolēt un pārkāpumu gadījumā likumpārkāpējus sodīt ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts un Pašvaldības policijai.

Likums Par darba aizsardzību (pieņemts 2001. gadā) paredz:
● ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tai skaitā smēķētājiem ierādīt speciālu, smēķēšanai paredzētu vietu;
● ka darba devējam ir tiesības piemērot disciplināru sodu, ja darbinieks smēķē ārpus speciāli šim nolūkam ierādītas vietas;
● ka kontrole pār likumā noteikto normu izpildi jāveic Valsts darba inspekcijai, kurai pārkāpumu gadījumā jāreaģē uz iesniegtajām sūdzībām.

* izņemot speciāli šim nolūkam ierādītas vietas – atsevišķu vai norobežotu telpu vai telpas daļu, kura aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu un kurā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu.